Rīgas Daugavgrīvas Baltajā baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Rīgā Vecmīlgrāvī Baltāsbaznīcas ielā 50 Daugavgrīvas Baltajā baznīcā. GPS 57.036664, 24.087314

Atklāta 1937. gada 8. augustā. Baltā marmora plāksnē iegravēts teksts ar 43 kritušo un bez vēsts pazudušo uzvārdiem:

LATVIJAS

ATBRĪVOŠANAS UN PASAULES KARĀ KRITUŠO UN

BEZVĒSTS PAZUDUŠO BALTĀS BAZNĪCAS DRAUDZES DĒLU

MŪŽĪGAI PIEMIŅAI

ĀDMINIS JĀNIS                                NIKLAVIČS KRIŠJĀNIS

ĀRSTS EDUARDS                          PAEGLE MĀRTIŅŠ

AUZA MIĶELIS                                 PĀRUPIETIS ANDREJS

BAGATS VILHELMS                       PECAKS JOHANS

BERTRĀMS JĀNIS                          PĻAVIŅŠ HERMANIS

BERTRĀMS PĒTERIS                    RAUCHS MIĶELIS

BIEZAIS MIĶELIS                             RIEKSTIŅŠ AUGUSTS

BRĪDIŅŠ JĀNIS                                SILIŅŠ PĒTERIS

DOMBROVSKIS BERNHARDS    SLEJA PĒTERIS

DREIMANIS JĀNIS                          SPURA JĀNIS

EICHE HUGO                                  STRAZDIŅŠ JĒKABS

EIDMANIS PĒTERIS                      SPALTE JĀNIS

ĢĒRMANIS ERNESTS                  ŠULCS ANDREJS

GRANTOVSKIS ALBERTS            TRĒMS HERMANIS

ALNIŅŠ JĀNIS                                 TRĒMS JĀNIS

RASTS HEINRICHS                       VEISS MIĶELIS

KŪMS MIĶELIS                               VEISS TEODORS

LEGZDIŅŠ JĒKABS                      VĪKULIS MĀRTIŅŠ

LEVANDS JOHANS                      VĪTOLS AUGUSTS

LEVANDS MIĶELIS                       UPMANIS PĒTERIS

LIEPIŅŠ JĒKABS                           ZEIBOTS JĀNIS

NICMANIS MĀRTIŅŠ

"NEVIENAM NAV LIELĀKAS MĪLESTĪBAS, KĀ JA KĀDS

SAVU DZĪVĪBU NODOD PAR SAVIEM DRAUGIEM."

JĀŅA EV. 15. 13.

PATEICĪGĀ BALTĀS BAZNĪCAS DRAUDZE

1937. G. 8. VIII.

Plāksnes uzstādīšanu finansējusi Kara ministrija, Mangaļu krājaizdevu sabiedrība un draudze.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 248. lpp.; Rīts, Nr. 216, 09.08.1937.

Amatas pagastā 1. PK no ievainojumiem mirušo karavīru brāļu kapi

Atrodas Amatas pagastā netālu no bijušās Spāres muižas (tagad internātpamatskola). GPS 57.196401, 25.222936

Pirmā pasaules kara laikā Spāres muižā atradās Krievijas armijas lauka lazarete. Tajā mirušie 24 karavīri, tostarp arī latviešu strēlnieki, apglabāti netālu iekārtotajos brāļu kapos.

1935. gada 7. jūnijā Brāļu kapu komitejas valdes sēdē Spāres sešu klašu pamatskolas pārzinis informēja par brāļu kapu uzkopšanu un lūdza tur uzstādīt piemiņas zīmi. BKK valde tās projekta izstrādāšanu nolēma uzdot arhitektam Pēterim Federam. Tomēr jau 15. jūlijā BKK valde nolēma pieminekli celt pēc pilsētas valdes izstrādāta projekta. Pieminekļa izgatavošanu uzticēja organizēt ainavu arhitektam Andrejam Zeidakam. Savukārt 29. augustā BKK sēdē tika apstiprināts iecerētās piemiņas zīmes teksts.

Pieminekli atklāts 1935. gada 6. oktobrī. Tā uzstādīšanu ar BKK atbalstu veica bijušajā muižā pēc agrārreformas iekārtotā Spāres pamatskola. Taisnstūrveida betona piemineklī iestrādāta smilšakmens plāksne (77 x 45 cm), kurā bija iegravēts teksts:

PASAULES KARĀ

NO IEVAINOJUMIEM

MIRUŠO 24 KARAVĪRU

PIEMIŅAI.

LAI TAUTA JŪT,

ŠE STAIGĀJOT, –

DZĪVS, KAS PAR BRĀĻIEM

NOMIRT PROT.

Bojātā smilšakmens plāksne tagad (ne vēlāk kā 1989. gadā) nomainīta pret jaunu, granītā veidotu (76 x 38,5 cm). Jaunajā plāksnē iekalts no sākotnējā nedaudz atšķirīgs teksts:

PIRMĀ PASAULES KARĀ

NO IEVAINOJUMIEM

KRITUŠO 24 KARAVĪRU

PIEMIŅAI.

Pieminekļa priekšā ir divas kapu kopas (10 x 2 m) bez apmalēm.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 39. lpp.; 1. pasaules kara un brīvības cīņu piemiņas vietas Cēsu rajonā. Sast.: Upīte, S., Puķīte, P. Cēsis: Cēsu muzeju apvienība, 1989. 6.-7. lpp.

Līgatnē Paltmales kapos piemineklis 1. PK kritušajiem latviešu strēlniekiem un LNK kritušajiem karavīriem

Atrodas Līgatnes pagasta Augšlīgatnē Paltmales kapos. GPS 57.18346, 25.050137

Paltmales kapos Pirmā pasaules kara laikā apglabāti kritušie latviešu un Sibīrijas strēlnieki, izveidojot īpašu brāļu kapu nodalījumu.

1939. gada 21. jūnijā Būvniecības departamenta komisija akceptēja Līgatnes brāļu kapu pieminekļa celtniecības projektu, bet 3. jūlijā tika apstiprināts arī būvprojekts. Pieminekļa būvniecība tika uzsākta 20. septembrī un pabeigta jau pēc astoņām dienām.

Pieminekli, kas veltīts gan Pirmajā pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem, gan Latvijas Neatkarības karā kritušajiem karavīriem, atklāja 1939. gada 1. oktobrī. To veidojis tēlnieks Kārlis Jansons. Virs taisnstūra pamatnes uzstādīta rupji tēsta granīta stēla, kuras priekšējā plaknē augstcilnī attēlota ievainota karavīra kailfigūra ķiverē. Pie ievainotā karavīra kājām atrodas nolauzts zobens.

Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Cokola priekšpusē bronzas burtiem veidots teksts:

PAR TĒVZEMI KRITUŠIEM

1916 – 1919

Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Līdzekļus pieminekļa celtniecībai savākusi Līgatnes aizsargu nodaļa ar vietējās sabiedrības atbalstu.

Brāļu kapu teritoriju (12 x 18 m) apjož liepu un klinteņu stādījums. Tās vidū atrodas divas lielas kapu kopas (9 x 1,5 m).

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 47. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 223, 02.10.1939.

Siguldā 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas Siguldā Vidzemes šosejas un Zinātņu ielas krustojumā pie bijušā Siguldas pagastnama. GPS 57.151856, 24.889732

Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē šeit vienkopus pārapbedītas vismaz 101 plašākā apkārtnē izklaidus apglabāta karavīra mirstīgās atliekas. Lielākā daļa no viņiem bija latviešu strēlnieki, taču pārapbedīti arī daži Sibīrijas strēlnieku pulku karavīri, kā arī vairāki Latvijas Atbrīvošanās karā kritušie igauņu karavīri.

Kā pirmos 1934. gada 21. novembrī jaunajos brāļu kapos pārapbedīja divus 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka karavīrus, kas iepriekš bija apglabāti Dr. Kronberga vasarnīcas dārzā. Vēlākos gados pārapbedīto skaits pieauga, un Kārlis Vanags 1938. gadā laikrakstā “Latvijas Kareivis” min, ka Brāļu kapos pie toreizējā pagastnama apbedīti aptuveni 180 Pirmajā pasaules karā kritušie Sibīrijas strēlnieki, Nāves bataljona un citu Krievijas armijas vienību karavīri.

Jaunizveidotie brāļu kapi tika iesvētīti 1935. gada 4. augustā.

Brāļu kapu teritoriju norobežo masīvs plienakmeņu mūra žogs, kas būvēts pēc 5. Rīgas aizsargu pulka 2. bataljona ierosmes.

