Atrodas Rīgas Lielajos kapos Sv. Pētera baznīcas draudzes sektorā.
Iespējams, apbedīts 1919. gada 7. jūlijā no ievainojuma mirušais Rīgas Janformējamo spēku 4. rotas kareivis Kārlis Matvejs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avoti: Latvijas Sargs, Nr. 82, 10.07.1919.; Nr. 83, 11.07.1919.
Atrodas Rīgas Lielajos kapos.
Apbedīts 1919. gada 27. augustā kritušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris 2. Ventspils kājnieku pulka 5. rotas leitnants Kārlis Jaunalksnis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Jaunalksnis dzimis 1892. gada 16. martā Svētciema pagastā. Vidusskolas izglītība. Dzīvojis Rīgā, grāmatvedis.
1911. gada iesaukts Krievijas armijā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iestājies karaskolā, ko beidzis 1916. gadā. Dienējis Persijas frontē. 1917. gadā pārcelts uz latviešu strēlnieku formējumiem.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. novembrī, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. Pēc Rīgas atbrīvošanas nosūtīts uz Latgales fronti.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 26. augustā Latgalē kaujā par Līvānu miestu, kad mūsu 5. rotai izdevās šķērsot Daugavu un sākt uzbrukumu Rušinu sādžai, leitnants Jaunalksnis “sava vada priekšgalā izsita ienaidnieku no sādžas un atņēma tam ložmetēju. Ienaidnieka pretuzbrukumu atsitot, krita varoņa nāvē”.
Kārļa Jaunalkšņa vārds iegravēts pie Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa uzstādītājā piemiņas plāksnē ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). Tas savulaik bija minēts arī piemiņas plāksnē Rīgas Biķeru baznīcā kritušajiem draudzes locekļiem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 209.
lpp; Latvijas Sargs, Nr. 127, 31.08.1919.
Atrodas Rīgas Lielajos kapos.
Iespējams apglabāts Latvijas Neatkarības karā kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka 7. rotas virsseržants Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Herberts Miltus. Precīza apbedījuma vieta nav zināma.
Vēsturiska atkāpe. Herberts Miltus dzimis 1900. gada 24. jūnijā Liezeres
pagastā. Beidzis latviešu izglītības biedrības vīriešu reālskolu (vēlākā Rīgas
pilsētas 2. ģimnāzija), iestājies augstskolā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūnijā, ieskaitīts Rīgas
Skolnieku bataljonā (vēlāk Kara ministrijas apsardzības bataljons, Atsevišķās
latviešu (Baloža) brigādes 7. atsevišķais bataljons), augustā kopā ar savu
vienību pārcelts uz jaunformējamo 9. Rēzeknes kājnieku pulku.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21.
oktobrī pie Bolderājas kāpām “stiprā ienaidnieka ugunī Miltus ar savu vadu drosmīgi
lauzās uz priekšu, lai ieņemtu izdevīgākas pozīcijas, taču pats šajā triecienā
krita no ienaidnieka lodes”.
Saskaņā ar vecāku sniegtajām ziņām Herberts Miltus 9. novembrī apbedīts Rīgas Lielajos kapos. Tajā pašā laikā tā brīža presē Herberts Miltus minēts starp kritušajiem, kas 12. novembrī apglabāti Rīgas Brāļu kapos, tomēr Brāļu kapu reģistrā viņa vārda nav.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 355.
lpp.; Valnovskis, H. Mūsu skolas jaunatne Brīvības cīņās. Rīga: Grāmatu
zieds, 1938. 13. lpp.; Jaunākas Ziņas, Nr. 140, 11.11.1919.
Atrodas Pie Seces pamatskolas. GPS 56.558608, 25.399303
Piemiņas zīmes izveidošanas ierosinātājs bija trimdā ASV dzīvojošais bijušais secietis Arturs Pormalis. Ideju atbalstīja arī Seces pagasta padome, bet tās īstenošanu uzņēmās pensionētā skolotāja Vija Gerharde, kas izstrādāja arī piemiņas zīmes metu. Sākotnēji bija iecerēts piemiņas zīmi uzstādīt pie baznīcas, bet 2004. gada pavasarī tika pieņemts lēmums to novietot pie pamatskolas. Piemiņas zīme atklāta 2004. gada 20. augustā. Tā sastāv no divām granīta stēlām, ko darinājis akmeņkalis Modris Stiliņš. Kreisajā stēlā iekalts teksts:
PIEMIŅA SECIEŠIEM –
KOMUNISTISKĀ TERORA
UPURIEM –
NOŠAUTIEM
NOMOCĪTIEM
AIZVESTIEM
1941. – 1949.
