svētdiena, 2022. gada 31. jūlijs

Ķekavā piemiņas stēla ar novadu saistītajiem LKOK

Atrodas Ķekavā Skolas ielā 2a. GPS 56.828451, 24.237197 

Atklāta 2019. gada 11. novembrī. Tipveida piemiņas stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlu pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta pelēkā Somijas granītā izgatavojis un uzstādījis uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. 

Nepieciešamā akmens iegādi finansējusi Aizsardzības ministrija, kamēr stēlas izgatavošanu un uzstādīšanu apmaksājusi Ķekavas novada pašvaldība, kas no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šim nolūkam atvēlējusi 3692,06 eiro.








Foto: 02.07.2024., karaviru.kapi

Stēlā iekalts teksts ar to 12 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem, kas dzimuši un dzīvojuši tagadējā Ķekavas novada teritorijā: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920
 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
ĶEKAVAS NOVADĀ
 

PULKVEDIS LEITNANTS
JĀNIS LĪCIS
1893–1968
 

VIRSLEITNANTS
OTOMĀRS OZOLIŅŠ
1898–1984
 

LEITNANTS
HERBERTS DEPREJS
1897–1978
 

VIRSSERŽANTS
JĀNIS REINGOLDS
1897–1976
 

KAPRĀLIS
ANDREJS GROPE
1897–1966
 

KAPRĀLIS
JĒKABS KLAUSS
1894–1968
 

KAPRĀLIS
MĀRTIŅŠ PILVERS
1895–1940
 

KAPRĀLIS
VILHELMS SPRIŅĢIS
1891–1963
 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS BERKMANIS
1895–1977
 

KAREIVIS
NIKOLAJS ĀBOLTIŅŠ
1902–1973
 

KAREIVIS
EDVĪNS ALFRĒDS RUBENIS
1885–1975
 

KAREIVIS
HERMANIS SPROĢIS
1890–1959
 

Foto: 02.07.2024., karaviru.kapi

Piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ
 

Avoti: kekava.lv – Ķekavas novada domes 2018. gada 13. septembra lēmums Nr. 29; Apriņķis.lv, 12.11.1919.

sestdiena, 2022. gada 30. jūlijs

Vecpils pagasta Stroķu kapos simbolisks LKOK Andreja Baumaņa apbedījums

Atrodas Vecpils pagasta Stroķu kapos. 

Dzimtas kapavietā blakus sievas un meitas apbedījumiem uzstādīta piemiņas plāksne PSRS koncentrācijas nometnē noslepkavotajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Andrejam Baumanim. 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Baumanis dzimis 1886. gada 1. aprīlī toreizējā Apriķu pagastā. Izglītojies Aizputes pilsētas skolā. Zemkopis. 

1907. gadā iesaukts Krievijas armijā un līdz 1910. gadam dienējis 22. Nižegorodas kājnieku pulkā, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts atkārtoti, dienējis 143. Dorogobužas kājnieku pulkā un 165. Luckas kājnieku pulkā kā izlūku vada komandieris. Piedalījies kaujās Kauņas cietoksnī un pie Baranovičiem. Apbalvots ar Jura krustu. 1916. gadā kritis vācu gūstā, no tā atgriezies Latvijā 1918. g. novembra beigās. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 21. janvārī, 24. martā paaugstināts par virsseržantu, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona (vēlāk Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes) Cēsu rotas (vēlāk bataljona) sastāvā piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem. Pēc tam piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. maijā pie Asariem Baumanis “nodaļas priekšgalā piekļuva ienaidnieka drāšu aizžogiem un spēcīgā ugunī pirmais šķērsoja tos, tā atvieglodams pretinieka nocietinājumu ieņemšanu un visas Rīgas Jūrmalas atbrīvošanu”. 

