Līvānos Atbrīvošanas piemineklis

Atrodas Līvānu Pilsētas parkā Stacijas un Fabrikas ielas stūrī. GPS 56.35336, 26.182028

Ideja par Atbrīvošanas pieminekļa celtniecību dzimusi Līvānu pilsētas valdē, taču tās īstenošana ieilgusi. Pie nepieciešamajiem priekšdarbiem valde praktiski ķērās tikai 1934. gada vasarā, kad, atsaucoties uz 9. Rēzeknes kājnieku pulka štāba priekšnieka pulkvežleitnanta Anša Laša pamudinājumu, tika izveidota pieminekļa celtniecības komiteja pilsētas galvas Jāņa Zvanītāja vadībā. Jau pirmajā sēdē tika atzīts, ka ierobežoto līdzekļu dēļ piemineklis veidojams pēc iespējas vienkāršāks. Par labāko vietu pieminekļa uzstādīšanai tika atzīts Pilsētas parks.

Sēdē Izskanēja arī doma, ka par pieminekļa galveno arhitektonisko elementu varētu kļūt deviņcollīgais cietokšņa lielgabals, ko Krievijas armija Pirmā pasaules kara laikā bija pametusi dzelzceļa malā starp Trepi un Līvāniem pie Jaunās muižas. Tas savulaik tika izmantots Daugavai pretējā krastā Dignājas mežos esošo vācu pozīciju apšaudīšanai. Uz lielgabala stobra atlietajā tekstā krievu valodā norādīts tā svars – 950 pudi.

Interesanti, ka zemes īpašnieks Vasīlijs Fedots sākotnēji liedzies lielgabalu atdot, jo uzskatījis to par savu likumīgu īpašumu un bija jau ķēries pie tā saspridzināšanas. Tāpēc lielgabala stobra gals jau bijis norauts, un pilnīgu tā iznīcināšanu uzdevies novērst tikai pēc pagasta valdes iejaukšanās. Lielgabala pārvešana uz aptuveni trīs kilometrus attālajiem Līvāniem, kas lielā svara dēļ izrādījās visai sarežģīta, veikta ar vietējo aizsargu, dzelzceļnieku un pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju spēkiem.

1934. gada vasarā tika uzsākta arī ziedojumu vākšana.

Pieminekļa metu bez atlīdzības izstrādājis 3. Jelgavas kājnieku pulka rezerves kapteinis un arhitekts Pāvils Dreimanis, un viņa piedāvāto projektu 1934. gada 8. septembrī apstiprināja Būvniecības pārvalde, bet 1934. gada 25. septembrī – arī Ministru kabinets.

Būvdarbu veikšanu uzticēja Daugavpils būvuzņēmējam Andrejam Gobiņam, un 1934. gada 3. oktobrī, Līvānu atbrīvošanas 15 gadu atceres dienā, tika likts pieminekļa pamatakmens. Pieminekļa pamatā tika iemūrēta lielgabala lādiņa čaula, kurā ievietoja aktu par pamatakmens likšanu, ko parakstīja visi lūgtie ceremonijas viesi. Aktā minēts tā brīža valdības sastāvs, apriņķa vecākais, pilsētas galva un pieminekļa celšanas komitejas locekļi. Čaulā ievietoja arī īsu Līvānu atbrīvošanas vēsturi, kritušo sarakstu, tā laika dienas laikrakstus un Latvijas monētas, sākot ar vienu santīmu un beidzot ar vienu latu.

Pieminekļa atklāšana sākotnēji bija paredzēta 1935. gada 15. maijā, taču to nācās atlikt līdz 9. jūnijam. Piemineklis sastāv no 15 tonnas smaga čugunā lieta cietokšņa lielgabala stobra, kas stateniski novietots uz piecpakāpju betona pamatnes. Kopējais pieminekļa augstums sasniedz septiņus metrus.

Pieminekļa pamatnē iestrādāta granīta plāksne, kurā iekalts teksts ar divās slejās izkārtotiem to karavīru vārdiem, kas krituši kaujās par Līvānu atbrīvošanu, kā arī ar to līvāniešu vārdiem, kas krituši Atbrīvošanās karā citviet: 

KRITUŠI PAR LATVIJU
PIE LĪVĀNU UN APKĀRTNES ATBRĪVOŠANAS 1919. GADĀ
3. JELGAVAS KĀJNIEKU PULKA KARAVĪRI 

VIRSLEITNANTS OLĢERTS KIRŠENTĀLS
"           ALBERTS MEŽARAUPS
LEITNANTS ALFRĒDS ĀRIŅŠ
"           ALEKSANDRIS OSIS
SERŽANTS STAŅISLAVS PUPIŅŠ
KAPRĀLIS JĀNIS ECHENBAUMS
DIŽKAREIVIS VALDEMĀRS DOBELS
KAREIVIS KĀRLIS ARĀJS
"           EDUARDS BRAUNS
"           RŪDOLFS BUĶIS
"           ANDRĒJS DRĪVIŅŠ 

