sestdiena, 2024. gada 15. jūnijs

Rūjienas Bērtuļa kapos LKOK Eduarda Berga individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Bērtuļa kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Bergs. Kapavieta nav saglabājusies. 

Vēsturiska atkāpe. Eduards Bergs dzimis 1888. gada 1. maijā Lodes pagasta “Pēpās”. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru. Atvaļināts 1917. gada beigās. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 18. februārī, dienējis Vidzemes artilērijas pulkā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. novembrī pie Rundāles, “kad vācieši mēģināja izlauzties uz Bausku, [seržants] Bergs ar sava lielgabala uguni piespieda bermontiešus bēgt, atstājot kaujaslaukā ieročus u.c. trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada martā. Lauksaimnieks Lodes pagasta “Pēpās”. 

1944. gadā, tuvojoties lieliniekiem, sieva ar bērniem devušies bēgļu gaitās ārpus Latvijas (pazuduši). Bergs palicis savās mājās veselības stāvokļa dēļ. Miris 1946. gada 15. februārī Rūjienā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 69.-70. lpp.

Rūjienas Skudrītes kapos LKOK Jāņa Birkholda individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Birkholds (Bergholds). 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Birkholds (Bergholds) dzimis 1897. gada 7. augustā Naukšēnu pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemassvētku kaujās. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī, 1.(4.) Valmieras pulka sastāvā cīnījies pret lieliniekiem un vāciešiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 16. jūlijā Vidzemē pie Ekhofas muižas Bergholds “tika smagi ievainots, taču neatstāja kaujaslauku un ar ložmetēja uguni piespieda ienaidnieku atkāpties”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Jaunsaimnieks Naukšēnu pagasta “Lejaspiksāros”, kur aizvadījis visu mūžu. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā iestājies kolhozā. Miris 1980. gada 13. aprīlī. 

Jāņa Bergholda vārds iegravēts piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa (sk.) ar novadu saistītajiem LKOK.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 68. lpp.

Valmierā Kocēnu kapos LKOK Jāņa Benjava individuāls apbedījums

Atrodas Valmierā Kocēnu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Benjavs. Pie kapa uzstādīta iesarkanā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

JĀNIS BENJAVS
1899.18.IV – 1989.27.XI.
 

Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Benjavs dzimis 1899. gada 18. aprīlī Daudzevas pagasta “Sprīdīšos” zemkopja ģimenē. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 5. jūlijā Secē, iedalīts 1. bruņuvilciena apkalpē, piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. Cīņā gūtā ievainojuma dēļ pēc kara saņēmis invaliditātes pensiju. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī kaujā pie Baložu kapiem 1. bruņotā diviziona kareivis Benjavs, “apkalpodams lielgabalu uz atklātas vilciena platformas, pēc biedra nāves stājās viņa vietā, tūlīt pat tika smagi ievainots, taču savu vietu neatstāja līdz kaujas beigām. Ar savu pašaizliedzību un drosmi sekmēja ienaidnieka atsišanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 19. janvārī. Jaunsaimnieks Seces pagasta “Kalniešos”, no 1923. gada aizsargs Seces pagasta aizsargu nodaļā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Valmieras rajona Kocēnu pagastā, zirgkopis un laukstrādnieks vietējā kolhozā. 

Jāņa Benjava vārds iegravēts kādreizējā Janjelgavas novadā dzimušo LKOK piemiņai veltītajā stēlā, kas uzstādīta Jaunjelgavā (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 67. lpp.; Cemety.lv.

Saldus pilsētas kapos LKOK Jāņa Beierbaha individuāls apbedījums

Atrodas Saldus pilsētas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Beierbahs. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Beierbahs dzimis 1893. gada 27. septembrī (saskaņā ar Hartmani 13. septembrī). Skrundas pagasta “Spriņģos”. Galdnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijas dienestā, 1915. gada 15. augustā ieskaitīts 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā), 3. rotā vecākais apakšvirsnieks. 1918. gada aprīlī Maskavā demobilizēts. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. oktobrī Rīgā “uzbrukumā Pārdaugavai spēcīgā ugunī ienaidnieka pārspēka prettrieciena laikā [virsnieka vietnieks] Beierbahs noturēja ieņemtās pozīcijas līdz atkāpšanās pavēles saņemšanai”. Savukārt tā paša gada 19. novembrī Kurzemē “durkļu cīņā izsita ienaidnieku no Vilkubūdu mājām Jelgavas rajonā, ieguva ložmetēju”. 

Atvaļināts 1921. gada 22. maijā. Piešķirta jaunsaimniecība Cieceres pagasta Veccieceres muižā, kur visu mūžu nodarbojies ar zemkopību. Miris 1970. gada 9. martā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 65. lpp.; Latviešu strēlnieku saraksts: 1915 – 1917. I sēj., A-B-C. Sast. Hartmanis J. Rīga: Namejs Zeltiņš, 2023. 180. lpp.

trešdiena, 2024. gada 29. maijs

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Kārļa Tīlmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Latvijas Neatkarības kara laikā mirušais Latgales artilērijas pulka leitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Tīlmanis. 

Viņa vārds tomēr nav iegravēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Tīlmanis dzimis 1898. gada 7. jūnijā Majoros. Mācījies ģimnāzijā Rīgā un Dubultos, izglītību beidzis 1918. gadā Petrogradā. 1918. gada augustā iestājies Baltijas augstskolas Mehānikas nodaļā. 

Latvijas armijā iestājies 1918. gada 20. decembrī, apakšvirsnieka pakāpē dienējis latviešu atsevišķajā (Studentu) rotā, kopā ar to atkāpies līdz Liepājai, piedalījies visās kaujās par Kurzemes atbrīvošanu no lieliniekiem. Paaugstināts par leitnantu, skaitot no 1919. gada 22. maija. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 30. martā, “kad stipri lielinieku spēki uzbruka Kalnciema tilta nocietinājumiem, Tīlmanis kopā ar dažiem kareivjiem brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē, pāri purvam iznāca uz Rīgas-Kalnciema ceļa un ar patšauteni atklāja negaidītu uguni, radīdams apjukumu un pārtraukdams kaujas materiālu piegādi priekšējām līnijām. Ar savu rīcību palīdzēja izjaukt ienaidnieka uzbrukumu un noturēt Kalnciema tiltu”. 

1919. gada 9. oktobrī brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā, kā viens no pirmajiem Rīgas tiltu aizstāvjiem izgriezis Veco dzelzstiltu. Pēc tam mācījies artilēristu kursos un kā Latgales artilērijas pulka štāba sakaru virsnieks piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Frontes apstākļos saslimis un 1920. gada 5. februārī Viļānos miris. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 65. lpp.; Cemety.lv.

otrdiena, 2024. gada 21. maijs

Rīgā 11. novembra krastmalā piemiņas plāksne Polijas kara atašejam un LKOK Aleksandram Miškovskim

Atrodas Rīgā 11. novembra krastmalas un Daugavas gātes stūrī pie pils vaļņa mūra (mūra posmā, kas vērsts pret Daugavas gāti). 

Atklāta 2020. gada 27. oktobrī. Pulēta granīta plāksnē iegravēts teksts: 

POLIJAS ARMIJAS PULKVEŽA,
POLIJAS VIRTUTI MILITARI ORDEŅA UN LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERA.
POLIJAS KARA ATAŠEJA LATVIJĀ NO 1919. LĪDZ 1921. GADAM,
1919. GADA 30.DECEMBRĪ ABU PUŠU NOSLĒGTĀS
POLIJAS – LATVIJAS MILITĀRĀS SAVIENĪBAS LĪDZVEIDOTĀJA
ALEKSANDRA MIŠKOVSKA (ALEKSANDER MYSZKOWSKI)
1892 – 1956
PIMIŅAI
 

1920. GADA 3. JANVĀRĪ SĀKTĀ POLIJAS UN LATVIJAS ARMIJU KOPĪGĀ OFENSĪVA
NOSLĒDŽAS AR LATVIJAS DIENVIDAUSTRUMU TERITORIJAS ATBRĪVOŠANU
NO PADOMJU KRIEVIJAS SARKANĀS ARMIJAS OKUPĀCIJAS
UN NEATKARĪGĀS LATVIJAS VALSTS ZEMJU APVIENOŠANU
 

LATGALES ATBRĪVOŠANAS KAMPAŅAS SIMTAJĀ GADADIENĀ 

POĻI 

(Seko tas pats teksts poļu valodā) 




Foto: 20.05.2024., karaviru.kapi

Piemiņas plāksne uzstādīta pēc Polijas vēstniecības ierosinājuma, ko savā 2019. gada 5. novembra sēdē atbalstīja Rīgas domes Pieminekļu padome. Piemiņas plāksnē iegravēts Polijas valdības piedāvātais teksts. 

Avots: Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdes protokols, Nr. 7, 05.11.2019.

ceturtdiena, 2024. gada 16. maijs

Lielvircavas kapos LKOK Indriķa Bedres individuāls apbedījums

Atrodas Lielvircavas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Indriķis Bedre. 

Vēsturiska atkāpe. Indriķis Bedre dzimis 1895. gada 25. augustā Jelgavā. Strādnieks atslēgu fabrikā. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijas 104. Ustjužnas kājnieku pulkā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 3. decembrī. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 26. augustā Latgalē uzbrukumā Maliņu un Kosiņu sādžām, “kad mūsējie bija spiesti atkāpties [dižkareivis] Bedre viens pats palika pie ložmetēja un sedza rotas atkāpšanos. Kad mūsu vienība bija atkāpusies un nostiprinājusies jaunā vietā, atgriezās pāri klajam laukam pie savējiem, iznesdams līdzi arī ieroci”. 

Vēlāk 4. Zemgales atsevišķā eskadrona sastāvā piedalījies cīņās pie Liepājas un Latgales frontē. Paaugstināts par kaprāli. 

Atvaļināts 1921. gada 21. februārī. Strādnieks Jelgavā. Piešķirta jaunsaimniecība Lielvircavas muižas “Amolos”. Miris 1952. gada 13. aprīlī. 

Indriķa Bedres vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Jelgavas Meža kapos pilsētā un novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 65. lpp.