Rudzātu pagasta Steķu kapos apglabāts LKOK Stepans Cvetkovs

Atrodas Rudzātu pagasta Steķu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Stepans (Stefans) Cvetkovs. Par apbedījuma stāvokli pagaidām ziņu nav.

Vēsturiska atkāpe. Stepans Cvetkovs dzimis 1892. gada 28. novembrī Rudzātu pagastā, krievs. Dzelzceļa strādnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 15. huzāru Ukrainas pulkā, par kaujas nopelniem apbalvots ar Jura medaļu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas pilsētas Vilkubūdām kaprālis Cvetkovs “kopā ar 20 cilvēkiem ienaidnieka aizmugurē stiprā ugunī šīs mājas ieņēma, sagūstīja 43 bermontiešus, ieguva smago ložmetēju”. 

Atvaļināts 1920. gada 22. decembrī. Visu mūžu bijis zemkopis Rudzātu pagasta Kaļķinīcā. Miris 1982. gada 6. jūnijā. 

Stepana Cvetkova vārds minēts arī piemiņas plāksnē pie Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa (sk.), kas veltīta ar Līvānu novada saistītajiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 118. lpp.

Ošupes pagasta Krievbirzes kapos 2. PK kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi

Atrodas Ošupes pagasta Krievbirzes kapos. 

1944. gadā Krievbirzes kapos, kas tolaik atradās Barkavas pagasta teritorijā, tika apglabāti trīs 2. augustā kritušie Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 44. pulka karavīri - Modris Daiga, Mārtiņš Lejnieks (Leimants), Augusts Ulēns. Uz kopīgā kapa tika uzstādīts tradicionālais bērza krusts ar plāksnīti, kurā norādīti kritušo vārdi. Kā savulaik stāstījusi vietējā iedzīvotāja – 1920. gadā dzimusī Marta Tropa, uz krusta aukliņā bijuši uzkarināti apglabāto identifikācijas žetoni. Viņa arī atmiņā saglabājusi apbedīto leģionāru vārdus. 

Visus komunistiskās okupācijas gadus vietējie kapu kopa un vairākkārt arī nomainīja laika zoba bojāto koka krustu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzstādīta akmenī darināta piemiņas plāksne, kas atklāta 1996. gada 1. augustā. Tajā iekalts teksts:

PAR LATVIJAS BRĪVĪBU 1944. G. 2. VIII
KRITUŠI LATVIEŠU LEĢIONA 19. DIVĪZIJAS
44. PULKA KARAVĪRI
MODRIS DAIGA DZ. 1923. G.
MĀRTIŅŠ LEJNIEKS DZ. 1906. G.
ULĒNS AUGUSTS DZ. 1913. G. 

Foto: 30.11.2024., Gatis Puriņš

Visi trīs kritušie leģionāri vēlāk pārapbedīti Lestenes brāļu kapos (sk.), taču piemiņas zīme Krievbirzes kapos arī saglabāta. 

1. Piezīme. Mārtiņa Lejnieka īstais vārds, domājams, ir Mārtiņš Leimants, ar kuru viņš apglabāta arī Lestenē. 

2. Piezīme. Lestenes brāļu kapu memoriālajā sienā Modra Daigas vārds kļūdaini iekalts kā “Dalga Modris”. 

Avoti: Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā. 10. sēj. Red. Bērziņš, A. Toronto: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1989. 62., 155., 266. lpp.; Lauku Avīze, Nr. 21, 14.03.1995.; Nr. 56, 14.07.1995.; Brīvā Latvija, Nr. 26, 08.07.1996.; Cemety.lv.

Baltinavas pagasta Pliešovas kapos LNK kritušā Kazimira Mežalova individuāls apbedījums

Atrodas Baltinavas pagasta Pliešovas (Plešovas) kapos. 

Apbedīts 1920. gada 20. janvārī kritušais Latgales partizānu pulka 4. rotas kareivis Kazimirs Mežalovs (Mezulovs). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast.: Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 63. lpp.; Latgales Partizāņu pulks: Dokumenti un atmiņas. Sast: Logins H. Balvi, 1993. 188.lpp.; LVVA, 3599. f., 1. apr., 95. l.

Valmieras Pilsētas kapos LKOK Alfrēda Cīruļa individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Pilsētas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Cīrulis. 

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Jūlijs Cīrulis dzimis 1901. gada 6. janvārī kādreizējā Mujānu pagastā zemkopja ģimenē. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1919. gada 15. oktobri pie Katlakalna vāciešu uzbrukuma laikā Instruktoru bataljona seržants Cīrulis “izrādīja sevišķu drosmi un aukstasinību, tā iedvešot citos kareivjos cīņassparu un sekmēja pozīciju noturēšanu”. 

