Rīgas Lielajos kapos LNK kritušā LKOK Herberta Miltus individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Lielajos kapos. 

Iespējams apglabāts Latvijas Neatkarības karā kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka 7. rotas virsseržants Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Herberts Miltus. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. 

Vēsturiska atkāpe. Herberts Miltus dzimis 1900. gada 24. jūnijā Liezeres pagastā. Beidzis latviešu izglītības biedrības vīriešu reālskolu (vēlākā Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija), iestājies augstskolā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūnijā, ieskaitīts Rīgas Skolnieku bataljonā (vēlāk Kara ministrijas apsardzības bataljons, Atsevišķās latviešu (Baloža) brigādes 7. atsevišķais bataljons), augustā kopā ar savu vienību pārcelts uz jaunformējamo 9. Rēzeknes kājnieku pulku. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. oktobrī pie Bolderājas kāpām “stiprā ienaidnieka ugunī Miltus ar savu vadu drosmīgi lauzās uz priekšu, lai ieņemtu izdevīgākas pozīcijas, taču pats šajā triecienā krita no ienaidnieka lodes”. 

Saskaņā ar vecāku sniegtajām ziņām Herberts Miltus 9. novembrī apbedīts Rīgas Lielajos kapos. Tajā pašā laikā tā brīža presē Herberts Miltus minēts starp kritušajiem, kas 12. novembrī apglabāti Rīgas Brāļu kapos, tomēr Brāļu kapu reģistrā viņa vārda nav. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 355. lpp.; Valnovskis, H. Mūsu skolas jaunatne Brīvības cīņās. Rīga: Grāmatu zieds, 1938. 13. lpp.; Jaunākas Ziņas, Nr. 140, 11.11.1919.

Pie Seces pamatskolas piemiņas zīme lielinieku terora upuriem un nacionālajiem partizāniem

Atrodas Pie Seces pamatskolas. GPS 56.558608, 25.399303 

Piemiņas zīmes izveidošanas ierosinātājs bija trimdā ASV dzīvojošais bijušais secietis Arturs Pormalis. Ideju atbalstīja arī Seces pagasta padome, bet tās īstenošanu uzņēmās pensionētā skolotāja Vija Gerharde, kas izstrādāja arī piemiņas zīmes metu. Sākotnēji bija iecerēts piemiņas zīmi uzstādīt pie baznīcas, bet 2004. gada pavasarī tika pieņemts lēmums to novietot pie pamatskolas. Piemiņas zīme atklāta 2004. gada 20. augustā. Tā sastāv no divām granīta stēlām, ko darinājis akmeņkalis Modris Stiliņš. Kreisajā stēlā iekalts teksts: 

PIEMIŅA SECIEŠIEM –
KOMUNISTISKĀ TERORA
UPURIEM – 

NOŠAUTIEM
NOMOCĪTIEM
AIZVESTIEM
1941. – 1949. 

ESI UZTICĪGS LĪDZ NĀVEI
TAD ES TEV DZĪVĪBAS
VAINAGU DOŠU 

Savukārt labajā stēlā iekalts teksts: 

1941. GADA 14. JŪNIJĀ
JĀNIS ČŪDERS        JĀNIS PORMALIS
PAULIS LAIVIŅŠ    ALFRĒDS RIKMANIS
JĀNIS LAPIŅŠ          PĒTERIS ŠVEHS 

NACIONĀLIE PARTIZĀNI
RAIMONDS ČAKSTE          PAULIS PORMALIS
ĻEVS KAKTIŅŠ       JĀNIS REIHMANIS
JĀNIS KALNIŅŠ 

1949. GADA 25. MARTĀ
NO SECES IZVESTI 105 CILVĒKI
MĪLE ANCELĀNE   PĒTERIS PUMPĀNS
REINIS BUMBIERIS            PĒTERIS PUSVĀCIETIS
KARLĪNE ELKSNĪTE          MINNA REZOVSKIS
PĒTERIS EZEROSIS            HILDA RIKMANIS
EDA KALĒJS            JĀNIS UĻUKS
MĀRTIŅŠ KĀRLIETIS        PĒTERIS VĪTOLS
JĀNIS PODSKOČIJS            MADE GALVIŅA
MIRUŠI IZSŪTĪJUMĀ 

1944. – 1949.
JĀNIS DĀBOLIŅŠ   VOLDEMĀRS KVĀLS
UN VĒL CITI NEZINĀMI 

Piemiņas zīmes izgatavošana un uzstādīšana izmaksāja 1000 latu, kas tikta segti ar pašvaldības līdzekļiem un ziedojumiem. 

Avoti: Staburags, 27.04.2004.; Latvija Amerikā, Nr. 37, 18.09.2004.

Seces meža Druvenieku apgaitā baltais krusts pie Pormaļu nacionālo partizānu grupas bijušā bunkura

Atrodas Seces pagastā Seces meža Druvenieku apgaitā. 