ESI UZTICĪGS LĪDZ NĀVEI
TAD ES TEV DZĪVĪBAS
VAINAGU DOŠU
Savukārt labajā stēlā iekalts teksts:
1941. GADA 14. JŪNIJĀ
JĀNIS ČŪDERS JĀNIS PORMALIS
PAULIS LAIVIŅŠ ALFRĒDS RIKMANIS
JĀNIS LAPIŅŠ PĒTERIS ŠVEHS
NACIONĀLIE PARTIZĀNI
RAIMONDS ČAKSTE PAULIS PORMALIS
ĻEVS KAKTIŅŠ JĀNIS REIHMANIS
JĀNIS KALNIŅŠ
1949. GADA 25. MARTĀ
NO SECES IZVESTI 105 CILVĒKI
MĪLE ANCELĀNE PĒTERIS PUMPĀNS
REINIS BUMBIERIS PĒTERIS
PUSVĀCIETIS
KARLĪNE ELKSNĪTE MINNA REZOVSKIS
PĒTERIS EZEROSIS HILDA RIKMANIS
EDA KALĒJS JĀNIS UĻUKS
MĀRTIŅŠ KĀRLIETIS PĒTERIS VĪTOLS
JĀNIS PODSKOČIJS MADE GALVIŅA
MIRUŠI IZSŪTĪJUMĀ
1944. – 1949.
JĀNIS DĀBOLIŅŠ VOLDEMĀRS KVĀLS
UN VĒL CITI NEZINĀMI
Piemiņas zīmes izgatavošana un uzstādīšana izmaksāja 1000 latu, kas tikta segti ar pašvaldības līdzekļiem un ziedojumiem.
Avoti: Staburags, 27.04.2004.; Latvija Amerikā, Nr. 37,
18.09.2004.
Atrodas Seces pagastā Seces meža Druvenieku apgaitā.
Uzstādīts 1993. gadā vietā, kur atradās brāļu Pormaļu vadītā nacionālo partizānu grupas “Vilkači” bunkurs.
Par piemiņas zīmes pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Pieminot Pormaļu grupu, deviņdesmito gadu sākumā uzstādīts piemiņas akmens arī Mazzalves pagasta Irbēs (sk.). Paula Pormaļa un vairāku citu viņa grupas dalībnieku vārdi iekalti arī piemineklī lielinieku terora upuriem un nacionālajiem partizāniem pie Seces pamatskolas (sk.).
Avots: Brīvā Latvija, Nr. 42, 07.11.1998.
Atrodas Rīgas Pļavnieku kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kazimirs Pavilaitis. Precīza apbedījuma vieta nav zināma.
Vēsturiska atkāpe. Kazimirs Pavilaitis dzimis 1900. gada 8. februārī Jelgavā, lietuvietis. Beidzis trīs klases pilsētas skolā, mācījies par elektromontieri, arī par grāmatsējēju.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā brīvprātīgi aizgājis no Jelgavas kopā ar 45. Sibīrijas strēlnieku pulku. Vēlāk ieskaitīts 33. artilērijas haubiču divizionā, piedalījies kaujās Karpatos un Rumānijas frontē. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. decembrī Jelgavā Atsevišķajā jātnieku nodaļā, pēc tam ieskaitīts 1. Latvijas baterijā. Pēc Rīgas atbrīvošanas pārcelts uz 1. bruņoto divizionu, bruņuautomobiļa “Kurzemnieks” artilērists. Piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem, 17. novembrī kontuzēts. Bruņuautomobiļu diviziona sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā, paaugstināts par seržantu. Neatkarības kara noslēgumā dienējis Vidzemes artilērijas pulkā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī kaujā pie Dzilnas mācītājmuižas kareivis Pavilaitis, “izsūtīts no bruņuautomobiļa nodibināt sakarus ar 9. Rēzeknes kājnieku pulka karavīriem, spēcīgā ugunī sekmīgi veica savu uzdevumu, tā veicinādams šīs muižas atkarošanu”.
Atvaļināts 1921. gada 1. decembrī. Dzīvojis Rīgā, elektromehāniķis. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā elektriķis rūpnīcā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1977. gada 30. aprīlī Rīgā.
Kazimira Pavilaiša vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas
Jelgavas Meža kapos, godinot pilsētā un novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa
kavalierus (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 392.
lpp.; Cemety.lv.
Atrodas Drabešu pagasta Vanagu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Bernhards Pavasars. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Bernhards Pavasars dzimis 1893. gada 11. martā Drabešu pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, piedalījies kaujās Karpatos, kur ievainots un kritis gūstā. 1918. gada oktobrī atgriezies Latvijā, īsu laiku dienējis Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. oktobrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Kurzemē pie Pikšu mājām kareivis Pavasars “kaujā tika ievainots, bet neatstāja ierindu līdz kaujas beigām, tā sekmēdams mūsu uzvaru”.
Atvaļināts 1921. gada 1. februārī. Zemkopis Kārļu pagasta “Akmeņlaužos”. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās pārcēlies uz Līgatnes pagasta “Jaunlečiem”, strādājis Meijātu kaļķu ceplī. Vēlāk pārcēlies uz Kārļu pagasta “Birztaliņām”, apkalpotājs Ieriķu stacijā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Cēsīs, mūža nogalē pensionārs. Miris 1970. gadā Zaubes slimnīcā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 392.
lpp.
