Skrundā piemiņas akmens pilsētas atbrīvošanai no lieliniekiem

Atrodas Skrundā Kultūras nama skvērā Kuldīgas un Liepājas ielu krustojumā. 

Atklāts 2005. gadā. Piemiņas zīmi darinājis tēlnieks Imants Lukažs, kurš bijis arī tā uzstādīšanas iniciators. Šķeltā pelēkas krāsas laukakmenī iestrādāta tumšāka granīta plāksne, kurā zem Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona nozīmes atveidojuma, iegravēts teksts: 

1919. G. 29. JANVĀRĪ KALPAKA BATALJONS
IEŅĒMA SKRUNDU 

KALPAKS AR UZVARU PIE SKRUNDAS IEGUVA
NACIONĀLĀ KARASPĒKA VAROŅA SLAVU 

SKRUNDĀ MŪSU PAŠAIZLIEDZĪGIE KARAVĪRI
AR DROŠU ROKU PACĒLA LATVIJAS
SARKANBALTSARKANO KAROGU, LAI TO NESTU
LĪDZ LATVIJAS AUSTRUMU ROBEŽAI 

SKRUNDA UN VENTA BŪS TIE VĀRDI, KURUS VĒLĀK
DAUDZINĀS KĀ LATVIJAS BRĪVĪBAS ŠŪPUĻA VIETU 

Zem plāksnes tieši laukakmenī iekalts teksts: 

SAVAI PILSĒTAI SKRUNDAI
RAIMONSDS GERKENS 

Piemiņas zīme uzstādīta par uzņēmēja Raimonda Gerkena ziedotajiem līdzekļiem. 

Piemiņas akmens faktiski aizstāj komunistiskās okupācijas laikā iznīcināto piemiņas plāksni, kas savulaik atradās pie kādreizējā Skrundas pagastnama (sk.).

Papildināts: 01.08.2023. 

Avoti: Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 116. lpp.; Privātā Dzīve, Nr.30, 25.07./01.08.2005. 21.lpp.

Ogrē piemiņas zīme latviešu strēlnieku neveiksmīgajai Daugavas forsēšanas operācijai

Atrodas Ogrē Daugavas promenādē (Ogres salā pie bijušajām “Lauču” mājām). GPS 56.8093, 24.5946

 Atklāta 2008. gada 1. novembrī. Rupji apstrādātā pelēkā laukakmenī, kas novietots uz ovālas betona pamatnes, iekalts teksts 

2. RĪGAS
LATVIEŠU STRĒLNIEKU
BATALJONA IZLŪKU
1919.18.X KAUJAS
ATCEREI 

Piemiņas zīme uzstādīta pēc uzņēmēja un politiķa Egila Helmaņa iniciatīvas. 

Vēsturiska atkāpe. 1916. gada 31. oktobrī (18. oktobrī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 8. rotas komandierim podporučikam Ādamam Erdmanim tika uzdots forsēt Daugavu un veikt izlūkošanu kreisajā krastā, kur atradās vācu pozīcijas. Operācija tika sarīkota lielā steigā uz bez kādas nopietnas sagatavošanas. Stiprā vēja un spēcīgās straumes dēļ strēlnieku laivas nenonāca iecerētajā izsēšanās vietā un krastu nesasniedza vienlaicīgi. Tā rezultātā pirmā strēlnieku grupa, kas forsēja Daugavu, nokļuva zem krievu artilērijas atbalsta uguns, kuras rezultātā lielākā daļa karavīru guva ievainojumus un bija spiesti atkāpties atpakaļ pie laivām. Trešā laiva krastu sasniedza tikai tad, kad strēlnieki no abām pirmajām jau atkāpās, bet parējās Daugavu šķērsoja vēl vēlāk. Tikmēr septītā un astotā laiva nemaz nepaspēja atstāt labo krastu, jo nevarēja sagaidīt Erdmani, kuru nekur nebija iespējams atrast. Atkāpšanās laikā vairākas strēlnieku laivas apgāzās vai nogrima. Lielai daļai strēlnieku izdevās izpeldēt, taču 17 no 18 ievainotajiem noslīka. Tiek uzskatīts, ka viņi vēlāk apglabāti Ogres brāļu kapos (sk.). Tajā pašā laikā zināms, ka vismaz viens apbedīts Ikšķiles brāļu kapos (sk.).

Erdmanis pēc neveiksmīgās operācijas tika atcelts no rotas komandiera amata un nodots kara tiesai.

Papildināts: 05.06.2023.

Avoti: Delfi, 03.11.2008.; visitogre.lv.; Peniķis, M. Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā, un Latviešu strēlnieku bataljonu-pulku cīņas. II daļa. Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds, 1939. 779.-780. lpp.

