Salgales pagasta Igauņu kapos LKOK Voldemāra Budrika individuāls apbedījums

Atrodas Salgales pagasta Igauņu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Voldemārs Budriks. 

1920. gada 11. novembrī novada vēstures entuziastu grupai kopā ar toreizējā Ozolnieka novada domes priekšsēdētāju Andri Ozoliņu apmeklējot novada teritorijā esošos Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbedījumus, radās ideja tās iezīmēt ar īpašām piemiņas zīmēm. Novada domes deputātu un ordeņa kavalieru tuvinieku pārliecināšanu par piemiņas zīmju nepieciešamību uzņēmās darba grupa, kuras sastāvā bija Ozolnieku bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe, Ozolnieku vēstures ekspozīcijas krājuma glabātājs Aigars Stillers un novadpētnieks Guntis Rozītis. 2021. gada 27. maijā vēl toreizējā Ozolnieku novada domes deputāti lēma uzstādīt četru novada teritorijā apglabāto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapavietās īpašas piemiņas zīmes. Tipveida piemiņas zīmju metu izstrādājis heraldikas speciālists Juris Ivanovs, bet granītā tās darinājis tēlnieks Valtis Barkāns. Tā paša gada septembra sākumā viņa uzņēmums “Arteforma” vienu no piemiņas zīmēm uzstādījis arī pie V. Budrika kapa. Kopumā projekts izmaksājis 3993 eiro. Piemiņas zīmes bija paredzēts atklāt 11. novembrī, taču Covid-19 pandēmijas dēļ svinīgo pasākumu nācās atcelt. 

Granīta piemiņas zīmē iekalts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums un teksts: 

PAR LATVIJU 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
VOLDEMĀRS
BUDRIKS
APAKŠVIRSNIEKS

* 1894             † 1967 

Vēsturiska atkāpe. Voldemārs Budriks (Budriķis) dzimis 1894. gada 27. novembrī Salgales pagasta “Dumpjos”. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, 1915. gada septembrī pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu. Sasniedzis apakšvirsnieka pakāpi, apbalvots ar Jura medaļas III un IV šķiru, Jura krusta IV šķiru un zelta medaļu “Par izcilību”. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna pēc rotas virsnieku izsišanas no ierindas Budriks “uzņēmās komandēšanu, viesuļugunī sakārtoja rotu un izveda to kaujas līnijā kopā ar citām mūsu vienībām, tā nodrošinot bataljona stāvokli. Ienaidnieka pretuzbrukuma laikā ar labi mērķētu ložmetēju uguni noturēja pozīcijas, līdz tika smagi ievainots”. 

Pēc izveseļošanās armijā vairs nav atgriezies. Zemkopis Jaunsvirlaukas pagasta “Gožmaņos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis kolhozā. Mūža nogali aizvadījis Dobelē. Miris 1967. gada 30. decembrī. 

Papildināts: 12.11.2021. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 100.-101. lpp.; ozolnieki.lv.; jelgavasnovads.lv, 10.11.2021.

Cenu pagasta Teteles kapos LKOK Jēkaba Rozes individuāls apbedījums

Atrodas Cenu pagasta Teteles kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Roze. 

1920. gada 11. novembrī novada vēstures entuziastu grupai kopā ar toreizējā Ozolnieka novada domes priekšsēdētāju Andri Ozoliņu apmeklējot novada teritorijā esošos Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbedījumus, radās ideja tās iezīmēt ar īpašām piemiņas zīmēm. Novada domes deputātu un ordeņa kavalieru tuvinieku pārliecināšanu par piemiņas zīmju nepieciešamību uzņēmās darba grupa, kuras sastāvā bija Ozolnieku bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe, Ozolnieku vēstures ekspozīcijas krājuma glabātājs Aigars Stillers un novadpētnieks Guntis Rozītis. 2021. gada 27. maijā vēl toreizējā Ozolnieku novada domes deputāti lēma uzstādīt četru novada teritorijā apglabāto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapavietās īpašas piemiņas zīmes. Tipveida piemiņas zīmju metu izstrādājis heraldikas speciālists Juris Ivanovs, bet granītā tās darinājis tēlnieks Valtis Barkāns. Tā paša gada septembra sākumā viņa uzņēmums “Arteforma” vienu no piemiņas zīmēm uzstādījis arī pie J. Rozes kapa. Kopumā projekts izmaksājis 3993 eiro. Piemiņas zīmes bija paredzēts atklāt 11. novembrī, taču Covid-19 pandēmijas dēļ svinīgo pasākumu nācās atcelt. 

