Atrodas Limbažu luterāņu baznīcā. GPS 57.515201, 24.715886
Atklātas 1923. gada 18. novembrī. Pirmajā no abām baltā marmorā darinātajām
plāksnēm, kas atrodas altāra telpas kreisajā pusē, iekalts teksts ar trīs
slejās izkārtotiem Pirmajā pasaules karā kritušo un bez vēsts pazudušo vārdiem:
PASAULES KARĀ KRITUŠIE
LIMBAŽU UN APKĀRTNES LATVJU
KAREVJI
1914 – 1918
JĀNIS SALIŅŠ
JĀNIS ĀDIŅŠ
JĀNIS BUNDE
JĀNIS ŠMITS
JĀNIS SPIRGA
JĀNIS VĪTOLS
TENIS VĪTOLS
JULIJS IZERS
KĀRLIS KRŪMS
ERNESTS LOZE
JĀNIS BĒRZIŅŠ
VILIS LIETIŅŠ
JĀNIS VĀVERIS
JĀNIS LIEPIŅŠ
EDUARDS RANKS
MIĶELIS POLIS
ERNESTS ZAULS
JĒKABS STRAZDIŅŠ
MĀRTIŅŠ PAVASARS
PĒTERIS ĀBOLTIŅŠ
HERMANIS GAILIS
BERNHARDS GULBIS
REINHOLDS GULBIS
ANTONS TREIMANIS
ERNESTS TREIMANIS
EDUARDS TREIMANIS
PETERIS CILINSKIS
ANDREJS LANCMANIS
AUGUSTS ANDERSONS
AUGUSTS JĒKOBSONS
ANDREJS GRUNDULIS
VOLDEMARS AMOLIŅŠ
AUGUSTS CIMBERĢIS
KĀRLIS SARKANBĀRDIS
AUGUSTS BĒRZIŅŠ
JĀNIS MANGULIS
JĀNIS SPĪGULIS
JĀNIS BRĪVULIS
HARIJS GAILITIS
KĀRLIS KALNIŅŠ
ANDREJS PRŪSIS
ANDREJS ZARIŅŠ
AUGUSTS KAZAKS
AUGUSTS PŪPOLS
EDUARDS LĪBĪTIS
AUGUSTS KREICIS
AUGUSTS JĒNERTS
REINIS GRAUDIŅŠ
OSKARS PAVASARS
JĀNIS SKRASTIŅŠ
BERNHARDS ADIŅŠ
BEZ VĒSTS PAZUDUŠIE:
AUGUSTS FOGELIS
ALEKSANDRS MENĢELIS
EDUARDS KRANCITIS
Foto: 04.07.2021., Gatis Puriņš
Otrajā plāksnē altāra telpas labajā pusē iekalts teksts ar divās slejās izkārtotiem
Latvijas Neatkarības karā kritušo vārdiem:
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS
KRITUŠIE
LIMBAŽU UN APKĀRTNES VAROŅI
1918 – 1919
VILIS GELBE
KĀRLIS PURIŅŠ KARLIS VEIDEMANIS
ARVEDS GRASIS MĀRTIŅŠ LIELMANIS
PĒTERIS PUĶĪTS HERMANIS SPRANCIS
JĀNIS GRAUDIŅŠ JŪLIJS ŠTEINBERGS
JĀNIS MANIĶIS MĀRTIŅŠ SILKALNS
JĀNIS NEIJA VOLDEMĀRS GAILĪTIS
SERGEJS ĶIGURS JĀNIS GRĪNBERĢIS
JĀNIS DAKTERIS MĀRTIŅŠ ELKSNIS
JĀNIS PODNIEKS JĀNIS KRASTIŅŠ
EDUARDS RIBIŅŠ JĀNIS ĀDAMSONS
Foto: 04.07.2021., Gatis Puriņš
Pirmā plāksne, kas veltīta Pirmajā pasaules karā kritušajiem, pārdzīvojusi
komunistiskās okupācijas periodu, taču Latvijas Neatkarības karā kritušajiem
veltītā tika noņemta un iznīcināta.
Sākoties Atmodai, Vides aizsardzības kluba (VAK) un Latvijas Nacionālās
neatkarības kustības (LNNK) vietējās nodaļas 1988. gada 18. novembrī uzstādīja
baznīcā iznīcinātās plāksnes kopiju, kas gatavota no marmora imitācijas. Pagaidu
piemiņas plāksni saskaņā ar vēl 1988. gadā Limbažu pilsētas izpildkomitejas
doto solījumu, pašvaldība vēlāk nomainīja pret baltā marmorā izgatavotu plāksnes
kopiju.
Labots: 05.07.2021.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju
un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas
cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 187. lpp.; Ulmis, J. Par tēvzemi
mīļo…: Lāčplēša kara ordeņa kavalieris jūras virsleitnants Vilis Gelbe
Ziemeļlatvijas bruņoto spēku izveidē un Latvijas Atbrīvošanas kara Cēsu kaujās.
Limbaži: Limbažu muzejs, 2018. 116.-117. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru