pirmdiena, 2019. gada 6. maijs

Apes pagastā pie Rušķu mājām piemiņas akmens 1919. gadā kritušajiem Valmieras pulka karavīriem


Atrodas Apes pagastā pārsimts metrus no Vidzemes šosejas pie Rušķu mājām. GPS 57.533312, 26.818421

Piemiņas akmens atklāts 1999. gadā vietā, kur 1919. gada 7. aprīlī krita 1. Valmieras kājnieku pulka 1. rotas komandieris kapteinis Roberts Ozols un trīs rotas karavīri. Sarkans granīta laukakmens, kurā iekalts teksts:

1919. 7. IV
PAR LATVIJU KRITUŠI:
L.K.O.K. KAPTEINIS
ROBERTS OZOLS
KAREIVIS
ANDREJS BOGDANOVS
SERŽANTS
EDUARDS MIEZIS
KAPRĀLIS
ALEKSANDRS SARĶIS

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU
SARGĀJ’ SAVU TĒVU ZEMI

Vēsturiska atkāpe. 1. Valmieras kājnieku pulka 1. rota 7. aprīlī saņēma uzdevumu ieņemt Rušķu mājas. Uzbrukumu rota iesāka pulksten 4.30, bet, tai sasniedzot šoseju, lielinieki atklāja stipru šauteņu un ložmetēju uguni. Lielinieki, kurus ar retu uguni atbalstīja arī pie Silmalīšu mājām izvietotā artilērijas baterija, piespieda rotu sagulties pie šosejas un iesaistīties uguns kaujā. Rotas komandieris kapteinis Ozols pieprasīja bataljonam papildspēkus, taču saņēma atteikumu.

Rota turpināja apšaudīšanos ar ienaidnieku līdz pulksten 17, kad lielinieku uguns pierima. Pretinieka ugunij apklustot, Ozols pacēla rotu triecienā, pārsteidzot lieliniekus, kas tobrīd ieturēja pusdienas. Ienaidnieks pārsteigumā atstāja Rušķu mājas un nekārtībā atkāpās Silmalīšu virzienā, kur atradās lielinieku baterija. Redzēdami kājnieku atkāpšanos, bēgt sāka arī artilēristi, pametot lielgabalus. Ozols, redzēdams ienaidnieka straujo atkāpšanos, metās to vajāt, taču aizrāvies nepamanīja, ka viņam seko tikai daži kareivji. Tuvojoties Rušķu Silamiķeļu mājām, viņu galvā trāpīja ienaidnieka lode. Komandiera nāve izraisīja rotā paniku, un tā sāka atkāpties. Savukārt lielinieki devās pretuzbrukumā un atguva zaudētos Rušķus, kā arī tur iepriekš pamestos ložmetējus. 1. rota, pametot kritušo komandieri un vēl divus kritušos karavīrus, kā arī vienu ievainoto, atkāpās uz Krievānu mājām, kur atradās I bataljona komandpunkts.

Vēlāk vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka lielinieki kritušā kapteiņa Ozola līķi izģērbuši un apgānījuši. Gūstā saņemto ievainoto kaprāli Sarķi lielinieki pa ceļam uz Jaunlaiceni arī izģērbuši, un viņš nosalis.

Avoti: Lismanis II; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 60-62., 410, 416.lpp.