trešdiena, 2023. gada 31. maijs

Skrundā piemiņas akmens pilsētas atbrīvošanai no lieliniekiem

Atrodas Skrundā Kultūras nama skvērā Kuldīgas un Liepājas ielu krustojumā. 

Atklāts 2005. gadā. Piemiņas zīmi darinājis tēlnieks Imants Lukažs, kurš bijis arī tā uzstādīšanas iniciators.




Foto: 14.07.2024., karaviru.kapi

Šķeltā pelēkas krāsas laukakmenī iestrādāta tumšāka granīta plāksne, kurā zem Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona nozīmes atveidojuma, iegravēts teksts: 

1919. G. 29. JANVĀRĪ KALPAKA BATALJONS
IEŅĒMA SKRUNDU
 

KALPAKS AR UZVARU PIE SKRUNDAS IEGUVA
NACIONĀLĀ KARASPĒKA VAROŅA SLAVU
 

SKRUNDĀ MŪSU PAŠAIZLIEDZĪGIE KARAVĪRI
AR DROŠU ROKU PACĒLA LATVIJAS
SARKANBALTSARKANO KAROGU, LAI TO NESTU
LĪDZ LATVIJAS AUSTRUMU ROBEŽAI
 

SKRUNDA UN VENTA BŪS TIE VĀRDI, KURUS VĒLĀK
DAUDZINĀS KĀ LATVIJAS BRĪVĪBAS ŠŪPUĻA VIETU
 

Foto: 14.07.2024., karaviru.kapi

Zem plāksnes tieši laukakmenī iekalts teksts: 

SAVAI PILSĒTAI SKRUNDAI
RAIMONSDS GERKENS
 

Foto: 14.07.2024., karaviru.kapi

Piemiņas zīme uzstādīta par uzņēmēja Raimonda Gerkena ziedotajiem līdzekļiem. 

Piemiņas akmens faktiski aizstāj komunistiskās okupācijas laikā iznīcināto piemiņas plāksni, kas savulaik atradās pie kādreizējā Skrundas pagastnama (sk.).

Papildināts: 01.08.2023. 

Avoti: Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 116. lpp.; Privātā Dzīve, Nr.30, 25.07./01.08.2005. 21.lpp.

Ogrē piemiņas zīme latviešu strēlnieku neveiksmīgajai Daugavas forsēšanas operācijai

Atrodas Ogrē Daugavas promenādē (Ogres salā pie bijušajām “Lauču” mājām). GPS 56.8093, 24.5946

 Atklāta 2008. gada 1. novembrī. Rupji apstrādātā pelēkā laukakmenī, kas novietots uz ovālas betona pamatnes, iekalts teksts 

2. RĪGAS
LATVIEŠU STRĒLNIEKU
BATALJONA IZLŪKU
1919.18.X KAUJAS
ATCEREI
 

Piemiņas zīme uzstādīta pēc uzņēmēja un politiķa Egila Helmaņa iniciatīvas. 

Vēsturiska atkāpe. 1916. gada 31. oktobrī (18. oktobrī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 8. rotas komandierim podporučikam Ādamam Erdmanim tika uzdots forsēt Daugavu un veikt izlūkošanu kreisajā krastā, kur atradās vācu pozīcijas. Operācija tika sarīkota lielā steigā uz bez kādas nopietnas sagatavošanas. Stiprā vēja un spēcīgās straumes dēļ strēlnieku laivas nenonāca iecerētajā izsēšanās vietā un krastu nesasniedza vienlaicīgi. Tā rezultātā pirmā strēlnieku grupa, kas forsēja Daugavu, nokļuva zem krievu artilērijas atbalsta uguns, kuras rezultātā lielākā daļa karavīru guva ievainojumus un bija spiesti atkāpties atpakaļ pie laivām. Trešā laiva krastu sasniedza tikai tad, kad strēlnieki no abām pirmajām jau atkāpās, bet parējās Daugavu šķērsoja vēl vēlāk. Tikmēr septītā un astotā laiva nemaz nepaspēja atstāt labo krastu, jo nevarēja sagaidīt Erdmani, kuru nekur nebija iespējams atrast. Atkāpšanās laikā vairākas strēlnieku laivas apgāzās vai nogrima. Lielai daļai strēlnieku izdevās izpeldēt, taču 17 no 18 ievainotajiem noslīka. Tiek uzskatīts, ka viņi vēlāk apglabāti Ogres brāļu kapos (sk.). Tajā pašā laikā zināms, ka vismaz viens apbedīts Ikšķiles brāļu kapos (sk.).

