Atrodas Drustu kapos.
Apbedīts 1941. gada 3. jūlijā kritušais nacionālais partizāns un aizsargs virsleitnants Kārlis Grīntāls.
Nav īsti skaidrs, vai K. Grīntāls kritis kaujā, kā varētu spriest pēc laikrakstā “Tēvija” ievietotā tuvinieku sēru sludinājuma, vai arī atejošie lielinieki viņu vienkārši noslepkavojuši, kā izriet no publikācijas laikrakstā “Cēsu Vēstis”.
K. Grīntāla vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā.
Avoti: Tēvija, Nr. 18, 21.07.1941.; Cēsu Vēstis, Nr. 10,
05.09.1941.
Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos Balto krustu sektorā.
Apbedīts 1941. gada 1. jūlijā kritušais nacionālais partizāns Alfreds Dzelzkalns.
Avoti: Tēvija, Nr. 17, 19.07.1941.; Tēvija, Nr. 18,
21.07.1941.
Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos Balto krustu sektorā.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris pulkvedis Augusts Muižulis. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas zīme, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
PULKV. LTN.
Augusts
Muižulis
1893 16 VII - † 1941 29 VI
A. Muižulim uzstādīts piemiņas akmens arī Lapmežciemā pie viņa dzimtajām mājām Tuteņiem (sk.). Viņa vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Papildināts: 23.03.2024.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.:
Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 360. lpp.
Atrodas Lielvārdes Lāčplēša-Ozollejas kapos.
Dzimtas kapos apbedīts 1941. gada 14. jūlijā kaujā ar atpalikušajiem lieliniekiem kritušais nacionālais partizāns un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Graudiņš. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
PAR TĒVZEMI
ŠE DUS KLUSĀ MIERĀ MŪSU MĪĻAIS
MĀRTIŅŠ GRAUDIŅŠ
* 29. III 1899. † 14. VII 1941
VILHELMĪNE GRAUDIŅA
* 10. V 1902. † 18. III 1981.
Piemiņas plāksnē iestrādāts keramikas medaljons ar M. Graudiņa portretu, bet tās pamatnē iekalts teksts:
ATSAUKT NESPĒJAM TO KO ZAUDĒJAM.
Vēsturiska atkāpe. Mārtiņš Graudiņš dzimis 1899. gada 29. martā Rembates pagastā zemkopja ģimenē (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā minēts, ka dzimis 1897. gada 30. martā).
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. oktobrī, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī Jelgavas apriņķī pie Līvbērzes muižas dižkareivis Graudiņš, “izsūtīts izlūkos, uzdūrās ienaidnieka nodaļai, uzbruka tai un sakāva, turklāt ieguva pajūgu ar ložmetēju munīciju. Pēc tam atgriezās pie savējiem un nodeva iegūto informāciju”.
Pēc atvaļināšanas no armijas zemkopis Rembates pagasta Irbītēs.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 169.
lpp.; Tēvija, Nr. 14, 16.07.1941.
Atrodas Aizkraukles kapos.
Apbedīti 1941. gada 13. jūlijā kaujā ar atpalikušajiem lieliniekiem kritušie nacionālie partizāni – vietējais lauksaimnieks Jānis Maršāns un aizsargs Paulis Panders.
Avots: Tēvija, Nr. 12, 14.07.1941.
Atrodas Rīgā Raiņa kapos.
Apbedīts 1941. gada 3. jūlijā kritušais nacionālais partizāns Žanis Salmiņš.
Avots: Tēvija, Nr. 11, 12.07.1941.
Atrodas Liepupes kapos.
Apbedīts 1941. gada vasarā kritušais nacionālais partizāns Teodors Martinsons. Pie kapa uzstādīta pulēta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus krusta zīmei iekalts teksts:
TEODORS MARTINSONS
* 1905. G. 5. AUG. † 1941. G. 4. JŪL.
LATVIETI! KAS GARĀM MAB EJI
IEDEDZIES TĒVZEMES MĪLĀ
PAR LATVIJU MĪĻO –
ES DZĪVĪBU ATSTĀJU ĶĪLĀ
Papildināts: 17.04.2022.
Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 183. lpp.; Tēvija, Nr. 12, 11.07.1941.
Atrodas Saulkrastu kapos.
Apbedīts 1941. gadā kritušais nacionālais partizāns Edvīns Zirnis. Ziņu par apbedījuma stāvokli pagaidām nav.
Avots: Tēvija, Nr. 10, 11.07.1941.
Atrodas Siguldas kapos.
Apglabāti 1941. gada 2. jūlijā pie Griķu kroga kritušie nacionālie partizāni – bijušais Autotanku pulka karavīrs Mieriņš, Latvijas Universitātes students un aizsargu aviācijas lidotājs Mihails Raimonds un dzelzceļnieks Dmitrijs Šapošņikovs. Ziņu par apbedījumu stāvokli pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. 1941. gada 2. jūlijā četri Siguldas un Sējas nacionālie partizāni no Inčukalna vieglajā automobilī mēģināja sasniegt no lieliniekiem jau atbrīvoto Rīgu, lai lūgtu palīdzību vācu militārajām iestādēm. Taču netālu no Griķu kroga partizāni uzdūrās lielinieku vienībai, kas uz automašīnu atklāja ložmetēju uguni. Izglābties izdevās tikai vienam partizānam, kas, lai gan smagi ievainots, spēja nokļūt līdz tuvējām mājām un pa tālruni par notikušo informēt Inčukalna partizānu vienību.
Avoti: Tēvija, Nr.10, 11.07.1941.; Tēvija, Nr. 55,
02.09.1941.; Tēvija, 163, 18.07.1942.; Laikmets, Nr. 31,
26.07.1942.
Atrodas Allažu (Stīveru) kapos.
Dzimtas kapos blakus apglabāti 1941. gada 30. jūnijā kritušie nacionālie partizāni – agronoms, 2. Tukuma aizsargu pulka fiziskās audzināšanas instruktors Visvaldis Putniņš un Ādolfs Alfrīds Krūmiņš. Abiem uz kapa uzstādītas vienādas granīta plāksnes, kurās attiecīgi iekalts teksts:
VISVALDIS PUTNIŅŠ
1912 – 1941
un
ADOLFS KRŪMIŅŠ
1913 – 1941
Avoti: Tēvija, Nr.10, 11.07.1941.; Tukuma Ziņas, Nr. 7, 27.01.1942.
Atrodas Lielvārdes kapos.
Apbedīts 1941. gada 7. jūlijā kritušais nacionālais partizāns, Rembates virsmežniecības mežsargs Oskara Teodors Putniņš. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Tēvija, Nr. 9, 10.07.1941.
Atrodas Bērzes kapos.
Apbedīti 1941. gada 2. jūlijā kaujā pie “Baložu” mājām kritušie Paulis Albats un Andrejs Birznieks. Par apbedījumu stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Jau 23. jūnijā, tas ir, nākamajā dienā pēc karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS, Līvbērzes pagastā izveidojās nacionālo partizānu grupa Latvijas armijas kapteiņa Paula Švarcberga vadībā. Lai gan sākotnēji tās sastāvā bija tikai astoņi vīri, tie visi bija bruņoti ar ieročiem, ko bija izdevies paglābt no lielinieku konfiskācijas. Pēc Jelgavas krišanas, kad partizāni sāka uzstāties atklāti, viņu rindas strauji pieauga. Vienības štābs tika ierīkots partizānu ieņemtajā Līvbērzes pagastnamā. No 29. jūnija partizāni sāka iesaistīties aktīvā kaujas darbībā ar atejošajiem sarkanarmiešiem. Kā trofejas partizāni ieguva trīs bojātus tankus, trīs smagos ložmetējus, divas patšautenes un citus ieročus, tādējādi ievērojami uzlabojot savu bruņojumu.
