Jelgavas Meža kapos LNK kritušo karavīru brāļu kapi

Atrodas Jelgavā Bauskas ielā 12 Meža (bijušajos Nikolaja, vēlāk Svētās Vienības draudzes) kapos starp ieejas vārtiem un kapliču.

Apbedīti kaujās par Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem 1919. gada novembrī kritušie Latvijas armijas karavīri. Sākotnēji bija apglabāti 70 kritušie, taču desmit karavīru mirstīgās atliekas tuvinieki pārapbedījuši ģimene kapos citviet. No atlikušajiem 60 apbedītajiem 31 ir zināms, bet 29 – nezināmi karavīri.

Jau 1920. gadā Jelgavā agronoma Jāņa Mazvērsīša vadībā tika dibināta Varoņu pieminekļa fonda komiteja, kas uzsāka ziedojumu vākšanu. No privātpersonu un biedrību ziedojumiem iegūtie līdzekļi jau 1922. gadā ļāva pieņemt lēmumu par tūlītēju pieminekļa celtniecības darbu uzsākšanu.

Piemineklis brāļu kapos tika atklāts jau tā paša gada 15. oktobrī. Tas darināts pēc skolotāja Aleksandra Strekāvina meta pelēksārtā granītā.

Foto: 17.11.1919., karaviru.kapi

Piemineklis brāļu kapos tika atklāts jau tā paša gada 15. oktobrī. Tas darināts pēc skolotāja Aleksandra Strekāvina meta pelēksārtā granītā. Piemineklī iestrādāta bronzā lieta kāda krituša karavīra pēcnāves sejas maska. Pieminekli kalusi M. Brauera firma Jelgavā, bet bronzas masku atlējis J. K. Švens (J. C. Schwenn) Rīgā. Piemineklī zem saules staru ieskauta ugunskrusta iekalts agronoma, žurnālista un politiķa Jāņa Mazvērsīša vārdi:

KĀPĀM UZ SĀRTU –

NESĀM JUMS BRĪVĪBU.

Foto: 17.11.1919., karaviru.kapi

Savukārt pieminekļa aizmugurē iestrādāta bronzas plāksne, kurā atliets teksts ar trīs slejās izkārtotiem kritušo vārdiem:

Šie varoņi upurēja dzīvību

par Jelgavas brīvību

1919. gada novembrī:

Jānis Andersons

Peteris Gulbis

Atis Gegers

Edvards Lapsa

Alfreds Bodnieks

Karlis Podziņa

Peteris Sinka

Roberts Levickis

Jānis Eriksons

Reinholds Grosbergs

Edvards Pogulis

Stanislavs Udrosols

Jēkabs Stālbergs

Jēkabs Gross

Jāzeps Labanovskis

Augusts Lešins

Jānis Nikolajevs

Nikolajs Lācis

Voldemars Drunes

Jānis Brunevic

Danbergs

Fridrichs Asbins

Adolfs Eišins

Jānis Krišjans

Jānis Paegle

Augusts Eglīts

Voldemars Selickis

Andrejs Feldmans

Vilis Kāns

Juris Vilkas

Karlis Ruks

un 29 nezinamie, starp kuriem 3 no studentu rotas.

Foto: 17.11.1919., karaviru.kapi

1926. gadā pieminekli pārveidoja, novietojot uz 91 centimetru augsta cokola, pie kura piestiprināts bronzas vainags, ko arī darinājis J. K. Švens.

Foto: 17.11.1919., karaviru.kapi

Piemineklis atrodas uz pusotru metru augsta zemes uzbēruma un pie tā ved betona kāpnes.

Vēl 1938. gadā uz apbedījumiem bijuši balti koka krusti, taču tā paša gada rudenī Jelgavas pilsētas valde lūdza Brāļu kapu komiteju izstrādāt brāļu kapu labiekārtošanas projektu. Tad arī tika izgatavotas un trijās rindās uzstādītas individuālas betona kapa plāksnes, kas darinātas pēc Rīgas Brāļu kapos esošo individuālo piemiņas plākšņu parauga.