Granīta piemiņas zīmē iekalts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums un teksts: 

PAR LATVIJU 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
JĒKABS
ROZE
KAPRĀLIS 

* 1900             † 1946 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Roze dzimis 1900. gada 5. augustā Olaines pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 3. oktobrī. 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 16. janvārī Latgalē pie Orsu sādžas kaprālis Roze “devās ienaidnieka aizmugurē, veica izlūkošanu un pārgrieza telefona līnijas vadus, tā sekmēdams pretinieka izsišanu no pozīcijām. Atgriezdamies no izlūkgājiena, sadursmē ar lielinieku izlūkiem tos izklīdināja un sagūstīja 2 sarkanarmiešus”. 

Atvaļināts 1922. gada 18. janvārī. Zemkopis Teteles pagasta Rozēs. 

Papildināts: 12.11.2021. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 449. lpp.; ozolnieki.lv.; jelgavasnovads.lv, 10.11.2021.

Cenu pagasta Teteles kapos LKOK Jēkaba Kupena individuāls apbedījums

Atrodas Cenu pagasta Teteles kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Kupens. 

1920. gada 11. novembrī novada vēstures entuziastu grupai kopā ar toreizējā Ozolnieka novada domes priekšsēdētāju Andri Ozoliņu apmeklējot novada teritorijā esošos Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbedījumus, radās ideja tās iezīmēt ar īpašām piemiņas zīmēm. Novada domes deputātu un ordeņa kavalieru tuvinieku pārliecināšanu par piemiņas zīmju nepieciešamību uzņēmās darba grupa, kuras sastāvā bija Ozolnieku bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe, Ozolnieku vēstures ekspozīcijas krājuma glabātājs Aigars Stillers un novadpētnieks Guntis Rozītis. 2021. gada 27. maijā vēl toreizējā Ozolnieku novada domes deputāti lēma uzstādīt četru novada teritorijā apglabāto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapavietās īpašas piemiņas zīmes. Tipveida piemiņas zīmju metu izstrādājis heraldikas speciālists Juris Ivanovs, bet granītā tās darinājis tēlnieks Valtis Barkāns. Tā paša gada septembra sākumā viņa uzņēmums “Arteforma” vienu no piemiņas zīmēm uzstādījis arī pie J. Kupena kapa. Kopumā projekts izmaksājis 3993 eiro. Piemiņas zīmes bija paredzēts atklāt 11. novembrī, taču Covid-19 pandēmijas dēļ svinīgo pasākumu nācās atcelt. 

Granīta piemiņas zīmē iekalts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums un teksts: 

PAR LATVIJU 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
JĒKABS
KUPENS
KAPRĀLIS 

* 1898             † 1944 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Kupens dzimis 1898. gada 18. janvārī toreizējā Bauskas apriņķī. Pagastskolas izglītība. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada jūnijā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 17. atsevišķajā sapieru rotā. 1917. gada februārī pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, bet no tā – uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku, kurā dienējis līdz 1917. gada 15. augustam. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 22. novembrī, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanas pēdējās kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 13. jūlijā kaprālis Kupens “brīvprātīgi pieteicās doties izlūkos, kopā ar savu grupu pielavījās pretinieka ierakumiem, nokļuva stiprā apšaudē un ielenkumā, no kura ar kauju izlauzās, tika smagi ievainots, taču atnesa precīzas ziņas par ienaidnieka spēkiem, to dislokāciju”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. aprīlī. Lauksaimnieks Teteles pagasta “Apiņos”. Miris 1944. gada 13. decembrī. 

Papildināts: 12.11.2021. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 278.-279. lpp.; ozolnieki.lv.; jelgavasnovads.lv, 10.11.2021.

Skrīveru Jaunajos kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Alfreda Bandenieka individuāls apbedījums

Atrodas Skrīveru jaunajos kapos. 

Apbedīts 1941. gada 1. jūlijā kritušais nacionālais partizāns Alfreds Bandenieks. Pie kapa uzstādīts grezns melna granīta piemineklis, kurā iestrādāts varā kalts bareljefs ar A. Bandenieka portretu. Piemineklī iekalts teksts: 

ALFREDS
BANDENIEKS
* 23. IX. 1902. † 01. VII. 1941. 

Avoti: Tēvija, Nr. 20, 23.07.1941.; Tēvija, Nr. 26, 30.07.1941.