Erdmanis pēc neveiksmīgās operācijas tika atcelts no rotas komandiera amata un nodots kara tiesai.

Papildināts: 05.06.2023.

Avoti: Delfi, 03.11.2008.; visitogre.lv.; Peniķis, M. Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā, un Latviešu strēlnieku bataljonu-pulku cīņas. II daļa. Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds, 1939. 779.-780. lpp.

Liepājā ar pilsētu saistīto LKOK piemiņai veltītais Lāčplēša dārzs

Atrodas Liepājā Karaostas parka stūrī pie Atmodas bulvāra un Neatkarības rotas ielas krustojuma. 

Lāčplēša dārzs Liepājā iekārtots 2019. gadā, un 24. jūlijā tur tika atklātas sešas piemiņas stēlas, kurās bija iegravēti to 50 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi, kas darbojušies Liepājā laikā, kad tur atradās Latvijas pagaidu valdība, kā arī piedalījušies pilsētas aizstāvēšanā no bermontiešiem 1919. gada novembrī. 

Dārza projektu pēc Liepājas Komunālās pārvaldes pasūtījuma 2018. gadā izstrādāja uzņēmums “Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS”, ber dārza izveide un labiekārtošana tika uzticēta Jelgavas uzņēmumam “MITBAU AC”. 

Savukārt piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Tipveida stēlas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta pelēkā Somijas granītā izgatavojis uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. 

Stēlas tika izvietotas gar Neatkarības rotas ielu un kopā ar tur esošajiem kokiem veidoja aleju, kas saskaņā ar dārza projekta autoru ieceri simbolizē latviešu tautas pateicību Neatkarības kara dalībniekiem.



Dārzā atrodas arī neliels pulcēšanās laukums, kura centrā novietots pultsakmens, bet uz tā – plāksne ar Latvijas lielo ģerboni. 








Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Laukuma robežu iezīmē divi dekoratīvi betona soli ar koka dēļu sēdvirsmām. Labā pusē esošā sola vertikālajā plaknē iestrādāts dārza nosaukums: 

LĀČPLĒŠA DĀRZS 


Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Savukārt horizontālajā plaknē izveidots paskaidrojošs teksts Braila rakstā. 

Saskaņā ar ieceri laukums kalpo kā “ieejas vārti” pārējā parka teritorijā. Priekšplānā iekopta balti ziedoša puķu pļava varoņu piemiņai. 

Lāčplēša dārza labiekārtošanai un piemiņas stēlu izgatavošanai Liepājas pilsētas pašvaldība no budžeta līdzekļiem atvēlējusi 59 279,20 eiro. Savukārt stēlu izgatavošanai nepieciešamo granītu sagādājusi Aizsardzības ministrija. 

Kamēr stēlās, kas 2019. gadā tika uzstādītas Lāčplēša dārzā, bija iegravēti tikai 50 vārdi, jau tobrīd bija apzināti vairāk nekā 140 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kas bijuši saistīti ar Liepāju. 

Tāpēc jau gadu vēlāk Liepājas pašvaldība izsludināja konkursu par vēl 11 stēlu izgatavošanu. Konkursā uzvarēja pirmo sešu stēlu izgatavotājs – uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM”, kam tika piešķirtas tiesības slēgt līgumu par 28 036,94 eiro. 

