Jelgavas Zanderu kapos LNK kritušā Kristapa Liepas individuāls apbedījums

Atrodas Jelgavas Zanderu kapos. 

Apbedīts 1920. gada 18. janvārī no ievainojuma mirušais Latgales Partizānu pulka virsleitnants Kristaps (Kristofors) Liepa. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Viņa vārds (Kristaps Liepa) minēts piemiņas plāksnē Sesavas baznīcā Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.). Savulaik viņa vārds (Kristofors Liepa) bija lasāms arī piemiņas plāksnē kritušajiem draudzes locekļiem, kas atradās Jelgavas Svetās Vienības baznīcā (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 136. lpp.; Latgales Partizāņu pulks: Dokumenti un atmiņas. Sast: Logins H. Balvi, 1993. 197. lpp.; Straume, L. 2. Ventspils kājnieku pulks: Formēšanās, kauju gaitas Atbrīvošanās cīņās, pēckara laikmets. Liepāja: 2. Ventspils kājnieku pulks, 1936. ([Alūksne]: Eraksti, 2009.) 398. lpp.; Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 124., 129. lpp.; Zemgalietis, Nr. 32, 08.02.1920.

Jelgavas Meža kapos LNK kritušā Vernera Purvaiņa individuāls apbedījums

Atrodas Jelgavas Meža kapos. 

Apbedīts 1919. gada 29. jūnijā pie Ogres kritušais Verners Purvainis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Zemgalietis, Nr. 81, 08.08.1919.

Bārtas pagasta Ķiburu kapos LNK kritušā Klāva Spēka individuāls apbedījums

Atrodas Bārtas pagasta Ķiburu kapos. 

Apbedīts 1920. gada 5. aprīlī Liepājas garnizona lazaretē no slimības mirušais 10. Aizputes kājnieku pulka 4. rotas kareivis Klāvs Spēks. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 80, 09.04.1920.

Jaunlaicenes pagasta Opekalna kapos LNK kritušā LKOK Roberta Ozola individuāls apbedījums

Atrodas Jaunlaicenes pagasta Opekalna (Apekalna) kapos. 

Varētu būt apbedīts 1919. gada 7. aprīlī pie Rušķu mājām kritušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka 1. rotas komandieris kapteinis Roberts Ozols. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Roberts Ozols dzimis 1895. gada 20. martā Ķoņu pagasta “Lejas Kabuļos” lauksaimnieka ģimenē. Pilsētas skolas izglītība. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, 1915. gada oktobrī beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu. Pēc tam nosūtīts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kura sastāvā piedalījies daudzās kaujās. Apbalvots ar vairākiem Staņislava un Annas ordeņiem un Jura krustu. Paaugstināts par štāba kapteini. Kopā ar pulku devies uz Krieviju, bet tur pārgājis uz kādu Pleskavā izvietotu krievu vienību. 1918. gada decembrī kopā ar vairākiem citiem latviešiem atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. februārī Rūjienā, iecelts par rotas komandieri Valmieras kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Apes un Alūksnes rajonā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 7. aprīlī Vidzemē “Ozols, iedams ar savu rotu uzbrukumā Rušķu mājām pie Rīgas-Pleskavas šosejas, pēc vairākas stundas ilgas kaujas ieņēma ienaidnieka nocietinājumus. Lielinieku pretuzbrukuma laikā rota tika ielenkta. Kad mūsējos aicināja padoties, Ozols no revolvera ievainoja ienaidnieka bataljona komandieri, taču pats tai brīdī krita no lodes, bet Ozola rota durkļu cīņā izlauzās cauri pretinieka ķēdēm”. 

Piezīme: Literatūrā ir arī citāds Ozola nāves apraksts (sk.). 

Roberta Ozola nāves vietā Apes pagastā pie Rušķu mājām uzstādīts piemiņas akmens (sk.). Viņa vārds minēts arī piemiņas plāksnē Rūjienas Svētā Bērtuļa baznīcā Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem Ziemeļu draudzes locekļiem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 382.-383. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 12. lpp.; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 409. lpp.; Tautas Balss, Nr. 36, 11.06.1919.

Valkas Cimzes kapos LNK kritušā Augusta Bindžes individuāls apbedījums

Atrodas Valkas Cimzes (bijušajos Lugažu) kapos. 