Liepājā ar pilsētu saistīto LKOK piemiņai veltītais Lāčplēša dārzs

Atrodas Liepājā Karaostas parka stūrī pie Atmodas bulvāra un Neatkarības rotas ielas krustojuma. 

Lāčplēša dārzs Liepājā iekārtots 2019. gadā, un 24. jūlijā tur atklātas sešas piemiņas stēlas, kurās iegravēti 50 ar pilsētu saistītu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi. 

Dārza projektu pēc Liepājas Komunālās pārvaldes pasūtījuma 2018. gadā izstrādāja uzņēmums “Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS”, ber dārza izveide un labiekārtošana uzticēta Jelgavas uzņēmumam “MITBAU AC”. 

Savukārt piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Tipveida stēlas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta pelēkā Somijas granītā izgatavojis uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. 

Stēlas izvietotas gar Neatkarības rotas ielu un kopā ar tur esošajiem kokiem veido aleju, kas saskaņā ar dārza projekta autoru ieceri simbolizē latviešu tautas pateicību Neatkarības kara dalībniekiem. 

Dārzā atrodas arī neliels pulcēšanās laukums, kura centrā novietots pultsakmens, bet uz tā – plāksne ar Latvijas lielo ģerboni. 

Laukuma robežu iezīmē divi dekoratīvi betona soli ar koka dēļu sēdvirsmām. Labā pusē esošā sola vertikālajā plaknē iestrādāts dārza nosaukums: 

LĀČPLĒŠA DĀRZS 

Savukārt horizontālajā plaknē izveidots paskaidrojošs teksts Braila rakstā. 

Saskaņā ar ieceri laukums kalpo kā “ieejas vārti” pārējā parka teritorijā. Priekšplānā iekopta balti ziedoša puķu pļava varoņu piemiņai. 

Lāčplēša dārza labiekārtošanai un piemiņas stēlu izgatavošanai Liepājas pilsētas pašvaldība no budžeta līdzekļiem atvēlējusi 59 279,20 eiro. Savukārt stēlu izgatavošanai nepieciešamo granītu sagādājusi Aizsardzības ministrija. 

Kamēr stēlās, kas 2019. gadā tika uzstādītas Lāčplēša dārzā, iegravēti tikai 50 vārdi, jau tobrīd bija apzināti vairāk nekā 140 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kas saistīti ar Liepāju. Tāpēc jau gadu vēlāk Liepājas pašvaldība izsludināja konkursu par vēl 11 stēlu izgatavošanu. Konkursā uzvarēja pirmo sešu stēlu izgatavotājs – uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM”, kam tika piešķirtas tiesības slēgt līgumu par 28 036,94 eiro. Diemžēl ziņu par šīs ieceres tālāko virzību pagaidām nav. 

Avoti: liepāja.lv, 03.04.2019.; liepājniekiem.lv, 24.07.2019.; irLiepāja.lv, 01.12.2020.

Grobiņā piemiņas akmens admirālim Arčibaldam fon Keizerlingam

Atrodas Grobiņā Alejas ielā 11. GPS 56.5297, 21.1825 

Atklāta 1997. gada 11. aprīlī, atzīmējot Latvijas Jūras spēku piekto gadadienu. Piemiņas zīme sastāv no rupji apstrādāta, iesarkanā granītā darināta staba, kurā iekalts enkura atveidojums. Staba pakājē novietota melnā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iegravēts teksts: 

GROBIŅĀ
AUGUSTMUIŽĀ
1892. GADĀ DZIMA
LATVIJAS KARA FLOTES
IZVEIDOTĀJS ADMIRĀLIS
ARHIBALDS PĒTERIS TEOFILS
KEIZERLINGS 

Tuvojoties Latvijas karaflotes simtgadei, 1919. gadā piemiņas akmens ticis restaurēts. 

Vēsturiska atkāpe. Grāfs Arčibalds Pēteris Teofils fon Keizerlings cēlies no senas vācbaltiešu muižnieku dzimtas, dzimis 1882. gada 18. novembrī Grobiņas pagasta Augustes muižā muižnieka un ierēdņa ģimenē. 