Foto: 17.11.1919., karaviru.kapi

Dati par brāļu kapos apbedītajiem ir ļoti neprecīzi. Tas attiecas gan uz kritušo vārdu un uzvārdu rakstību, gan uz norādītajām karaspēka daļām, kam tie bijuši piederīgi. Liela daļa piemineklī un uz individuālajām piemiņas plāksnēm minēto vārdu nav atrodama nedz izdevumā “Pieminat viņus”, nedz arī norādīto karaspēka vienību kritušo sarakstos. Tas liek domāt, ka vismaz daļa no šiem vārdiem ir sagrozīta līdz nepazīšanai. 

Zemāk sniedzam ziņas, kas pagaidām ir pieejamas par brāļu kapos apbedītajiem: kareivis Jānis Andersons – 8. Daugavpils kājnieku pulka 3. rota; Pēteris Gulbis – 5. Cēsu kājnieku pulks 11. rota; kareivis Gegers Atis (domājams, ka saskaņā ar kritušo Cēsu pulka karavīru piemineklī iegravēto (sk.) patiesībā Ģēģers Arturs) – 5. Cēsu kājnieku pulka 1. rota; seržants Edvards (Eduards) Lapsa – 5. Cēsu kājnieku pulka 1. rota; kareivis Alfreds Bodnieks – 5. Cēsu kājnieku pulka 4. rota; kareivis Kārlis Podziņa (Podziņš) – 6. Rīgas Kājnieku pulka 8. rota; kareivis Pēteris Sinka – 6. Rīgas Kājnieku pulka 12. rota; Roberts Levickis – 6. Rīgas kājnieku pulks; kareivis Jānis Eriksons – 6. Rīgas kājnieku pulka 6. rota; kareivis Reinhards Grosbergs – 1. Bruņotais divizions, I bruņuvilciens; Edvards Pogulis – Jelgavas komandantūra; kareivis Stanislavs Udrosols (Udrasals) – 2. Vidzemes atsevišķais eskadrons; Jēkabs Stālbergs – 8. Daugavpils kājnieku pulka 11. rota; Jēkabs Gross – 7. Siguldas kājnieku pulks; Jāzeps Labanovskis – 8. Daugavpils kājnieku pulks; Augusts Lešins (Lešiņš) – 6. Rīgas kājnieku pulks; Jānis Nikolajevs – 1. Partizānu pulka atsevišķais eskadrons (kavalērijas vienību kritušo sarakstos, kas atzīstami par visai pilnīgiem salīdzinājumā ar citu vienību sarakstiem, šāds vārds gan nav atrodams, Nikolajevs nav minēts arī izdevumā “Pieminat viņus”); Nikolajs Lācis – domājams, Kara skolas kadets; Voldemārs Drunes – Vidzemes divīzija (?), nekādu citu ziņu pagaidām nav; kareivis Jānis Brunevics – Augškuzemes rajona komandantūra; Danbergs (Daugbergs - ?) – sīkāku ziņu nav, bet, iespējams, ka domāts Aleksandrs Dannenbergs, kura vārds minēts piemiņas plāksnē kritušajiem Jelgavas atbrīvotājiem, kas bija uzstādīta Jelgavas Svētās Vienības baznīcā (sk.), taču viņš apglabāts Saldus pilsētas kapos (sk.); Fridrihs Asbins – Latgales divīzija (?), citu ziņu pagaidām nav; Ādolfs Eišins – 7. Siguldas kājnieku pulka 9. rota; Jānis Krišjānis – 7. Siguldas kājnieku pulka 12. rota; Jānis Paegle – 6. Rīgas kājnieku pulka 3. rota; Augusts Eglīts – 7. Siguldas kājnieku pulks; Voldemārs Selickis (Zelčš – ?) – sīkāku ziņu nav; Andrejs Feldmans – 4. Valmieras kājnieku pulka 4. rota; Vilis Kāns – 9. Rēzeknes kājnieku pulks; Juris Vilkas – sīkāku ziņu nav; kareivis Kārlis Ruks – 7. Siguldas kājnieku pulks. 

