Atrodas Rīgā Slokas un Pulka ielas stūrī (Slokas ielā
58/Pulka ielā 5). GPS 56.956789, 24.063387
Pamatakmens likts 1934. gada 14. jūlijā, Autotanku pulka
(1. Bruņotā diviziona) 15. gada svētkos, pulka toreizējās novietnes
apstādījumos. Pats piemineklis atklāts piecus gadus vēlāk, 1939. gada 14.
jūlijā. Tas veidots betonā ar granīta apmetumu pēc arhitekta Vemera Vitanda
meta. Būvdarbus un pieminekļa atliešanu vadījis amatnieku meistars Rūdolfs
Feldbergs. Šis piemineklis uz citu tā laika Latvijas militāro memoriālo
skulptūru fona iezīmīgs ar to, ka veidots “Art Deco” formās. Tajā atveidota uz
slīpas estakādes pacelta pret kalnu braucoša stilizēta bruņumašīna.
Foto: 19.12.2019., karaviru.kapi
Pieminekļa postamenta priekšpusē novietots betonā veidots
cilnis ar pulka nozīmi.
Foto: 19.12.2019., karaviru.kapi
Cokola abos sānos atradās bronzas plāksnes, kurās
atlietais teksts šobrīd vairs nav precīzi zināms. Noskaidrots, ka vienā no
plāksnēm bijis teksts:
PAR TĒVZEMI UN
BRĪVĪBU ZIEDOJUŠI DZĪVĪBU
I BRUŅOTĀ DIVIZIONA
KARAVĪRI
Tam sekojis divās slejās izkārtots kritušo saraksts, kurā
norādīta pakāpe, vārds un uzvārds.
Otrās plāksnes teksts nav noskaidrots.
Piemineklis celts par pulka līdzekļiem.
Sākoties komunistiskajai okupācijai, Autotanku pulka
novietni savā lietošanā pārņēma PSRS okupācijas karaspēks, kas šo teritoriju
turpināja izmantot arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā.
Pats piemineklis, lai gan bojāts, okupāciju pārdzīvoja,
taču bronzas plāksnes gājušas zudumā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2003. gada decembrī
pašvaldības uzņēmums “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde”
izsludināja konkursu par pieminekļa restaurācijas projekta izstrādi.
Restaurācijas pirmā kārta – arhitektoniskās formas atjaunošana – tika pabeigta
līdz 2007.gadam. Restaurācijas otrā kārta – zaudēto bronzas plākšņu atjaunošana
– , kuras finansēšanu uzņēmās Aizsardzības ministrija, ievilkās līdz 2009.
gadam.
Pēc Latvijas Atbrīvošanās karā kritušo 1. Bruņotā
diviziona (no 1920. gada 30. jūlija Autotanku divizions, no 1926. gada 28.
septembra Autotanku pulks) karavīru vārdu apzināšanas, ko veica Rīgas
pieminekļu aģentūra, tika izgatavota plāksne, kas novietota cokola labajā pusē
un kurā atliets teksts ar 20 krituši vārdiem:
PAR TĒVZEMI UN
BRĪVĪBU ZIEDOJUŠI DZĪVĪBU
I BRUŅOTĀ DIVIZIONA
KARAVĪRI
KAPT. RONE PĀVILS KAR.
GROSBERGS REINHOLDS
VLTN. DZEGUZE GEORGS KAR.
RANCS JĀNIS
VLTN. KĻESTROFS ALFRĒDS KAR.
BUTTELS FRICIS
VLTN. RITTERS KĀRLIS FRIDRIHS KAR. MELUPS KĀRLIS
LTN. BULLE OSVALDS KAR.
AŽACS ROBERTS
KAPR. PURIŅŠ ARNOLDS KAR.
ŅIKITINS MARKIJANS
KAPR. RIEKSTIŅŠ AUGUSTS KAR.
BAIBĪTIS PĒTERIS
KAPR. DABARS JĀNIS KAR.