1895. gada 1. septembrī iestājies Krievijas kara flotes Pēterburgas jūras kadetu korpusā, 1898. gadā pārcelts uz korpusa speciālklasi, kuru beidzis 1901. gadā, iegūstot mičmaņa pakāpi. Dienējis 13. flotes ekipāžā Krievijas Tālajos Austrumos un piedalījies Krievijas-Japānas karā. 1905. gada maijā pēc mīnukuģa “Bistrij” nogremdēšanas Cusimas kaujā kritis japāņu gūstā, no kura atbrīvots novembrī, 6. decembrī paaugstināts par leitnantu. No 1906. gada dienējis kā vecākā virsnieka vietas izpildītājs uz mīnu kreisera “Sibirskij strelok” Baltijas flotē. No 1907. līdz 1908. gadam mācījās zemūdeņu kursos Liepājā. Pēc to beigšanas atkal nosūtīts uz Vladivostoku, kur iecelts par Klusā okeāna flotes zemūdenes “Feldmaršal Šeremetjev” kapteini. Šajā amatā palicis līdz 1912. gadam. 1911. gadā paaugstināts par vecāko leitnantu. 

Pēc pārcelšanas uz Baltijas floti 1913. gadā iecelts par eskadras mīnu kuģa “Ispolņiteļnij” kapteini. Piedalījās Pirmajā pasaules karā. 1915. gada janvārī paaugstināts par 2. ranga kapteini, bet līdz kara beigām sasniedzis 1. ranga kapteiņa pakāpi. 1918. gadā uzticēta no toreizējās Helsingforsas uz Petrogadu pārvesto kuģu komandēšana, bet pēc tam iecelts par 2. torpēdkuģu diviziona komandiera vietas izpildītāju. 1918. gada augustā atvaļināts. Apbalvots ar Svētā Jura zobenu, Vladimira ordeņa IV šķiru, Staņislava ordeņa II un III šķiru, kā arī ar Annas ordeņa II un III šķiru. 

1919. gada sākumā A. Keizerlings iestājās Baltijas landesvērā, dienēja kā kavalērijas eskadrona komandieris rotmistra dienesta pakāpē, piedalījies Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem 22. maijā. 

1919. gada augustā ieskaitīts Latvijas armijā kapteiņa pakāpē. Dienējis Vācu zemessargos, ieņēmis štāba vecākā adjutanta amatu, oktobrī iecelts par štāba nodaļas priekšnieku. 1920. gada 1. aprīlī iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos. Tobrīd faktiski sākas Latvijas kara flotes veidošana. 1921. gadā piešķirta jūras kapteiņa pakāpe. 1924. gada martā iecelts par Armijas kara štāba sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos, bet pēc trīs mēnešiem – par 27. jūnijā dibinātās Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadra komandieri. 1927. gadā viņam piešķirta admirāļa pakāpe. 

Tomēr Keizerlingam veidojās visai saspīlētas attiecības ar kreisajām politiskajām aprindām, kas nevarēja viņam piedot nedz aristokrātisko izcelsmi, nedz kādreizējo darbību Baltijas landesvērā. Turklāt viņam tika pārmestas arī nepietiekama latviešu valodas prasme. Kaizerlinga aristokrātiskais dzīvesveids un jūras virsnieku protežēšana nebija pa prātam arī daudziem armijas vadībā. 1931. gadā radās izdevība no admirāļa atbrīvoties. Latvijas un Igaunijas kopējo kara flotu manevru laikā viņu apsūdzēja spirta kontrabandā, lai gan visiem bija skaidrs, ka tas ir tikai iegansts. Patiesībā saskaņā ar toreizējo vispārējo praksi, jūrnieki, atrodoties ārzemēs, izmantoja iespēju brīvostās iegādāties preces par zemāku cenu. Tobrīd Alberta Kvieša prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pildīja Saeimas priekšsēdētājs sociāldemokrāts Pauls Kalniņš, kas radušos iespēju izmantoja lai panāktu Kaizerlinga atstādināšanu. Tomēr admirālim tika dota iespēja atvaļināties “pēc paša vēlēšanās”. 1931. gada 19. septembrī viņu oficiāli pensionēja, atstājot pilnu pensiju un tiesības nēsāt uniformu. 

Pēc atvaļināšanās Keizerlings apmeties Vecmoku pagastā, bet 1935. gadā pārcēlies uz Rīgu. Darbojies dažādos saimnieciskos uzņēmumos, bijis akciju sabiedrības “Drošība” padomes loceklis, Rīgas Jahtkluba komodors. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru, Dānijas Danebroga ordeņa I šķiru, Francijas Goda leģiona ordeņa III šķiru, Somijas Baltās rozes ordeņa II šķiru un Zviedrijas Šķēpa ordeņa I šķiru. 

1939. gada novembrī izceļojis uz Vāciju. 2. Pasaules kara gados bijis konsultants kuģubūves jautājumos. Pēc kara beigām kādu laiku dzīvojis Austrijā, bet pēc tam atgriezies Vācijā, kur apmeties Bādmergentheimā. Latvijas Sarkanā Krusta goda pārstāvis Vācijā. Miris 1951. gada 15. decembrī Frankfurtē pie Mainas. 

