Atrodas
Rēzeknē pilsētas katoļu kapos Miera ielā 35. GPS 56.49241, 27.347716
Līdz
ar Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 115 karavīriem Rēzeknes brāļu kapos
apbedīti arī vēlākajos gados Rēzeknes kara slimnīcā mirušie Latvijas armijas
karavīri. 1925. gada 17. maijā Latgales 1. dziesmu svētku laikā brāļu kapos
lika pamatakmeni tur iecerētajam piemineklim, ko atklāja tā paša gada 18.
novembrī. 2,5 metrus augsto dzelzsbetona obelisku pēc arhitekta Eižena Laubes
meta izgatavojusi E. Kuraua akmeņkaļu firma Rīgā. Jau iepriekš izgatavoto
pieminekli Brāļu kapu komiteja pārdevusi Kara ministrijai uzstādīšanai Rēzeknē
par 1200 latiem.
Foto: 06.07.2019., karaviru.kapi
Obeliska
priekšpusē plāksne stilizēta pergamenta ruļļa veidolā ar tekstu:
LATGALES
ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS
KRITUŠO
LATVIJAS NACIONĀLĀS ARMIJAS
115
KARAVĪRU – VAROŅU
NEAIZMIRSTAMAI PIEMIŅAI
1919. – 1920.
BRĪVU LATVIJU
RADĪJA VIENOTS LATVIJAS
DĒLU – VAROŅU GARS.
Foto: 06.07.2019., karaviru.kapi
Pieminekļa
otrā pusē reljefā veidots zobens krustots ar palmas zaru.
1927.
gadā Brāļu kapu komiteja apstiprināja virsdārznieka R. Simanoviča projektu
Rēzeknes brāļu kapu labiekārtošanai, kuras ietvaros tika uzstādīti arī
individuāli betona krusti.
Šobrīd
brāļu kapos ir desmit apbedījumu rindas, un katrā no tām uzstādīti apmēram 15
betona krusti.
Foto: 06.07.2019., karaviru.kapi
Šobrīd
zināms, ka Rēzeknes brāļu kapos apbedīti Latgales artilērijas pulka kareivji
Voldemārs Kalniņš, miris no tīfa 1920. gada 8. martā, un Kārlis Meijers, miris
lazaretē 1920. gada 8. martā; Kurzemes artilērijas pulka kareivis, LKOK Roberts
Kalniņš, miris 1920. gada 4. maijā; 1. Liepājas kājnieku pulka dižkareivis,
LKOK Fricis Spinga, miris Kurzemes divīzijas lauka lazaretē 1920. gada 16.
jūlijā; 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis Šenders Eltermans, kritis 1920.
gada 5. janvārī; 9. Rēzeknes kājnieku pulka seržants, LKOK Žanis Vācietis,
miris ar diloni Rēzeknes kara slimnīcā 1923. gada 28. jūnijā.
Okupācijas
gados Rēzeknes brāļu kapi tika daļēji postīti arī ar virsapbedījumiem.
Papildināts: 09.07.2019.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā
pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 234.-235.
lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 111,
19.05.1925.; Nedēļa, Nr. 47/48,
20.11.1925.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru