Eglaines pagasta Červonkas kapos. GPS 55.961438,
26.057848
1931. gada 19. jūnijā Červonkas kapos Lietuvas armijas
brāļu kapu apkopšanas komiteja sekretāra kapteiņa Jakšta vadībā tika
pārapbedīti 27 Lietuvas armijas karavīri, kas krituši kaujās ar lieliniekiem
laikā no 1919. gada vasaras līdz 1920. gada ziemai un iepriekš bijuši izklaidus
apbedīti Lašu, Pilskalnes, Bebrenes, Vecsventes, Ilūkstes, Annas muižas un
Eglaines apkārtnē.
Uz katras kapu kopiņas tika uzstādīts individuāls betona
krusts, kā arī viens kopīgs krusts apbedījumu laukuma centrā, kurā iegravēts teksts
lietuviešu valodā:
LIET. KARIUOMENES
NEŽIOMI KARIAI. † 1919 – 20.
Brāļu kapi tika iesvētīti 1931. gada 28. jūnijā.
1932. gada 2. oktobrī brāļu kapos tika atklāts
piemineklis, kuru pēc paša meta betonā darinājis lietuviešu tēlnieks Stasis
Stanišausks. 6,5 metrus augsto pieminekli vainago jaunavas figūra, kas
simbolizē Lietuvu. Jaunava ar rokām atbalstījusies uz vairoga ar bareljefu,
kurā attēlots Lietuvas ģerbonis jeb Vītis, bet jaunavai pie kājām atrodas
krituša karavīra tēls. Pieminekļa centrā novietots krustā sistā Kristus tēls.
Foto: 11.11.2021., Uģis Drava
Zem jaunavas tēla uzraksts lietuviešu un latviešu valodā:
LIETUVOS ŽUVUSIEMS
KARIAMS
‡ 1919 – 1920 ‡
KRITUŠIEM LIETUVAS
KARAVĪRIEM
Pieminekļa apakšējā daļā uzraksts tikai lietuviešu
valodā:
KALEIVI, PASAKYK
LIETU –
VAI, KAD MES ŽUVOME
GINDAMI TĒVYNE
(Tulkojums latviešu valodā: “Ceļiniek, pastāsti Lietuvai,
ka mēs kritām, aizstāvēdami tēviju.”)
Piemineklis celts par Lietuvas valsts līdzekļiem.
Brāļu kapos apbedīti sekojoši karavīri:
5. kājnieku pulks – kareivis Juozs Adomens, kritis
29.08.1919., kareivis Antans Šaulinks, kritis 28.09.1919., kareivis Kosts
Skinulis, kritis 28.08.1919., kareivis Vincs Kavaliausks, kritis 28.08.1919.,
kareivis Kazis Stripeiks, kritis 31.12.1919., kareivis Petrs Trukausks, kritis
1919. gadā, virsseržants J. Bankausks, kritis 29.09.1919.;
1. kājnieku pulks – kareivis Petrs Kaušins, kritis
30.08.1919.;
2. kājnieku pulks – kareivis P. Garbausks, kritis
22.06.1919., kareivis M. Mašinausks, kritis 22.06.1919.;
3. kājnieku pulks – kareivis Antans Milkins, kritis
20.02.1920. II 20.;
6. kājnieku pulks – kareivis Jons Geldausks, kritis
11.06.1919., kareivis Paplausks, kritis 02.09.1919., kareivis Jurģis Rudaičs,
kritis 17.07.1920.;
4. kājnieku pulks – kareivis Vlads Počinks, kritis
10.07.1919., Juozs Rimčaiķis, kritis 13.08.1919.;
Nezināmas daļas kareivis Antans Balčiuns, kritis
25.08.1919.;
9. kājn. pulks – kareivis Petras Čelks, kritis
08.10.1919.
Baltkrievu bataljons – virsnieks Jurģis Plisks, kritis
25.08.1919., kaprālis Jurģis Romanovs, kritis 28.08.1919., kareivis Teodors
Paulučinsks, kritis 1920. janvārī;
Seši nezināmi karavīri.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 66.-67. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr.
140, 30.06.1931.; Latvijas Kareivis, Nr. 147, 05.07.1931.; Latvijas
Kareivis, Nr. 221, 30.09.1932.