Avoti: Laiks, Nr. 21, 24.05.1997.; sargs.lv, 03.05.2012.; 31.07.2019.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 248.-249. lpp.; Priedītis, Ē. Ē. Latvijas Kara flote 1919-1940. Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds, 2004. 87.-90; 205.-206. lpp.

Stradu pagastā mežā pie “Sūniņām” piemiņas zīme Jezupa Garā partizānu grupai

Atrodas Stradu pagastā mežā pie “Suniņām”. 

Sākotnēji atklāta 2001. gadā pie toreizējā Stradu pagastnama. Piemiņas zīmi – melnā granītā darinātu piemiņas plāksni – par saviem līdzekļiem uzstādījis nacionālo partizānu grupas komandiera Jezupa Garā dēls Mārtiņš Mālnieks. 

Nomainoties pagasta padomes sastāvam, tika pieņemts lēmums piemiņas zīmi pārvietot pie “Sūniņām”, kur savulaik notika kauja, kurā J. Garā vadītā grupa gāja bojā. Lai gan pārvietošana notika, neinformējot par to piemiņas zīmes uzstādītāju, tā pamatota ar apstākli, ka kādreizējais pagastnams ticis denacionalizēts un pagasta pašvaldība pārcēlusies uz jaunām telpām Vecgulbenes muižas Sarkanajā pilī, uz kurieni pārnest arī piemiņas akmeni atzīts par nepiemērotu un neatbilstošu pils arhitektūras pieminekļa statusam. 

Pēc piemiņas zīmes pārvietošanas uz “Sūniņām” tās apkārtne pēc kaimiņos dzīvojošā Aivara Indzera iniciatīvas tikusi sakopta un labiekārtota. Piemiņas vietas apkopšanu uzņēmušies netālu esošās Stāķu pamatskolas skolēni. 

Vēsturiska atkāpe. Gulbenes dzelzceļa mašīnists Jezups Garais (“Smilga”) sākotnēji bija partizānu vienībā ko vēl 1944. gada rudenī sāka veidot Pēteris Supe (sk.). Pēc Stompaku kaujas (sk.) Garais izveidoja savu grupu, kas darbojās viņam pazīstamajā Gulbenes apkārtnē. 1949. gada 23. novembrī pie Stradu pagasta “Sūniņām” grupa uzdūrās čekistu slēpnim. Kaujā seši partizāni krita, bet viens – Teodors Burķītis – tika sagūstīts. 

Jezupa Garā vārds iekalts arī Rugājos uzstādītajā piemineklī nacionālajiem partizāniem (sk.).

Avoti: Latvijas Avīze, Nr.35, 04.02.2006. 5. lpp.; mmmoto.lv/stakuskola.lv.

Turlavas pagastā pie Ķikuriem piemineklis nacionālajiem partizāniem

Atrodas Turlavas pagastā pie Ķikuriem Kuldīgas-Liepājas lielceļa malā. GPS 56.7972, 21.6698 

Atklāts 2012. gada 16. novembrī uz Aizputes un Kuldīgas novadu robežas. Pieminekļa metu izstrādājusi Latvijas nacionālo partizānu apvienība sadarbībā ar Liepājas uzņēmuma “Engelhards” akmeņkali Voldemāru Kandevicu. Gaiši pelēkā Zviedrijas granītā darinātais piemineklis veidots stilizētas trīsdimensionālas egles formā. Uz vienas no tās plaknēm izslīpēts ar mašīnpistoli bruņota partizāna siluets, uz otras – meitenes tēls.

Foto: 04.06.2023., Anna Gaile

Piemineklis uzstādīts uz betona pamatnes, kuras malas apšūtas ar pulētām melna granīta plāksnēm. Priekšpusē esošajā plāksnē iegravēts teksts: 

PAR TEVI, TĒVU ZEME 

Kreisajā pusē esošajā plāksnē lasāms: 

VAROŅI NEMIRST!
AIZPUTES APRIŅĶA PRETOŠANĀS
KUSTĪBAS DALĪBNIEKIEM
1945. – 1956. 

Savukārt labajā pusē iegravēts: 

VAROŅI DZĪVO!
KULDĪGAS APRIŅĶA PRETOŠANĀS
KUSTĪBAS DALĪBNIEKIEM
1945. – 1956. 

Avoti: Sargs.lv, 20.11.2012.; Jauns.lv, 23.11.2012.