Apbedīts 1919. gada 7. aprīlī pie Jaunlaicenes skolas kritušais Augusts Erihs Bindže. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Tautas Balss, Nr. 47, 24.06.1919.

Alojas kapos LNK kritušā Edgara Buliņa individuāls apbedījums

Atrodas Alojas kapos. 

Apbedīts 1920. gada 23. martā mirušais Studentu bataljona kareivis Edgars Buliņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Jaunākās Ziņas, Nr. 73, 29.03.1920.

Dubultu kapos LNK kritušā Oskara Hausmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Dubultu kapos. 

Apbedīts 1920. gada 14. martā mirušais Armijas radiotelegrāfa kara ierēdnis Oskars Hausmanis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 10. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 62, 16.03.1920., Nr. 63, 17.03.1920.

Asaru kapos LNK kritušā Hugo Grīnberga individuāls apbedījums

Atrodas Asaru kapos. 

Apbedīts 1920. gada 13. janvārī no ievainojuma mirušais 1. Liepājas kājnieku pulka 1. rotas dižkareivis Hugo Grīnbergs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 162. lpp.; 1. Liepājas kājnieku pulka tapšanas un pārbaudīšanas gadi (1919.–1922.). Sast. Skujiņš, J. Rīga: 1. Liepājas kājnieku pulks, 1926. (Alūksne: Eraksti, 2009) 129. lpp.; Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 204. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 17, 22.01.1920.

Rīgas Torņakalna luterāņu kapos LNK kritušā Arnolda Germana individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Torņakalna luterāņu kapos. 

Apbedīts 1920. gada 10. janvārī no ievainojuma mirušais 5. Cēsu kājnieku pulka 2. rotas virsleitnants Arnolds Germans. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 136. lpp.; Virsaitis, F. 5. Cēsu Kājnieku Pulka vēstures kronika 1919 23/3 – 1920 11/8. (Manuskripts), 1924. 14. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 17, 22.01.1920.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā Ēriha Pantaleona individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos Jēzus draudzes nodalījumā. 

Apbedīts 1920. gada 6. janvārī Jelgavā Latgales divīzijas lazaretē no ievainojuma mirušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka 6. rotas kareivis Ērihs Pantaleons (Panteleons). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 145. lpp.; Gravelsins, J.; Sudrabs, P. 9. Rēzeknes kājnieku pulka gaitas no 1919. g. 9 augusta līdz 1922. gada 9. augustam. Rīga, 1923. 174. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 13, 17.01.1920.; Latvijas Kareivis, Nr. 235, 18.10.1922.

Lielvārdes kapos LNK kritušā Mārtiņa Ķerava individuāls apbedījums

Atrodas Lielvārdes kapos. 

Apbedīts 1919. gada 29. decembrī Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā mirušais Kurzemes divīzijas papildu bataljona 1. rotas kareivis Mārtiņš Ķeravs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Jaunākās Ziņas, Nr. 2, 03.01.1920.

Rīgas Pleskodāles kapos LNK kritušā Jāņa Brīvmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pleskodāles kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts 1919. gada 15. oktobrī kritušais 8. Daugavpils kājnieku pulka 10. rotas kareivis Jānis Brīvmanis. 

Foto: 02.07.2015., Cemety.lv

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 20. lpp.; 8. Daugavpils kājnieku pulka vēsture. Sast. Liepiņš, J. Cēsis: 8. Daugavpils kājnieku pulks, 1930. [Alūksne: Eraksti, 2011.], 91. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 169, 16.12.1919.; Cemety.lv.

Allažu kapos LNK kritušā Ernsta Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Allažu kapos. 

Apbedīts 1919. gada 15. oktobrī kritušais 8. Daugavpils kājnieku pulka 11. rotas kareivis Ernsts Kalniņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Ernsta Kalniņa vārds minēts piemiņas plāksnē Allažu baznīcā Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 31. lpp.; 8. Daugavpils kājnieku pulka vēsture. Sast. Liepiņš, J. Cēsis: 8. Daugavpils kājnieku pulks, 1930. [Alūksne: Eraksti, 2011.], 92. lpp.; Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 260. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 153, 27.11.1919.

Umurgas kapos LNK kritušā Jēkaba Brīdiņa individuāls apbedījums

Atrodas Umurgas kapos. 

Apbedīts 1919. gada 15. oktobrī Rīgā Daugavmalā kritušais seržants Jēkabs Brīdiņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Jaunākās Ziņas, Nr. 150, 24.11.1919.

