Ķemeru kapos LKOK Matīsa Pētersona individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Ķemeru kapos Ventspils šosejas 38,5. kilometrā. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Matīss Pētersons. 1997. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Matīss Pētersons dzimis 1900. gada 13. decembrī Vecpils pagastā. Laukstrādnieks. Pagastskolas izglītība. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 16. februārī Liepājā. Neatkarības bataljona, pēc tam 1. Liepājas kājnieku pulka rindās piedalījies cīņās pret lieliniekiem un bermontiešiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. aprīlī uz Slokas-Asaru ceļa Pētersons “ar ložmetēju devās ienaidnieka aizmugurē un ar labi mērķētu uguni piespieda lieliniekus atkāpties, radot tiem smagus zaudējumus”. Savukārt 1920. gada 11. janvārī Latgalē pie Jaunrikavas muižas “ar smago ložmetēju apšaudīja ienaidnieku no spārna un piespieda to atstāt muižu, kuru mūsējie ieņēma bez zaudējumiem”. 

Pēc Neatkarības kara paaugstināts par kaprāli, ložmetēju instruktors. 

Atvaļināts 1922. gada 20. martā. Nodarbojies ar zemkopību Smārdes pagastā. 1924. gadā iestājies dzelzceļa dienestā, pārmijnieks Ķemeru stacijā, piešķirts apbūves gabals Ķemeros. Miris 1941. gada 31. maijā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 396.-397. lpp.

Ķemeru kapos LKOK Jāņa Lagzdiņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Ķemeru kapos Ventspils šosejas 38,5. kilometrā. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Lagzdiņš. 1997. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Lagzdiņš dzimis 1899. gada 19. martā Pūres pagastā. Izglītojies pilsētas skolā, dzīvojis Tukumā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. jūnijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 17. janvārī Latgalē Meikšānu ciema rajonā seržants Lagzdiņš “kopā ar 2 kareivjiem triecienā iznīcināja lielinieku posteni, tā dodams mūsējiem iespēju sagūstīt ienaidnieka rotu pilnā sastāvā”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. decembrī. Dzīvojis Ķemeros, mežsargs, Ķemeru pilsētas valdes loceklis. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis kolhozā Slampes pagastā. Miris 1974. gada 28. augustā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 293. lpp.

Slokas kapos LKOK Jēkaba Ulmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Slokas kapos Varoņu ielā 9. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Ulmanis. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Ulmanis dzimis 1895. gada 13. februārī toreizējā Lielvircavas pagastā. Pamatskolas izglītība. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada sākumā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 177. kājnieku pulkā. Beidzis mācību komandu un kopā ar 142. Zveņigorodas kājnieku pulku nosūtīts uz fronti, piedalījies kaujās. 1916. gada novembrī pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku. Sasniedzis kaprāļa pakāpi, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

1917. gada 20. augustā pie Ikšķiles kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā Bolderājas-Daugavgrīvas komandantūrā, pēc tam pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, piedalījies kaujās pie Rīgas un Kurzemē pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē uzbrukumā Uškānu un Stradu sādžām, “kad mūsu rota spēcīgā apšaudē apstājās, U. ar savu nodaļu apgāja ienaidnieku no spārna un ar labi mērķētu uguni izraisīja apjukumu, tā sekmēdams tālāko triecienu”. 

Atvaļināts 1921. gada 27. aprīlī. Dzīvojis Slokā, pastnieks, vēlāk tai pašā darbā Tukuma sakaru nodaļā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1973. gada 8. janvārī Jūrmalā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 533. lpp.

Slokas kapos LKOK Anša Štrauhmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Slokas kapos Varoņu ielā 9. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ansis Štrauhmanis. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Ansis Štrauhmanis dzimis 1896. gada 10. oktobrī Ozolnieku pagastā. Pagastskolas izglītība. Dzīvojis Slokā, strādnieks. 