Uzstādīts 1993. gadā vietā, kur atradās brāļu Pormaļu vadītā nacionālo partizānu grupas “Vilkači” bunkurs. 

Par piemiņas zīmes pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Pieminot Pormaļu grupu, deviņdesmito gadu sākumā uzstādīts piemiņas akmens arī Mazzalves pagasta Irbēs (sk.). Paula Pormaļa un vairāku citu viņa grupas dalībnieku vārdi iekalti arī piemineklī lielinieku terora upuriem un nacionālajiem partizāniem pie Seces pamatskolas (sk.). 

Avots: Brīvā Latvija, Nr. 42, 07.11.1998.

Rīgas Pļavnieku kapos LKOK Kazimira Pavilaiša individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pļavnieku kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kazimirs Pavilaitis. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. 

Vēsturiska atkāpe. Kazimirs Pavilaitis dzimis 1900. gada 8. februārī Jelgavā, lietuvietis. Beidzis trīs klases pilsētas skolā, mācījies par elektromontieri, arī par grāmatsējēju. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā brīvprātīgi aizgājis no Jelgavas kopā ar 45. Sibīrijas strēlnieku pulku. Vēlāk ieskaitīts 33. artilērijas haubiču divizionā, piedalījies kaujās Karpatos un Rumānijas frontē. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. decembrī Jelgavā Atsevišķajā jātnieku nodaļā, pēc tam ieskaitīts 1. Latvijas baterijā. Pēc Rīgas atbrīvošanas pārcelts uz 1. bruņoto divizionu, bruņuautomobiļa “Kurzemnieks” artilērists. Piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem, 17. novembrī kontuzēts. Bruņuautomobiļu diviziona sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā, paaugstināts par seržantu. Neatkarības kara noslēgumā dienējis Vidzemes artilērijas pulkā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī kaujā pie Dzilnas mācītājmuižas kareivis Pavilaitis, “izsūtīts no bruņuautomobiļa nodibināt sakarus ar 9. Rēzeknes kājnieku pulka karavīriem, spēcīgā ugunī sekmīgi veica savu uzdevumu, tā veicinādams šīs muižas atkarošanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. decembrī. Dzīvojis Rīgā, elektromehāniķis. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā elektriķis rūpnīcā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1977. gada 30. aprīlī Rīgā. 

Kazimira Pavilaiša vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Jelgavas Meža kapos, godinot pilsētā un novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 392. lpp.; Cemety.lv.

Drabešu pagasta Vanagu kapos LKOK Bernharda Pavasara individuāls apbedījums

Atrodas Drabešu pagasta Vanagu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Bernhards Pavasars. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Bernhards Pavasars dzimis 1893. gada 11. martā Drabešu pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, piedalījies kaujās Karpatos, kur ievainots un kritis gūstā. 1918. gada oktobrī atgriezies Latvijā, īsu laiku dienējis Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. oktobrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Kurzemē pie Pikšu mājām kareivis Pavasars “kaujā tika ievainots, bet neatstāja ierindu līdz kaujas beigām, tā sekmēdams mūsu uzvaru”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. februārī. Zemkopis Kārļu pagasta “Akmeņlaužos”. Pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās pārcēlies uz Līgatnes pagasta “Jaunlečiem”, strādājis Meijātu kaļķu ceplī. Vēlāk pārcēlies uz Kārļu pagasta “Birztaliņām”, apkalpotājs Ieriķu stacijā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Cēsīs, mūža nogalē pensionārs. Miris 1970. gadā Zaubes slimnīcā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 392. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos simbolisks LKOK Jura Pārupa apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Dzimtas kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne 1944. gada 23. jūlijā kritušajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Jurim Pārupam, kas patiesībā bija apglabāts brāļu kapos aiz Daugavpils pie Zemgales stacijas (sk.). Pie simboliskās kapavietas uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kur zem krusta zīmes iekalts teksts: 

JURIS PĀRUPS
DZ. 29. III. 1899 RĪGA
KRITIS KAUJĀ AIZSTĀVOT DZIMTENI
23. VII. 1944 

Foto: 03.08.2019., Cemety.lv

Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav arī minēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Tikmēr 2003. gada decembrī Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru pārapbedīšanas grupa Latvijas Nacionālo karavīru biedrības bijušā valdes priekšsēdētāja Edgara Skrejas vadībā, veicot pie Zemgales stacijas esošo brāļu kapu atrakšanu, starp citiem ekshumētajiem leģionāriem identificēja arī Jura Pārupa mirstīgās atliekas, kas 2004. gada 8. maijā tika pārapbedītas Lestenes brāļu kapos (sk.). Līdztekus individuālajai piemiņas plāksnei viņa vārds minēts Lestenes brāļu kapu piemiņas sienā, kā arī atsevišķajā piemiņas plāksnē Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas Otrā pasaules kara laikā krituši latviešu leģiona rindās, cīnoties pret lieliniekiem. 

Vēsturiska atkāpe. Juris Pārups dzimis 1899. gada 29. martā Rīgā. Ģimnāzijas izglītība. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 26. decembrī, Latviešu atsevišķās (Studentu) rotas sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. maijā pie Piņķu muižas, “kur nocietinājušies lielinieki turēja zem lielgabalu un ložmetēju uguns mūsu spēkus, [dižkareivis] Pārups izvirzījās uz priekšu un ar patšauteni apklusināja ienaidnieka ložmetēju, tā dodams iespēju mūsu spēkiem izsist pretinieku no stipri nocietinātām pozīcijām. Šajā kaujā tika iegūti 2 lielgabali, vairāki ložmetēji u.c. trofejas.” 

1919. gada jūlijā pārcelts uz 1. Kurzemes divīzijas Sapieru bataljonu. 1920. gada martā pārcelts uz Autotanku divizionu un nozīmēts par ložmetēju vada komandieri. 

Atvaļināts 1921. gada 19. janvārī. Studējis tieslietas Latvijas Universitātē, pēc tam strādājis par Administratīvās daļas priekšnieku Nodokļu departamentā. Darbojies 5. Rīgas aizsargu pulka Sakaru bataljonā. Apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu. 

Otrā pasaules kara laikā leitnanta (šturmfīrera) pakāpē dienējis 4. robežsargu pulkā, cīnījies Austrumu frontē, kur 1944. gada 23. jūlijā kaujā kritis. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 390. lpp.; Bauskas Dzīve, 02.08.2004.; Cemety.lv.

Mazozolu pagasta Līčkalniņa kapos nacionālā partizāna Kārļa Kvanta simbolisks apbedījums

Atrodas Mazozolu pagasta Līčkalniņa kapos. 

Piemiņas vieta atklāta 2019. gada 18. novembrī. To izveidojuši 1949. gada 9. oktobrī kritušā nacionālā partizāna Kārļa Kvanta dēls un meita, kas uzstādījuši melnā granītā darinātu stēlu. Tajā zem akmenī iekodinātās partizānu grupas fotogrāfijas iegravēts teksts: 

Uzņemts kinofilmā pēc foto
“Nezināmais karš”
Pretošanās kustības partizāniem
KĀRLIM KVANTAM un dalībniekiem
dz. 1905. g. – nošauts 1949. g. 9. okt. 

Par Brīvību un Latviju. 

Foto: 14.05.2020., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe: Kārlis Kvants dzimis 1905. gadā kādreizējā Cēsu apriņķa (tagad Ogres novada Mazozolu pagasta) “Jaunrozēs”. Pirms Otrā pasaules kara darbojies Aizsargu organizācijā. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1946. gadā pievienojies nacionālajiem partizāniem. Sākotnēji bijis Roberta Grāvīša grupā, kas darbojās toreizējā Madonas apriņķa teritorijā. 1948. gada decembrī Kārlis Kvants kopā ar Alfrēdu Rempi atdalījās no Grāvīša grupas un izveidoja atsevišķu grupu. 1949. gada 9. oktobrī čekisti viņus aplenca. Nevienlīdzīgā kaujā Kvants krita. Viņa kapavieta nav zināma. 

2010. gada rudenī meklēšanas vienība “Zvaigzne” Laura Kalēja vadībā Meņģeles pagastā pie Sīļu mājām bijušajā frontes sektorā ierakuma malā atrada guļus stāvoklī zemē ieraktu 25 litru tilpuma piena kannu. Šajā apvidū bija darbojusies arī Kvanta nacionālo partizānu grupa. Uz kannas vāka bija ieskrāpēti iniciāļi “KK”, (Kārlis Kvants). Kannā atradās vairāki labi saglabājušies sadzīves priekšmeti, kā arī daļēji bojāta fotofilmiņa, kas bija ievietota vācu armijas signālraķetes alumīnija čaulā. Šo atradumu, kā arī uzietajā fotofilmiņā esošo uzņēmumu kopijas meklēšanas vienības “Zvaigzne” valdes loceklis Ivo Kapkalns 2016. gadā nodeva Latvijas Okupācijas muzejam. Viens no šiem fotoattēliem izmantots arī piemiņas stēlā Līčkalniņa kapos. 

2022. gada aprīlī Kārļa Kvanta vārdā pārdēvēta viena no Ogres ielām, kas vēl ilgu laiku pēc neatkarības atjaunošanas bija nesusu komunistiskās okupācijas laikā tai piešķirto lielinieku karavadoņa Jāņa Fabriciusa vārdu. 

Avoti: Latvijas Okupācijas muzeja apkārtraksts, Nr. 43, 2017. gada vasara, 10. lpp.; ogresnovads.lv.; Cemety.lv.