Laidzes pagastā pie Sukturiem nacionālo partizānu Kārļa Skalbes un Austras Koks simbolisks apbedījums

Atrodas Talsu-Sukturu ceļa kreisajā pusē, starp ebreju kapiem un Sukturiem. 

Ceļa malā uzstādīta melnā granītā darināta, neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā zem krusta zīmes iekalts teksts: 

NACIONĀLIE PARTIZĀNI
VIDZEMNIEKI 

AUSTRA KOKS        KĀRLIS SKALBE
1920 – 1950    1902 – 1950 

MAN SAULĪTE NORIETĒJA
TĒVU ZEMI SARGĀJOT 

Foto: 28.03.2016., Arno Liepiņš

Pie šīs piemiņas zīmes, domājams, vēlāk novietota (pieslieta) mazāka piemiņas plāksne, kas veltīta K. Skalbes sievai Idai Skalbei, kuru pirmajā komunistiskās okupācijas gadā 1914. gada 14. jūnijā lielinieki deportēja uz PSRS. Šajā piemiņas plāksnē iekalts teksts: 

IDA SKALBE
1904 – 1942
AČINSKĀ SIBĪRIJĀ 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Skalbe un viņa otrā dzīvesbiedre Austra Koks darbojušies nacionālo partizānu grupā “Kanādas piecīši”. Ziņas par “Kanādas piecīšiem” ir skopas un visai pretrunīgas. Nacionālo partizānu vēstures pētnieks Jānis Vasiļevskis raksta, ka grupa darbojusies Abavas labajā krastā Veģu-Kalešu apkārtnē un ka līdz 1947. gadam tās sastāvā bijuši Žanis Alksnis (kritis) un Žanis Čuriskis (miris 1974. gadā Intā), kā arī Bērziņš, Reinis Montans, Vilis Ūdris un Eiermanis. Vēlāk grupu saskaņā ar čekas materiāliem komandējis partizāns ar segvārdu “Kirils”. 1950. gada sākumā nodevības dēļ tikusi atklāta partizānu nometnes vieta Spāres pagastā. 14. martā okupācijas režīma iestāžu izveidotā Talsu istrebīķeļu (iznīcinātāju) jeb strebuku bataljona kaujinieki bataljona komandiera Friča Krūmiņa vadībā nometnei uzbruka. 

Tobrīd bunkurā atradušies tikai trīs partizāni – tā brīža grupas komandieris Ugainis, Kārlis Skalbe un Austra Koks. Sākotnēji partizāniem izdevies izlauzties, taču tad tie uzdūrušies čekistu ķēdei, kas bija ielenkusi apkārtni. Kaujā krita K. Skalbe un viņa otrā dzīvesbiedre A. Koks, bet Ugainim izdevies no aplenkuma izkļūt. 

Partizāniem kaujas laikā izdevies nošaut milicijas leitnantu Grunti un ievainot leitnantu Ivanovu. 

Tajā pašā laikā saskaņā ar tā dēvētās LPSR Valsts drošības ministrijas 1950. gada martā sagatavoto informatīvo pārskatu operāciju nav īstenojuši tikai vietējie kolaboracionisti – strebuki, bet arī PSRS Iekšlietu ministrijas (MVD) karaspēks. Okupanti zaudējuši nošauto milici Grunti un piecus ievainotus MVD karavīrus. 

Interesanti, ka čeka par grupas komandieri uzdod K. Skalbi, nevis Ugaini. 

Tikmēr salīdzinoši daudzajās publikācijās, kas parādījās pēc “Kanādas piecīšu” bunkura atrašanas Veģu apkārtnē 2020. gadā, nedz K. Skalbe un A. Koka, nedz 1950. gada 14. marta kauja nav pieminēta. 

Savukārt Kārļa Skalbes (Tamamaca) dēls Valdis par tēvu stāta, ka viņš dzimis 1902. gada 27. augustā. 1919. gadā Pēc lielinieku apvērsuma un Latvijas valsts pasludināšanas Tērbatā iestājies Igaunijas teritorijā veidojamajās latviešu karspēka vienībās, piedalījies Cēsu kaujās, ticis apbalvots. Pēc Latvijas Neatkarības kara dzīvojis Pededzes pagasta Jaunponkuļos. Uzvārdu latviskošanas kampaņas laikā nomainījis uzvārdu no Tamamacs uz Skalbe. Komunistiskās okupācijas pirmajā gadā 1941. gada 14. jūnijā viņa ģimene tiek deportēta, taču dēlam Valdim izdodas izbēgt. Pats K.Skalbe no deportēšanas paglābjas, jo tobrīd atradies meža darbos. 1944. gadā K. Skalbe pievienojies kureliešiem, bet pēc Kureļa grupas likvidācijas aizgājis mežā. Saskaņā ar dēla teikto 1950. gada 14. martā K. Skalbe un A. Koks, nespējot izkļūt no ielenkuma esot paši nošāvušies. 