1. jūlijā tika saņemtas ziņas, ka pa Tukuma-Jelgavas šoseju no Džūkstes pagasta Līvbērzei tuvojas liela sarkanarmijas kolonna. Sākotnēji partizāni ieņēma pozīcijas pie Līvbērzes stacijas un pagastnama, kā arī ziņoja par lielinieku tuvošanos Jelgavā esošajām vācu militārajām iestādēm, kas apsolīja papildspēkus. Taču vācu apsolītajai palīdzībai kavējoties, partizāni atkāpās līdz “Baložu” mājām. 2. jūlijā pie Baložiem sākās partizānu kauja ar vairākus simtus vīru lielu sarkanarmiešu kolonnu. Partizānu rindās bija apmēram 20 vīru, kam piebiedrojās arī pieci no Jelgavas atsūtītie vācu riteņbraucēji. Kaujā tika izmantots arī viens no partizānu iegūtajiem tankiem, ko bija izdevies salabot.
Taču kaujas gaitā apklusa divi lietusgāzē izmirkušie ložmetēji, un pievakarē partizāniem, lai izvairītos no ielenkuma, nācās atkāpties Brakšķu stacijas virzienā. Vienlaikus kapteinis Švarcbergs nosūtīja izlūkos partizānu Pauli Albatu ar uzdevumu uzņemt sakarus ar vācu galvenajiem spēkiem. Taču šis mēģinājums bija neveiksmīgs, jo Albats krita. Tajā pašā vietā pēc tam krita arī Andrejs Birznieks, kas bija nosūtīts uzmeklēt pazudušo Albatu.
Partizāniem naktī beidzot izdevās nodibināt sakarus ar Brakšķu rajonā esošajiem vācu spēkiem, un nākamajās dienās tie kopā ar vāciešiem piedalījās sarkanarmiešu kolonnas iznīcināšanā. Šīs operācijas laikā apmēram 300 lielinieki tika sagūstīti.
Abu kritušo partizānu vārdi iekalti arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada
vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 63. lpp.; Nacionālā Zemgale, Nr. 7,
07.07.1941.; Tēvija, Nr. 8, 09.07.1941.
Atrodas Trikātas (Jaunajos) kapos.
Apbedīts 1941. gada 28. jūnijā pie “Dambīšu” mājām kritušais nacionālais partizāns Hermanis Prībis (Prībe). 1942. gada 28. jūnijā uz kapa atklāta piemiņas plāksne.
Vēsturiska atkāpe. 28. jūnijā Plāņu nacionālo partizānu grupa pie Dambīšiem uz Plāņu–Trikātas lielceļa uzbruka smagajai automašīnai, kurā lielinieki veda apcietinātos Plāņu pilsoņus. Apšaudē krita partizāns Hermanis Prībis, un partizāni bija spiesti atkāpties skaita un bruņojuma ziņā pārākā pretinieka priekšā. Tomēr zaudējumus cieta arī lielinieku kolaboracionisti – tika nošauts Valkas apriņķa komjaunatnes komitejas sekretārs Siliņš un Valkas apriņķa prokurors Liepiņš.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 133. lpp.; Smiltenietis, Nr. 3, 01.08.1941.; Tālavietis, Nr. 78, 30.06.1942.
Atrodas Mazzalves pagasta Ķiku kapos.
Dzimtas kapos apbedīts 1941. gada 12. jūlijā kritušais nacionālais partizāns Tālivalds Trumpe. 1942. gada 12. jūlijā viņa cīņu biedri ar pagasta pilsoņu atbalstu uzstādījuši pieminekli. Tas acīmredzami nav pārdzīvojis atkārtoto komunistisko okupāciju. Tagad dzimtas kapos uzstādīta kopīga, melnā granītā darināta piemiņas plāksne, kurā iekalts arī T. Trumpes vārds. Taču nekādas norādes uz to, ka viņš bijis nacionālais partizāns un kritis kaujā ar atejošajiem lieliniekiem, nav.
Papildināts: 22.10.2023.
Avoti: Tēvija, Nr. 37, 12.08.1941.; Jēkabpils Vēstis, Nr. 28, 16.07.1942.; Tēvija, Nr. 165, 21.07.1942.; Cemety.lv.
Atrodas Līgo pagasta Ušuru kapos.
Apglabāts 1941. gada 4. jūlijā pie “Lācīšu” mājām kritušais nacionālais partizāns Jānis Sārnis.
