Pie Sventes katoļu baznīcas LAK krituša Lietuvas armijas karavīra individuāls apbedījums

Atrodas pie Sventes katoļu baznīcas.

Apbedīts Latvijas Atbrīvošanās karā kritis Lietuvas armijas karavīrs. 1931. gada jūnijā Lietuvas Karavīru kapu kopšanas komisija uz kapa uzstādīja tipveida betona krustu, kurā iegravēts kritušā vārds un nāves datums.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 78. lpp.

Sventes katoļu kapos LAK kritušo Lietuvas armijas karavīru brāļu kapi

Atrodas Sventes katoļu kapos.

Apbedīti septiņi Latvijas Atbrīvošanās karā kritušie Lietuvas armijas karavīri. 1931. gada jūnijā Lietuvas Karavīru kapu kopšanas komisija visiem apbedītajiem uzstādīja tipveida betona krustus, kuros iegravēts kritušā vārds un nāves datums.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 78. lpp.

Eglaines pagasta Červonkas kapos LAK kritušo Lietuvas armijas karavīru brāļu kapi

Eglaines pagasta Červonkas kapos. GPS 55.961438, 26.057848

1931. gada 19. jūnijā Červonkas kapos Lietuvas armijas brāļu kapu apkopšanas komiteja sekretāra kapteiņa Jakšta vadībā tika pārapbedīti 27 Lietuvas armijas karavīri, kas krituši kaujās ar lieliniekiem laikā no 1919. gada vasaras līdz 1920. gada ziemai un iepriekš bijuši izklaidus apbedīti Lašu, Pilskalnes, Bebrenes, Vecsventes, Ilūkstes, Annas muižas un Eglaines apkārtnē.

Uz katras kapu kopiņas tika uzstādīts individuāls betona krusts, kā arī viens kopīgs krusts apbedījumu laukuma centrā, kurā iegravēts teksts lietuviešu valodā:

LIET. KARIUOMENES NEŽIOMI KARIAI. † 1919 – 20.

Brāļu kapi tika iesvētīti 1931. gada 28. jūnijā.

1932. gada 2. oktobrī brāļu kapos tika atklāts piemineklis, kuru pēc paša meta betonā darinājis lietuviešu tēlnieks Stasis Stanišausks. 6,5 metrus augsto pieminekli vainago jaunavas figūra, kas simbolizē Lietuvu. Jaunava ar rokām atbalstījusies uz vairoga ar bareljefu, kurā attēlots Lietuvas ģerbonis jeb Vītis, bet jaunavai pie kājām atrodas krituša karavīra tēls. Pieminekļa centrā novietots krustā sistā Kristus tēls.

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Zem jaunavas tēla uzraksts lietuviešu un latviešu valodā:

LIETUVOS ŽUVUSIEMS KARIAMS

‡ 1919 – 1920 ‡

KRITUŠIEM LIETUVAS KARAVĪRIEM

Pieminekļa apakšējā daļā uzraksts tikai lietuviešu valodā:

KALEIVI, PASAKYK LIETU –

VAI, KAD MES ŽUVOME

GINDAMI TĒVYNE

(Tulkojums latviešu valodā: “Ceļiniek, pastāsti Lietuvai, ka mēs kritām, aizstāvēdami tēviju.”)

Piemineklis celts par Lietuvas valsts līdzekļiem.

Brāļu kapos apbedīti sekojoši karavīri:

5. kājnieku pulks – kareivis Juozs Adomens, kritis 29.08.1919., kareivis Antans Šaulinks, kritis 28.09.1919., kareivis Kosts Skinulis, kritis 28.08.1919., kareivis Vincs Kavaliausks, kritis 28.08.1919., kareivis Kazis Stripeiks, kritis 31.12.1919., kareivis Petrs Trukausks, kritis 1919. gadā, virsseržants J. Bankausks, kritis 29.09.1919.;

1. kājnieku pulks – kareivis Petrs Kaušins, kritis 30.08.1919.;

2. kājnieku pulks – kareivis P. Garbausks, kritis 22.06.1919., kareivis M. Mašinausks, kritis 22.06.1919.;

3. kājnieku pulks – kareivis Antans Milkins, kritis 20.02.1920. II 20.;

6. kājnieku pulks – kareivis Jons Geldausks, kritis 11.06.1919., kareivis Paplausks, kritis 02.09.1919., kareivis Jurģis Rudaičs, kritis 17.07.1920.;

4. kājnieku pulks – kareivis Vlads Počinks, kritis 10.07.1919., Juozs Rimčaiķis, kritis 13.08.1919.;

Nezināmas daļas kareivis Antans Balčiuns, kritis 25.08.1919.;

9. kājn. pulks – kareivis Petras Čelks, kritis 08.10.1919.

Baltkrievu bataljons – virsnieks Jurģis Plisks, kritis 25.08.1919., kaprālis Jurģis Romanovs, kritis 28.08.1919., kareivis Teodors Paulučinsks, kritis 1920. janvārī;

Seši nezināmi karavīri.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 66.-67. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 140, 30.06.1931.; Latvijas Kareivis, Nr. 147, 05.07.1931.; Latvijas Kareivis, Nr. 221, 30.09.1932.