Par Pēteri Ugaini Valdis Skalbe stāta, ka viņš esot kritis 1952. gadā. 

Avoti: Vasiļevskis, J. Nacionālie partizāni Talsu novadā. Grām.: Uz ežiņas galvu liku: Traģiskās partizānu cīņas Latvijas mežos pēckara gados. 2. grām., sast. un red.: Kalvāns, A. Rīga: Daugava, 1995., 339. lpp.; Latvijas Nacionālo partizānu karš: Dokumenti un materiāli 1944-1956. Sast., un kom. Stods H. Rīga: Preses nams, 1999. 582. lpp.; Kurzemnieks, Nr. 60, 31.07.2020. 8. lpp.

Zeltiņu kapos lielinieku noslepkavotā aizsarga Alfrēda Melgalvja individuāls apbedījums

Atrodas Zeltiņu kapos. 

Apbedīts Valkas aizsargu pulka III bataljona Ilzenes vada aizsargs Alfrēds Melgalvis, kuru, ejot mājās, 1943. gada 6. novembrī uz ceļa noslepkavoja lielinieku banda. 

Foto: 19.08.2023., Arno Liepiņš

Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

ALFRĒDS MELGALVIS
DZ. 1906.13.IV          MIR. 1943.6.XI.
NEGAIDIET MANI VAIRS BIRSTALU ZELTA,
DZIESTOŠOS SAULSTAROS VAKARS KAD SAN,
NEGAIDOT SABRUKA SAPŅU PILS CELTĀ,
NEGAIDIET MANI, NENĀKŠU VAIRS… 

Foto: 19.08.2023., Arno Liepiņš

Piemiņas plāksnē iestrādāts keramikas medaljons ar A. Melgalvja portretu Latvijas armijas uniformā. 

Avoti: Malienas Ziņas, Nr. 45, 11.11.43.; Nr. 47, 02.12.1943.

Zeltiņu kapos LKOK Rūdolfa Matlenieka individuāls apbedījums

Atrodas Zeltiņu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Maltenieks (Maltinieks) Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā. Piemiņas plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma lasāms teksts: 

RŪDOLFS
MALTINIEKS
SERŽANTS
*30.mai.1896. †1.jūl.1954. 

Foto: 19.08.2023., Arno Liepiņš

Vēsturiska atkāpe. Rūdolfs Maltenieks dzimis 1896. gada 31. maijā Ilzenes pagastā. Laukstrādnieks. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 29. Čerņigovas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās, pie Viļņas saindēts ar kaujas gāzēm, īsu laiku dienējis Sarkanajā armijā. 

1919. gada 20. maijā pie Cesvaines pārbēdzis pretlielinieku spēku pusē. Kādu laiku ārstējies hospitālī Valkā, ieskaitīts Rezerves bataljonā Alūksnē, vēlākajā 6. Rīgas kājnieku pulkā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem no Rīgas līdz Palangai, paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī Rīgā uzbrukumā Šampēterim, “kad tika ievainots pusrotas komandieris, [kaprālis] Maltenieks stājās viņa vietā, atsita ienaidnieka pretuzbrukumu un sekmēja mūsējo uzvaru visā kaujā”. 

Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Jaunsaimnieks Ilzenes pagasta Lapsukalnā. 

Atsākoties komunistiskajai okupācijai, īsu laiku bijis Ilzenes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs. Miris 1954. gada 1. jūlijā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 336.-337. lpp.

Gaujienas kapos lielinieku noslepkavotā Latvijas armijas kapteiņa Arvīda Brieža simbolisks apbedījums

Atrodas Gaujienas kapos. 

Dzimtas kapos uzstādīta granīta plāksne, kurā iekalts teksts: 

ES SAPNI PAR DZIMTENI
PAGALVĪ LIKŠU…
LATVIJAS ARMIJAS KAPTEINIS
ARVĪDS BRIEDIS
DZIMIS 1904. G. 5. III GRUNDZĀLĒ
NOŠAUTS 1942. G. 30. VI
NORIĻSKĀ

Foto: 25.08.2012., Arno Liepiņš

Foto: 26.08.2023., Arno Liepiņš

Mazsalacas kapos LNK kritušā Augusta Paegles individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. 

Varētu būt apbedīts 2. Cēsu baterijas kareivis Augusts Paegle Kārļa dēls, ievainots 1919. gada 21. jūnijā pie Skangaļu muižas un tajā pašā dienā miris Valmieras pilsētas 1. slimnīcā. 

Saskaņā ar kapsētu digitalizācijas un informācijas uzturēšanas sistēmas “Cemety” datiem Mazsalacas kapos apglabāts Roberts Augusts Paegle, dzimis 1882. gada 11. martā (27. februārī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Vecates pagasta Mārkundās, saimnieka Kārļa un Mārietas dēls. 