Tagad Lāčplēša dārzā kopumā atrodas 17 stēlas ar 165 LKOK vārdiem. 11 no tām izvietotas gar Neatkarības rotas ielu, turklāt sešas no šīm stēlām ir sapārotas. Savukārt gar Atmodas bulvāri uzstādītas sešas stēlas. 

Interesanti, ka, atšķirībā no citām vietām, kur stēlās iegravētie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi kārtoti alfabētiskā secībā, ievērojot dienesta pakāpes, Liepājā visi vārdi kātoti vienīgi alfabētiskā kārtībā. 

Pirmajā no stēlām (skatoties no pulcēšanās laukuma), kas uzstādītas gar Neatkarības rotas ielu, iegravēts teksts ar deviņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ
 

PULKVEDIS-LEITNANTS
ALEKSANDRS AIZPORS ČAPLIS
1888–1960
 

KAPRĀLIS
KRIŠJĀNIS ANDEROSNS
1888–1941
 

PULKVEDIS
NIKOLAJS ĀBELTIŅŠ
1897–1966
 

KAREIVIS
PĒTERIS BEITIKS
1896–1919

DIZKAREIVIS
JĀNIS BLŪMS
1893–1970
 

DIŽKAREIVIS
EDUARDS BURBE
1900–1919
 

ĢENERĀLIS
OSKARS DANKERS
1883–1965
 

VIRSLETNANTS
JĀNIS DOBELIS
1894–1944
 

VIRSSERŽANTS
ERNESTS DRĒZIŅŠ
1897–1974
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Otrajā stēlā iegravēts teksts ar deviņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ
 

KAREIVIS
JĀNIS DZIDĀTĀJS
1893–1964
 

PULKVEDIS
KĀRLIS DZENĪTIS ZENIŅŠ
1892–1979
 

SERŽANTS
ALEKSANDRS EGLE
1890–1981
 

VIRSSERĀNTS
JUKUMS ERNSSONS
1889–1964
 

VIRSLEITNANTS
TEODORS KRIŠS GENŠENS APSE
1893–1942
 

VIRSSERŽANTS
ANDREJS INGE
1887–1941
 

DIŽKAREIVIS
FRICIS JAUNZEMS
1893–1975
 

SERŽANTS
ANDREJS JUŠKEVIČS
1897–1947
 

PULKVEDIS
TEODORS KALNIŅŠ
1887–1967
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Trešajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem ar astoņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ
 

KAPTEINIS
JĀNIS KAULIŅŠ
1889–1942
 

VIRSSERŽANTS
JĒKABS KLAVIERS
1865–1937
 

VIRSLEITNANTS
ALFRĒDAS VIKTORS KLESTROVS
1897–1919
 

PULKVEDIS
ERNESTS KREIŠMANIS
1890–1965
 

VIRSLEITNANTS
TEODORS KRIŠJĀNIS
1891–1965
 

KAPTEINIS
ERNESTS KURŠINSKIS
1893–1973
 

PULKVEDIS LEITNANTS
FRICIS ĶIVELĪTIS
1894–1943
 

PULKVEDIS LEITNANTS
SERGEJS LAGZDIŅŠ
1895–1979
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Ceturtā un piektā stēla ir sapārotas, 2019. gadā uzstādītajai stēlai vēlāk blakus uzstādot vēl vienu stēlu.

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Ceturtajā stēlā iegravēts teksts ar astoņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ
 

DIŽKAREIVIS
KĀRLIS LAIMIŅŠ
1893–1973
 

PULKVEDIS LEITNANTS
JĒKABS LAKSTĪGALA
1892–1970
 

VIRSLEITNANTS
PĒTERIS LEIMANIS
1891–1928
 

BRĪVPRĀTĪGAIS
FRICIS LIEPIŅŠ
1863–1927
 

KAPTEINIS
JĀNIS LUDDE
1897–1960
 

PULKVEDIS LEITNANTS
OSVALDS MEIJA
1894–1996
 

KAREIVIS
ĒRMANIS MINKA
1891–1968
 

KAPTEINIS
ŽANIS MITENBERGS MITTENBERGS
1898–1945
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Piektajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