Sākoties pasaules karam, 1915. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Beidzis mācību komandu. Piedalījies kaujās pie Slokas, Nāves salā, pie Ķekavas un Ziemassvētku kaujās, kur ievainots. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru, paaugstināts. Pēc izveseļošanās turpinājis dienestu Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, no kura atvaļināts. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī citās 9. Rēzeknes kājnieku pulka kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. oktobrī. Seržants Štrauhmanis “kopā ar savu nodaļu pie Bolderājas forsēja Daugavu un spēcīgā ugunī uzbruka vāciešiem, saņēma gūstekņus, ieguva ložmetēju u.c. trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 16. martā. Dzīvojis Slokā, maiznieks. Piešķirts apbūves gabals Slokas pilsētā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Slokas patērētāju biedrībā par maiznieku. Miris 1956. gada 23. aprīlī Jūrmalā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 510. lpp.

Slokas kapos LKOK Jāņa Baloža individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Slokas kapos Varoņu ielā 9. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Balodis. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Balodis dzimis 1896. gada 15. maijā Slokā. Strādnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā brīvprātīgi iestājis Krievijas armijā, dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). 1916. gada jūlijā pie Ķekavas ievainots, ilgāku laiku ārstējies. Vēlāk atgriezies pulkā. 1917. gadā, Krievijas armijai atstājot Rīgu, kritis vācu gūstā. 1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, atkal sagūstīts. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. novembrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1920. gada 6. janvārī Latgalē kaujā pie Zabolodovkas sādžas ienaidnieka pārspēka uzbrukuma laikā kareivis Balodis “kopā ar dažiem kareivjiem, neskatoties uz spēcīgo uguni, straujā pretuzbrukumā piespieda pretinieku bēgt, tā dodams iespēju rotai noturēt ciemu”. 

Atvaļināts 1921. gada 7. martā. Jaunsaimnieks toreizējā Slokas pagasta Līkumciema “Dirbās”. Miris nelaimes gadījumā 1931. gada 21. februārī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 56. lpp.

Lielupes kapos LKOK Jēkaba Amoliņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Lielupes kapos Paula Stradiņa ielā 9. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Amoliņš. Uz kapa neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

AMOLIŅI
TĒLNIEKS     SKOLOTĀJA
JĒKABS         ANNA
1894 – 1934    1893 – 1967

1997. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa pa labi no tuvinieku uzstādītās piemiņas zīmes uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS

JĒKABS AMOLIŅŠ
1894 – 1934

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Amoliņš dzimis 1894. gada 10. augustā Bulduros. Pamatskolas izglītība. 

1915. gada decembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā, bet no 1916. gada 20. augusta 2. Rīgas latv. strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Tā paša gada 21. decembrī no pulka 1. maršrotas pārcelts uz pulka 2. maršrotu un no tās piekomandēts sapieru komandai, piedalījies Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna kontuzēts. 1917. gada 12. oktobrī nosūtīts trīs mēnešu ilgā veselības uzlabošanas atvaļinājumā. Dienestā nav atgriezies. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā no 8. līdz 11. novembrim Bulduros Amoliņš “kā privātpersona (kareivis savvaļnieks) stājās krituša [9. Rēzeknes kājnieku pulka] karavīra vietā un, labi pazīdams vietējos apstākļus, ar savu darbību būtiski palīdzēja satriekt ienaidnieku”. 

Pēc tam brīvprātīgi palicis dienestā. 1920. gada 20. aprīlī vājās veselības dēļ pārcelts uz Kara muzeju. Atvaļināts 1921. gada 14. februārī. 

Pēc Neatkarības kara beigām iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kuras Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcu beidza 1934. gadā. Miris tā paša gada 2. novembrī Rīgas Kara slimnīcā.

Papildināts: 01.12.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 39. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; Lāčplēsis, Nr. 2, 1934. gada novembris, 49. lpp.; Jūrmalas Vārds, Nr. 43, 10.11.1934.

Vecdubultu kapos LKOK Augusta Pleča individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Vecdubultu kapos Slokas ielā 54. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Plecis. 1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
AUGUSTS PLECIS
1893 – 1983 

Vēsturiska atkāpe. Augusts Plecis dzimis 1893. gada 13. janvārī Dubultos namsaimnieka ģimenē. Elementārskolas izglītība. Šoferis, mehāniķis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, iedalīts papildu autobataljonā Petrogradā. Paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. 1918. gadā pārcelts uz bruņukuģi "Poltava" par mašīnistu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, septembrī pārcelts uz 1. bruņotā diviziona autonodaļu par mehāniķi. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. 1920. gadā ieskaitīts Bruņuautomobiļu divizionā par montieri mehāniķi. Piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 21. maijā Latgalē sadursmē pie Boļšaja Meļņica sādžas, kad bruņuautomobilis “Kurzemnieks” ielūza tiltā un aizsprostoja ceļu bruņuautomobilim “Staburadze”, virsseržants Plecis “spēcīgā artilērijas ugunī saveda ceļu kārtībā, tā glābdams “Staburadzi” no draudošām briesmām”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. janvārī. Atslēdznieks mehāniķis Rīgas Jūrmalā, Dubultos. Piešķirts apbūves gabals Inčukalnā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā remontatslēdznieks laivu uzņēmumā “Dzintars”. Miris 1983. gada 25. jūnijā.

Papildināts: 30.11.2020.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 403.-404. lpp.

Vecdubultu kapos LKOK Augusta Ķimeņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Vecdubultu kapos Slokas ielā 54. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Ķimenis. Uz kapa uzstādīts neregulārs formas granīta piemineklis, kurā iekalts teksts: 

ĶIMENIS
AUGUSTS     1880 – 1965
EMMA            1878 - 1957 

1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa blakus tuvinieku uzstādītajam piemineklim uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
AUGUSTS ĶIMENIS
1880 – 1965 

Foto: 11.11.2020., Jānis Braunbergs

Vēsturiska atkāpe. Augusts Ķimenis dzimis 1880. gada 8. martā toreizējā Paltmales (tagad Līgatnes) pagastā. Izglītojies Allažu draudzes skolā. Tirgotājs Dubultos. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, iedalīts 185. kājnieku družīnā Viļņā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā, 1915. gada maijā kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 7. jūlijā Rīgā, ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē, pēc tam pret lieliniekiem Latgalē. Nodaļas, vēlāk vada komandieris. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā naktī uz 11. novembri seržants Ķimenis ar nodaļu tika nosūtīts uz Tīriņmuižu izlūkgājienā, “stiprā apšaudē spīdoši veica uzdevumu un sniedza precīzas ziņas par bermontiešu spēkiem, tā lielā mērā sekmēdams uzvaru kaujā”. Savukārt 1920. gada 9. janvārī Latgalē kaujā pie Indricas sādžas Ķimenis, “nokļuvis ielenkumā un aicināts padoties, atbildēja ar ložmetēju un šauteņu uguni un noturējās līdz papildspēku pienākšanai”. 

Atvaļināts 1920. gada 17. augustā. Vīna tirgotājs Dubultos. Piešķirta jaunsaimniecība Siguldas pagasta “Ozolniekos”. Miris 1965. gadā. 

Papildināts: 30.11.2020.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 285. lpp.

Vecdubultu kapos LKOK Jēkaba Jurševska individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Vecdubultu kapos Slokas ielā 54. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Jurševskis. Uz kapa uzstādīts sarkana granīta piemineklis, kurā zem ciļņa-portreta iekalts teksts: 

VECAIS STRĒLNIEKS
PULKV.-LEITN.
JĒKABS JURŠEVSKIS
1885 – 1968 

1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa pieminekļa priekšā uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
JĒKABS JURŠEVSKIS
1885 – 1968 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Jurševskis dzimis 1885. gada 8. janvārī toreizējā Grienvaldes (Zālītes) pagasta “Stungās” zemkopja ģimenē. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. 

