Atrodas
Rēzeknē pilsētas katoļu kapos Miera ielā 35. GPS 56.49241, 27.347716
Līdz
ar Latvijas Neatkarības karā kritušajiem 115 karavīriem Rēzeknes brāļu kapos
apbedīti arī vēlākajos gados Rēzeknes kara slimnīcā mirušie Latvijas armijas
karavīri. 1925. gada 17. maijā Latgales 1. dziesmu svētku laikā brāļu kapos
lika pamatakmeni tur iecerētajam piemineklim, ko atklāja tā paša gada 18.
novembrī. 2,5 metrus augsto dzelzsbetona obelisku pēc arhitekta Eižena Laubes
meta izgatavojusi E. Kuraua akmeņkaļu firma Rīgā. Jau iepriekš izgatavoto
pieminekli Brāļu kapu komiteja pārdevusi Kara ministrijai uzstādīšanai Rēzeknē
par 1200 latiem.
Foto: 06.07.2019., karaviru.kapi
Obeliska
priekšpusē plāksne stilizēta pergamenta ruļļa veidolā ar tekstu:
LATGALES
ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS
KRITUŠO
LATVIJAS NACIONĀLĀS ARMIJAS
115
KARAVĪRU – VAROŅU
NEAIZMIRSTAMAI PIEMIŅAI
1919. – 1920.
BRĪVU LATVIJU
RADĪJA VIENOTS LATVIJAS
DĒLU – VAROŅU GARS.
Foto: 06.07.2019., karaviru.kapi
Pieminekļa
otrā pusē reljefā veidots zobens krustots ar palmas zaru.
1927.
gadā Brāļu kapu komiteja apstiprināja virsdārznieka R. Simanoviča projektu
Rēzeknes brāļu kapu labiekārtošanai, kuras ietvaros tika uzstādīti arī
individuāli betona krusti.
Šobrīd
brāļu kapos ir desmit apbedījumu rindas, un katrā no tām uzstādīti apmēram 15
betona krusti.
Foto: 06.07.2019., karaviru.kapi
Komunistiskās
okupācijas laikā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados visiem krustiem
noplēstas plāksnītes ar kritušo un mirušo vārdiem, tādējādi lielākā daļa apbedīto
šobrīd palikuši nezināmi.Šobrīd zināms, ka Rēzeknes brāļu kapos apbedīti Latgales artilērijas pulka
kareivis Kārlis Meijers, miris lazaretē 1920. gada 8. martā; Kurzemes
artilērijas pulka kareivis, LKOK Roberts Kalniņš, miris 1920. gada 4. maijā; 1.
Liepājas kājnieku pulka dižkareivis, LKOK Fricis Spinga, miris Kurzemes
divīzijas lauka lazaretē 1920. gada 16. jūlijā; 3. Jelgavas kājnieku pulka
kareivis Šenders Eltermans, kritis 1920. gada 5. janvārī; 9. Rēzeknes kājnieku
pulka seržants, LKOK Žanis Vācietis, miris ar diloni Rēzeknes kara slimnīcā
1923. gada 28. jūnijā.
Tiek uzskatīts, ka brāļu kapos apbedīts arī Latgales artilērijas pulka
kareivis Voldemārs Kalniņš, miris no tīfa 1920. gada 8. martā. Patiesībā tuvinieki
1920. gada 21. martā viņu apglabājuši Ropažu kapos (sk.).
Okupācijas gados Rēzeknes brāļu kapi tika daļēji postīti arī ar
virsapbedījumiem.
Papildināts: 13.03.2026.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 234.-235. lpp.; Latvijas Kareivis,
Nr. 111, 19.05.1925.; Nedēļa, Nr.
47/48, 20.11.1925.; Latvijas Sargs, Nr. 65, 20.03.1920.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru