Līgatnē Paltmales kapos LKOK Kārļa Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Līgatnes pagasta Augšlīgatnē Paltmales kapos. GPS 57.18346, 25.050137

Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Kalniņš. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas iesarkana granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

KĀRLIS
KALNIŅŠ
JĀŅA d.
1890.2.01. – 1970.19.02.

Foto: 18.06.2023., Māris Jurciņš

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Kalniņš dzimis 1890. gada 2. janvārī (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums norādīts 20. janvāris) Līgatnes pagasta “Kalnasinepēs” zemkopja ģimenē. Draudzes skolas izglītība. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 7. Sibīrijas artilērijas brigādē Irkutskā. Beidzis instruktoru skolu, un paaugstināts par vecāko unteroficieri. Piedalījies kaujās Pirmā pasaules kara laikā, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, Latgales artilērijas pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 3. janvārī Latgalē Nīcgales stacijas rajonā “spēcīgā ugunī [virsseržants] Kalniņš izveicīgi vadīja savu lielgabalu kaujā ar lielinieku bruņuvilcienu, sabojāja dzelzceļa sliedes un piespieda ienaidnieku atkāpties aiz Nīcgales stacijas”. 

Savukārt 20. janvārī uzbrukumā Sosnu muižai, “kad ienaidnieks no Turčinas sādžas atklāja viesuļuguni, Kalniņš ar labi mērķētu lielgabala uguni sacēla ienaidnieka nometnē apjukumu, tā dodams iespēju 9. Rēzeknes kājnieku pulkam pretinieku apiet, saņemt gūstekņus un trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 26. aprīlī kā kara invalīds. Jaunsaimnieks Līgatnes pagasta “Ozolniekos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis tā dēvētajā padomju saimniecībā jeb sovhozā “Līgatne”, mūža nogalē pensionārs. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 228. lpp.

Valmieras Valsts ģimnāzijas pagalmā piemiņas zīme Cēsu pulka Skolnieku rotas dibināšanai

Atrodas Valmieras Valsts ģimnāzijas pagalmā esošajā skulptūru dārzā. GPS 57.5326607, 25.4086094 

Sākotnēji 1994. gadā Jāņa Vimbas darinātais piemiņas akmens ar Daugavas Vanagu Tālavas nodaļas atbalstu tika uzstādīta vietā, kur savulaik atradās Otrā pasaules kara laikā sagrautā Valmieras reālskolas kādreizējā ēka. 2011. gadā tur tika uzstādīta mākslinieces Solveigas Vasiļjevas veidota piemiņas zīme (sk.), bet piemiņas akmens tika pārnests uz Valmieras Valsts ģimnāzijas pagalmu. 

Piemiņas akmenī – neregulāras formas pelēka granīta plāksnē – zem Cēsu pulka bijušās brīvprātīgo Skolnieku rotas karavīru biedrības nozīmes atveidojuma iekalts teksts: 

Šajā vietā
1919. g. 26. maijā
dibināta Cēsu pulka
brīvprātīgo
Skolnieku rota

Foto: 06.06.2023., karaviru.kapi

Piemiņas akmens uzstādīts pie Cēsu pulka Skolnieku rotas vēsturei veltīta informatīva stenda.

Foto: 06.06.2023., karaviru.kapi

Avots: visit.valmiera.lv.

Rendas pagastā Rubeņa bataljona karavīru brāļu kapi

Atrodas Rendas pagastā pārsimt metru no Kuldīgas-Sabiles lielceļa. GPS 57.0856, 22.2974 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzstādīts piemiņas akmens. No rupji apstrādāta laukakmens darinātajā stēlā zem krusta zīmes iekalts teksts: 

PAR
RĒVZEMI
UN
BRĪVĪBU
ŠEIT
NOŠAUTI UN APGLABĀTI
ĢEN. KUREĻA KARAVĪRI 

Foto: 31.08.2023., Māris Jurciņš

Avots: militaryheritagetourism.info/lv.

Kalvenes pagasta Pērbornes kapos divu kalpakiešu individuāli apbedījumi

Atrodas Kalvenes pagasta Pērbornes kapos. 

Apbedīti divi Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona kādreizējie karavīri. 2019. gada 20. jūnijā uz viņu kapiem atklātas stilizēta krusta formā veidotas granīta piemiņas zīmes, kurās zem Latvijas armijas formas cepures kokardes-saulītes atveidojuma iekalts apbedītā vārds un dzīves gadskaitļi. Tās uzstādījis Zemessardzes 44. kājnieku bataljons. 

Avoti: Liepajniekiem.lv, 14.09.2009.; sargs.lv, 17.10.2020.