KAREIVIS VOLDEMĀRS GRĪNBERGS
"           OTTO GRUNTE
"           JĀNIS JURKĒVICS
"           FRICIS KAUCS
"           JĀNIS KLIĢIS
"           ERNESTS KRONTĀLS
"           ALEKSANDRIS LĀCIS
"           TEODORS LEIMANIS
"           PĒTERIS MUKANS
"           ANTONS RASIŅŠ
"           PĒTERIS VANADZIŅŠ 

BIJ. ZIEMEĻ-LATVIJAS PARTIZĀŅU PULKA KARAVĪRI 

SERŽANTS PĒTERIS DEVIGS
PARTIZĀNS IZIDORS STIKĀNS
"           JĀNIS DABARS
"           JURIS LIEPNIEKS
"           KARPS KARPOVS
"           JĀNIS LIEPNIEKS
"           ANDREJS AIZPURĪTIS
"           ANTONS AIZPURĪTIS
"           NIKOLAJS KRŪMIŅŠ 

PARTIZĀNS ADAMS ULMIS
"           JĀZEPS TOMIŅŠ
"           DONATS DRĪKSNIS
"           KUZMINS KORNELIJS
"           STAŅISLAVS UDRASOLS
"           PĒTERIS ZUNDĀNS
"           IZIDORS MEŽANCĀNS
"           IZIDORS VĀRPSALIETIS
"           DONATS PEISENIEKS 

Piezīme. Otto Gruntes vārds piemineklī, domājams, minēts kļūdas rezultātā, jo viņš saskaņā ar citiem datiem kritis 3. novembrī kaujās ar bermontiešiem pie Daudzevas stacijas un apglabāts Seces pagasta Stalānu kapos (sk.). savukārt kaujās ar lieliniekiem Līvānu apkārtnē, visticamāk, kritis 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis Alfreds Grunte, kas, šķiet, ir Otto brālis.

Pieminekli norobežoja koka sētiņa, bet ceļu, kas pie tā ved, iezīmēja divi betona vārtu stabi, uz kuriem novietotas lielgabala lodes.

Pieminekļa celtniecība izmaksājusi aptuveni 3500 latu, kas pilnībā segti no ziedojumos iegūtiem līdzekļiem. Tomēr pieminekļa apkārtnes labiekārtošanai līdzekļu pietrūka, un tāpēc Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa celšanas komiteja nolūkā iegūt papildus finansējumu pieminekļa atklāšanas priekšvakarā izdeva īpašu brošūru “Līvānu atbrīvošanas atcerei”, kurā ievietotos materiālus apkopojis Rūdfolfs Zuters.

Ziedojumu vākšana turpinājās arī pēc pieminekļa atklāšanas, un par saziedotajiem līdzekļiem 1936. gadā pie pieminekļa tika uzstādīti divi prožektori, bet 1937. gadā parkā ierīkoja radio skaļruni.

Pirmās komunistiskās okupācijas laikā 1941. gadā piemineklis tika noķēpāts ar darvu, kā arī sabojāta granīta plāksne ar tekstu. Tomēr nojaukt pieminekli lielinieki nepaspēja, jo jau 29. jūnijā Līvānus ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks.

Pēc lielinieku padzīšanas piemineklis tika notīrīts un atjaunots sākotnējā veidolā. 1941. gada 10. augustā tas tika atkārtoti iesvētīts.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1957. gada 4. oktobrī Līvānu pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas sēdē tika pieņemts lēmums par pieminekļa nojaukšanu, ko atbalstīja arī LPSR Kultūras ministrija, kas lūdza Ministru Padomi to apstiprināt. LPSR MP šo lūgumu apmierināja, kā galvenos argumentus minot to, ka “piemineklis veltīts buržuāziskās Latvijas armijas karavīriem, kas 1919. gadā cīnījās pret Sarkano armiju” un ka parkā tagad atrodas Otrā pasaules karā kritušo padomju karavīru brāļu kapi.

1958. gada 2. jūnijā pieminekli demontēja un, izmantojot divus traktorus, lielgabala stobrs tika aizvilkts uz dzelzceļa staciju, kur tas tika sagriezts metāllūžņos un aiztransportēts pārkausēšanai. Līvānieši stāsta, ka lielgabala stobra sagriešanu okupācijas varasiestādes mēģinājušas uzticēt Līvānu ķieģeļu rūpnīcas strādniekiem, taču tie atteikušies. Galu galā kāds no strādniekiem tomēr piekritis, kad viņam atlīdzībā piesolīts motocikls. Pēc pieminekļa nopostīšanas saglabājās vienīgi tā priekšā novietotais no laukakmeņiem mūrētais svētuguns altāris.

