Salacgrīvas kapos LKOK Miķeļa Aunapū individuāls apbedījums

Atrodas Salacgrīvas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Miķelis Aunapū. 

Vēsturiska atkāpe. Miķelis Aunapū (Evnaps, Ounapū) dzimis 1880. gada 14. septembrī Sāmsalā, igaunis. Izglītojies Vecsalacas pagastskolā. Zemkopis, jūrnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 2. Kronštates cietokšņa artilērijas pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 19. jūlijā Alojā, 6. Rīgas kājnieku pulka rindās piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. oktobrī pie Jumpravmuižas dižkareivis Aunapū “kopā ar 2 kareivjiem brīvprātīgi spēcīgā apšaudē pirmie šķērsoja Daugavu un izsita no pozīcijām vācu posteņus, tā sekmējot mūsu rotu pārcelšanos pāri Daugavai”. 

Atvaļināts 1920. gada janvārī. Jaunsaimnieks Salacgrīvā, jūrnieks. Miris 1952. gada 23. jūlijā.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 50. lpp.

Neretas Ķesteru kapos LKOK Jāņa Kramiņa individuāls apbedījums

Atrodas Neretas Ķestera kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kramiņš. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Kramiņš dzimis 1898. g. 10. janvārī toreizējā Lielzalves pagastā. Pagastskolas izglītība. Dārznieka palīgs Lielmēmeles muižā. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 22. jūlijā, piedalījies visās turpmākajās 4. Valmieras kājnieku pulka kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 13. jūniju izlūkgājienā aiz Zilupes kaprālis Kramiņš “spēcīgā ugunī kopā ar savu nodaļu pirmais šķērsoja upi un ieņēma lielinieku pozīcijas, pēc tam pirmais ielauzās Sjanderevas sādžā un sekmēja ienaidnieka artilērijas baterijas sagūstīšanu. Operācijas laikā tika iegūti 2 lielgabali, munīcija, zirgi u.c. trofejas, saņemti 15 gūstekņi”. 

Atvaļināts 1921. gada 29. martā. Zemkopis Zalves pagasta Lāčplēšos. Pieņēmis uzvārdu “Krams”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā pārcēlies uz Neretu, namdaris celtniecības kantorī. No 1955. gada II grupas invalīds. Miris 1963. gada 2. decembrī.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 259. lpp.

Neretas Ķesteru kapos LKOK Augusta Aperjota individuāls apbedījums

Atrodas Neretas Ķestera kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Aperjots. 2012. gada 11. novembrī pie viņa kapa atklāts granīta piemineklis. 

Vēsturiska atkāpe. Augusts Aperjots dzimis 1891. gada 23. aprīlī toreizējā Veļķu pagasta Telviešos. Pamatskolas izglītība. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijā, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi, piedalījies daudzās kaujās pret vāciešiem un austriešiem, ticis ievainots. Apbalvots ar trīs Jura krustiem un medaļu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada decembrī, piedalījies Latvijas Neatkarības kara kaujās gandrīz visās frontēs. Paaugstināts par virsseržantu un virsnieka vietnieku. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Latgalē pie Aussāļu sādžas Latgales partizānu pulka virsseržants Aperjots “ar pusrotu uzbruka divām ienaidnieka rotām un sakāva tās, saņēma gūstā ienaidnieka bataljona komandieri, bataljona komisāru, 62 sarkanarmiešus, ieguva smago ložmetēju”. 

Dienestu turpinājis arī pēc Neatkarības kara. Piešķirta jaunsaimniecība Veļķu pagasta Kūlu krogā. Izdarījis pašnāvību 1922. gada 17. jūlijā.

Avoti: Neretas Novada Vēstis, Nr. 11 (39), 2012. gada novembris, 1. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 44. lpp.

Vietalvas kapos LKOK Visvalža Jankava simbolisks apbedījums

Atrodas Vietalvas kapos. 

Dzimtas kapos uzstādīta piemiņas plāksne Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Visvaldim Jankavam, kurš gājis bojā PSRS koncentrācijas nometnēs, un kopā ar viņu izsūtītajam un lielinieku noslepkavotajam brālim Haraldam Jankavam. Granīta plāksnē iekalts teksts:

                                                                            LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
                                                                                         KAVALIERIS

HARALSDS                          VISVALDIS
JANKAVS                             JANKAVS
* 1890. - † …. SVEŠUMĀ                * 1895. - † …. SVEŠUMĀ

Foto: 27.05.2013., Andris Rūtiņš

V. Jankava vārds iekalts arī Pļaviņās uzstādītājā stēlā kādreizējā Pļaviņu novadā dzimušajiem LKOK (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Visvaldis Jankavs (Jankaus) dzimis 1895. gada 7 novembrī Vietalvas pagasta Skriņos. Izglītojies Rīgas pilsētas komercskolā, pēc tam Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras fakultātē. 

Mācības turpinājis arī Pirmā pasaules kara laikā Maskavā, kad RPI evakuējās uz Krieviju. 1918. gada rudenī atgriezies Latvijā, studējis Baltijas Tehniskajā augstskolā. 1918. gada 6. decembrī brīvprātīgi iestājies Igaunijas armijā, vispirms Narvā aizsargu (Kaitseliit) vienībā, pēc tam Rakveres pulka Baltijas bataljonā. Apbalvots ar Igaunijas Brīvības cīņu piemiņas zīmi. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. oktobrī, ieskaitīts Rezerves inženieru rotā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada oktobrī kareivis Jankavs “palīdzēja sastādīt Rīgas aizsardzības pozīciju plānu, spēcīgā apšaudē veica pozīciju fotografēšanu, tā sekmēdams štāba darbību; 15. oktobrī brīvprātīgi pieteicās galīgi izgriezt Rīgas dzelzstiltu, kopā ar 3 kareivjiem spēcīgā ugunī pirmais uzrāpās uz tilta un veica uzdevumu”. 