1919. gada augustā iedalīts 2. Ventspils kājnieku pulkā vada komandiera amatā. 1920. gada 1. janvārī paaugstināts par leitnantu. 1921. gadā beidzis virsnieku kursus. 1924. gadā paaugstināts par virsleitnantu. 1932. gada aprīlī atvaļināts. Piešķirta jaunsaimniecība Vecpils pagastā. Militārās apmācības skolotājs vietējā pamatskolā, 15. Liepājas aizsargu pulka 3. rotas komandieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 

Pēc komunistiskās okupācijas 1941. gada 14. jūnijā deportēts uz PSRS teritoriju un ieslodzīts vienā no Kirovas apgabala koncentrācijas nometnēm – Vjatlagā, kur 1942. gada 27. februārī miris. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 62. lpp.; liepajniekiem.lv, 06.02.2008.; ReKurZeme.lv, 13.11.2018.; Durbes Novada Vēstis, Nr. 45, 02.11.2018.

piektdiena, 2022. gada 29. jūlijs

Liepājas Centrālkapos LKOK Andreja Krūzēna individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Krūzēns. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Liepājas nodaļa uz kapa par saviem līdzekļiem uzstādījusi melnā granītā darinātu tipveida piemiņas plāksni, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts: 

Lāčplēša Kara Ordeņa
Kavalieris
ANDREJS KRŪZĒNS
1890 – 1965
 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Krūzēns dzimis 1890. gada 16. aprīlī Nīcas pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis. 

1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 120. Serpuhovas kājnieku pulkā. Sasniedzis unteroficiera pakāpi. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Rumānijas frontē, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 5. maijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Zemgalē Bērzes pagastā pie Pikšu mājām seržants Krūzēns “kā vada komandieris viens no pirmajiem metās triecienā un aizrāva citus sev līdzi, tā lielā mērā sekmēdams šo māju ieņemšanu”. 

No Latgales frontes nosūtīts uz Instruktoru bataljonu Rīgā, kur beidzis kursus. 1920. gada 15. oktobrī atvaļināts. Dzīvojis Liepājā, gadījuma darbu strādnieks. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Liepājas remontkantorī. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1965. gada martā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 274. lpp.; liepajniekiem.lv, 06.02.2008.

ceturtdiena, 2022. gada 28. jūlijs

Grobiņas pagasta Ķīšu kapos LKOK Ernesta Skābarža individuāls apbedījums

Atrodas Grobiņas pagasta Ķīšu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Skābardis. Uz kapa uzstādīta granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

L.K.O.K.
ERNESTS SKABĀRDIS
1899 – 1964
 

Vēsturiska atkāpe. Ernests Skābardis dzimis 1899. gada 18. maijā Virgas pagastā zemkopja ģimenē. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 2. martā Durbē, iedalīts Liepājas sargu rotā, vēlāk ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, divreiz ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. oktobrī Rīgā kaujā pie Dzelzs tilta kaprālis Skābardis “niknā ugunī piegādāja biedriem rotas komandiera pavēli; lai gan ievainots, palika ierindā un turpināja kauju. Cīnījās arī Bolderājā, kur 3. novembrī tika smagi ievainots”. 

Atvaļināts 1921. gada 9. martā. Jaunsaimnieks Virgas pagasta “Vārpās”, vietējās aizsargu nodaļas priekšnieks. Pēdējos gadus pirms komunistiskās okupācijas dzīvojis Daugavpilī. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gadā Liepājā apcietināts. 1945. gada 21. augustā tā dēvētās LPSR kara tribunāls notiesāja Skābardi uz 20 gadu ilgu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē par “dzimtenes nodevību”. Nosūtīts uz katorgas darbiem Vorkutā. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados atbrīvots un atgriezies Latvijā. Dzīvojis Liepājā, kurinātājs pilsētas zīdaiņu namā. Miris 1964. gada 27. augustā.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 472. lpp.

otrdiena, 2022. gada 26. jūlijs

Grobiņas pagasta Dubeņu kapos LKOK Matīsa Reinfelda individuāls apbedījums

Atrodas Grobiņas pagasta Dubeņu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Matīss Reinfelds. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uz kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅU
DALĪBNIEKS,
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
MATĪSS REINFELDS
1897. – 1977.
 

Vēsturiska atkāpe. Matīss Reinfelds dzimis 1897. gada 19. decembrī Grobiņā. Pagastskolas izglītība. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 11. februārī, 15. martā paaugstināts par kaprāli. Piedalījies visās 1. Liepājas kājnieku pulka kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. augustā Latgalē kaujā pie Strodu sādžas Reinfelds “niknā ienaidnieka ugunī, neskatoties uz smagu ievainojumu, turpināja no patšautenes apšaudīt ienaidnieka ložmetēju un apklusināja to, sekmēdams kaujas uzdevumu izpildi”. 

Atvaļināts 1921. gada 6. martā. Zemkopis Grobiņas pagasta “Jaunzemjos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā, 1949. gada 25. martā, izsūtīts uz PSRS teritoriju un nometināts Omskas apgabala Okoņesņikovas ciemā. Atbrīvots 1956. gada decembrī un atgriezies Latvijā. 

Viņa vārds minēts arī piemiņas plāksnē pie Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa (sk.), kas veltīta ar Līvānu novada saistītajiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 436.-437. lpp.

pirmdiena, 2022. gada 25. jūlijs

Ventspilī piemiņas stēla pilsētā un novadā dzimušajiem LKOK

Atrodas Ventspils Esplanādē iepretī pilsētas domei. 

Atklāta 2018. gada 11. novembrī. Granīta piemiņas stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlu pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta pelēkā Somijas granītā izgatavojis un uzstādījis uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. 

Nepieciešamā akmens iegādi finansējusi Aizsardzības ministrija, kamēr Ventspils pašvaldība apmaksājusi akmens apstrādi un stēlas uzstādīšanu, kā arī apkārtnes labiekārtošanu. 

Stēlas pamatu izbūvi veicis pašvaldības Labiekārtošanas kombināts un celtniecības uzņēmums “Samrode”. 

Stēlā iekalts teksts ar 15 Ventspils pilsētā un novadā dzimušo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920
 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
VENTSPILĪ UN NOVADĀ
 

PULKVEDIS
ALFRĒDS AUDZE
1897 – 1930
 

PULKVEDIS–LEITNANTS
PAULS CELLE
1892 – 1974
 

PULKVEDIS–LEITNANTS
AUGUSTS KRIŠJĀNIS
1896 – 1933
 

PULKVEDIS–LEITNANTS
SERGEJS LAGZDIŅŠ
1895 – 1979
 

KAPTEINIS
JĀZEPS KOHS
1892 – 1975
 

KAPTEINIS
ERNESTS EMĪLS VEINBERGS
1897 – 1941
 

VIRSLEITNANTS
TEODORS KRIŠJĀNIS
1891 – 1964
 

APAKŠVIRSNIEKS
DIDŽUS GRUNTE
1886 – 1943
 

VIRSSERŽANTS
ANSIS TRAMDAHS
1896 – 1939
 

SERŽANTS
KONSTANTĪNS BUMOVSKIS
1891 – 1976
 

SERŽANTS
PAULIS STRAUTIŅŠ
1883 – 1969
 

KAPRĀLIS
FRICIS STRAUTIŅŠ
1897 – 1930
 

DIŽKAREIVIS
AUGUSTS RUDZĀJS
1897 – 1926
 

KAREIVIS
KĀRLIS NĪCMANIS
1901 – 1968
 

KAREIVIS
EDUARDS PUĶĪTIS
1900 – 1921
 

Piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ
 

Avoti: Ventas Balss, 31.08.2018.; ventspils.lv, 12.11.2018.