1937. gadā Brāļu kapu komitejas Siguldas nodaļa vienojās par pieminekļa celšanu, taču šo ieceri līdz komunistiskajai okupācijai 1940. gadā nepaspēja realizēt.

Komunistiskās okupācijas laikā sešdesmitajos gados brāļu kapos tomēr tika uzstādīta granīta piemiņas plāksne (170 x 115 x 18 cm), kurā iekalts teksts:

MŪŽĪGA PIEMIŅA

12. ARMIJAS LATVIEŠU UN SIBĪRIJAS

STRĒLNIEKU PULKU KARAVĪRIEM, KAS

KRITUŠI 1917. G. SIGULDAS APKĀRTNĒ

CĪŅĀS PRET VĀCU IEBRUCĒJIEM

ŠEIT APGLABĀTI 97 LATVIEŠU

STRĒLNIEKI UN 6 SIBĪRIJAS KRIEVU

PULKU KARAVĪRI

(Seko Tas pats TEKSTS krievu valodā.)

Foto: 10.09.2022., karaviru.kapi

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 306. lpp.; Gauja, Nr.6/7, 1937. gada jūnijs/jūlijs, 14. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 240, 21.10.1938.

Siguldas luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 7. Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem

Atradās Siguldas luterāņu baznīcā. GPS 57.162426, 24.852501

Atklāta 1931. gada 9. augustā. Piemiņas plāksni uzstādījusi biedrības “Latvijas Sargi” Siguldas nodaļa. Tajā iekalts teksts:

7. SIGULDAS KĀJNIEKU PULKA BRĪVĪBAS CĪŅĀS KRITUŠIEM KARAVĪRIEM.

LABĀK SAVU GALVU DEVU,

NEKĀ SAVU TĒVU ZEMI.

Komunistiskās okupācijas laikā piemiņas plāksne pazudusi, un par tās likteni ziņu pagaidām nav.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 306.-307. lpp.

Siguldas pagasta Jūdažos 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas Siguldas pagasta Jūdažos pie Gailīšu mājām. 

1928. gada 11. jūlijā Brāļu kapu komiteja deva piekrišanu vienkopus pārapbedīt Jūdažu apkārtnē izklaidus apglabātos 1917. gadā kritušos Latviešu strēlnieku pirmās brigādes, kā arī citu Krievijas armijas vienību nezināmos karavīrus. Brāļu kapu plāna izstrāde tika uzticēta dārzniekam R. Simanovičam. 

1930. gada 14. septembrī Jūdažu brāļu kapos atklāja pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta Allažu šūnakmenī veidotu pieminekli. To uzstādījusi Brāļu kapu komitejas Jūdažu nodaļa.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Piemineklī iekalts teksts: 

90

I LAT. STR. BRIGĀDES
UN NEZINĀMU 1917. G.
KRITUŠO KARAVĪRU
PIEMIŅAI 

CĒLI
IR
MIRT
PAR
TĒVIJU

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Pieminekļa uzstādīšana izmaksājusi 2200 latu. Lielāko daļu līdzekļu devusi Brāļu kapu komiteja, bet daļa segta ar vietējās sabiedrības ziedojumiem. 

Brāļu kapu teritorijā (12 x 9 m), ko iežogo zemes uzbēruma valnis, atrodas divas kapu kopas (7 x 1, 5 m). 

Zemes uzbērums ap brāļu kapiem tagad faktiski izzudis, bet tā iekšpusē ir uzcelta koka sētiņa ar betona stabiņiem. 

Ieeju brāļu kapu teritorijā iezīmē divi no šūnakmens bluķiem mūrēti kubi.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi 

Šobrīd (2023. gada pavasaris) redzams, ka brāļu kapi sen nav kopti. Viens no koka sētiņas posmiem pilnībā izgāzies. Brāļu kapu teritorija sākusi aizaugt. 

Blakus esošajos vācu karavīru brāļu kapos apglabāts arī kāds “nezināms krievs”, kas, iespējams, patiesībā ir latviešu strēlnieks. 

Papildināts: 12.04.2023. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 307.-308. lpp.