NOSOVS ŽORŽS
KAR. JANSONS ĀDOLFS KAR.
SKUJA VILIS
LAR. BUTCE FRICIS KAR
RAUCHMANIS VOLDEMĀRS
Foto: 19.12.2019., karaviru.kapi
Tomēr, spriežot pēc savulaik laikrakstā “Latvijas
Kareivis” publicētās informācijas, oriģinālajā plāksnē varētu būt bijuši
iemūžināti 23 kritušo (pieci virsnieku un 18 instruktoru un kareivju) vārdi.
Lismanis min sekojošus kritušo vārdus, kas, domājams,
bijuši atlieti oriģinālajā plāksnē:
1. Kapteinis Paulis Ronis (Pāvels Rone), dzimis 1891.
gada 15.decembrī Trikātas pagastā, LKOK, II bruņuvilciena komandieris, kritis
1919. gada 5.novembrī pie Daugavas Dzelzstilta, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
2. Kapteinis Georgs Dzeguze, dzimis 1897. gada 7.
septembrī Rīgā, LKOK, bruņuautomobiļa “Kurzemnieks” komandieris, kritis 1919.
gada 8. novembrī pie Bulduru tilta, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
3. Virsleitnants Alfreds Kļestrovs, dzimis 1897. gada 8.
martā Liepājā, LKOK, bruņuvilciena “Kalpaks” komandieris, kritis 1919. gada 4.
novembrī pie Liepājas, apglabāts Liepājas Līvas kapos (sk.);
4. Virsleitnants Kārlis Fridrihs Riters (Karl Ritter),
dzimis 1895. gada 12. novembrī Kokneses pagastā, LKOK, III bruņuvilciena
komandieris, miris no ievainojumiem pie Rītupes 1920. gada 27. aprīlī, apglabāts
Kokneses Auliņu kapos (sk.);
5. Leitnants Osvalds Bulle (Bullis), dzimis 1900. gada
18. augustā Rīgā, LKOK, III bruņuvilciena virsnieks, miris no ievainojumiem
1920. gada 27. aprīlī pie Rītupes, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
6. Kaprālis Arnolds Puriņš, dzimis 1896. gadā Rīgā, LKOK,
1. Bruņotā diviziona bruņuautomobiļa “Lāčplēsis” ložmetējnieks, kritis 1919.
gada 8. oktobrī Jelgavas šosejas 9. kilometrā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
7. Kareivis Ādolfs Jansons, dzimis 1898. gada 19. maijā
Rīgā, LKOK, bruņuautomobiļa “Lāčplēsis” apkalpes loceklis, kritis 1919. gada 8.
oktobrī Jelgavas šosejas 9. kilometrā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
8. Kareivis Fricis Butce, bruņuautomobiļa “Lāčplēsis”
apkalpes loceklis, kritis 1919. gada 8. oktobrī Jelgavas šosejas 9. kilometrā;
9. Kareivis Jānis Rancs (Ransus), dzimis 1899. gadā Rīgā,
LKOK, bruņuautomobiļa “Lāčplēsis” apkalpes loceklis, kritis 1919. gada 8.
oktobrī Jelgavas šosejas 9. kilometrā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
10. Kaprālis Augusts Riekstiņš, dzimis Mangaļu pagastā,
Tanku divizions, kritis 1920. gada 20. jūlijā Latgales frontē;
11. Kaprālis Jānis Dabars, dzimis 1894. gada 3. martā Līvānu
pagastā, LKOK, I bruņuvilciena mašīnists, kritis 1919. gada 8. oktobrī
Tīriņmuižas tuvumā pie Vienības gatves pārbrauktuves, apglabāts Ziepniekkalna kapos (sk.);
12. Kareivis Fricis Butels, dzimis 1893. gada 7. jūlijā
Lielezeres pagastā, 1. Bruņotais divizions, kritis 1919. gada 20. novembrī;