Vēsturiska atkāpe. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Jaungulbenes Lauksaimniecības mehanizācijas skolas direktors Dzelzsgalvis kopā ar virsleitnantu Strautnieku 16. jūnijā no nacionāli noskaņotajiem skolotājiem un skolniekiem izveidoja partizānu grupu. Lai gan tās bruņojumā sākotnēji bija tikai viena šautene un divi revolveri, partizāni ne tikai apsargāja skolu, bet centās aizsargāt vietējos iedzīvotājus no atejošo lielinieku uzbrukumiem. Septiņu partizānu liela grupa, kas bija izsūtīta, reaģējot uz vietējo lūgumu pēc palīdzības, 4. jūlijā Klucīšu birzī ielenca piecus sarkanarmiešus. Lielinieki atteicās padoties, un sākās apšaude, kurā krita Jānis Sārnis.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 118. lpp.; Tēvija, Nr. 14, 16.07.1941.; Tēvija, 25, 29.07.1941.
Arodas Jaungulbenes pagasta Mierakalna kapos.
Apglabāts 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā (sk.) kritušais nacionālais partizāns Oskars Gailītis.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada
vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 117. lpp.; Tēvija, Nr. 15, 17.07.1941.; Tēvija,
Nr. 16, 18.07.1941.
Atrodas Cesvaines Ķinderu kapos.
Apbedīti 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā (sk.) kritušie nacionālie partizāni – Osvalds Beķeris, Pēteris Krēmers, Ādolfs Pakulis un Jānis Tenīss.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 117. lpp.; Tēvija, Nr. 15, 17.07.1941.; Tēvija, Nr. 16, 18.07.1941.
Atrodas Dzelzavas pagasta Biksenes kapos.
Apbedīti 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavā kritušie nacionālie partizāni – Pēteris Bricis, Pēteris Līcītis un Roberts Ūdrs.
Vēsturiska atkāpe. Dzelzavas nacionālo partizānu grupu, sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, 29. jūnijā izveidoja 12 vietējie aizsargi, kas bija sapulcējušies mežā pie Zaķukalna. Jau tajā pašā dienā partizāni ieņēma mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu (MZIP), kuru darbinieki bija jau atstājuši, taču punktā esošās vietējiem zemkopjiem iepriekš atņemtās lauksaimniecības mašīnas, zirgus un citus mājlopus lielinieki bija pametuši.
Nākamajā dienā grupai pievienojās vēl aptuveni 15 vīri. 1. jūlijā vienība sadalījās divās daļās – pirmā grupa Roberta Lagzdiņa vadībā devās ieņemt Dzelzavas centru, kamēr otra Kārļa Vanaga vadībā palika apsargāt MZIP.
Pagasta centrs tika ieņemts bez pretošanās, un partizāni aizturēja apmēram desmit vietējos kolaboracionistus, tostarp Saikavas izpildkomitejas priekšsēdētāju, kurš ar velosipēdu mēģināja panākt atejošās sarkanās armijas daļas, kā arī Vējavas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju un sekretāru, kuriem tika konfiscētas šautene, pistole un divas rokasgranātas.
Tajā pašā dienā Dzelzavas centrā no Madonas divās kravas automašīnās ieradās tā dēvētās strādnieku gvardes operatīvā grupa. Kaujā, kas izcēlās starp partizāniem un lieliniekiem, krita astoņi partizāni – Osvalds Beķeris, Pēteris Bricis, Oskars Gailītis, Pēteris Krēmers, Pēteris Līcītis, Ādolfs Pakulis, Jānis Tenīss un Roberts Ūdrs. Tajā pašā laikā vēsturnieks Elmārs Pelkaus raksta, ka O. Beķeris un Roberts Ūdrs esot krituši apšaudē, kas izcēlusies, abiem uz savu roku pie Dzelzavas pagasta robežas atklājot uguni uz smago automašīnu ar lieliniekiem.
Osvalds Beķeris, Pēteris Krēmers, Ādolfs Pakulis un Jānis Tenīss apglabāti Cesvaines Ķinderu kapos (sk.), bet Oskars Gailītis – Jaungulbenes pagasta Mierakalna kapos (sk.).
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 117. lpp.; Tēvija, Nr. 15, 17.07.1941.; Tēvija, Nr. 16, 18.07.1941.