Jēkabpils pilsētas kapu pareizticīgo sektorā piemineklis LNK kritušajiem vecticībniekiem

Atrodas Jēkabpils pareizticīgo kapos pie Zaļās ielas. 

Piemineklis, iespējams, atklāts 1935. gadā. Tā uzstādīšanas ideja pieder Tarasam Makarovam, bet projektu izstrādājis Arkādijs Lebedevs. Piemineklis stateniska paralelograma formā darināts iesarkanā granītā.. Tajā iekalts vecticībnieku krusts, zem kura lasāms teksts krievu valodā (latviskais tulkojums – Mūžīga slava par dzimtenes atbrīvošanu kritušajiem karotājiem. Jēkabpils vecticībnieku kopiena priekšsēdētājs Fedotovs V. A.). 

Pieminekļa pakājē iepriekš bija novietota koka plāksne skārda ietvarā, kas agrāk bijusi piestiprināta pie ozolkoka krusta. Uz plāksnes rakstīts teksts krievu valodā (latviskais tulkojums – Karotājiem – vecticībniekiem kritušiem par Latvijas atbrīvošanu. Radi viņiem, kungs (гди), mūžīgu slavu). Vēlāk tā nomainīta pret balta marmora plāksni, kurā iegravēts un melnā iekrāsots tas pats teksts. 

Papildināts: 31.05.2023. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 106. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 53. lpp.

Usmas pagasta Tīrukšos piemineklis nacionālajiem partizāniem

Atrodas Usmas pagasta Tīrukšos. GPS 57.24304 22.19813 

Atklāts 2014. gada 30. aprīlī uz kādreizējo Talsu un Ventspils apriņķu robežas. Pieminekļa autori ir mākslinieki Iveta un Modris Rozenblūmi. Tas darināts gaiši pelēkā granītā, attēlojot trīs stilizētas egles. No priekšējās egles izceļas zemcilnī veidota partizāna figūra. Piemineklis uzstādīts uz melna granīta pamatnes. Tās pulētajā virsmā iekalts teksts:

PAR TEVI
                        TĒVU ZEME
                                    1945 – 1956 

Divus gadus vēlāk piemineklis tika papildināts ar diviem melna granīta blokiem, kas novietoti abpus pamatnei. Tajos iekalts paskaidrojošs teksts par partizānu grupām, kas darbojušās Usmas apkārtnē. Jaunais memoriālais ansamblis atklāts 2016. gada 9. septembrī. 

Kreisajā pusē novietotajā blokā iekalts teksts: 

TALSU APRIŅĶĪ
NO 1945. GADA MAIJA DARBOJĀS VAIRĀKAS
NACIONĀLO PARTIZĀNU GRUPAS.
TO IEVĒROJAMĀKIE VADĪTĀJI:
MIERVALDIS ZIEDAINIS /“PĒTERSONS”/
ALBERTS FELDBERGS /“ŠEFS”/
NIKOLAJS STRAUME /“BUKS”/
PĒTERIS ČEVERS /“PĒTERIS”/
JŪLIJS KALNOZOLS /“OZOLS”/
UN CITI. 

Šī bloka sānu malā iekalts teksts: 

TALSU APRIŅĶA
PRETOŠANĀS
KUSTĪBAS
DALĪBNIEKIEM 

Savukārt Uz labajā pusē novietotā bloka lasāms: 

1946. GADA 6. SEPTEMBRĪ USMAS MEŽOS TIKA
IZVEIDOTA PARTIZĀNU ORGANIZĀCIJA
“LATVIJAS NACIONĀLO PARTIZĀNU APVIENĪBA
“KURZEME””,
KURU VADĪJA LEITNANTS
ĒVALDS PAKULIS /“ŠERIFS”/ 

1946. GADA 6.-7. SEPTEMBRĪ PIE USMAS EZERA
NOTIKA KURZEMES NACIONĀLO PARTIZĀNU
GRUPAS VADĪTĀJU UN PĀRSTĀVJU SANĀKSME 

Šī bloka sānu malā iekalts teksts: 

VENTSPILS APRIŅĶA
PRETOŠANĀS
KUSTĪBAS
DALĪBNIEKIEM 

Avoti: Ventspils Novadnieks. Pielikums, Nr. 5 (50), 13.05.2014. 1. lpp.; talsi.pilseta24.lv, 12.05.2014.; Delfi.lv, 12.05.2014.; jc.gov.lv, 13.09.2016.

Maltas pagasta Rozentovā piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Maltas pagastā pie ieejas Rozentovas kapos. 