Turaidas luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LNK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Turaidas luterāņu baznīcā. GPS 57.185007, 24.849159

Atklāta 1933. gada 20. augustā. Plāksnes uzstādīšanu organizējušie vietējie aizsargi, kas tam nepieciešamos līdzekļus savākuši ar ziedojumu un izrīkojumu palīdzību. Baltā marmora plāksnē (109 x 44 cm) iekalts zeltā iekrāsots teksts ar 27 kritušo vārdiem:

LATVIJAS

ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS

KRITUŠIE TURAIDAS

DRAUDZES DĒLI:

ANDREJS BALODIS

MĀRTIŅŠ BALODIS

RUDOLFS BĒRZIŅŠ

MĀRTIŅŠ DREIMANIS

PĒTERS FRĪDBERGS

AUGUSTS HOLCMANS

JĀNIS HOLCMANS

ERNESTS KALNIŅŠ

OSKARS KALNIŅŠ

PĒTERS KALNIŅŠ

PĒTERS KRONBERGS

ERNESTS KRŪMIŅŠ

MIĶELS KRŪMIŅŠ

ANDREJS KRASTIŅŠ

MĀRTIŅŠ KVESTE

JĀNIS LAPIŅŠ

HERMANS LASMANS

RUDOLFS LASMANS

KĀRLIS MATISONS

AUGUSTS OZOLS

JĀNIS RUGAIS

JĀNIS ROZĪTS

KĀRLIS RUSULS

JĀNIS STAUVERS

HERMANS VEIDE

AUGUSTS VĪGANTS

MĀRTIŅŠ VIŠA

20. VIII. 1933.

Foto: 08.10.2022., Māris Jurciņš

Komunistiskās okupācijas laikā piemiņas plāksne daudzus gadus glabājās paslēpta sakristejā, un tikai, sākoties Atmodai, 1989. gada 18. novembrī tā tika piestiprināta agrākajā vietā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 307. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 185, 20.08.1933.

Pie Allažu luterāņu baznīcas 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas aiz Allažu luterāņu baznīcas kapsētas malā. GPS 57.103609, 24.820478

Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā Brāļu kapu komitejas Allažu nodaļa pie Allažu luterāņu baznīcas pārapbedīja 26 1917. gadā kritušo latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas, kas bija izklaidus apglabātas pagasta teritorijā. Lielākā daļa pārapbedīto strēlnieku bija nezināmi, un vārdi bija zināmi tikai diviem. Brāļu kapus iesvētīja 1934. gada 23. septembrī. Saskaņā ar Kārļa Vanaga sniegto informāciju trīsdesmito gadu otrajā pusē Brāļu kapus iezīmēja viens lielāks krusts un vairāki mazāki individuāli krusti.

1963. gada augustā izbraukumā uz Allažu kapiem vecie strēlnieki E. Klēbergs un Pauls Vozņaks konstatēja desmit koka plāksnītes, no kurām uz vienas bijis salasāms vārds – “Janis Jansons”, bet uz otras uzrakstu viņi nav varējuši atšifrēt. Uz pārējiem krustiem bija uzraksts “Nezināms”.

Šobrīd brāļu kapi iezīmēti ar jaunu koka krustu.

Vēsturiska atkāpe. Saskaņā ar veco strēlnieku atmiņām 1917. gadā naktī uz 3. septembri (21. augustu pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) kaujā pie Allažiem lielus zaudējumus cietusi 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka 1. rota. Pēc citām atmiņām – 1917. septembra sākumā Allažu kapos notikusi izlūkgrupas kauja, kurā krituši apmēram desmit strēlnieki.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 259.-260. lpp.; Rīts, Nr. 30, 24.09.1934.; Latvijas Kareivis, Nr. 237, 18.10.1938. Latviešu Strēlnieks. Nr. 6, 1927/1928. gads. 17.-18. lpp.

Allažu luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LNK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Allažu luterāņu baznīcā. GPS 57.10195, 24.822643 

Atklāta 1929. gada 3. novembrī. Baltā marmorā darinātās plāksnes augšpusē iestrādātas trīs vara zvaigznes, zem kurām iegravēts melnā iekrāsots teksts ar 18 kritušo un astoņu bez vēsta pazudušo karavīru vārdiem: 

NEVIENAM NAV LIELAKA MĪLESTIBA NE
KA ŠI, KAD KĀDS SAVU DZĪVIBU NODOD
PAR SAVIEM DRAUGIEM. JĀŅA EV. 15, 13. 

PASAULES KARĀ UN LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS KRITUŠI UN MIRUŠI
ALLAŽU DRAUDZES LOCEKĻI. 

