Carnikavas kapos LKOK Pētera Zandberga individuāls apbedījums

Atrodas Carnikavas kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Zandbergs. Cik zināms, nekāda īpaša piemiņas zīme pie viņa kapa nav uzstādīta. Ir tikai kopīgs, stēlas formā granītā darināts dzimtas piemineklis, kurā zem krusta zīmes iekalts teksts “ZANDBERGU ĢIMENE”. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Fridrihs Zandbergs dzimis 1894. gada 12. jūlijā Ādažu pagastā. Izglītojies pagastskolā. Strādnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. oktobrī un 9. Rēzeknes pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, vēlāk Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Slampē kaujas laikā kareivis Zandbergs “kopā ar dažiem kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē un ar strauju triecienu ieņēma bermontiešu nocietinājumus”. 

Atvaļināts 1921. gada 21. februārī dižkareivja pakāpē. Lauksaimnieks Ādažu pagasta Varavīksnēs. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā. Miris 1980. gada 18. augustā Carnikavā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 577. lpp.

Carnikavas kapos LKOK Miķeļa Pētersona individuāls apbedījums

Atrodas Carnikavas kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Miķelis Pētersons. Cik zināms, nekāda īpaša piemiņas zīme pie viņa kapa nav uzstādīta. Ir tikai kopīgs, neregulāras formas granītā darināts dzimtas piemineklis, kurā blakus krusta zīmei iekalts teksts “Pētersonu ģimene”. 

Vēsturiska atkāpe. Miķelis Voldemārs Pētersons dzimis 1893. gada 20. novembrī Ādažu pagasta “Kaķos”. Pagastskolas izglītība. Zvejnieks. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada oktobrī iesaukts Krievijas armijā un iedalīts 17. rezerves kājnieku bataljonā, piedalījies kaujās Daugavpils frontē. Armiju atstājis 1917. gada decembrī. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. oktobrī un 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī citās pulka kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Tukuma apriņķī uzbrukumā Slampei kareivis Pētersons “kopā ar dažiem kareivjiem devās bermontiešu spārnā un straujā triecienā piespieda vāciešus panikā bēgt, saņēma gūstekņus un trofejas, tā veicinādams visas rotas kaujas uzdevuma izpildi”. 

Atvaļināts 1921. gada 2. janvārī. Dzīvojis Ādažu pagasta “Kaķos”, zvejnieks. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis zvejnieku kolhozā “Carnikava”. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1977. gada jūlijā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 397. lpp.