Sākoties Atmodai, 1989. gada 10. februārī Līvānos izveidoja pieminekļa atjaunošanas komisiju, kas uzsāka ziedojumu vākšanu. Nopostītā pieminekļa vietā tika uzstādīts piemiņas akmens ar uzrakstu, ka šajā vietā atradies Līvānu Atbrīvošanas piemineklis.

Komisija uzsāka atbilstoša lielgabala stobra meklējumus – vispirms Līvānu apkārtnē, tad citviet Latvijā. Par piemērotu tika atzīts viens no septiņiem XIX gadsimta cietokšņa lielgabaliem, kas tika izcelti no Liepājas kanāla un kura izmēri un forma aptuveni atbilda oriģinālajam stobram. Taču Liepājas pašvaldība bija ar mieru stobru mainīt tikai pret citu līdzvērtīgu vēsturisku priekšmetu, taču tāda komisijas rīcībā nebija, tādēļ pieminekļa atjaunošana aizkavējās. Tomēr pašvaldība apsvēra arī citus risinājumus, lai pieminekli varētu atjaunot. Bija arī iecere uzcelt pieminekli kā oriģinālu, mūsdienīgu mākslas darbu iepriekšējā pieminekļa vietā. Taču šī ideja tika atmesta.

Ideja par pieminekļa atjaunošanu atdzima 2003. gadā, kad nomainījās Līvānu domes vadība. Tika atkārtoti izveidota pieminekļa atjaunošanas komisija un atsākta ziedojumu vākšanu, kā arī lielgabala stobra meklējumi pa visu Latviju, jo līvānieši atgriezās pie apņemšanās atjaunot pieminekli sākotnējā izskatā. Arī šoreiz par piemērotāko tika atzīts Liepājā esošai cietokšņa lielgabals. Toreizējais Līvānu domes priekšsēdētāja vietnieks un pieminekļa atjaunošanas komisijas vadītājs Jānis Klaužs uzsāka sarunas ar Liepājas pašvaldības vadību, kas šoreiz bija veiksmīgas, un 2004. gada vasarā liepājnieku dāvinātais, XIX gadsimta beigās čugunā lietais un desmit tonnas smagais lielgabala stobrs tika nogādāts Līvānos.

Jau 2003. gada beigās tika noslēgts līgums par atjaunošanas projekta izstrādi ar SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks & Bērziņi”. Nolūkā panākt atjaunotā pieminekļa maksimāli iespējamo līdzību ar sākotnējo monumentu projekta izstrādē tika izmantots arī oriģinālais P. Dreimaņa mets, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kā arī vēsturiskās fotogrāfijas.

Projekts paredzēja atjaunot pieminekli sākotnējā formā un ar sākotnējiem tekstiem, saglabājot vienīgo okupācijas režīma neiznīcināto elementu – no laukakmeņiem mūrētā altāra apakšdaļu. Tomēr pieminekļa postamentu tagad izlēma darināt no gaišpelēka granīta.

Būvdarbus uzsāka 2004. gada otrajā pusē, tos uzticot vietējai Līvānu būvfirmai un akmeņkalim Ivaram Feldbergam. Pieminekļa atjaunošana kopumā izmaksāja aptuveni 39 000 latu. To finansēja Līvānu novada dome, kas piešķīra 15 000 latu, un Aizsardzības ministrija, kas atvēlēja 10 000 latu, taču daļu nepieciešamo līdzekļu nodrošināja arī vietējo organizāciju un pilsoņu ziedojumi.

Atjaunotais piemineklis atklāts 2004. gada 3. decembrī.

Foto: Ivans Petrovs, 2020. gada augusts.

Foto: Ivans Petrovs, 17.05.2021.

Atjaunotā pieminekļa aizmugurē iekalts teksts:

LĪVĀNU PILSĒTAS ATBRĪVOŠANAS PIEMINEKLIS

ATKLĀTS 1935. GADĀ, GODINOT 1919. GADĀ PILSĒTAS ATBRĪVOŠANAS

CĪŅĀS KRITUŠOS BRĪVĪBAS CĪNĪTĀJU PIEMIŅU. VARMĀCĪGI NOPOSTĪTS

20. GADSIMTA PIECDESMITAJOS GADOS.

PIEMINEKLIS ATJAUNOTS 2004. GADĀ PAR LĪVĀNU NOVADA DOMES,

LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS UN ZIEDOTĀJU

LĪDZEKĻIEM.