13. Kareivis Reinholds Grosbergs, dzimis 1899. gada 22.
jūlijā toreizējā Rīgas apriņķa Mores pagastā, I bruņuvilciena apkalpes
loceklis, kritis 1919. gada 30. novembrī pie Reņģes stacijas uz Vadakstes
dzelzceļa tilta, apglabāts Jelgavas brāļu kapos (sk.);
14. Kareivis Kārlis Melups, dzimis 1894. gada 17.
februārī toreizējā Rīgas apriņķa Mālpils pagastā, I bruņuvilciena apkalpes
loceklis, kritis 1920. gada 21. janvārī;
15. Kareivis Roberts Ažacis (Azacs), dzimis 1901. gada
27. jūlijā toreizējā Cēsu apriņķa Veļķu pagastā, I bruņuvilciena apkalpes
loceklis, kritis 1920. gada 21. janvārī pie Rītupes, apglabāts Vecpiebalgas
draudzes kapos;
16. Kareivis Markijans Ņikitins, 20 gadus vecs, dzimis
toreizējā Ludzas pagastā, Tanku divizions, miris no ievainojumiem 1920. gada
16. jūlijā;
17. Kareivis Pēteris Baibītis, dzimis toreizējā Rīgas
apriņķa Skultes pagastā, II Bruņoto auto divizions, miris no ievainojumiem
1920. gada 13. maijā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
18. Kareivis Žoržs Nosovs, dzimis Rēvelē (Tallinā), 1.
Bruņotais divizions, miris no ievainojumiem 1920. gada 12. februārī, apglabāts
Rīgas Brāļu kapos;
19. Kareivis Vilis Skuja, dzimis 1890. gada 26. augustā,
III bruņuvilciena apkalpes loceklis, miris no ievainojumiem 1920. gada 27.
aprīlī pie Rītupes, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
20. Kareivis Voldemārs Rauhmanis, 1. Bruņotais divizions,
miris no ievainojumiem 1919. gada oktobrī.
Vēl trīs 1. Bruņotā diviziona karavīri Latvijas
Atbrīvošanās kara laikā pazuduši bez vēsts, un iespējams, ka arī viņu vārdi
bijuši atlieti sākotnējā plāksnē:
1. Kareivis Voldemārs Eglītis, pazudis bez vēsts 1920.
gada 10. martā;
2. Kareivis Ansis Freilands, pazudis bez vēsts 1920. gada
3. jūlijā;
3. Kareivis Jānis Cimdiks, pazudis bez vēsts 1919. gada
10. oktobrī.
Savukārt otrajā atjaunotajā plāksnē, kas atrodas cokola
kreisajā pusē un par kuras sākotnējo tekstu ziņu joprojām trūkst, atlieti tikai
gadskaitļi:
1919 – 1920
Foto: 19.12.2019., karaviru.kapi
Piemineklis atkārtoti restaurēts 2019. gada vasarā.
Papildu restaurācijas darbi veikti 2022. gada rudenī. Restaurāciju Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” uzdevumā veica individuālais uzņēmums GETA restauratora-tēlnieka Genādija Stepānova vadībā. Restaurācijas procesā tika notīrīta pieminekļa virskārta un atjaunots granīta apmetums, kā arī šuves. Restaurācija izmaksāja 4845 eiro.
No 2006. gada 22. jūnija iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēstures piemineklis (pieminekļa aizsardzības uzskaites numurs 8584).
Papildināts: 14.11.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 242.-243. lpp.; Lismanis II; Spārītis, O. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga: Nacionālais apgāds, 2007. 35. lpp.; Brīvā Zeme, Nr. 146, 04.07.1939.; Latvijas Kareivis, Nr. 155, 14.07.1939.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 17.12.2003.; Laiks, Nr. 46, 24.11.2007.; rigaspieminekli.lv; LETA, 19.10.2022.; Informācijas sistēma “Mantojums”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru