Atrodas Mārcienas kapos.
Apbedīts 1920. gada 5. maijā mirušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis Pēteris Docītis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Latvijas Sargs, Nr. 110, 18.05.1920.
Atrodas Mārcienas kapos.
Apbedīts 1920. gada 5. maijā mirušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis Pēteris Docītis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Latvijas Sargs, Nr. 110, 18.05.1920.
Atrodas Raunas kapos.
Apbedīts 1920. gada 7. aprīlī Rīgas Bērnu slimnīcā mirušais 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis Jānis Zemlogs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez
vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast.
Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas
daļa, 1921. 70. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 85, 16.04.1920.
Atrodas Jelgavas Zanderu kapos.
Apbedīts 1920. gada 18. janvārī no ievainojuma mirušais Latgales Partizānu pulka virsleitnants Kristaps (Kristofors) Liepa. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Viņa vārds (Kristaps Liepa) minēts piemiņas plāksnē Sesavas baznīcā Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.). Savulaik viņa vārds (Kristofors Liepa) bija lasāms arī piemiņas plāksnē kritušajiem draudzes locekļiem, kas atradās Jelgavas Svetās Vienības baznīcā (sk.).
Avoti: Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez
vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast.
Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas
daļa, 1921. 136. lpp.; Latgales Partizāņu pulks: Dokumenti un atmiņas.
Sast: Logins H. Balvi, 1993. 197. lpp.; Straume, L. 2. Ventspils kājnieku
pulks: Formēšanās, kauju gaitas Atbrīvošanās cīņās, pēckara laikmets.
Liepāja: 2. Ventspils kājnieku pulks, 1936. ([Alūksne]: Eraksti, 2009.) 398.
lpp.; Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā
pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999.
124., 129. lpp.; Zemgalietis, Nr. 32, 08.02.1920.
Atrodas Jelgavas Meža kapos.
Apbedīts 1919. gada 29. jūnijā pie Ogres kritušais Verners Purvainis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Zemgalietis, Nr. 81, 08.08.1919.
Atrodas Bārtas pagasta Ķiburu kapos.
Apbedīts 1920. gada 5. aprīlī Liepājas garnizona lazaretē no slimības mirušais 10. Aizputes kājnieku pulka 4. rotas kareivis Klāvs Spēks. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 80, 09.04.1920.
Atrodas Jaunlaicenes pagasta Opekalna (Apekalna) kapos.
Varētu būt apbedīts 1919. gada 7. aprīlī pie Rušķu mājām kritušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka 1. rotas komandieris kapteinis Roberts Ozols. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Roberts Ozols dzimis 1895. gada 20. martā Ķoņu pagasta “Lejas Kabuļos” lauksaimnieka ģimenē. Pilsētas skolas izglītība.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, 1915. gada oktobrī beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu. Pēc tam nosūtīts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kura sastāvā piedalījies daudzās kaujās. Apbalvots ar vairākiem Staņislava un Annas ordeņiem un Jura krustu. Paaugstināts par štāba kapteini. Kopā ar pulku devies uz Krieviju, bet tur pārgājis uz kādu Pleskavā izvietotu krievu vienību. 1918. gada decembrī kopā ar vairākiem citiem latviešiem atgriezies Latvijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. februārī Rūjienā, iecelts par rotas komandieri Valmieras kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Apes un Alūksnes rajonā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 7. aprīlī Vidzemē “Ozols, iedams ar savu rotu uzbrukumā Rušķu mājām pie Rīgas-Pleskavas šosejas, pēc vairākas stundas ilgas kaujas ieņēma ienaidnieka nocietinājumus. Lielinieku pretuzbrukuma laikā rota tika ielenkta. Kad mūsējos aicināja padoties, Ozols no revolvera ievainoja ienaidnieka bataljona komandieri, taču pats tai brīdī krita no lodes, bet Ozola rota durkļu cīņā izlauzās cauri pretinieka ķēdēm”.
Piezīme: Literatūrā ir arī citāds Ozola nāves apraksts (sk.).
Roberta Ozola nāves vietā Apes pagastā pie Rušķu mājām uzstādīts piemiņas akmens (sk.). Viņa vārds minēts arī piemiņas plāksnē Rūjienas Svētā Bērtuļa baznīcā Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem Ziemeļu draudzes locekļiem (sk.).
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 382.-383.
lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts
pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G.
(Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 12.
lpp.; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un
Rapa, 1929. 409. lpp.; Tautas Balss, Nr. 36, 11.06.1919.
Atrodas Valkas Cimzes (bijušajos Lugažu) kapos.
Apbedīts 1919. gada 7. aprīlī pie Jaunlaicenes skolas kritušais Augusts Erihs Bindže. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Tautas Balss, Nr. 47, 24.06.1919.