Atrodas Stelpes pagasta Ķekutu kapos.
Apglabāts 1941. gada 11. jūlijā kritušais atvaļinātais virsleitnants Mārtiņš Grikovskis, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Stelpes aizsargu nodaļas bijušais priekšnieks un tā dēvētā Stelpes pagasta drošības dienesta priekšnieks.
Avots: Tēvija, Nr. 15, 17.07.1941.
Atrodas Sausnējas pagasta Liepkalnes kapos.
Apglabāts 1941. gada 4. jūlijā kaujā par Vecliepkalnes telefona centrāli kritušais Roberts Jansons.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada
vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 114. lpp.; Tēvija, Nr. 26, 30.07.1941.; Tēvija,
Nr. 38, 13.08.1941.
Atrodas Raunas kapos.
Apglabāts 1941. gada 3.jūlijā sadursmē ar lieliniekiem pie Vārnu mājām kritušais Jānis Dreiže. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Nacionālie partizāni, kas pēc karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS vietējā aizsargu komandiera Krūmiņa vadībā bija sākuši pulcēties Raunas apkārtnes mežos, 3. jūlija rītā saņēma ziņas, ka sarkanarmiešu daļas un vietējie kolaboracionisti Raunu ir pametuši. Partizāni, kuriem bija pievienojušies arī daži no 24. teritoriālā korpusa dezertējušie karavīri, nolēma doties uz pilsētu, taču saņēma ziņas, ka Raunā atkal iebraukusi kāda sarkanarmijas kolonna. Tajā pašā laikā tika saņemta vēsts, ka lielinieki kravas automašīnā devušies uz Krūmiņa apsaimniekotajām Vārnām, kur tobrīd atradās viņa sieva un bērns.
Partizāni sadalījās divās grupās. Tika nolemts, ka pirmā grupa piecu vai sešu ar šautenēm bruņoto vīru sastāvā dosies tiešā uzbrukumā Vārnās esošajiem lieliniekiem, kamēr pārējie partizāni, kas bija bruņoti vienīgi ar pistolēm, ierīkos slēpni nogriežot sarkanajiem atkāpšanās ceļu.
Tomēr šis plāns nebija veiksmīgs, jo otrā partizānu grupa pirms iecerēto pozīciju sasniegšanas uzdūrās lielinieku postenim, kas atklāja uguni, piespiežot partizānu atiet.
Tikmēr pirmā partizānu grupa uzsāka apšaudi ar pretinieku, taču partizānu skaits un bruņojums izrādījās nepietiekams, lai pievarētu skaitliski lielāko lielinieku vienību, kuras rīcībā bija arī patšautene.
Lielinieki sāka partizānus apiet un tie bija spiesti meklēt patvērumu mežā. Sadursmē krita aizsargs un skautu vadītājs Jānis Dreiže.
Tuvinieki, baidoties no lieliniekiem, kas joprojām atradās Raunas apkārtnē, kritušo sākotnēji apglabāja piemājas ābeļdārzā, un tikai pēc vācu armijas ienākšanas J. Dreiže 8. jūlijā tika pārapbedīts Raunas kapos.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada
vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 109. lpp.; Tālavietis, Nr. 5, 26.07.1941.; Tālavietis,
Nr. 7, 31.07.1941.; Cēsu Vēstis, Nr. 6, 08.08.1941.
Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos.
Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Preiss.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Preiss dzimis 1893. gada 18. augustā Vecbebros. Izglītojies Rīgas pilsētas reālskolā. Rakstvedis Koknesē.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada 15. augustā brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā un ieskaitīts jātnieku izlūku komandā. 1916. gadā komandēts uz Oranienbaumas praporščiku skolu, kuru beidzis tā paša gada oktobrī un atgriezies savā pulkā, 1917. gada augustā iecelts par rotas komandieri un piedalījies kaujās pie Ikšķiles. Apbalvots ar Jura krustu un Annas ordeņa IV šķiru. Demobilizēts 1918. gada 1. janvārī Valkā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. decembrī Rīgā, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona virsnieku (vēlāk Neatkarības) rotas sastāvā piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, Zemgalē un pie Rīgas.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. marta kaujā pie Bataru mājām (sk.), “kad rota bija cietusi lielus zaudējumus un pirmais vads sāka apjukumā atkāpties, [virsleitnants] Preiss zem ienaidnieka viesuļuguns apturēja un sakārtoja vadu un pats tā priekšgalā devās triecienā. Mūsējiem izdevās ienaidnieku sakaut, saņemt gūstekņus un iegūt trofejas”, bet 25. martā “kopā ar dažiem izlūkiem sakāva lielinieku lauksardzi pie Ķemeriem, kam sekoja Ķemeru galīga ieņemšana”. Savukārt 30. martā izlūkgājienā no Slokas pāri Lielupei pie Spuņģu mājām Preiss “uzdūrās skaitliski lielākai kolonnai, ar attapīgu rīcību sacēla lieliniekos paniku, piespieda tos bēgt, tad izturēja 3 pretuzbrukumus, radīja ienaidniekam lielus zaudējumus, kā rezultātā tika izjaukts lielinieku plāns ieņemt Sloku”.
Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par Daugavgrīvas komandantu, pēc tam pārcelts uz Armijas štāba izlūkošanas nodaļu. Bermontiešu avantūras laikā organizēja triecienrotu, kas tika iedalīta 5. Cēsu kājnieku pulkā, un piedalījās ienaidnieka sakaušanā, sevišķi izceldamies 10. un 11. novembrī Ķekavas rajonā, kā arī no 16. līdz 19. novembrim pie Iecavas upes dzelzceļa tilta un 20. novembrī pie Katrīnmuižas, kur ticis ievainots kājā. Par nopelniem šajās kaujās paaugstināts par kapteini. No slimnīcas atgriezies 1920. gada februārī un piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās.
Tā paša gada jūlijā veselības pasliktināšanās dēļ spiests vairākkārt ārstēties slimnīcā un slimības dēļ atvaļināts 1921. gada 13. maijā.
Miris ar tuberkulozi 1922. gada 29. maijā. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimniecība Vecbebros.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.:
Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 414. lpp.; Koknese Novada Vēstis, Nr.
80 (367), 15.01.2016.
Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos.
Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Ūbergs.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Ūbergs dzimis 1898. gada 7. decembrī Bebru pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 19. novembrī, ieskaitīts 7. Siguldas kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas kaujā ar vāciešiem kareivis Ūbergs, “neskatoties uz spēcīgo apšaudi, metās triecienā un ar rokasgranātu apklusināja pretinieka ložmetēju, pēc tam ieguva to, tā sekmēdams šosejas mezgla ieņemšanu”.
Atvaļināts 1921. gada 6. maijā. Zemkopis Vecbebru pagasta Zvejniekos, vēlāk Pumpuros. Pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks.
1944. gadā izceļojis uz Vāciju, taču pēc nacistu sagrāves atgriezies okupētajā Latvijā. 1949. gadā izsūtīts uz Sibīriju, no turienes atgriezies pēc 1955. gada, dzīvojis Bebru pagasta Mitros. Miris 1975. gadā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.:
Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 531. lpp.; Koknese Novada Vēstis, Nr.
80 (367), 15.01.2016.
Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos.
Apglabāts 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama kritušais nacionālais partizāns. Edgars Selga.
Viņa vārds iekalts arī piemiņas akmenī komunistiskā terora upuriem pie Bebru pamatskolas, kuras internāta ēkā savulaik atradās pagastnams (sk.).
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 105. lpp.; Tēvija, Nr. 16, 18.07.1941.; Koknese Novada Vēstis, Nr. 40 (317), 12.04.2013.
Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos.
Apglabāts 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama kritušais nacionālais partizāns un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Ūbergs.
Vēsturiska atkāpe. Andrejs Ūbergs dzimis 1888. gada 13. novembrī Bebru pagastā Iršu kolonijā.