Rīgas Pokrova kapos LNK kritušā Jāņa Orr individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pokrova kapos. 

Apbedīts 1919. gada 2. oktobrī mirušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka kapteinis Jānis Orr. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Gravelsins, J.; Sudrabs, P. 9. Rēzeknes kājnieku pulka gaitas no 1919. g. 9 augusta līdz 1922. gada 9. augustam. Rīga, 1923. 173. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 111, 04.10.1919.

Jaunpiebalgas kapos LNK kritušā Pētera Šūlmeistera individuāls apbedījums

Atrodas Jaunpiebalgas kapos. 

Apbedīts 1920. gada 8. martā no ievainojuma mirušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka 10. rotas kareivis Pēteris Šūlmeisters. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 49., 146. lpp; Gravelsins, J.; Sudrabs, P. 9. Rēzeknes kājnieku pulka gaitas no 1919. g. 9 augusta līdz 1922. gada 9. augustam. Rīga, 1923. 174. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 73, 30.03.1920.

Ropažu kapos LNK kritušā Voldemāra Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Ropažu kapos. 

Apbedīts 1920. gada 8. martā Rēzeknes kara slimnīcā no tīfa mirušais Latgales artilērijas pulkam piekomandētais Latgales partizānu pulka kareivis Voldemārs Kalniņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka Voldemārs Kārkliņš esot apglabāts Rēzeknes brāļu kapos (sk.). 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 235. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 60., 61. lpp; Latgales Partizāņu pulks: Dokumenti un atmiņas. Sast: Logins H. Balvi, 1993. 194. lpp; Latvijas Sargs, Nr. 65, 20.03.1920.

Bebru pagasta Zutēnu kapos LNK kritušā Ernesta Kauliņa individuāls apbedījums

Atrodas Bebru pagasta Zutēnu kapos. 

Iespējams, apbedīts 1920. gada 18. janvārī kritušais 4. Valmieras kājnieku pulka 12. rotas kareivis Ernests Kauliņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Piezīme. Tuvinieku ievietotajā sēru sludinājumā laikrakstā “Latvijas Sargs” teikts, ka Ernests Kauliņš apglabāts “Bebru Rutanu kapos”, taču domājams, ka tie patiesībā ir Zutēnu kapi. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 59. lpp; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 412. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 17, 22.01.1920.

Trikātas kapos LNK kritušā Roberta Ventera individuāls apbedījums

Atrodas Trikātas kapos. 

Apbedīts 1920. gada 10. janvārī Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcā mirušais Kara skolas kadets Roberts Venters. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Latvijas Sargs, Nr. 17, 22.01.1920.

Rīgas Otrajos Meža kapos LNK kritušā Teodora Filipsona individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Apbedīts 1920. gada 9. janvārī Latvijas Kara slimnīcā mirušais 8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis Teodors Filipsons. Pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta piemiņas plāksne. 

Foto: 03.09.2014., Cemety.lv

Avoti: Latvijas Sargs, Nr. 9, 13.01.1920.; Cemety.lv.

Carnikavas kapos LNK kritušā Eduarda Pētersona individuāls apbedījums

Atrodas Carnikavas kapos. 

Apbedīts 1919. gada 26. decembrī mirušais Vidzemes papildinājumu bataljona kareivis Eduards Pēteris Pētersons. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Latvijas Sargs, Nr. 1, 01.01.1920., Nr. 2, 03.01.1920.; Cemety.lv.

Rīgas Matīsa kapos LNK kritušā Augusta Lubbausa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Matīsa kapos. 

Apbedīts 1919. gada 15. oktobrī kritušais 8. Daugavpils kājnieku pulka 10. rotas kareivis Augusts Lubbaus (Lubans, Lubavs). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 34. lpp; 8. Daugavpils kājnieku pulka vēsture. Sast. Liepiņš, J. Cēsis: 8. Daugavpils kājnieku pulks, 1930. [Alūksne: Eraksti, 2011.], 91. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 221, 23.12.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā Viļa Revela individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos Jāņa draudzes nodalījumā. 

Apbedīts 1919. gada 15. oktobrī kritušais 5. Cēsu kājnieku pulka 10. rotas kareivis Vilis Revels (Rēvels). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 41. lpp; Latvijas Sargs, Nr. 218, 19.12.1919.

Ērgļu Miera kapos LNK kritušā Kārļa Pļaviņa individuāls apbedījums

Atrodas Ērgļu Miera kapos. 

Apbedīts 1919. gada 24. novembrī kritušais 8. Daugavpils kājnieku pulka 2. rotas kaprālis Kārlis Pļaviņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Savukārt saskaņā ar Jelgavas-Bauskas kara apriņķa priekšnieka palīga 1921. gada 9. decembra ziņojumu Armijas galvenajam štābam, kas sastādīts, pamatojoties uz brāļu kapu krustu uzrakstiem, Kārlis Pļaviņš apbedīts Jelgavas Nikolaja draudzes kapu brāļu kapu sektorā (sk.). Tajā pašā laikā Dobeles Novadpētniecības muzeja speciālisti uzskata, ka K. Pļaviņš apglabāts Dobeles pilsētas kapos (sk.). 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 88., 119. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 39. lpp; 8. Daugavpils kājnieku pulka vēsture. Sast. Liepiņš, J. Cēsis: 8. Daugavpils kājnieku pulks, 1930. [Alūksne: Eraksti, 2011.], 88. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 216, 17.12.1919.

Slokas kapos LNK kritušā Ernesta Krūzes individuāls apbedījums

Atrodas Slokas kapos. 

Apbedīts 1919. gada 21. novembrī kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka 12. rotas kareivis Ernests Krūze. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 30. lpp; Gravelsins, J.; Sudrabs, P. 9. Rēzeknes kājnieku pulka gaitas no 1919. g. 9 augusta līdz 1922. gada 9. augustam. Rīga, 1923. 170. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 207, 06.12.1919.

Rīgas Otrajos Meža kapos LNK kritušā Friča Butela individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Otrajos Meža (Braslas) kapos. 

Apbedīts 1919. gada 20. novembrī kritušais 1. bruņotā diviziona auto nodaļas kareivis ložmetējnieks Fricis Butels. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Friča Butela vārds minēts piemineklī Neatkarības karā kritušajiem Autotanku pulka karavīriem Rīgā Slokas ielā (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 21. lpp; Latvijas Sargs, Nr. 205, 04.12.1919.

Rīgas Matīsa kapos LNK kritušā Viļa Rīmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Matīsa kapos. 

Apbedīts 1919. gada 21. novembrī pie Slampes muižas kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka 8. rotas kareivis Vilis Rīmanis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vilis Rīmanis kā Vilis Rikmanis bija minēts piemiņas plāksnē Jelgavas Svētās Vienības baznīcā pilsētas atbrīvotājiem no bermontiešiem (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 41. lpp.; Gravelsins, J.; Sudrabs, P. 9. Rēzeknes kājnieku pulka gaitas no 1919. g. 9 augusta līdz 1922. gada 9. augustam. Rīga, 1923. 171. lpp.; Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 123. lpp; Latvijas Sargs, Nr. 204, 03.12.1919.

Limbažu pilsētas kapos LNK kritušā Jāņa Maniķa individuāls apbedījums

Atrodas Limbažu pilsētas kapos. 

Apbedīts 1919. gada 14. novembrī kritušais 5. Cēsu kājnieku pulka 3. rotas kareivis Jānis Maniķis (dažādos avotos arī Maniks, Maneks). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Jāņa Maniķa vārds minēts piemiņas plāksnē Limbažu luterāņu baznīcā Neatkarības karā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.). 

Kara vēsturiskās komisijas rakstos Jānis Maniķis minēts kā apglabāts Jelgavas brāļu kapos (sk.). 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 119.,187. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 203, 02.12.1919.

Džūkstes kapos LNK kritušā Mārtiņa Mežciema individuāls apbedījums

Atrodas Džūkstes kapos. 

Apbedīts 1919. gada 20. novembrī kritušais Mārtiņš Mežciems. 

Avoti: Latvijas Sargs, Nr. 200, 28.11.1919.; Cemety.lv.

Ērgļu Vecajos kapos LNK kritušā Jāņa Blaumaņa individuāls apbedījums

Atrodas Ērgļu Vecajos (Blaumaņa) kapos. 

Apbedīts 1919. gada novembrī no ievainojumiem mirušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis Jānis Blaumanis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Latvijas Sargs, Nr. 200, 28.11.1919.

