Atrodas pie Meņģeles pagasta pārvaldes sienas.
Pulētā melna granīta plāksnē blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iegravēts teksts:
Atrodas Līgatnes Zanderu kapos.
Apbedīts 1920. gada 5. aprīlī Rēzeknes kara slimnīcā mirušais Kurzemes artilērijas pulka 1. diviziona 2. rotas kareivis Hermanis Zariņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Jaunākās Ziņas, Nr. 86, 15.04.1920.
Atrodas Mazsalacas kapos.
Apbedīts 1920. gada 23. augustā mirušais 6. Rīgas kājnieku pulka lazaretes sanitārs Roberts Virsis. Sēru sludinājumā laikrakstā “Latvijas Sargs”, teikts, ka viņš miris no “slimības, dabūtas dienesta pienākumus izpildot”. Precīza apbedījuma viena nav zināma.
Avoti: Latvijas Sargs, Nr. 197, 01.09.1920.; Cemety.lv.
Atrodas Rīgas Matīsa kapos.
Apbedīts 1920. gadā mirušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis Andrejs Ritters. Sēru sludinājumā laikrakstā “Latvijas Sargs”, teikts, ka viņš miris “caur sevišķu gadījumu no lodes ievainojuma”. Precīza apbedījuma viena nav zināma.
Avoti: Latvijas Sargs, Nr. 170, 31.07.1920.; Cemety.lv.
Atrodas Bērzes kapos.
Apbedīts 1920. gada 25. jūlijā mirušais virsleitnants Arnolds Bergmanis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Arnolda Bergmaņa vārds bija minēts piemineklī Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem Bērzes draudzes locekļiem (sk.).
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 86. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 170, 31.07.1920.
Atrodas Rīgas Lielajos kapos Ģertrūdes draudzes nodalījumā.
Apbedīts 1920. gada 31. maijā no ievainojuma mirušais kara ierēdnis Paulis Pavārs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Latvijas Sargs, Nr. 122, 03.06.1920.
Atrodas Smiltenes luterāņu kapos.
Apbedīts 1920. gada 8. maijā mirušais Latgales partizānu pulka ložmetēju komandas kareivis Jēkabs Melbārds. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Latvijas Sargs, Nr. 115, 23.05.1920.