Atvaļināts 1922. gada 19. decembrī. Līdz 1931. gadam dzīvojis Valmierā. Lauksaimniecības instruktors, aizsargu organizācijas biedrs, 8. Valmieras aizsargu pulka 1. bataljona adjutants. 1931. gadā Tukuma apriņķa valdes dienestā, agronoms. 1932. gadā atgriezies Valmierā. Ziemeļlatvijas teātra administrators, kādu laiku arī bezdarbnieks. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1944. līdz 1958. gadam atkal dzīvojis Tukumā, zvejniecības inspektors. Miris 1958. gada 7. martā Valmierā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 117. lpp.

Jaunpiebalgas kapos LKOK Pētera Cīpura individuāls apbedījums

Atrodas Jaunpiebalgas kapos. 

Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Cīpurs. Pie kapa uzstādīta pēc Rīgas Brāļu kapu parauga veidota piemiņas plāksne. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Cīpurs dzimis 1892. gada 26. maijā Jaunpiebalgas pagastā (Cemety.lv datubāzē kā dzimšanas gads norādīts 1898. gads, citviet arī 1894. gads). Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gadam dienējis 1. Besarābijas kājnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. jūlijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā 26. janvārī Latgalē kareivis Cīpurs “piedalījās Graidānu sādžas ieņemšanā, devās lielinieku aizmugurē un ar uguni no spārna piespieda tos bēgt no šīs sādžas, kuru mūsējie ieņēma bez zaudējumiem”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Zemkopis Jaunpiebalgas pagasta “Kalnaseviķos”. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1941. gada 14. jūnijā ģimene izsūtīta uz PSRS. Cīpurs paguvis no represijām izvairīties. Miris 1943. gada 1. februārī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 117. lpp.; Cemety.lv.

Saldus Čāpātāju kapos LKOK Rūdolfa Ciema individuāls apbedījums

Atrodas Saldus Čāpātāju kapos. 

Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Ciems. 

Vēsturiska atkāpe. Rūdolfs Ciems dzimis 1900. gada 27. aprīlī Kursīšu pagasta “Grietēnos” zemkopja ģimenē. Izglītojies pilsētas skolā. Zemkopis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 15. jūnijā Rīgā, no rezerves ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, kā ložmetēju instruktors piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī kaujā Dubultos starp Lielupi un jūras līci kaprālis Cinis “ar labi mērķētu uguni vairākkārt atsita pretinieka uzbrukumu, tā nodrošinādams rotas kreiso spārnu un sekmēdams pozīciju aizstāvēšanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 2. aprīlī. Lauksaimnieks Kursīšu pagasta “Grietēnos”. Pēc māju sadalīšanas mantinieku starpā dzīvojis Kursīšu pagasta “Strautos”. 

Atkārtotās komunistiskā okupācijas laikā 1949. gada 2. maijā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Krievijas Omskas apgabala Azovas rajona Sosnovku. 1957. gadā atgriezies Latvijā. Dzīvojis Saldū, strādnieks toreizējā Saldus sovhoztehnikuma Kalnmuižas (Kalnsētas) saimniecībā. No 1956. gada pensijā. Miris 1971. gada 30. septembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 116. lpp.

Irlavas pagasta Tiļļu kapos LKOK Fridriha Cernta individuāls apbedījums

Atrodas Irlavas pagasta Tiļļu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fridrihs Cernts. Betona kapa apmalē iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iegravēts teksts: 

FRIDRIHS FERDINANDS CERNTS
04.04.1898. – 10.11.1944. 

Vēsturiska atkāpe. Fridrihs Cernts dzimis 1898. gada 4. aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā. Latvijā ienākot lieliniekiem, kādu mēnesi dienējis Rīgas Jūrmalas padomju rotā. 

1919. gada martā devies pieteikties Latvijas armijā. 31. martā aizturēts Dundagā, ieskaitīts landesvērā, 1919. gada maijā piedalījies Rīgas atbrīvošanā. 

1919. gada 1. augustā pārnācis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru vēlāk iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, 3. novembrī ievainots. 1920. gada februārī atgriezies ierindā, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā kareivis Cernts “brīvprātīgi devās ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja pie Esena muižas un iznesa to. Tika smagi ievainots un, nespēdams ieroci nogādāt pie savējiem, paslēpa to; vēlāk ložmetēju nodeva mūsu spēkiem”. 

Atvaļināts 1922. gada 20. martā seržanta pakāpē. Kancelejas ierēdnis Tukuma slimokasē. Piešķirta jaunsaimniecība Irlavas pagasta Snapju muižā. 

Fridriha Cernta vārds minēts arī vienā no Tukumā uzstādītajām stēlām ar novadu saistītajiem Lāčplēšiem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 115. lpp.; timenote.info/lv.