Medzes kapos LKOK Kārļa Helmšteina individuāls apbedījums

Atrodas Medzes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Helmšteins. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uz kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅU
DALĪBNIEKS,
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
KĀRLIS HELMŠTEINS
1897. – 1968.
 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Helmšteins dzimis 1897. gada 9. janvārī Cīravas pagasta “Dapās”. Pagastskolas izglītība. Dzīvojis Liepājā, galdnieks. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. martā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās visa Neatkarības kara gaitā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. janvārī Latgalē Viļānu miesta rajonā pie Slīpaču sādžas, “kad mūsu rota atsita ienaidnieka triecienu un pārgāja pretuzbrukumā, [kareivis] Helmšteins spēcīgā ugunī metās uz priekšu, citus sev līdzi aizraudams, sekmēja ienaidnieka sakāvi un šīs sādžas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 17. martā. Jaunsaimnieks Medzes pagasta “Pakalnos”. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1944. gadā apcietināts. Tā dēvētās LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) karaspēka kara tribunāls 1945. gada 17. septembrī notiesāja Helmšteinu uz 10 gadu ilgu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē par “dzimtenes nodevību”. Atradies ieslodzījumā Arhangeļskas apgabala Kargopoles koncentrācijas nometnē. 1956. gadā atgriezies Latvijā, kolhoznieks lauksaimniecības artelī “Mičurins”. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. gada 8. decembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 189. lpp.

svētdiena, 2022. gada 24. jūlijs

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Nikolaja Ābeltiņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris pulkvedis Nikolajs Ābeltiņš. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā zem 11. Dobeles kājnieku pulka krūžu nozīmes atveidojuma iekalts teksts: 

TĒVS
NIKOLAJS ĀBELTIŅŠ
1897 – 1966
DĒLS
1926 – 1991
 

Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Ābeltiņš dzimis 1897. gada 23. augustā toreizējā Ļaudonas-Odzienas pagastā, Odzienas muižā, amatnieka ģimenē. Mācījies Rīgas garīgajā seminārā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, iestājies Viļņas karaskolā, taču slimības dēļ pēc trim nedēļām atvaļināts. 1915. gada oktobrī atkārtoti iestājies karaskolā, kuru beidzis nākamā gada janvārī, iegūstot praporščika pakāpi. Nosūtīts uz 232. rezerves bataljonu, vēlāk dienējis 70. rezerves bataljonā, bet no 1916. gada –275. Ļebedinskas kājnieku pulkā. 1916. gada decembrī paaugstināts par podporučiku un nākamā gada martā iecelts par izlūku komandas priekšnieku. Oktobrī paaugstināts par poručiku un jau tajā pašā mēnesī piešķirta štābkapteiņa pakāpe. 1917. gada novembrī pulku atstājis. Par piedalīšanos Pirmā pasaules kara kaujās apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, Vladimira ordeņa IV šķiru un Jura ordeņa IV šķiru. 

1919. gada martā mobilizēts sarkanajā armijā, iecelts par 9. padomju latviešu strēlnieku pulka rotas komandieri, bet 1919. gada aprīlī – par bataljona komandieri. 30. aprīlī kaujā pie Ērģemes ievainots un evakuēts uz Rīgu. 22. maijā, kad lielinieki tika padzīti no Rīgas, dezertējis un palicis pretlieliniecisko spēku atbrīvotajā galvaspilsētā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā kapteiņa pakāpē, dienējis Liepājas Jaunformējamajos spēkos, vēlāk – Liepājas karaskolā. Laikā no 9. līdz 20. novembrim Liepājas aizstāvēšanas kaujās pret bermontiešiem komandējis savienoto Valmieras bataljonu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī pie Liepājas, “kad bermontieši bija ielauzušies mūsu pozīcijās, Ābeltiņš vadīja rezerves spēkus pretuzbrukumā un izsita ienaidniekus no Redāna forta, pēc tam atkaroja jūrmalu, palīdzēja ieņemt Ziemeļu un Vidus fortus; sakārtoja frontes līnijā esošās daļas no Dienvidu līdz Vidus fortiem jauna uzbrukuma atsišanai”. 