Atklāts 2018. gada 11. novembrī. Piemiņas zīmi iesarkanā granītā darinājis akmeņkalis Jāzeps Madelāns. Neregulāras formas piemiņas plāksnē kreisajā pusē iekalta krusta zīme, virs kuras atrodas trīs zvaigznes, bet zem tās – divu sakrustotu zobenu attēlojums. Labajā pusē iekalts teksts: 

Nacionālo partizānu “Maltas lūši”
un viņu atbalstītāju piemiņai. 

Mana dzimtene ir latvju zeme, druvu zelts kur saulē vizmo, šalc.
Un es zvēru tev, tu zeme dzimtā, plīvos atkal karogs sarkanbalts.
Nacionālie partizāni, kas ziedoja sevi cīņai
par brīvu un neatkarīgu Latviju: 

Staņislavs Strods dzim.  1922. g.     Miķelis Tulinskis dzim.      1924. g.
Jānis Burka                     1910. g.     Klimentijs Purmalis           1934. g.
Pēteris Burka                  1924. g.     Juliāns Mihnenoks            1912. g.
Vladislavs Burka             1926. g.     Pēteris Bebrišs-Fedotovs 1927. g.
Jānis Jaudzems              1925. g.     Pēteris Korklišs                 1924. g.
Vladislavs Jaudzems      1931. g.     Vladislavs Babris               1928. g.
Antons Jaudzems           1929. g.     Jānis Bageļs                      1909. g. 

Partizānu atbalstītāji: Veronika Jaudzema, Veneranda Jaudzema,
Veronika Tenča, Anna Tenča, Tekla Skudra, Emīlija Babris,
Stanislavs Dembovskis, Antoņina Purviņa, Anna Gribuste,
Olga Jankova, Aleksandrina Korklišs, Jānis Korklišs,
Ģertrūde Tulinska un vēl daudzi citi Maltas pagasta ļaudis. 

Piemiņas zīme uzstādīta pēc fotovēsturnieka Pētera Korsaka iniciatīvas, ko atbalstījis Maltas pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra. Piemiņas akmens izgatavošanai nepieciešamie līdzekļi iegūti no ziedojumiem. 

Avots: malta.lv.

Valgundes pagastā pie “Ilgām” piemiņas akmens Ziemsvētku kaujās kritušajiem latviešu strēlniekiem

Atrodas Valgundes pagastā Klīves mežniecības 72. kvartālā pie Ilgām (netālu no bijušajiem Skangaļiem). 

Vācijas karaspēka izveidotajos brāļu kapos pie toreizējām Skangaļu mājām apglabāti 30 zināmi vācu karavīri un 560 nezināmi “krievu” karavīri. Starp abiem pasaules kariem Vācijas tautas savienība kara kapu aprūpei (Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge) brāļu kapos uzstādījusi sešas betona piemiņas plāksnes, un vienā no tām atliets teksts: “560 UNBEK. RUSSEN † 1917”. 

Vismaz daļa no kritušajiem ir latviešu strēlnieki. Šajā rajonā jau pirmajā Ziemassvētku kauju dienā līdz ar Sibīrijas strēlniekiem lielus zaudējumus cieta visi I latviešu strēlnieku brigādes pulki – 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes un 4. Vidzemes. Jānis Hartmanis lēš, ka no visiem Krievijas armijas karavīriem, kas apglabāti pie Skangaļiem, aptuveni piektdaļa ir 4. Vidzemes latviešu strēlnieka pulka karavīri. 

1995. gada 6. janvārī tuvāk pie Ilgām atklāja tēlnieka Viļņa Titāna veidoto piemiņas zīmi – rupji apstrādātu laukakmeni, kurā iekalts teksts: 

            ZIEMASSVĒTKU
560      KAUJĀS KRITUŠO
            KARAVĪRU PIEMIŅAI 

Piemiņas akmens uzstādīšanu ar Kultūras fonda atbalstu finansējušas Valgundes un Ozolnieku pagastu pašvaldības. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 137.-138. lpp.; Hartmanis, J. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks 1915 – 1917. Rīga: Apgāds Mantojums, 2015.; Diena, Nr. 7, 09.01.1995.

Liepājā pie Vidusforta pulvera pagrabiem piemiņas zīme cīņām pret bermontiešiem

Atrodas Liepājā 14. novembra bulvārī 17 pie Vidusforta pulvera pagrabiem. GPS 56.538097, 21.074835 

Sākotnēji piemiņas zīme uzstādīta, sākoties Atmodai, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. 2002. gada novembrī tā tikusi par pašvaldības līdzekļiem atjaunota. Taču sarkanbrūnā granītā darinātajā piemiņas plāksnē, kas guleniski uzstādīta uz pelēka granīta kuba, bija iekalts teksts, kas vēsturiskos notikumus atainoja neprecīzi un maldinoši veidā: 

ŠAJĀ VIETĀ
1919. GADA NOVEMBRĪ,
UZBRŪKOŠAIS BERMONTA –
AVALOVA KARASPĒKS,
ZVĒRISKI NOSLEPKAVOJA
GŪSTĀ SAŅEMTOS LATVIJAS
ARMIJAS KARAVĪRUS –
LIEPĀJAS AIZSTĀVJUS. 

