Rīgas Lāčupes kapos LKOK Jāņa Poļakova individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lāčupes kapos. 

Domājams, apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Poļakovs. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. 

Piezīme. Saskaņā ar Kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēmas datiem apbedītā dzimšanas un miršanas datumi nav zināmi, taču zināms apbedīšanas datums – 1934. gada 23. jūnijs, tas ir, trīs dienas pēc Jāņa Poļakova nāves. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Poļakovs dzimis 1889. gada 8. jūlijā Ropažu pagastā. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, iedalīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. Beidzis mācību komandu, kopš 1916. gada beigām piedalījies kaujās. 1918. gada februārī Valkā kritis vācu gūstā, nosūtīts uz ogļraktuvēm Vācijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. jūnijā Valmierā, ieskaitīts Cēsu apriņķa komandantūrā, pēc tam 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, kura sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, līdz ticis ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. novembrī kaujā Salas pagastā pie Varkaļu kroga kaprālis Poļakovs “cīnījās ar sevišķu drosmi un ievainots palika ierindā līdz kaujas beigām”. 

Pēc izveseļošanās atgriezies savā pulkā Latgales frontē, paaugstināts par seržantu. 

Atvaļināts 1920. gada 25. septembrī. Dzīvojis Rīgā, ostas strādnieks. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā pastnieks 28. pasta nodaļā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1964. gada 20. jūnijā Rīgā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 410. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Biķernieku kapos LKOK Pētera Pļaviņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Biķernieku (Biķeru) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Pļaviņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Pļaviņš dzimis 1896. gada 29. februārī Krustpils pagastā zemkopja ģimenē. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada brīvprātīgi iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. jūnijā Pļaviņās, 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 29. janvārī Latgalē pie Pikovas sādžas virsseržants Pļaviņš “ar savu vadu atsita 100 cilvēku lielas lielinieku nodaļas uzbrukumu, nodarīdams tai smagus zaudējumus un saņemdams gūstekņus. Kad ienaidnieks ielenca sādžu no visām pusēm, ar saviem kareivjiem izlauzās cauri pretinieka ķēdēm, neatstājot nekādu kara laupījumu, un pievienojās savai rotai.” 

Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Jaunsaimnieks Kursīšu pagasta “Kaktiņos”, vēlāk dzīvojis Pļaviņās. 30. gados pārcēlies uz Jelgavu, dzelzceļnieks. 

Nacistiskās okupācijas laikā cietumsargs Jelgavas cietumā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Rīgā, pēc tam pārcēlies uz Madonas rajonu. 

No 1946. gada jūnija līdz 1947. gada septembrī nacionālais partizāns. Tad apcietināts. 1949. gada 8. jūnijā PSRS IeTK karaspēka kara tribunāls, pamatojoties un Krievijas Federācijas krimināllikuma 58. panta 1 daļas a) punktu par “dzimtenes nodevību” piesprieda Pļaviņam 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. 1956. gada maijā ieslodzījuma termiņš samazināts uz septiņiem gadiem un tā paša gada jūnijā Pļaviņš atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Rīgā, strādnieks velotrekā. Mūža nogalē dzīvojis pansionātā Rīgā. Miris 1976. gada 30. jūlijā Rīgā. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā, domājams, kļūdaini apgalvots, ka apbedīts Rīgas Matīsa kapu Pāvila draudzes nodalījumā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 407. lpp.; Cemety.lv.

Vecumnieku pagasta Anītes kapos LKOK Eduarda Platā individuāls apbedījums

Atrodas Vecumnieku pagasta Anītes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Platais. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.

Vēsturiska atkāpe. Eduards Platais dzimis 1898. gada 26. novembrī Stelpes pagastā. Izglītojies Bauskas tirdzniecības skolā. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada beigās iesaukts Krievijas armijā, dienējis 1. atsevišķajā smagās artilērijas divizionā Galīcijas frontē. Piedalījies kaujās pret Austriju pie Tarnopoles. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 23. aprīlī, 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 27. augustā kaujā pie Bebrenes Celminieku mājām Ilūkstes apriņķī Platais “kā nodaļas komandieris, neskatoties uz spēcīgu ienaidnieka šauteņu un ložmetēju uguni, ar savu aukstasinību un drosmi aizrāva sev līdzi citus kareivjus, pirmais ielauzās šajās mājās, kur saņēma 13 gūstekņus, ieguva ložmetēju un citas trofejas”. 