1910. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā Irkutskā, vēlāk Liepājā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada vasarā iesaukts atkārtoti, iedalīts 87. Neišlotes kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā un pie Varšavas, vēlāk pie Lodzas, kur kritis gūstā. Apbalvots ar diviem Jura krustiem.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā Pļaviņās, ieskaitīts 4. Valmieras kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1920. gada aprīlī paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā naktī uz 14. novembri Zemgalē “Birzgales muižas ieņemšanā ārkārtīgi niknā ienaidnieka ložmetēju ugunī [dižkareivis] Ūbergs pirmais ielauzās muižā, apšāva ložmetēju apkalpes un ieguva 4 ložmetējus kaujas gatavībā”.
Atvaļināts 1920. gada oktobrī. Dzīvojis Bebru pagasta Kalniešos, kur ierīkojis tējnīcu. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, 1941. gada vasarā pievienojies nacionālajiem partizāniem un sadursmē pie Bebru pagastnama kritis. Precīzs nāves datums nav skaidrs. Vēsturnieks Elmārs Pelkaus raksta, ka tas varētu būt noticis jau 25. jūnijā, bet rakstā par lielinieku zvērībām Rīgas apriņķī, kas publicēts 1941. gada 30. jūlijā laikrakstā “Tēvija” minēts 3. jūlijs. Savukārt piemiņas akmenī, kas uzstādīts sadursmes vietā, kā A. Ūberga nāves datums norādīts 1. jūlijs.
Viņa vārds iekalts arī piemiņas akmenī komunistiskā terora upuriem pie Bebru pamatskolas, kuras internāta ēkā savulaik atradās pagastnams (sk.).
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada
vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 105. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 531. lpp.; Tēvija,
Nr. 26, 30.07.1941.; Koknese Novada Vēstis, Nr. 40 (317), 12.04.2013.
Atrodas Vecbebros pie Bebru pamatskolas.
Atklāts 2003. gada 25. martā pie Bebru pamatskolas, kuras internāta ēkā savulaik atradies pagastnams. Piemiņas zīmē cita starpā iekalti arī to trīs nacionālo partizānu vārdi, kas krita 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama sadursmē ar lieliniekiem. Piemiņas akmenī lasāms sekojošs teksts:
KOMUNISTISKĀ TERORA
UPURU PIEMIŅAI
1941.-1955.
BEBRU PAGASTĀ
NOŠAUTI
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
A. ŪBERGS † 01.07.1941.
R. BALODIS † 30.06.1941.
J. GRĪNVALDS † 1946.
E. SELGA † 30.06.1941.
J. SPRIGULĪTIS † 10.10.1944.
TIESĀTI UN IZSŪTĪTI UZ SIBĪRIJU 61
AIZVESTI UZ SIBĪRIJU 41
Vēsturiska atkāpe. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, nacionālie partizāni Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības fakultātes studenta Jāņa Šmita vadībā jau jūnija beigās ieņēmuši Bebru pagasta izpildkomiteju un aizturējuši tās darbiniekus. Taču partizānus pārsteiguši lielinieki, kas ieradušies vairākās kravas automašīnās (saskaņā ar dažādiem avotiem bijuši divi vai trīs spēkrati). Pēc apšaudes partizāni bijuši spiesti atgriezties mežā. Sadursmē kritis vietējais aizsargs un LKOK Andrejs Ūbergs (sk.), elektrotehniķis Edgars Selga (Umurs) (sk.) un kāds R. Balodis. Precīzs šī notikuma datums nav skaidrs. Vēsturnieks Elmārs Pelkaus raksta, ka tas varētu būt noticis jau 25. jūnijā, E. Selgam veltītajā sēru sludinājumā, kas tolaik publicēts laikrakstā “Tēvija”, kā viņa nāves datums minēts 30. jūnijs, bet rakstā par lielinieku zvērībām Rīgas apriņķī, kas publicēts 1941. gada 30. jūlijā, “Tēvija” kā šīs sadursmes datumu min 3. jūliju. Savukārt piemiņas akmenī kā A. Ūberga nāves datums norādīts 1. jūlijs, bet kā E. Selgas un R. Baloža nāves datums minēts 30. jūnijs.
A. Ūbergs (sk.) un E. Selga (sk.) apglabāti Bebru pagasta Zutēnu kapos, bet R. Baloža apbedījuma vieta pagaidām nav zināma.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada
vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 105. lpp.; Tēvija, Nr. 16, 18.07.1941.; Tēvija,
Nr. 26, 30.07.1941.; Koknese Novada Vēstis, Nr. 40 (317), 12.04.2013.
Atrodas Suntažu kapos.
Apbedīts pie Ruikaskalna mājām 1941. gada 4. jūlijā sadursmē ar atejošās sarkanās armijas vienību kritušais Sidgundas nacionālo partizānu grupas cīnītājs un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ervīns Freimanis.
E. Freimaņa vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā.
Piezīme. Kaujā pie Ruikaskalna krita arī Mālpils nacionālo partizānu grupas cīnītāji Eduards Ploriņš, Pēteris Purviņš un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Runiks. Viņi apbedīti Mālpils kapos (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Ervīns Freimanis dzimis 1892. gada 17. februārī (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums minēts 6. marts) Mālpils pagastā lauksaimnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis, arī mašīnists.
1913. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 14. Sibīrijas strēlnieku pulkā Čitā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Varšavas frontē. 1914. gada decembrī pie Lodzas ievainots, kritis vācu gūstā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. oktobrī Siguldā, ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par kaprāli.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. novembrī kaujā pie Priedaines stacijas “laikā, kad mūsējie bija spiesti atkāpties, F., būdams ložmetējnieks, par spīti apšaudei palika savā vietā, ļāva vāciešiem tuvoties un atklāja labi mērķētu uguni, tā izraisīdams apjukumu un sagādādams lielus zaudējumus, kā rezultātā mūsējie spēja sakārtoties un noturēt pozīcijas”.
Atvaļināts 1920. g. 1. maijā. Jaunsaimnieks Sidgundas pagasta Pilskalnos.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 98. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 156.-157. lpp.; Tēvija, Nr. 8, 09.07.1941.
Atrodas Valles kapos.
Apbedīts 30. jūnijā kritušais nacionālais partizāns Edmunds Vīgmanis (Vigmanis).
Vēsturiska atkāpe. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, lielinieki Taurkalnes pagastu atstāja 29. jūnijā, bet nākamajā dienā pie pagastnama Vallē sāka pulcēties vietējie pilsoņi, kas mastā uzvilka Latvijas nacionālo karogu. Aizsarga Osvalda Ivanovska vadībā tika izveidots pašaizsardzības pulciņš, kurā iestājās 25 pagasta pilsoņi, pamatā aizsargi. Taču tikai septiņi no tiem bija bruņoti ar šautenēm vai bisēm. Jau 30. jūnijā Taurkalnes partizāni pie Jaunbruntāliem iesaistījās sadursmē ar sarkanarmiešu grupu, kurā bija aptuveno 20 vīru. Apšaudē pieci lielinieki tika nogalināti, astoņi ievainoti, bet pārējie izklīda. Kaujā krita arī partizāns un Jaunbuku saimnieks Edmunds Vīgmanis, bet O. Ivanovskis un Bārzdiņu saimnieks Jānis Krūmiņš guva ievainojumus.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 54. lpp.; Tēvija, Nr. 20, 23.07.1941.
Atrodas Naudītes pagasta Jaunsesavas kapos.
Apbedīts 1941. gada 30. jūnijā kritušais nacionālais partizāns Bruno Druķis. Uz kapa uzstādīta granīta stēla, kurā iekalts teksts:
PARTIZĀNIM
BRUNO DRUĶIM
KRITIS 1941. 30. VI
Stēlā bijis iestrādāts keramikas medaljons ar B. Druķa portretu, taču komunistiskās okupācijas gados tas ticis sadauzīts.
Vēsturiska atkāpe. 1941. gada 30. jūnijā Naudītes nacionālo partizānu vienība uz ceļa pie Meļļiem mēģināja aizturēt sarkanarmiešu kolonu, kuru vadīja divi virsnieki. Tomēr lielinieki atteicās padoties, un izcēlās apšaude, kurā abi virsnieki tika nogalināti, bet kareivji – izklīdināti. Sadursmē krita arī partizāns un atvaļinātais Jātnieku pulka kaprālis Bruno Druķis.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada
vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 54. lpp.; Nacionālā Zemgale, Nr. 15,
16.07.1941.