1919. gada novembrī iecelts par 10. Aizputes kājnieku pulka bataljona komandieri. 1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus un paaugstināts par pulkvežleitnantu. Nākamajā gadā iecelts par Daugavpils komandantu, bet 1926. gadā – par 11. Dobeles kājnieku pulka bataljona komandieri, vēlāk bijis pulka saimniecības priekšnieks. 1929. gadā beidzis virsnieku kursus un 1935. gadā iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgu, bet 1938. gadā beidzis pulka komandiera kursus. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru, Viestura ordeņa III šķiru un Aizsargu Nopelnu krustu. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada septembrī ieskaitīts 24. teritoriālā korpusa 181. strēlnieku divīzijā un iecelts par 295. strēlnieku pulka komandieri. 1941. gada pavasarī pulks pārdislocēts no Kuldīgas uz Alūksni, kur 14. jūnijā Ābeltiņš apcietināts, izvests uz PSRS teritoriju un ieslodzīts koncentrācijas nometnē Noriļskā. 1943. gadā 15. jūnijā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) sevišķā apspriede piesprieda Ābeltiņam 10 gadu ilgu ieslodzījumu par “pretpadomju propagandu”. 1954. gadā atbrīvots, dzīvojis izsūtījumā Krasnojarskas novada Ziemeļjeņisejskas rajonā. Latvijā atgriezies 1956. gadā. Dzīvojis Baldonē, miris 1966. gada 31. jūlijā.

Jāņa Adlera vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).

Papildināts: 23.03.2024.

Avoti: Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupāciju varām, 1918-1991: Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2017. 217. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 28. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 55.-56. lpp.

Grobiņas Iļģu kapos LKOK Rūdolfa Krūmiņa individuāls apbedījums

Atrodas Grobiņas Iļģu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Krūmiņš. Uz kapa tuvinieku uzstādīta granīta piemiņas plāksne bez norādes, ka apbedītais ir LKOK. 

Vēsturiska atkāpe. Rūdolfs Krūmiņš dzimis 1899. gada 16. maijā Liepājā. Izglītojies pilsētas skolā. 

1918. gada novembrī iesaukts Sarkanajā armija, no kuras dezertējis 1919. gada 6. septembrī, un 1919. gada 29. septembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 18. janvārī Latgalē kaprālis Krūmiņš “apgāja Sazonovas sādžu, ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetējus un triecienā ieņēma šo sādžu, turklāt mūsu rokās krita 66 gūstekņi, starp tiem lielinieku bataljona komandieris un 3 rotu komandieri, ieguva ložmetēju, piespieda ienaidnieku atkāpties no pozīcijām”. 

Atvaļināts 1921. gadā seržanta pakāpē. Dzīvojis Grobiņas pagasta “Baltospurvos”, zemkopis. No 1929. gada dzīvojis savā saimniecībā Gaviezes pagasta “Krauzēs”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā. Miris 1966. gada 12. augustā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 272. lpp.

Grobiņas Iļģu kapos LKOK Georga Kārkliņa individuāls apbedījums

Atrodas Grobiņas Iļģu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Georgs Kārkliņš. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uz kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

LATVIJAS ATBRĪVOŠANĀS CĪŅU
DALĪBNIEKS
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
GEORGS KĀRKLIŅŠ
1891. – 1944.
 

Vēsturiska atkāpe. Georgs Kārkliņš dzimis 1891. gada 2. augustā Liepājā. Tautskolas izglītība. Dzīvojis Gaviezes pagastā, mūrnieks. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 5. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1916. gadā pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku, kurā palicis līdz 1918. gadam. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 18. februārī, piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem, vēlāk 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā – kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. oktobrī pie Baložu kapiem uz Rīgas-Jelgavas šosejas, “kad liels ienaidnieka pārspēks metās uzbrukumā un piespieda mūsu rotu atkāpties, [virsseržants] Kārkliņš palika savā vietā un turpināja cīņu, līdz pretinieka rokasgranātas sprādziena rezultātā tika ievainots galvā, abās rokās un zaudēja samaņu”. 

Atvaļināts 1920. gada 14. janvārī. Strādājis par vecāko uzraugu Liepājas muitā, dzīvojis Liepājā. Miris 1944. gada 4. novembrī.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 236. lpp.

sestdiena, 2022. gada 23. jūlijs

Burtnieku Jaunajos kapos LNK Kritušā Jāņa Trēziņa individuāls apbedījums

Atrodas Burtnieku Jaunajos (Vidus) kapos. GPS 57.713983, 25.301042 

Apbedīts 1919. gada 18. novembrī kaujās ar bermontiešiem kritušais 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis Jānis (Augusts) Trēziņš. Lismanis uz kapa konstatējis koka krustu. 

Viņa vārds minēts arī piemiņas zīmē Kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem Alūksnē (sk.). 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 343. lpp.

trešdiena, 2022. gada 20. jūlijs

Aucē piemiņas stēla ar novadu saistītajiem LKOK

Atrodas Aucē Stacijas ielā 6. GPS 56.46124, 22.90169 

Granīta piemiņas stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēla darināta pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta. Bija paredzēts to atklāt 2021. gada 4. maijā, taču Covid-19 pandēmijas dēļ to nācies atlikt uz vēlāku laiku. 

Stēlā iekalts teksts ar to desmit Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem, kas saistīti ar toreizējo Auces novadu: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920
 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
AUCES NOVADĀ
 

ĢENERĀLIS
OSKARS DANKERS
1883 – 1965
 

KAPTEINIS
MARTS MENTELIS
1894 – 1926
 

KAPTEINIS
ERNESTS ŠMITS
1898 – 1965
 

SERŽANTS
KĀRLIS LATIŠS
1899 – 1972
 

SERŽANTS
ALFRĒDS NEILANDS
1893 – 1965
 

SERŽANTS
ALEKSIS UKE
1898 – 1966
 

SERŽANTS
ŽANIS UPMANIS
1898 –
 

KAPRĀLIS
JĀNIS GARBILS
1889 – 1938
 

KAPRĀLIS
VILHELMS SPRIŅĢIS
1891 – 1963
 

DIŽKAREIVIS
EDGARS RŪDOLFS HERMANSONS
1898 – 1926
 

Piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ
 

Avots: Auce.lv

piektdiena, 2022. gada 1. jūlijs

Līvbērzes “Baložos” piemiņas plāksne LKOK ģenerālim Jānim Balodim

Atradās Līvbērzes pagastā pie “Baložu” kādreizējās dzīvojamās ēkas. 

Uzstādīta pēc Līvbērzes kultūras nama toreizējās vadītājas Dainas Vanagas iniciatīvas un atklāta 1989. gada 11. novembrī. Domājams, no granīta darinātajā piemiņas plāksnē bija iekalts teksts: 

ŠĪ MĀJA 1921. GADĀ PIEŠĶIRTA
1. PAKĀPES LĀČPLĒŠA ORDEŅA
KAVALIERIM ĢENERĀLIM
JĀNIM BALODIM
PAR IZCILIEM NOPELNIEM CĪŅĀS
PAR NEATKARĪGU
UN BRĪVU LATVIJU
 

Bijušajam Latvijas armijas virspavēlniekam un vēlākajam kara ministram ģenerālim Jānim Balodim pēc Latvijas Neatkarības kara piešķirtās jaunsaimniecības dzīvojamajā ēkā tobrīd atradās tā dēvētās padomju saimniecības jeb sovhoza “Jelgava” kantoris. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairākkārt pārbūvētā ēka tikusi pamesta un pamazām laika zoba un vandāļu nopostīta. Piemiņas plāksne no ēkas sienas ir pazudusi. Kad tā noņemta un kur tagad atrodas, nav zināms. 

J. Balodis apbedīts Rīgas Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avots: Ģenerāļa Jāņa Baloža beidzamie mūža gadi Latvijā 1956-1965: Laikabiedru atmiņas un liecības. Sast. Caune, A. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2014. 286.-287., 310.-311. lpp.