Koka sētiņa ap pieminekli nav atjaunota, taču pie jaunizveidotajām granīta kāpnēm, kas ved pie pieminekļa, uzstādīti divi simboliski granīta “vārtu stabi”, uz kuriem novietotas oriģinālās lielgabala lodes, kuras, nepakļaujoties okupācijas varasiestāžu rīkojumam, 1958. gadā netika noslīcinātas Daugavā. Tās noslēpa un saglabāja līvānietis Pēteris Ūzuls. Labajā pusē esošajā “vārtu stabā” iekalts teksts:

PATEICĪBĀ PAR PIEMINEKĻA ATJAUNOŠANU:

ANDRIM ŠĶĒLEM * ATIM SLAKTERIM * JĀNIM KLAUŽAM

ANDRIM VAIVODAM * IMANTAM BEKEŠAM * KĀRLIM BOGDĀNAM

VOLDEMĀRAM GORAM * KĀRLIM KALNIŅAM * PĒTERIM UZULAM

Vēlāk pie šiem simboliskajiem “vārtu stabiem” piestiprinātas pret kāpnēm vērstas melna granīta piemiņas plāksnes, kurās iekalti Līvānu novada Lāčplēša kara ordeņa kavalieru vārdi.

Kreisajā pusē esošajā piemiņas plāksnē iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI

LĪVĀNU NOVADĀ

BANDENIEKS PĒTERIS                             † 1896

CELLE PAULS                                             † 1892

CVETKOVS STEPANS                                † 1892

DABARS JĀNIS                                           † 1894

EIDUKS JURIS                                            † 1894

GALIŅŠ FRIDRIHS                                      † 1898

GEDUŠS ANTONS                                      † 1899

GEDUŠS PĒTERIS                                      † 1899

GRUGULIS ĀDAMS                                     † 1886

HALVEJS-POEŽE VOLDEMĀRS                 † 1887

LĀCIS JURIS                                                † 1900

LIEPNIEKS JURIS                                        † 1899

OZOLIŅŠ KĀRLIS                                        † 1895

PLIKŠE FERDINANDS                                 † 1896

RADIONOVS FEOFANS                               † 1892

STENDERS JOHANS                                   † 1899

ŠKAPARS ROBERTS                                   † 1888

ŠMITS KĀRLIS                                             † 1894

VEIGURS EDUARDS                                   † 1889

VEISS EDUARDS                                         † 1894

VENDTS PLATONS                                      † 1886

ZIRNIS KĀRLIS                                             † 1897

ZĪVERTS KĀRLIS                                         † 1896

Foto: Ivans Petrovs, 17.05.2021.

Labajā pusē esošajā piemiņas plāksnē iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI

LĪVĀNU NOVADĀ

BAUMANIS GEORGS                                † 1891

BEBRIS NIKOLAJS                                    † 1898

BERGHOLDS JĀNIS                                  † 1897

BOZIS JĒKABS                                          † 1892

CELLE PAULS                                            † 1892

DOMBROVSKIS JĒKABS                          † 1880

GAILĪTIS OSKARS                                     † 1883

GEIDĀNS ALBERTS                                  † 1894

GUDŽE NIKOLAJS                                     † 1903

IKSENS PĒTERIS                                      † 1898

JAUNALKSNIS KĀRLIS                             † 1892

JAUNSNIĶERIS JŪLIJS                             † 1895

KALNIŅŠ JĀNIS                                         † 1898

KEMERERS ĒRIHS                                   † 1897

KRASTIŅŠ NIKOLAJS                               † 1893

LASIS ANSIS                                              † 1893

NAZARS ARTŪRS                                     † 1900

PRIEDKALNS ERNESTS                           † 1892

REINFELDS MATĪSS                                 † 1897

RITENBERGS DŽEMS                               † 1898

TREILOPS HERMANIS                              † 1890

VEISS ALEKSANDRS                                † 1889

Foto: Ivans Petrovs, 17.05.2021.

Papildināts: 14.05.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 231.-232. lpp.; Bogdāne, A. Līvānu Atbrīvošanas piemineklis. Līvānu Novada Vēstis, Nr. 11 (160), 15.11.1917. 7. lpp.; Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 27, 06.07.1934.; Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 29, 19.07.1934.; Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 51, 02.08.1934.; Latvijas Kareivis, Nr. 215, 26.09.1934.; Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 41, 11.10.1934.; Latgales Vēstnesis, Nr. 18, 03.05.1935.; Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 23, 06.06.1935.; Laiks, Nr. 26, 03.07.2004.; Austrālijas Latvietis, Nr. 2732, 15.12.2004.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 25., 57. lpp.; 3. Jelgavas kājnieku pulks: 1919. 16. VIII – 1929. 16. VIII. Sast. Labsvīrs, K. [Jelgava]: 3. Jelgavas kājnieku pulks, 1929. 176., 177. lpp.