Atvaļināts 1920. gada 3. janvārī. Pievērsies žurnālistikai. 1922. gadā laikraksta “Latvis” līdzstrādnieks. 1923. gadā “Letas” korespondents Maskavā, turpinājis studijas Latvijas Universitātē. No 1933. gada Ārlietu ministrijas Preses nodaļas sekretārs. 1939. gadā pensionēts. Turpinājis darboties žurnālistikā, rakstījis arī dzejas, stāstus. Apbalvots ar dažiem ārzemju ordeņiem. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1941. gadā arestēts, deportēts uz Krieviju. 1942. gada 22. aprīli PSRS IeTK Sevišķā apspriede, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58. panta 10. un 11. daļu, par “propagandu un organizatorisku darbību nolūkā graut padomju varu” piesprieda Jankavam desmit gadus koncentrācijas nometnē (KPFSR KK 58-10. 58-11). Atradies Astrahaņas cietumā Nr. 1. Par turpmāko likteni ziņu nav. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 203. lpp.

Vietalvas kapos LKOK brāļu Iksenu apbedījums

Atrodas Vietalvas kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Iksens. 2003. gada 22. jūlijā viņam blakus tika guldīti arī trimdā mirušā brāļa LKOK Andreja Iksena pīšļi, kurus viņa meita bija pārvedusi pārapbedīšanai no Austrālijas. Pie kapa uzstādīta kopīga granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

IEVA
IKSENA
1858    1949 IZSŪTĪJUMĀ 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA         LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS                                               KAVALIERIS
ANDREJS                                          PĒTERIS
IKSENS                                              IKSENS
1888    1962 Austrālijā                        1898    1968

Foto: 27.05.2013., Andris Rūtiņš

Abu vārdi iekalti arī Pļaviņās uzstādītājā stēlā kādreizējā Pļaviņu novadā dzimušajiem LKOK (sk.).

1. Vēsturiskā atkāpe. Andrejs Iksens dzimis 1888. gada 22. februārī toreizējā Vietalvas-Odzienas pagastā kalpa ģimenē. Beidzis vietējo pagastskolu un lauksaimniecības skolu Krievijā, pēc tam izglītojies Kārļa Millera reālskolā Cēsīs. Līdz Pirmajam pasaules karam dzīvojis Pēterburgā, tirdzniecības korespondents. 

No 1910. līdz 1913. gadam atradies Krievijas armijas dienestā, dienējis 93. kājnieku pulkā Pleskavā, ieguvis karalaika ierēdņa tiesības. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts atkārtoti, iedalīts Keksholmas gvardes pulkā. Piedalījies kaujās Polijā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1914. gada novembrī pie Lodzas ievainots. 22. decembrī kritis vācu gūstā, Latvijā atgriezies 1919. gada vasarā. 

1919. gada 23. septembrī iestājies Apsardzības ministrijas dienestā kā karalaika ierēdnis. Bermontiešu uzbrukuma dienās brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikta, ka 1919. gada 10. oktobrī Iksens “uzmundrināja kareivjus turēties savās vietās un ar savu grupu sevišķi drosmīgi aizstāvēja Rīgas tiltus sarkano spīķeru rajonā, ar uguni atbalstīja tiltu aizstāvjus no spārna, apšaudīja ienaidnieka bruņuvilcienu, tā dodams mūsējiem iespēju nostiprināties Daugavas labajā krastā”. 

Vēlāk atgriezies savā darbavietā ministrijas kancelejā, pildījis Kara padomes sekretāra pienākumus. 

Atvaļināts 1924. gada 1. aprīlī. Zemkopis toreizējā Odzienas pagasta Dambīšos, vēlāk dzīvojis Rīgā. Pazīstams kā rakstnieks un dzejnieks. Sastādījis grāmatu “Daugavas sargi” (Rīga: Leta, 1923.) u.c. Bijis arī laikraksta “Pēdējā Brīdī ”reportieris, Rīgas pilsētas Aizgādības pārvaldes kontrolieris. 

Otrā pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. Kara beigās atradies Vācijā, kur 1945. gada aprīlī kritis amerikāņu gūstā. 1951. gadā izceļojis uz Austrāliju, dzīvojis Brisbenā. Miris 1962. gada 8. jūnijā Brisbenā. 

2. Vēsturiskā atkāpe. Pēteris Iksens dzimis 1898. gada 13. janvārī toreizējā Vietalvas-Odzienas pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. jūnijā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē, kā arī citās 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka cīņās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. jūnijā Turku (Lotju) sādžā pie Līvāniem kaujā ar lieliniekiem kareivis Iksens “pirmais ielauzās sādžā un lielā mērā sekmēja tās ieņemšanu, frontes stāvokļa atjaunošanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 20. aprīlī. Lauksaimnieks Odzienas pag. Dambīšos. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1949. gada martā izsūtīts uz PSRS Tomskas apgabalu, Latvijā atgriezies 1958. gadā. Miris 1968. gada martā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 194.-195. lpp.; Staburags, 19.07.2003.

Vietalvas kapos LNK bez vēsts pazudušā Otto Purviņa simbolisks apbedījums

Atrodas Vietalvas kapos.

Dzimtas kapos uzstādītajā kopīgajā granīta piemiņas plāksnē iekalts arī Latvijas Neatkarības karā bez vēsts pazudušā Otto Purviņa vārds: 

OTTO              PAZUDIS LATVIJAS
                        ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS

Foto: 08.10.2021., Andris Rūtiņš

Otto Purviņa vārds minēts arī Vietalvas luterāņu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.).