Madlienas kapos LNK kritušā Jūlija Grīnberga individuāls apbedījums

Atrodas Madlienas kapos. 

Apbedīts 1919. gada 11. novembrī kritušais 6. Rīgas kājnieku pulka 6. rotas kareivis Jūlijs Grīnbergs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Jūlija Grīnberga vārds minēts arī piemineklī kritušajiem 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem Rīgā Sudrabkalniņā (sk.). 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 25. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 194, 21.11.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā Arvīda Liepiņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos Sv. Pētera draudzes nodalījumā. 

Iespējams, apglabāts 1919. gada 3. novembrī pie Daudzevas kritušais 3. Jelgavas kājnieku pulka 1. rotas kareivis Arvīds Liepiņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Lai gan viņš skaitās apbedīts Seces pagasta Stalānu kapos esošajos brāļu kapos (sk.), saskaņā ar sēru sludinājumu laikrakstā “Latvijas Sargs” tuvinieki viņa mirstīgās atliekas 1919. gada 16. novembrī guldījuši Rīgas Lielo kapu Sv. Pētera draudzes nodalījumā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 10. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 33. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 191, 15.11.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā Paula Dumpes individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos Jāņa draudzes sektorā 

Iespējams, apbedīts 1919. gada 10. novembrī Latvijas Kara slimnīcā no ievainojuma mirušais 5. Cēsu kājnieku pulka 7. rotas komandieris virsleitnants Pauls Dumpe. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 15. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 186, 11.11.1919., Nr. 188, 13.11.1919.

Rīgas Pokrova kapos LNK kritušā Leo Grīnera individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pokrova kapos. 

Apbedīts 1919. gada 4. novembrī kritušais 8. Daugavpils kājnieku pulka 7. rotas leitnants Leo Grīners (Ļevs Grunners, Gruners, Grüners), dzimis 1894. gada 18. augustā. Par apbedījuma stāvokli pagaidām ziņu nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 16. lpp.; 8. Daugavpils kājnieku pulka vēsture. Sast. Liepiņš, J. Cēsis: 8. Daugavpils kājnieku pulks, 1930. (Alūksne: Eraksti, 2011. 87. lpp.); Latvijas Sargs, Nr. 185, 09.11.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā Kārļa Matveja individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos Sv. Pētera baznīcas draudzes sektorā. 

Iespējams, apbedīts 1919. gada 7. jūlijā no ievainojuma mirušais Rīgas Janformējamo spēku 4. rotas kareivis Kārlis Matvejs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Latvijas Sargs, Nr. 82, 10.07.1919.; Nr. 83, 11.07.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā LKOK Kārļa Jaunalkšņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos. 

Apbedīts 1919. gada 27. augustā kritušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris 2. Ventspils kājnieku pulka 5. rotas leitnants Kārlis Jaunalksnis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Jaunalksnis dzimis 1892. gada 16. martā Svētciema pagastā. Vidusskolas izglītība. Dzīvojis Rīgā, grāmatvedis. 

1911. gada iesaukts Krievijas armijā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iestājies karaskolā, ko beidzis 1916. gadā. Dienējis Persijas frontē. 1917. gadā pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. novembrī, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. Pēc Rīgas atbrīvošanas nosūtīts uz Latgales fronti. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 26. augustā Latgalē kaujā par Līvānu miestu, kad mūsu 5. rotai izdevās šķērsot Daugavu un sākt uzbrukumu Rušinu sādžai, leitnants Jaunalksnis “sava vada priekšgalā izsita ienaidnieku no sādžas un atņēma tam ložmetēju. Ienaidnieka pretuzbrukumu atsitot, krita varoņa nāvē”. 

Kārļa Jaunalkšņa vārds iegravēts pie Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa uzstādītājā piemiņas plāksnē ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). Tas savulaik bija minēts arī piemiņas plāksnē Rīgas Biķeru baznīcā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 209. lpp; Latvijas Sargs, Nr. 127, 31.08.1919.

Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā LKOK Herberta Miltus individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos. 

Iespējams apglabāts Latvijas Neatkarības karā kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka 7. rotas virsseržants Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Herberts Miltus. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. 

Vēsturiska atkāpe. Herberts Miltus dzimis 1900. gada 24. jūnijā Liezeres pagastā. Beidzis latviešu izglītības biedrības vīriešu reālskolu (vēlākā Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija), iestājies augstskolā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūnijā, ieskaitīts Rīgas Skolnieku bataljonā (vēlāk Kara ministrijas apsardzības bataljons, Atsevišķās latviešu (Baloža) brigādes 7. atsevišķais bataljons), augustā kopā ar savu vienību pārcelts uz jaunformējamo 9. Rēzeknes kājnieku pulku. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. oktobrī pie Bolderājas kāpām “stiprā ienaidnieka ugunī Miltus ar savu vadu drosmīgi lauzās uz priekšu, lai ieņemtu izdevīgākas pozīcijas, taču pats šajā triecienā krita no ienaidnieka lodes”. 

Saskaņā ar vecāku sniegtajām ziņām Herberts Miltus 9. novembrī apbedīts Rīgas Lielajos kapos. Tajā pašā laikā tā brīža presē Herberts Miltus minēts starp kritušajiem, kas 12. novembrī apglabāti Rīgas Brāļu kapos, tomēr Brāļu kapu reģistrā viņa vārda nav. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 355. lpp.; Valnovskis, H. Mūsu skolas jaunatne Brīvības cīņās. Rīga: Grāmatu zieds, 1938. 13. lpp.; Jaunākas Ziņas, Nr. 140, 11.11.1919.