Precīza apbedījuma vieta tomēr nav zināma. 

Papildināts: 20.09.2023. 

Avoti: Vidzemes Artilerijas pulka vēsture. Rīga: Vidzemes artilerijas pulks, 1938.; Bušmanis, G. Visu Latvijai: 2. Cēsu baterijas kaujas ceļš. Rīga: Aplis, [2004], 49. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 14. lpp.; LVVA, 235. f., 4. apr., 1847. l. (Mazsalacas latviešu un vācu draudzes 1882. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs, 67. ieraksts); Cemety.lv.

Rīgā Krustabaznīcas ielā piemiņas plāksne LNK kritušajiem Vidzemes artilērijas pulka karavīriem

Atradās Rīgā Krustabaznīcas ielā 11 kādreizējo Krusta kazarmu (tagad Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona novietnes) teritorijā, Vidzemes artilērijas pulka 1. baterijas toreizējā novietojumā. 

Atklāta 1929. gada 6. oktobrī, pulka desmit gadu pastāvēšanas svētku laikā. Plāksne darināta marmorā, un to pulkam dāvinājuši četri Vidzemes apriņķi. 

Plāksnes teksts pagaidām nav noskaidrots, taču zināms, ka Latvijas Neatkarības karā krituši divi pulka karavīri – kareivis Augusts Paegle, ievainots 1919. gada 21. jūnijā pie Skangaļu muižas un tajā pašā dienā miris Valmieras pilsētas 1. slimnīcā; dižkareivis Pēteris Kaukulis, kritis 1919. gada 16. novembrī pie Olaines muižas, bermontiešu lidmašīnas uzlidojuma laikā. 

Par piemiņas plāksnes likteni pēc komunistiskās okupācijas ziņu pagaidām nav. 

Avoti: Vidzemes Artilerijas pulka vēsture. Rīga: Vidzemes artilerijas pulks, 1938.; Latvijas Kareivis, Nr. 228, 08.10.1929.

Rīgā Krustabaznīcas ielā piemiņas plāksne Vidzemes artilērijas pulka karavīriem LKO kavalieriem

Atradās Rīgā Krustabaznīcas ielā 11 kādreizējo Krusta kazarmu (tagad Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona novietnes) teritorijā, Vidzemes artilērijas pulka virsnieku kluba telpās; tagad – Latvijas Kara muzejā. 

Atklāta 1929. gada 6. oktobrī, pulka desmit gadu pastāvēšanas svētku laikā, un pulkam to dāvinājuši četri Vidzemes apriņķi. 

Baltā marmorā darinātajā plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts zeltā iekrāsots teksts ar divās slejās izkārtotiem ordeņa kavalieru uzvārdiem: 

V.A.P. 

PLKV.
DANNEBERGS
ŠENFELDS
PLTN.
DŪMS
ŽĪDS
LTN.
GRIŠANS
UPITS
V. SERŽ.
MŪSIŅŠ
CINIS
MĀZIŅŠ
SERŽ.
DREIMANIS
LŪSIS
UPITS
TRAUBE
RITTENBERGS
TAURIŅŠ
BERGS
LIEPIŅŠ
OZOLS
KPRL.
ANTONS
PETERSONS
ZIRNIS
ZAĶIS
AMPERMANIS
ROĶIS
ZAĻUPS
MAKAROVS
JEKABSONS 

SNIEDZE
OSTELS
KATLAPS
FOGELS
BRIEDIS
KANTANS
BĒRZUPS
VEC. AMTN.
KRIEVIŅŠ
ČAKURS
D. KAR.
GRANTSKALNS
HERMANSONS
LINDEMANS
BULLITS
EZERS
ŠTEINBERGS
ŽĪGURS
KOCIŅŠ
KAURATS
POGULS
BĒRZIŅŠ
MELZUPS
VOROBJOVS
KAR.
GAILITIS
KLŪĢIS
BUKOLTS
DAUGULS
LĀCIS
BIELIS
CELMIŅŠ
BRIEDIS
LEMNIEKS
OZOLIŅŠ 

KAR. ĶEŅĢIS 

Sākoties komunistiskajai okupācijai plāksne, acīmredzami cenšoties to paglābt no iznīcināšanas, tikusi noslēpta. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā, veicot remontdarbus Kandavā Daigones ielā 4, to zem grīdas atrada kāds Magdeburgers, kas to arī saglabājis līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Diemžēl plāksne ir cietusi – tā pārlūzusi uz pusēm. 

Tagad piemiņas plāksne nodota Latvijas Kara muzejam. 

Avoti: Vidzemes Artilerijas pulka vēsture. Rīga: Vidzemes artilerijas pulks, 1938.; Latvijas Kareivis, Nr. 228, 08.10.1929.; Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920: Enciklopēdija. Red: Pētersone, I. Rīga: Preses nams, 1999. 286. lpp.