2020. gadā šī piemiņas plāksne tika nomainīta pret citu. Pārveidotā piemiņas zīme tika atklāta tā paša gada 11. novembrī. Tajā tagad iekalts teksts: 

1919. gada 14. novembrī Pulvera pagrabā
bermontiešu ielenkti
noturējās 20 latviešu karavīri.
Sākoties pretuzbrukumam, viņi negaidīti
no aizmugures uzbruka ienaidniekam,
sekmēdami latviešu karaspēka uzvaru. 

Jaunā plāksne izgatavota par biedrības “Liepājnieki” ziedotajiem līdzekļiem. 

Vēsturiska atkāpe. Saskaņā ar sākotnējās piemiņas zīmes uzstādītāju versiju, kā to 2004. gada 5. novembrī apraksta laikraksts “Kurzemes vārds”, 1919. gada 14. novembrī bermontiešu uzbrukuma laikā Liepājai pēc Vidus forta ieņemšanas ienaidnieka gūstā krita 20 līdz 25 Grobiņas bataljona karavīru, kas tikuši ieslodzīti forta pagrabā. Tās pašas dienas pievakarē, kad bermontieši Latvijas armijas vienību pretuzbrukuma rezultātā bijuši spiesti atkāpties, gūstekņi tikuši nošauti. 

Tajā pašā laikā ģenerālis Mārtiņš Peniķis viņa redakcijā izdotajā “Latvijas Atbrīvošanās kara vēsturē” norādījis, ka 20 cilvēku liela nodaļa pēc forta krišanas ir septiņas stundas noturējusies saspridzinātajā pulvera pagrabā, kamēr to atbrīvojušas Latvijas armijas vienības, kas bermontiešus patriekušas no Vidusforta. Tādu pašu versiju atkārto, piemēram, pulkvedis Arvīds Krīpens žurnālā “Lāčplēsis”, taču viņš min arī pretuzbrukumu, kuru, tuvojoties Latvijas armijas daļām, it kā veikuši pagrabā palikušie latviešu karavīri. 

Tajā pašā laikā pulkvedis (tolaik kapteinis) Teodors kalniņš, kurš 14. novembrī vadīja Latvijas armijas vienību pretuzbrukumu, žurnālā “Militārais Apskats” 1938. gadā raksta, ka bermontieši 14. novembrī pie Vidusforta pulvera pagraba nošāvuši piecus sagūstītus latviešu sakarniekus. Arī pulkvedis-leitnants (vēlāk pulkvedis) Nikolajs Ābeltiņš, kas, būdams kapteiņa pakāpē, pretuzbrukuma laikā komandēja Latgales divīzijas papildu bataljona 10. rotu, 1937. gadā laikrakstam “Kurzemes Vārds” stāstījis par nošautajiem gūstekņiem pie Vidusforta pulvera pagraba, taču nav minējis upuru skaitu. 

Avoti: Lismanis II; ReKurZeme.lv, 11.11.2020.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. II sēj. Red. Peniķis, M. Rīga: Literatūra,1938. 241-242. lpp.; Kalniņš, [T.] Liepājas aizstāvēšanas sagatavošana un cīņu gaita 1919. rudenī. Militārais Apskats, Nr. 12 (79), 1938. gada decembris, 2399. lpp. Krīpens, [A.] Bermonts pie Liepājas, Lāčplēsis, Nr. 5, 11.11.1937, 62.-63.; Kurzemes Vārds, Nr. 99, 04.05.1937.

Kurmenē piemiņas zīme apkārtnes nacionālajiem partizāniem

Atrodas Kurmenē pie pagastnama. 

Atklāta 2023. gada 4. maijā vietā, kur vēl gadu iepriekš atradās PSRS okupācijas armiju slavinošs piemineklis, kas tika aizvākts, pamatojoties uz 2022. gada jūnijā pieņemto likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. 

Piemiņas zīmi veido balti krāsots koka krusts, kura pakājē novietota melnā granītā darināta stēla, kuras pulētajā virsmā iekalts teksts: 

KURMENES
UN APKĀRTĒJO PAGASTU
NQACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
1944. – 1953. 