1903. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 110. kājnieku pulkā. 1904. gadā iestājies Viļņas junkuru skolā, ko beidzis 1907. gadā, iegūstot podporučika pakāpi un nosūtīts uz 88. kājnieku pulku. 1911.gadā paaugstināts par poručiku. 1914. gadā izturējis iestājpārbaudījumus Ģenerālštāba akadēmijā, taču sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu mācības nav uzsācis. 1914. gada jūlijā iecelts par rotas komandieri 268. kājnieku pulkā, bet 1915. gadā pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). No 1. oktobra bijis rotas komandieris, bet 2. novembrī nozīmēts par bataljona mācību komandas priekšnieku. 1916. gada 25. jūnijā kaujā ievainots. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru un Jura Zelta zobenu. 

1916. gada 15. augustā iecelts par 3. Kaukāza divīzijas štāba vecāko adjutantu, bet tā paša gada 24. septembrī komandēts uz Ģenerālštāba akadēmiju, kuras saīsināto kursu beidzis 1918. gada martā un ieskaitīts Sarkanajā armijā. 1918. gada 24. jūnijā iecelts amatā Ģenerālštābā, pēc tam dienējis dažādās Sarkanarmijas vienībās, tostarp ieņemot 2. Novgorodas divīzijas štāba priekšnieka palīga amatu. 1919. gadā bijis Austrumu frontes Šihraņas karaspēka grupas komandieris, vēlāk jātnieku korpusa štāba priekšnieks Kaukāza ekspedīcijas korpusā. Kā 3. kavalērijas korpusa štāba priekšnieks Rietumu frontē, piedalījies lielinieku uzbrukumā Polijai. Pēc Sarkanās armijas sakāves pie Varšavas kopā ar korpusu atkāpies uz Vācijas teritoriju, kur ticis internēts. Demobilizēts 1920. novembrī un 1921. janvārī atgriezies Latvijā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 8. martā Ķekavas rajonā pie Franču un Jūgu mājām Jurševskis “ar savu rotu izsita vāciešus no 2 ierakumu līnijām, tā lielā mērā sekmēdams vācu frontes pārraušanu”. No 30. jūlija līdz 1. augustam kaujās pie Ķemeriem un Smārdes “izsita ienaidnieku no dzelzceļa līniju bloķējošām blindāžām, tā ievērojami sekmēdams uzvaru visā kaujā”. 

1921. gada 30. janvārī ieskaitīts Latvijas armijā pulkveža-leitnanta pakāpē un iecelts par bataljona komandieri 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. No tā paša gada jūnija Latgales divīzijas štāba priekšnieks, bet no augusta – Virsnieku kursu Kājnieku nodaļas priekšnieks, vēlāk – grupas vadītājs, mācību pārzinis. 1928. gadā iecelts par bataljona komandieri 11. Dobeles kājnieku pulkā, vēlāk bijis pulka saimniecības priekšnieks. 1931. gadā beidzis bataljona komandieru kursus. No 1933. gada bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā. 1935. gada 16. janvārī atvaļināts. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Sesavas pagasta “Strēlniekos”, Veco latviešu strēlnieku biedrības biedrs. 

LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā teikts, ka pirmajā komunistiskās okupācijas gadā bijis apcietināts, kamēr citos avotos par to ziņu nav. Nav arī ziņu, kā izdevies atkal nokļūt brīvībā. 

Sākoties nacistiskās Vācijas uzbrukumam PSRS, 1941. gada vasarā bijis Rīgas Jūrmalas latviešu pašaizsardzības apakšgrupas komandieris. 

1944. gada rudenī devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, no turienes uz Vāciju. No 1945. g. dzīvojis Diseldorfā pārvietoto personu nometnē. 1947. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Jūrmalā, Dzintaros. Miris 1968. gada 13. oktobrī. 

Papildināts: 30.11.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 218.-219. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 218.-219. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.