Pēc Neatkarības kara beidzis Instruktoru bataljonu un ieguvis kaprāļa pakāpi. 

Atvaļināts 1921. gada 20. aprīlī. Nodarbojies ar zemkopību Stelpes, vēlāk Bārbeles pagastā. Miris 1933. gada 30. jūlijā Bārbelē. 

Eduarda Platā vārds iegravēts piemiņas stēlā ar kādreizējo Vecumnieku novadu saistītajiem LKOK (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 403. lpp.

Rīgas Otrajos Meža kapos LKOK Alfrēda Platā individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Bija apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Platais. Pie kapa uzstādīta neregulāras formas pelēka granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts Alfrēda Platā un Nikolaja Buķeļa vārds. Nekādas norādes par Platā apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 25.09.2014., Cemety.lv

1994. gada 29. oktobrī Alfrēds Platais pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos, tomēr minētā piemiņas plāksne saglabājusies iepriekšējā apbedījuma vietā. Tomēr viņa vārds nav iegravēts nevienā no kopīgajām stēlām, kas uzstādītas pieminot Rīgas I un II Meža kapos apglabātos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Foto: 26.02.2014., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Platais dzimis 1897. gada 13. martā Jēkabmiestā lauku amatnieka ģimenē. 1912. gadā beidzis vietējo tirdzniecības skolu. Grāmatvedis un kalkulators Rīgā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada martā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 1. kājnieku rezerves pulkā Petrogradā, no kura nosūtīts uz 2. Irkutskas praporščiku skolu, ko beidzis 1917. gada augustā, iegūstot praporščika pakāpi, un turpinājis dienestu 5. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Ašhabadā. Oktobrī pārcelts uz 243. Samaras kājnieku družīnu Prževaļskā, vēlāk iecelts par pilsētas komandanta adjutantu. 1918. gada aprīlī atvaļināts un atgriezies Latvijā, dzīvojis Jēkabmiestā. 1919. gada aprīlī mobilizēts Sarkanajā armijā, maijā dezertējis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 4. jūnijā Rīgā leitnanta pakāpē. Dienējis Rīgas Jaunformējamos spēkos, vēlāk – 5. atsevišķajā bataljonā. Septembrī ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, novembrī iecelts par rotas komandieri. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1919.gada 7. novembrī paaugstināts par virsleitnantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembra naktī, ar kauju atbrīvojot Torņakalnu, “Platais ar savu rotu ielauzās ienaidnieka aizmugurē, strauja trieciena laikā sagūstīja ienaidnieka Pārdaugavas komandantu un tā adjutantu, ieguva smago ložmetēju, 3 zirgus u.c. kara materiālus. Turpinot uzbrukumu Katrīnmuižas virzienā, pie Jelgavas šosejas uzbruka pretinieka kolonnai, piespieda to bēgt un atstāt 3 smagos un vieglo ložmetēju, daudz munīcijas u.c. trofeju”. 

Dienestu turpinājis arī pēc Neatkarības kara. 1924. gadā beidzis sakaru virsnieku kursus. 1927. gadā paaugstināts par kapteini. 1930. gadā atkal beidzis virsnieka kursus. No 1936. gada Armijas štāba bataljona rotas komandieris. 1940. gada martā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 7. martā iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka bataljona komandieri. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeņa IV šķiru. Piešķirta jaunsaimniecība Salas pagasta Ābeļu muižā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada septembrī ieskaitīts Sarkanās armija 24. teritoriālā korpusa 285. strēlnieku pulkā. 1941. gada jūnijā armijas vasaras nometnē Litenē apcietināts, izvests uz PSRS teritoriju un ieslodzīts koncentrācijas nometnē Noriļskā. 1943. gada maijā piespriesti astoņu gadi ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas 1949. gadā atradies nometinājumā Noriļskā. 1956. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Pļaviņās, kur 1979. gada 6. jūlijā miris. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 402.-403. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 366. lpp.; Cemety.lv.