Tikmēr, kā liecina dažādi citi avoti, Jelgavas brāļu kapos ir apbedīti arī citi kritušie, karavīri, kuru vārdi nav minēti nedz piemineklī, nedz uz individuālajām piemiņas plāksnēm. 

Saskaņā ar Jelgavas-Bauskas kara apriņķa priekšnieka palīga 1921. gada 9. decembra ziņojumu Armijas galvenajam štābam, kas sastādīts, pamatojoties uz brāļu kapu krustu uzrakstiem, Nikolaja draudzes kapu brāļu kapu sektorā apglabāti arī: Jelgavas un Dobeles apr. militārā priekšstāvja ambulances feldšeris Jānis Kučers (Kutčers); Fricis Rozenbergs no 1. Jelgavas latviešu brīvprātīgo rotas; 8. Daugavpils kājnieku pulka 2. rotas kareivis Kārlis Pļaviņš, vienlaikus tiek uzskatīts, ka apglabāts Dobeles Pilsētas kapos (sk.). 

Savukārt 3. Jelgavas kājnieku pulka komandiera 1922. gada 3. janvāra ziņojumā Armijas štābam cita starpā minēti sekojoši Jelgavas brāļu kapos apbedītie karavīri: Jelgavas dzelzceļa komandantūras kareivis Jānis Butlevics; Dobeles-Bauskas apriņķa komandantūras kareivis Alberts Jakstiņš; 8. Daugavpils kājnieku pulka 2. rotas kareivis Ernests (Ernsts) Liepiņš. Arī šajā sarakstā minēts F. Rozenbergs un K. Pļaviņš. 

Tikmēr Kara vēsturiskās komisijas sarakstos minēti sekojoši Jelgavā apglabātie kritušie karavīri: 2. Ventspils kājnieku pulka 5. rotas kareivis Indriķis Saliņš (kā jelgavnieks, iespējams, apglabāts dzimtas kapos); 5. Cēsu kājnieku pulka kareivis Vilis Alberts (patiesībā apglabāts Rīgas Brāļu kapos); 5. Cēsu kājnieku pulka kareivis Jānis Maniķis (Maniks, Maneks); 5. Cēsu kājnieku pulka 8. (skolnieku) rotas kareivis Vilis Zeltiņš; 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis Jūlijs Siliņš; 8. Daugavpils pulka kareivis Alfreds Bitenieks; 8. Daugavpils pulka kareivis Jānis Časka; 8. Daugavpils pulka kareivis Gustavs Ķezbers; 8. Daugavpils pulka kareivis Jānis Leitāns; 8. Daugavpils pulka kareivis Jānis Priedītis; 8. Daugavpils pulka kaprālis Jānis Līkums; 8. Daugavpils pulka seržants Jānis Prūsis; 8. Daugavpils pulka kareivis Nikolajs Rumbēns; 8. Daugavpils pulka kareivis Jānis Silkalns; 8. Daugavpils pulka dižkareivis Verners Znots; 8. Daugavpils pulka kaprālis Ernests Grībers; 8. Daugavpils pulka kaprālis Jānis Zakars; 8. Daugavpils pulka kareivis Jēkabs Vainavs. 

Savukārt 7. Siguldas kājnieku pulka kritušo karavīru sarakstā kā Jelgavas brāļu kapos apglabāts minēts kareivis Donats Kukacens (Kukacans, Kurkazens), taču vēlāk viņš kā Kukucans Gendriks acīmredzami ticis pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos.

Tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri K. Podziņš, P. Sinka, J. Eriksons, kas skaitās apbedīti Jelgavas brāļu kapos, ir apglabāti Cenu pagasta Cenu kapos (sk.), kur tie tikuši pārapbedīti no brāļu kapiem, kas atradušies Cenu pagastā pie kādreizējā Skuju kroga (sk.). 