Valmieras Kocēnu kapos LNK kritušā Alberta Vīksnes individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Kocēnu kapos. 

Apbedīts 1919. gada 19. novembrī kritušais Alberts Vīksne Pētera dēls. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Alberta Vīksnes vārds minēts Valmieras Sīmaņa baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē Valmieras-Veides draudzes locekļiem, kas krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (sk.). 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 353. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 200, 28.11.1919.

Madlienas kapos LNK kritušā Jūlija Grīnberga individuāls apbedījums

Atrodas Madlienas kapos. 

Apbedīts 1919. gada 11. novembrī kritušais 6. Rīgas kājnieku pulka 6. rotas kareivis Jūlijs Grīnbergs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Jūlija Grīnberga vārds minēts arī piemineklī kritušajiem 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem Rīgā Sudrabkalniņā (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 25. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 194, 21.11.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā Arvīda Liepiņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos Sv. Pētera draudzes nodalījumā. 

Iespējams, apglabāts 1919. gada 3. novembrī pie Daudzevas kritušais 3. Jelgavas kājnieku pulka 1. rotas kareivis Arvīds Liepiņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Lai gan viņš skaitās apbedīts Seces pagasta Stalānu kapos esošajos brāļu kapos (sk.), saskaņā ar sēru sludinājumu laikrakstā “Latvijas Sargs” tuvinieki viņa mirstīgās atliekas 1919. gada 16. novembrī guldījuši Rīgas Lielo kapu Sv. Pētera draudzes nodalījumā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 10. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 33. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 191, 15.11.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā Paula Dumpes individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos Jāņa draudzes sektorā 

Iespējams, apbedīts 1919. gada 10. novembrī Latvijas Kara slimnīcā no ievainojuma mirušais 5. Cēsu kājnieku pulka 7. rotas komandieris virsleitnants Pauls Dumpe. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 15. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 186, 11.11.1919., Nr. 188, 13.11.1919.

Rīgas Pokrova kapos LNK kritušā Leo Grīnera individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pokrova kapos. 

Apbedīts 1919. gada 4. novembrī kritušais 8. Daugavpils kājnieku pulka 7. rotas leitnants Leo Grīners (Ļevs Grunners, Gruners, Grüners), dzimis 1894. gada 18. augustā. Par apbedījuma stāvokli pagaidām ziņu nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 16. lpp.; 8. Daugavpils kājnieku pulka vēsture. Sast. Liepiņš, J. Cēsis: 8. Daugavpils kājnieku pulks, 1930. (Alūksne: Eraksti, 2011. 87. lpp.); Latvijas Sargs, Nr. 185, 09.11.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā Kārļa Matveja individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos Sv. Pētera baznīcas draudzes sektorā. 

Iespējams, apbedīts 1919. gada 7. jūlijā no ievainojuma mirušais Rīgas Janformējamo spēku 4. rotas kareivis Kārlis Matvejs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Latvijas Sargs, Nr. 82, 10.07.1919.; Nr. 83, 11.07.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā LKOK Kārļa Jaunalkšņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos. 

Apbedīts 1919. gada 27. augustā kritušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris 2. Ventspils kājnieku pulka 5. rotas leitnants Kārlis Jaunalksnis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Jaunalksnis dzimis 1892. gada 16. martā Svētciema pagastā. Vidusskolas izglītība. Dzīvojis Rīgā, grāmatvedis. 

1911. gada iesaukts Krievijas armijā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iestājies karaskolā, ko beidzis 1916. gadā. Dienējis Persijas frontē. 1917. gadā pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. novembrī, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. Pēc Rīgas atbrīvošanas nosūtīts uz Latgales fronti. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 26. augustā Latgalē kaujā par Līvānu miestu, kad mūsu 5. rotai izdevās šķērsot Daugavu un sākt uzbrukumu Rušinu sādžai, leitnants Jaunalksnis “sava vada priekšgalā izsita ienaidnieku no sādžas un atņēma tam ložmetēju. Ienaidnieka pretuzbrukumu atsitot, krita varoņa nāvē”. 

Kārļa Jaunalkšņa vārds iegravēts pie Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa uzstādītājā piemiņas plāksnē ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). Tas savulaik bija minēts arī piemiņas plāksnē Rīgas Biķeru baznīcā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 209. lpp; Latvijas Sargs, Nr. 127, 31.08.1919.