Matīšu kapos LKOK Nikolaja Plānā (Dzelmes) individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Dzelme (dzimis Plānais). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Plānais dzimis 1899. gada 2. janvārī Rūjienā. Pamatskolas izglītība. Strādnieks. 

1919. gada martā iesaukts Sarkanajā armijā, 1919. gada 4. maijā ievainots un dienestu beidzis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 21. jūnijā Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī Spilves pļavās, “kad ienaidnieks straujā pretuzbrukumā draudēja apiet mūsu rotas labo spārnu, [dižkareivis] Plānais ar labi mērķētu ložmetēja uguni bermontiešus apturēja, tā dodot rotai iespēju sakārtoties un noturēt pozīcijas”. 

Kaujās Latgalē ievainots, pēc izveseļošanās pārcelts uz Instruktoru rotu. 

Atvaļināts 1921. gada 26. novembrī. Dzīvojis Rūjienas pagasta “Jaunbaložos”, strādnieks. 1934. gadā mainījis uzvārdu uz “Dzelme”. Vēlāk dzīvojis Matīšu pagastā, pastnieks. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Matīšu kooperatīvā biedrībā, pēc tam apdrošināšanas aģents, kolhoznieks. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1981. gada 15. septembrī. 

Nikolaja Plānā-Dzelmes vārds iegravēts piemiņas stēlā ar Matīšu pagastu saistītajiem LKOK (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 401.-402. lpp.

Viesītes pagasta Stauģu kapos LKOK Mārtiņa Pīrāga individuāls apbedījums

Atrodas Viesītes pagasta Stauģu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Pīrāgs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Mārtiņš Pīrāgs dzimis 1890. gada 15. martā Saukas pagasta “Kristūžos”. Zemkopis. 

Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 143. kājnieku pulkā, pēc tam pārcelts uz atsevišķu divīziju pārsūtīšanai uz Franciju, beidzis mācību komandu. Tad nosūtīts uz 12. armiju, piedalījies kaujās pie Jaunķemeriem. 1917. gada janvārī pārcelts uz Daugavpili, beidzis tranšeju lielgabalu kursus, 4. divīzijas vieglo mīnmetēju baterijā sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi, kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 25. janvārī Latgalē pie Sazonova ciema virsseržants Pīrāgs, “komandēdams vadu, ielenca šo ciemu, izsita no tā ienaidnieku un saņēma deviņus gūstekņus, tā lielā mērā sekmēdams visas rotas tālāko triecienu”. 

Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī. Jaunsaimnieks Viesītes pagasta “Lāčplēšos”, strādājis par mežsargu Viesītes mežniecībā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā mežsargs vietējā kopsaimniecībā jeb tā dēvētajā kolhozā “Gaišais ceļš”, vēlāk pensionārs. Miris 1968. gada 1. maijā. 

Mārtiņa Pīrāga vārds iegravēts piemiņas stēlā kādreizējā Viesītes novadā dzimušajiem LKOK (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 401. lpp.

Ķekavas kapos LKOK Mārtiņa Pilvera individuāls apbedījums

Atrodas Ķekavas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Pilvers. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Mārtiņš Pilvers dzimis 1894. gada 30. augustā Doles pagasta Kalnaķivtu mājās rentnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada aprīlī iesaukts Krievijas armijā, augustā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk iedalīts 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1917. gada augustā pie Ikšķiles kritis gūstā. 1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, maijā dezertējis un pēc lielinieku padzīšanas palicis Rīgā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada oktobrī Siguldā, Latgales artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī uzbrukumā Jelgavai dižkareivis Pilvers “spēcīgā ugunī pāri klajam laukam kopā ar otru telefonistu novilka sakaru līnijas starp artilērijas bateriju, kaujas centrāli un kaujas grupas priekšnieku, tā dodams iespēju saskaņot baterijas un kājnieku darbību un veicinādams uzvaru šajā kaujā”. 

Atvaļināts 1921. gada 20. martā. Lauksaimnieks tēva mājās Doles pagastā. Miris 1940. gada 4. decembrī. 

Mārtiņa Pilvera vārds iegravēts piemiņas stēlā ar Ķekavas novadu saistītajiem LKOK (sk.), kā arī piemiņas stēlā ar Salaspils novadu saistītajiem LKOK (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 400. lpp.