LAUZĪS MŪS, BET NESALIEKS 

Pa labi no piemiņas zīmes uzstādīts arī informatīvais stends, kura tekstu sagatavojis Bauskas muzeja vecākais speciālists, vēsturnieks Raitis Ābelnieks. 

Piemiņas vietas izveides idejas autors ir kurmenietis Uģis Drava, taču to atbalstījuši ari citi vietējie pilsoņi, kā arī Bauskas novada Vecumnieku apvienības pārvaldes Kurmenes pagasta nodaļa un Bauskas novada domes deputāti, kas piešķīruši tam nepieciešamos līdzekļus. Lielu daļu darba piemiņas vietas izveidē veicis vēl viens kurmenietis – Edgars Gulbis. 

Avots: staburags.lv, 06.05.2023.

Jaunpiebalgas pagasta Slieķu purvā piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Jaunpiebalgas pagasta Lielmežā Slieķu purvā starp Skanuļiem un Rempiem. 57.096729385143625, 26.071129930685405

 Atklāts 2017. gada 7. maijā. Piemiņas zīmi darinājis tēlnieks Ivars Feldbergs. Rupji apstrādātā pelēkā laukakmenī iekalts teksts: 

PAR TĒVU ZEMI
KRITUŠIE 1948.07
LATVIJAS NACIONĀLIE PARTIZĀŅI
KĀRLIS ZAMARS. LAIMONIS KALNIŅŠ. JĀNIS ZARIŅŠ.
ULDIS PRESIS. PĒTERIS SPOLĪTIS. ALDONIS PINKA. 

Piemiņas akmens uzstādīšanu finansējusi Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Kultūras ministrija un kritušā partizāna Pētera Spolīša radinieks Guntis Spolītis. 

Pati kaujas vieta atrodas aptuveni 600 metrus no piemiņas akmens. Tur jau 2010. gadā tika atjaunots šķūnis, kurā pirms kaujas partizāni uzturējās. Tajā novietota viesu grāmata ar kaujas aprakstu. Kaujas vietā tika uzstādīta arī piemiņas zīme – koka krusts, pie kura piestiprināta metāla plāksne ar uzrakstu: 

Šeit 1948. gada 6. jūlijā
varoņu nāvē krita
latviešu nacionālie partizāni
Pēteris Spolītis
Kārlis Zamarīts
Aldonis Pinka
Uldis Presis
Jānis Zariņš 

Avoti: Avīze Piebaldzēniem, Nr. 6 (195), 2014. gada jūnijs, 18. lpp.; Nr. 5 (230), 2017. gada maijs, 15.-16. lpp; visit.jaunpiebalga.lv.

Jaunpiebalgas kapos nacionālā partizāna Kārļa Spolīša individuāls apbedījums

Atrodas Jaunpiebalgas kapos. 

Apbedīts 1946. gada janvārī kritušais nacionālais partizāns Kārlis Spolītis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Avīze Piebaldzēniem, Nr. 2 (156), 2011. gada februāris, 4. lpp.

Jaunpiebalgas kapos nacionālā partizāna Jāņa Rusova individuāls apbedījums

Atrodas Jaunpiebalgas kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts nacionālais partizāns Jānis Rusovs. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne. 

Vēsturiska atkāpe. Partizānu grupas komandieris Jānis Rusovs 1945. gada 23. septembrī smagi ievainots kaujā pie Mēdzūlas pagastnama. Tajā pašā dienā partizānu nometnē Lielmežā no gūtajiem ievainojumiem miris. Ar militāru godu apglabāts turpat nometnē, bet vēlāk pārapbedīts Jaunpiebalgas kapos. 

Jāņa Rusova vārds iekalts arī memoriālajā sienā Lestenes brāļu kapos (sk.). 

Avoti: Avīze Piebaldzēniem, Nr. 2 (156), 2011. gada februāris, 4. lpp.; cemety.lv.

Viļakas kapos lielinieku noslepkavotā leitnanta Alberta Zvejnieka individuāls apbedījums

Atrodas vienā no Viļakas kapsētām. 

Apbedīts 1941. gada vasarā lielinieku noslepkavotais 24. teritoriālā korpusa 243. strēlnieku pulka (bijušā Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka) leitnants Alberts Zvejnieks. 

Pagaidām nav zināms, kurā Viļakas kapsētā A. Zvejnieks apglabāts. Nav arī sīkāku ziņu par viņa nāves apstākļiem, izņemot to, ka saskaņā ar tā laika preses ziņām viņš “atrasts noslepkavots, ar pārlauztiem kakla skriemeļiem”. 

Avoti: Tēvija, Nr. 35, 09.08.1941.; Nr. 57, 04.09.1941.