Vecdubultu kapos LKOK Pētera Kires individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Vecdubultu kapos Slokas ielā 54. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Kire. 2003. gada 11. novembrī Jūrmalas Nacionālo spēku apvienība uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kurā iekalts teksts:

PULKVEDIS
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
PĒTERIS KIRE
1894 – 1940 

Foto: 11.11.2020., Jānis Braunbergs

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Kire (Ķire) dzimis 1894. gada 21. maijā toreizējā Liepājas apriņķa Pērkones pagastā. 1913. gadā beidzis komercskolu Liepājā un brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā. 

Dienējis Daugavgrīvas cietokšņa garnizonā. 1914. gada jūlijā pēc pārbaudījuma nokārtošanas piešķirta praporščika pakāpe. 1914. gada septembrī-novembrī komandējumā Viļņas karaskolā. 1915. gada jūnijā pārcelts uz 4. aplenkuma artilērijas pulku, kas bija iesaistīts cīņās Ziemeļu (Rīgas) frontē. 1916. gada decembrī paaugstināts par podporučiku, 1917. gada februārī – par poručiku, bet 1917. gada oktobrī – par štābkapteini un iecelts par 4. atsevišķā artilērijas diviziona baterijas komandieris. Apbalvots ar Svētā Staņislava ordeņa III šķiru, kā arī ar Svētās Annas ordeņa III un IV šķiru. 1918. gada martā atvaļināts, bijis strādnieks. 

1918. gada septembrī Ņižņijnovgorodā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras 1919. gada aprīlī Latvijā dezertējis. 

1919. gada 23. maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, ieskaitīts Jūrmalas komandantūrā kapteiņa pakāpē, vēlāk – Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 9. Rēzeknes kājnieku pulkā un Artilērijas rezervē. No 1919. gada novembra virsnieks Kurzemes artilērijas pulkā, kura sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales frontē pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī Torņakalna ieņemšanas laikā Skultes muižas rajonā Kire “zem stipras ienaidnieka uguns ar artilērijas vadu izvirzījās uz priekšu un ar labi mērķētu uguni apšaudīja ienaidnieka bateriju, kā arī bermontiešu ķēdes, tā sekmēdams mūsu kājnieku virzīšanos uz priekšu un ienaidnieka galīgu sakaušanu”. 

Par kauju nopelniem Jelgavas atbrīvošanā 1920. gada martā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un iecelts par diviziona komandieri, bet 1921. gada 10. oktobrī – par Latgales artilērijas pulka komandieri. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, bet 1925. gadā – artilērijas virsnieku kursus. Tā paša gada 12. oktobrī iecelts par Zemgales artilērijas pulka komandieri. 1926. gada 26. jūnijā paaugstināts par pulkvedi un 12. oktobrī iecelts par Vidzemes artilērijas pulka komandiera palīgu, bet 30. oktobrī piekomandēts Artilērijas inspektora štābam, kur no 1928.gada pildījis štāba priekšnieka pienākumus. No 1929. līdz 1930. gadam bijis Bruņoto vilcienu pulka komandiera vietas izpildītājs, bet no 1934. līdz 1936. gadam pildījis Kurzemes artilērijas pulka komandiera pienākumus. 1937. gada oktobrī pēc paša vēlēšanās pensionējies. 

1929. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. 

1940. gada 23. februārī Majoros izdarījis pašnāvību. 

Papildināts: 30.11.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 246.-247. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 250. lpp.

Jaundubultu kapos LKOK Kārļa Mazā individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Jaundubultu kapos Lielupes ielā 25. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Mazais. Uz kapa tuvinieku uzstādīts betona piemineklis ar tajā iestrādātu balta marmora plāksni, kurā iegravēts zeltā iekrāsots teksts: 

MAZAIS
ERNA ROBERTA M.
1906. 18. IV – 1969. 1. X 

MAZAIS
KĀRLIS KĀRĻA D.
1895. 12. XI – 1971. 17. 11. 

GAN SĀPJU DIENAS,
                                                        GAN SAULES RĪTS
VISS VISS DUS KLUSI ZEMĒ TĪTS. 