DIŽKAREIVIS
HERMANIS ALKSNĪTIS
1894–1942
 

VIRSSERŽANTS
KLĀVS ALLĒNS
1890–1958
 

KAPRĀLIS
KĀRLIS ANTONS
1893–1925
 

DIŽKAREIVIS
ALFRĒDS APELONS
1896–1973
 

KAPRĀLIS
ANDREJS AUCE
1895–1973
 

KAPRĀLIS
TEODORS AUDRINGS
1900–1947
 

KAREIVIS
HERMANIS AUTERHOFS
1897–1942
 

VIRSLEITNANTS
VILJAMS BAUCIS
1891–1919
 

VIRSLEITNANTS
ANDREJS BAUMANIS
1886–1947
 

VIRSLEITNANTS
ANDREJS BAUMANIS
1898–1961
 

SERŽANTS
JĀNIS BLĀĶIS
1898–1984
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Arī sestā un septītā stēla ir sapārotas, 2019. gadā uzstādītajai stēlai vēlāk blakus uzstādot vēl vienu stēlu.

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Sestajā stēlā iegravēts teksts ar astoņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ
 

KAPRĀLIS
VILHELMS VILIS NARKEVICS–MASKEVICS
1897–1976
 

ĢENERĀLIS
KAZIMIRS OLEKŠS
1886–1970
 

KAREIVIS
AUGUSTS PAIJA
1896–1950
 

KAPTEINIS
ARTŪRS PETRĪTIS
1900–1971
 

KAPTEINIS
VERNERS PETRĪTIS
1898–1941
 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS PIĶELIS
1898–1950
 

KAREIVIS
FRICIS POTS
1890–1932
 

VIRSSERŽANTS
DONATS PUDULIS
1891–1943
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Septītajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

VIRSSERŽANTS
JĒKABS BOZIS
1892–1953
 

VIRSSERŽANTS
JŪLIJS BRESLERS
1895–1921
 

KAREIVIS
JĀNIS BŪDIŅŠ
1898
 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS BUMBIERIS
1897–1920
 

KAPTEINIS
FRICIS CINOVSKIS
1887–1971
 

PULKVEDIS LEITNANTS
JĀNIS DINNE
1897–1938
 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS DIŽGALVIS
1898–1981
 

DIŽKAREIVIS
VOLDEMĀRS DOBELIS
1900–1919
 

DIŽKAREIVIS
ĀDOLFS VOLDEMĀRS DONIS
1901
 

KAPRĀLIS
JĒKABS DRULLIS
1900–1959
 

KAPRĀLIS
JĀNIS DZINTARS
1896–1974
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Astotajā stēlā iegravēts teksts ar astoņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ
 

VIRSLEITNANTS
ROBETRTS RADZIŅŠ
1880–1919
 

SERŽANTS
JĀNIS SEDOLS
1879–1957
 

KAPTEINIS
HUGO ŠĶIŅĶIS
1887–1961
 

VIRSSERŽANTS
GUSTAVS ŠULCS
1892–1941
 

KAPTEINIS
INDRIĶIS REINBERGS
1894
 

PULKVEDIS
JŪLIJS ROZENTĀLS
1894–1941
 

KAREIVIS
ANDREJS VECVAGARS
1896–1961
 

KAREIVIS
FRICIS ZĪLE
1889
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Devītā un desmitā stēla ir sapārotas, taču tās, tāpat kā pēdējā, vienpadsmitā alejas stēla, uzstādītas vienlaicīgi alejas izveides otrajā kārtā. 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Devītajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

KAREIVIS
JUKUMS GRULLIS
1885–1919
 

KAREIVIS
KĀRLIS HELMŠTEINS
1897–1968
 

SERŽANTS
FRICIS GUSTAVS HERBSTS
1893
 

VIRSSERŽANTS
NIKOLAJS HERMANIS
1896–1941
 

KAPTEINIS
JĀNIS INDRIĶIS IKŠE
1896–1976
 

SERŽANTS
TOMS INDRIKSONS
1890–1964
 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
JĀNIS INGE
1894–1974
 

KAREIVIS
JUKUMS JANSONS
1895–1974
 

VIRSSERŽANTS
RŪDOLFS JAUNZEMS
1894–1981
 

SERŽANTS
JĀNIS JĒGERSONS
1895–1963
 

KAPRĀLIS
KALNS KRISTAPS
1895–1958
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Desmitajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

KAREIVIS
KĀRLIS EVERSONS
1893–1975
 

DIŽKAREIVIS
ERNESTS FALKS
1899–1978
 

LEITNANTS
EMĪLS JOHANS FIŠERS
1896–1977
 

KAREIVIS
RŪDOLFS FOGELIS
1897–1919
 

SERŽANTS
HEINRIHS VILHELMS FREIBERGS
1899
 

VIRSSERŽANTS
ARTŪRS FREIMANIS
1896–1976
 

KAPRĀLIS
JĀNIS GAILIS
1888–1950
 

KAPRĀLIS
EDUARDS GAROZA
1896–1950
 

DIŽKAREIVIS
ANTONS GRIZIS GRIZUS
1897
 

DIŽKAREIVIS
ŽANIS GRŪBE
1899–1924
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Vienpadsmitajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS KAPTEINIS
1901–1985
 

SERŽANTS
KĀRLIS KAPTEINIS
1899–1987
 

VIRSSERŽANTS
GEORGS KĀRKLIŅŠ
1891–1944
 

SERŽANTS
FRICIS KSPARS
1886–1947
 

VIRSSERŽANTS
KRIŠS KRISTAPS KĀTIŅŠ
1886
 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
JĀNIS KLIEVE
1898–1934
 

SERŽANTS
JĀNIS KONRĀDS
1900–1932
 

KAREIVIS
JĀNIS KRAUZE
1894
 

SERŽANTS
RŪDOLFS KRŪMIŅŠ
1897–1966
 

SERŽANTS
ANDREJS KRŪZĒNS
1890–1965
 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS KUNDZIŅŠ
1897–1924
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Pirmajā no stēlām (skatoties no pulcēšanās laukuma), kas uzstādītas gar Atmodas bulvāri, iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

KAPRĀLIS
FRICIS URSTIŅŠ
1888–1922
 

KAPRĀLIS
JĒKABS VĪGRIEZIS
1900–1941
 

SERŽANTS
FRICIS VIRGA
1889–1971
 

VIRSLEITNANTS
JĀNIS VĪTIŅŠ
1894–1941
 

KAPRĀLIS
ANTONS VITKOVSKIS
1896–1976
 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS BIZBULIS
1898–1974
 

SERŽANTS
INDRIĶIS ZARIŅŠ
1886–1941
 

LEITNANTS
EDUARDS ZIHMANIS
1898
 

KAPTEINIS
HANSS PAULS HERBERTS ZIGMUNDS
1890
 

KAPTEINIS
ALEKSANDRS ŽILINSKIS
1897–1943
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Otrajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem. 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

VIRSERŽANTS
ŽANIS SLUMBAHS
1895–1974
 

VIRSSERŽANTS
ANDREJS STEFANS
1898–1951
 

KAPTEINIS
JĀNIS STRAZDIŅŠ
1899–1961
 

SERŽANTS
ANDREJS SŪRA ZŪRA
1891–1976
 

SERŽANTS
VILIS SVINS
1887–1944
 

VIRSLEITNANTS
JĀNIS ŠMIUKŠIS
1889–1941
 

VIRSLEITNANTS
ZĀMELIS TIMBARS
1890–1948
 

DIŽKAREIVIS
ANDREJS TRAUCENIEKS
1892–1980
 

DIŽKAREIVIS
VALDEMĀRS TRAUCENIEKS
1900–1945
 

VIRSSERŽANTS
ERMANIS TREILOPS
1890–1957
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Trešajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

KAPRĀLIS
MATĪSS REINFELDS
1897–1977
 

PULKVEDIS – LEITNANTS
ALFRĒDS RONIS
1898–1941
 

SERŽANTS
ANDŽS RUICĒNS
1898–1925
 

VIRSLEITNANTS
ARNOLDS SĒRDIENIS
1896–1942
 

LAREIVIS
JĀNIS SERMOLIŅŠ
1897–1963
 

KAPRĀLIS
ERNESTS SIMSONS
1896–1969
 

LEITNANTS
FRIDRIHS FRICIS SISENIS
1900–1945
 

KAPRĀLIS
ERNESTS SKĀBARDIS
1899–1964
 

KADETS
GUSTAVS SKALDE
1896–1919
 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS SLEINIS
1895
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Ceturtajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

VIRSSERŽANTS
JĀNIS PAŅĒVIČS
1894–1942
 

DIŽKAREIVIS
NIKOLAJS PAUZERS
1898–1946
 

DIŽKAREIVIS
TOMS PEMPERS
1900
 

KAPRĀLIS
MATĪSS PĒTERSONS
1900–1941
 

VIRSSERŽANTS
VILIS PIEBALGS
1893–1942
 

LEITNANTS
MIĶELIS NIKOLAJS PILSKALNS
1893–1968
 

DIŽKREIVIS
PĒTERIS POLIKS
1891–1976
 

SERŽANTS
JĀNIS RAŅĶIS
1889–1945
 

KAPTEINIS
VOLDEMĀRS RAUHMANIS
1893–1940
 

DIŽKAREIVIS
KRIŠS REIMANIS
1898–1964
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Piektajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

LEITNANTS
JĒKABS LJALIS
1896–1990
 

SERŽANTS
ANDREJS LŪKS
1892–1960
 

VIRSLEITNANTS
FABIĀNS MIHALOVSKIS
1892
 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĀNIS MILLERS
1887–1930
 

KAPRĀLIS
KRIŠS GRIGORIJS MINAILOVS
1895–1946
 

KAPRĀLIS
KĀRLIS NARVELIS
1899
 

VIRSSERŽANTS
FRICIS NEIFELDS
1889–1942
 

VIRSSERŽANTS
ERNESTS NOVADS
1895
 

KAPRĀLIS
JĀNIS OSTELIS
1885–1931
 

DIŽKAREIVIS
JĒKABS OŠENIEKS
1894–1978
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Sestajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

PULKVEDIS – LEITNANTS
KONSTANTĪNS KUNIKE
1885–1961
 

ĢENERĀLIS
ARNOLDS KURSE
1896–1953
 

SERŽANTS
JĒKABS ĶEIRE–ĶEIRIS
1897–1965
 

PULKVEDIS
PĒTERIS KIRE
1894–1940
 

KAPTEINIS
MĀRTIŅŠ ĶIRSIS
1895–1962
 

KAREIVIS
FRICIS LASMANIS
1888
 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĒKABS LĒJĒJS
1892–1965
 

DIŽKAREIVIS
ERNESTS LEJIŅŠ
1898–1971
 

LEITNANTS
ALFRĒDS LEJNIEKS
1893–1943
 

LEITNANTS
JĀNIS LIEBE
1895–1919
 

KAREIVIS
JĒKABS LIEPIŅŠ
1899–1973
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Piezīme. Stēlas gar Neatkarības rotas ielu sakārtotas alfabētiskā secībā pēc tajās iegravēto LKOK vārdiem, sākot no pulcēšanās laukuma. Savukārt stēlas gar Atmodas bulvāri kārtotas alfabētiskā secībā, sākot no alejas attālākā gala virzienā uz pulcēšanās laukumu. 

Katru no stēlām vaiņago Lāčplēša kara ordeņa atveidojums. 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Katras piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ
 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Papildināts: 28.07.2024.

Avoti: liepāja.lv, 03.04.2019.; liepājniekiem.lv, 24.07.2019.; irLiepāja.lv, 01.12.2020.