Tuvinieki uz ģimenes kapiem pārveduši sekojošu kritušo karavīru pīšļus, kas sākotnēji bijuši apbedīti Jelgavas brāļu kapos: 8. Daugavpils kājnieku pulka 2. rotas seržants Kļaviņš Kārlis; 5. Cēsu kājnieku pulka 11. rotas kareivis Kārlis Miglons, pārvests uz Rīgu; 6. Rīgas kājnieku pulka 3. rotas kareivis Kārlis Vinters, pārvests uz Rīgu, vienlaikus skaitās apbedīts Cenu pagasta Cenu kapos (sk.); Studentu bataljona kareivis Voldemārs Ince, pārvests uz Rīgu; 9. Rēzeknes pulka kareivis Ērihs Panteleons, pārvests uz Rīgu; 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīrs Nikolajs Roze, pārvests uz Rīgu; kara skolas kadets Gustavs Skalde, pārvests uz Liepāju, apglabāts Līvas kapos (sk.); 7. Siguldas kājnieku pulka 9. rotas kareivis Edgars Lakstīgala, apbedīts Gaujienas kapos (sk.); Krišjānis Salmiņš, Jelgavas komandantūra, pārvests uz Svitenes pagastu; 8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis Ernests Seppenberbergers, pārvests uz Priekuli un apbedīts Mālkalna kapos (sk.).

1928. gada 2. decembrī brāļu kapos tika apglabāts arī Lāčplēša Ordeņa kavalieris Jānis Vikse.

Foto: 17.11.1919., karaviru.kapi

Savukārt Otrā pasaules kara laikā Jelgavas brāļu kapos guldīti vismaz divi latviešu leģionāri.

28. janvārī apglabāts 10. janvārī austrumu frontē kritušais latviešu policijas bataljonu dižkareivis Jānis Voldemārs Silgailis.

16. aprīlī pārapbedīts 26. martā austrumu frontē kritušais un sākotnēji Viļakas brāļu kapos apglabātais leitnants (unteršturmfīrers) Ādolfs Ozols.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņiem pieminekļa pakājē uzstādītas individuālas piemiņas plāksnes attiecīgi pa labi un pa kreisi no uzejas kāpnēm. Atšķirībā no iepriekš uzstādītajām individuālajām piemiņas plāksnēm, šīm teksts iekalts granīta plāksnītē, kas novietota uz ieslīpās betona pamatnes.

Foto: 17.11.1919., karaviru.kapi

2017. gada oktobrī īstenota brāļu kapu pieminekļa restaurācija, kuras gaitā veikta pamatnes un bojātās virskārtas attīrīšana, profilu atjaunošana, izmantojot nerūsējoša materiāla stiegrojumu, virsmu apstrāde un sagatavošana krāsošanai, pamatnes krāsošana, pamatu atrakšana un aizpildīšana ar smalkām granīta šķembām, granīta pieminekļa tīrīšana, mazgājot ar ūdens strūklu. Restaurācijas darbus veica uzņēmums

“Akmens apstrādes centrs AKM”.

Savukārt 2019. gadā aiz brāļu kapa pieminekļa tika uzstādītas piemiņas stēlas ar Jelgavas pilsētu un novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).

Foto: 17.11.1919., karaviru.kapi

Papildināts: 08.07.2024. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 118-120. lpp.; Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 97.-99. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast.: Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921.; Pieminat viņus: Veltīts Brīvības cīņām Jelgavas apkārtnē 1919. gadā. Sast.: Bula, B.; Slanke, I. [Rīga]: Izglītība, [1992.] 4. llp.; Brīvā Zeme, Nr. 164, 27.07.1922.; Latvijas Kareivis, 235, 18.10.1922.; Tēvija, Nr. 87, 14.04.1944.; Sporta Pasaule, Nr. 132, 24.04.1944.; Tēvija, Nr. 104, 04.05.1944.; Jelgavas Ziņotājs, Nr. 192, 03.12.1991.; Zemgales Ziņas, 09.10.2017.