Atrodas Līgatnes pagasta Augšlīgatnē Paltmales kapos. GPS 57.18346, 25.050137
Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Kalniņš. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas iesarkana granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
KĀRLIS
KALNIŅŠ
JĀŅA d.
1890.2.01. – 1970.19.02.
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Kalniņš dzimis 1890. gada 2. janvārī (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums norādīts 20. janvāris) Līgatnes pagasta “Kalnasinepēs” zemkopja ģimenē. Draudzes skolas izglītība.
1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 7. Sibīrijas artilērijas brigādē Irkutskā. Beidzis instruktoru skolu, un paaugstināts par vecāko unteroficieri. Piedalījies kaujās Pirmā pasaules kara laikā, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, Latgales artilērijas pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 3. janvārī Latgalē Nīcgales stacijas rajonā “spēcīgā ugunī [virsseržants] Kalniņš izveicīgi vadīja savu lielgabalu kaujā ar lielinieku bruņuvilcienu, sabojāja dzelzceļa sliedes un piespieda ienaidnieku atkāpties aiz Nīcgales stacijas”.
Savukārt 20. janvārī uzbrukumā Sosnu muižai, “kad ienaidnieks no Turčinas sādžas atklāja viesuļuguni, Kalniņš ar labi mērķētu lielgabala uguni sacēla ienaidnieka nometnē apjukumu, tā dodams iespēju 9. Rēzeknes kājnieku pulkam pretinieku apiet, saņemt gūstekņus un trofejas”.
Atvaļināts 1921. gada 26. aprīlī kā kara invalīds. Jaunsaimnieks Līgatnes pagasta “Ozolniekos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis tā dēvētajā padomju saimniecībā jeb sovhozā “Līgatne”, mūža nogalē pensionārs.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.:
Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 228. lpp.