Agrākajam piemineklim blakus 200. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
KĀRLIS MAZAIS
1895 – 1971 

Foto: 11.11.2020., Jānis Braunbergs

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Mazais dzimis 1895. gada 13. novembrī Valkā. Pilsētas skolas izglītība. Elektromontieris firmā “Spēks un gaisma”. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 50. rezerves bataljonā, pēc tam iedalīts 204. Ardagonmihailovskas kājnieku pulkā un nosūtīts uz fronti. 1914. gada 13. oktobrī kritis vācu gūstā. Latvijā atgriezies 1919. gada 28. janvārī. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. februārī, 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 23. aprīlī kaujā pie Melnupes Saru muižas rajonā, “kad 2 mūsu pulka rotas uzbruka Mencas muižai un ienaidnieka viesuļuguns vairākkārt sagrāva telefona sakaru līnijas starp bataljonu un pulka štābu, [virsseržants] M. tās ikreiz atjaunoja un uzturēja kārtībā visu kaujas laiku, tā lielā mērā sekmēdams uzbrukumu”. 

Dienestu turpinājis arī pēc Neatkarības kara beigām. 1919. gada augustā paaugstināts par virsnieka vietnieku. 

Atvaļināts 1934. gada septembrī. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.

Papildināts: 30.11.2020. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 341. lpp.

Jaundubultu kapos LKOK Gustava Pļavpāvula individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Jaundubultu kapos Lielupes ielā 25. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Gustavs Pļavpāvuls. Uz kapa uzstādīts betona piemineklis ar tajā iestrādātu balta marmora plāksni kurā iekalts teksts: 

PĻAVPĀVULS GUSTAVS
DZIM. 1897. G. 13. X
MIRIS 1964. G. 23. III 

PĻAVPĀVULS ELVĪRA
DUSI SALDI

1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa pa kreisi no tuvinieku uzstādītā pieminekļa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS

GUSTAVS PĻAVPĀVULS
1897 – 1964

Vēsturiska atkāpe. Gustavs Pļavpāvuls dzimis 1897. gada 12. oktobrī Dubultos. Pamatskolas izglītība. Strādnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, no 1917. gada augusta 55. Sibīrijas strēlnieku pulkā, decembrī atgriezies latviešu strēlnieku formējumos. Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Pēc lielinieku apvērsuma palicis Sarkanajā armijā, piedalījies kaujās ar Čehoslovāku korpusu Pievolgā. 1919. gada maijā pēc lielinieku padzīšanas palicis Rīgā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 13. novembrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 28. janvārī Latgalē kaujā par Jureļu sādžu, “kad mūsu rota iekļuva stiprā apšaudē un nespēja virzīties uz priekšu, [kareivis] P. kopā ar otru kareivi pa atklātu lauku devās ienaidnieka spārnā un ar labi mērķētu ložmetēja uguni sekmēja lielinieku sakāvi un šīs sādžas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 18. martā. Dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Dubultos, strādnieks, aizsargs, vēlāk strādājis Latvijas sūtniecībā Varšavā par šveicaru. 1939. gada rudenī atgriezies Rīgā. Līdz 1940. gada 15. septembrim vecākais ziņnesis Ārlietu ministrijā. Pēc tam strādājis Dzelzceļu virsvaldes Mašīnu un materiālu direkcijā. Apbalvots ar Viestura ordeņa 1. pakāpes goda zīmi. Dzīvojis Mellužos. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā sētnieks 5. namu pārvaldē Jūrmalā. Miris 1964. gada 23. martā. 

Papildināts: 30.11.2020.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 408. lpp.

Jaundubultu kapos LKOK Eduarda Impola individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Jaundubultu kapos Lielupes ielā 25. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Impols. 2003. gada 11. novembrī Jūrmalas Nacionālo spēku apvienība uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kurā iekalts teksts:

SERŽANTS
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
EDUARDS IMPOLS
1890 – 1943 

Foto: 11.11.2020., Jānis Braunbergs

Vēsturiska atkāpe. Eduards Impols dzimis 1890. gada 26. maijā Rīgā. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 159. Gurijas kājnieku pulkā, beidzis mācību komandu. Tā paša pulka rindās Pirmā pasaules kara laikā cīnījies Austrumprūsijā, kaujās pie Mazuru ezeriem kontuzēts. Pēc tam kopā ar Turkestānas un Sibīrijas pulkiem cīnījies pie Novogeorgijevskas cietokšņa. 1915. gada augustā pie Belostokas kritis vācu gūstā. Apbalvots ar Jura medaļu un krustu. No gūsta atgriezies 1918. gadā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada maijā, sākotnēji darbojies militārpolicijā un Jelgavā vāciešu evakuācijas komisijā, vēlāk ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pie Rīgas pret bermontiešiem un Latgales frontē pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novovembrī Rīgā Impols, “būdams labā spārna apiešanas grupā, kad tā pie Nordeķu kapsētas uzdūrās bermontiešu nocietinātam punktam ar 3 smagajiem ložmetējiem, zem spēcīgas uguns izvirzījās uz priekšu un ar labi mērķētu uguni ložmetējus apklusināja, tā dodams rotai iespēju durkļu cīņā ieņemt nocietinājumus”. Savukārt 1920. gada 10. janvārī Latgalē pie Indricas ciema, “kad ienaidnieks pretuzbrukumā aplenca mūsu rotu, kopā ar 4 kareivjiem nodibināja sakarus ar pārējiem mūsu spēkiem un glāba rotu no draudošām briesmām”. 

Atvaļināts 1921. gada 26. februārī. Oficiants Rīgā. Piešķirta jaunsaimniecība Ādažu pagastā Carnikavas muižā. Miris 1943. gada 17. jūnijā. 

Papildināts: 30.11.2020.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 195.-196. lpp.

Jaundubultu kapos LKOK Roberta Lāča individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Jaundubultu kapos Lielupes ielā 25. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Lācis. Uz kapa uzstādīts neliels granīta piemineklis.

1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa blakus tuvinieku uzstādītajam piemineklim uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
ROBERTS LĀCIS
1891 – 1946

Vēsturiska atkāpe. Roberts Lācis dzimis 1891. gada 8. novembrī Majoros gruntnieka ģimenē. Beidzis tirdzniecības skolu. Kantorists, pasta ierēdnis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 201. Poti kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. Smagi ievainots. Pēc izveseļošanās turpinājis dienestu. 1915. g. augustā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vada komandieris. 1917. gada vasarā nosūtīts uz 5. Maskavas praporščiku skolu. 1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās 26. maijā pārgājis pie igauņiem. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 31. maijā, Vidzemes divīzijas mīnmetēju rotas sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 11. novembrī pa Daugavas ledu pārveda mīnmetējus uz Zaķusalu un ar to uguni būtiski atviegloja Lucavsalas un Pārdaugavas ieņemšanu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. novembrī pie Cenas kroga uz Rīgas-Jelgavas šosejas, “kad ienaidnieka bruņuvilciens izlauzās cauri 6. Rīgas kājnieku pulka ķēdēm un radīja vispārēju sajukumu, [leitnants] L., neraugoties uz pretinieka stipro uguni un to, ka mīnmetēju vads nokļuvis ielenkumā, turpināja apšaudīt uzbrūkošo pretinieku, piespieda to atkāpties un atjaunoja agrāko stāvokli”; 18. novembrī “pašaizliedzīgi ar zirgiem izveda mīnmetējus no apšaudes rajona”; 29. novembrī sadursmē ar ienaidnieka jātniekiem “personiski 2 nogalināja, tika ievainots kājā, bet palika ierindā”. 

Atvaļināts 1920. gada decembrī. Muitas eksperts Reņģē, pēc tam Mežu departamenta darbinieks, vēlāk gadījuma darbu strādnieks. Dzīvojis Rīgas Jūrmalā, kur Majoros piešķirts apbūves gabals. Miris 1946. gada 22. februārī.

Papildināts: 01.12.2020.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 442. lpp.

Asaru kapos LKOK Eduarda Rikveiļa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Asaru kapos Kāpu ielā 85. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Rikveilis. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
EDUARDS RIKVEILIS
1876 – 1947

Vēsturiska atkāpe. Eduards Rikvelis dzimis 1876. gada 5. jūnijā Rīgā. Strādnieks. 

No 1897. līdz 1901. gadam atradies Krievijas armijas dienestā, dienējis Georga I cietokšņa pulkā Varšavā. 1905. gadā iesaukts atkārtoti, dažus mēnešus nodienējis kādā pulkā Somijā, tad atvaļināts. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā trešoreiz, iedalīts 115. Vjazmas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā. Ticis kontuzēts, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1915. gada martā Augustovas mežos kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. maijā Rīgā, 1. Bruņotā diviziona sastāvā piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem, ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī pie Rīgas, kad bermontieši uzbruka pa Jelgavas šoseju un dzelzceļa līniju, kareivis Rikvelis “kā pirmais numurs pie ātršāvēja lielgabala uz vaļējās bruņuvilciena platformas atklāja spēcīgu uguni, atsita ienaidnieku un apklusināja ložmetēju. Ievainots plecā, pēc pārsiešanas turpināja cīņu, līdz tika ievainots otrreiz un zaudēja samaņu”. 

Evakuēts uz Torņakalna slimnīcu, kur kritis vācu gūstā. Atbrīvots pēc Jelgavas ieņemšanas, atgriezies Bruņuvilcienu divizionā. 

Atvaļināts 1921. gada 28. aprīlī. Šveicars Ārlietu ministrijā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi un Somijas Baltās Rozes ordeņa goda zīmi. Piešķirts apbūves gabals Bulduros. No 1935. gada pensionārs. 

Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Asaros. Miris 1946. gada 2. decembrī Jūrmalā. 

Labots: 14.04.2023.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 442. lpp.

Asaru kapos LKOK Roberta Pogas individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Asaru kapos Kāpu ielā 85. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Poga. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
ROBERTS POGA
1898 – 1971

Vēsturiska atkāpe. Roberts Poga dzimis 1898. gada 11. maijā Rīgas Jūrmalā Mellužos. Beidzis pilsētas skolu. Dārzkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada pavasarī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 6. artilērijas divizionā. Sasniedzis apakšvirsnieka pakāpi. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 21. decembrī Rīgā Instruktoru rezervē (vēlāk Virsnieku rezerves rota, no 1919. gada 3. februāra – Neatkarības rota), piedalījies kaujās no Skrundas līdz Rīgai. Par ložmetēja atņemšanu ienaidniekam pie Saldus paaugstināts par leitnantu. Pēc armijas pārformēšanas ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1920. gada janvārī pārcelts uz Latgales artilērijas pulku, vada komandieris, tad vecākais virsnieks. 1920. gada martā paaugstināts par virsleitnantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 28. janvārī Latgalē kaujā Zilupes stacijas rajonā Poga “ar savu vadu sekoja mūsu kājniekiem, uzstādīja lielgabalus Bambānu ciemā un ar labi mērķētu uguni izsita ienaidnieku no Vanagu un Šuruļu ciemiem; lielinieku pretuzbrukuma laikā, kad mūsu kājnieki sāka atkāpties, apšaudīja pretinieku un atsita to”. 

Atvaļināts 1922. gada jūnijā. Dzīvojis Mellužos, dārzniecības īpašnieks, aizsargu organizācijas biedrs. Rīgas Jūrmalas pilsētas bankas priekšsēdētāja biedrs. Piešķirta jaunsaimniecība toreizējā Mežmuižas pagastā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā turpinājis dzīvot Jūrmalā. Miris 1971. gada 31. maijā. 

Papildināts: 01.12.2020.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 409. lpp.