JĀNIS BUŠS                                      *1892  †1914.
KĀRLIS OŠIŅŠ                                  *1882  †1915.
ERNESTS BĒRZIŅŠ                         *1889  †1915.
ALBERTS FRIDMANS                       *1888  †1915.
KĀRLIS KALNIŅŠ                             *1896  †1915.
JĀNIS KLITSONS                             *1896  †1915.
EDUARDS RAUTENŠILDS              *1891  †1915.
JĀNIS RIMŠA                                    *1891  †1916.
TEODORS AVOTIŅŠ                        *1889  †1916.
KĀRLIS ARNĪTS                               *1887  †1916.
VOLDEMARS DUMPE                      *1886  †1916.
AUGUSTS CAUNITS                        *1897  †1917.
JĀNIS VĪTOLS                                  *1895  †1917.
JĀNIS AVOTIŅŠ                                *1891  †1917.
ALFREDS BERNERS                       *1892  †1918.
ERNESTS KALNIŅŠ                         *1900  †1919.
JĀNIS LĀCIS                                     *1889  †1919.
KĀRLIS ADĢĒRS                              *1898 †1919. 

BEZ VĒSTS ZUDUŠI: 

RICHARDS SAULĪTS                                *1890.
KĀRLIS ŠTOTTS                                       *1895.
JĀNIS DAUKŠE                                         *1896.
EDUARDS LAPSIŅŠ                                 *1884.
ERNESTS GAILIŅŠ                                   *1894.
KĀRLIS RAUZENBERGS                          *1888.
KĀRLIS BĒRZIŅŠ                                      *1882.
JĀNIS BRĒDE                                            *1897. 

GADU GADI GARAM IES,
PRIEKS UN BĒDAS MITESIES,
MĪLESTIBA NEMITAS
TĀ JŪS GODAM DAUDZINĀS. 

18. XI. 1929. G.                      ALLAŽU–JŪDAŽU SABIEDRĪBA.

Foto: 2023. gada jūnijā (piemiņas plāksne restaurācijas procesā), Uldis Auziņš.

Zem teksta plāksnē iestrādāts varā darināts bruņucepures atveidojums, kuru apvij ozolzari. 

Komunistiskās okupācijas laikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos-septiņdesmitajos gados baznīcā ierīkoja nespējnieku ēdnīcu, vēlāk – noliktavu. 1982. gadā baznīcai iebruka jumta konstrukcijas, un ilgu laiku tika uzskatīts, ka piemiņas plāksne ir gājusi bojā vai pazudusi. Sākoties Atmodai, 1989. gadā tika uzsākti baznīcas atjaunošanas darbi, taču ziņu par plāksnes likteni joprojām trūka. 

Tikai 2023. gada maijā, pēc tam, kad netālu no baznīcas esošo māju saimniece pārcēlās uz veco ļaužu aprūpes namu, piemiņas plāksne tika uzieta ar otru pusi piestiprināta pie sienas vienā no saimniecības ēkām. 

Piemiņas plāksne tika nodota Allažu baznīcas draudzes vecākajam Mārim Malceniekam, kurš tās atjaunošanu uzticēja kokapstrādes tehnologam Uldim Auziņam, kas savulaik tika vadījis arī baznīcas atjaunošanas darbus. 

Papildināts: 09.07.2023. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 260. lpp.; Māra Malcenieka un Ulda Auziņa sniegtā informācija.

Inčukalnā piemineklis Latvijas Atbrīvošanās kara pirmās kaujas vietā

Atrodas Inčukalnā pie vecās pasta ēkas Atmodas ielā 2. GPS 57.097451, 24.687427

Atklāts 2016. gada 3. jūlijā vietā, kur no 1918. gada 31. decembra līdz 1919. gada 1. janvārim Baltijas zemessardze (landesvērs) neveiksmīgi mēģināja apturēt lielinieku uzbrukumu Rīgai. Pieminekļa uzstādīšanu pēc jurista Laura Rasnača un vēsturnieka Arta Buka ierosmes organizējusi vietējā pašvaldība un Latviešu-vācbaltu cents “Domus Rigensis”. Akmens apstrādes centra AKM meistaru Gunta Pandara un Pētera Zvauņa darinātais piemineklis veidots no liela laukakmeņa, kura augšdaļā iestrādāta Baltijas landesvēra emblēma, bet zem tās iekalti trīs slejās izkārtoti teksti latviešu, vācu un krievu valodās:

1918. gada 31. decembrī šeit

notika Latvijas Neatkarības kara

pirmā kauja. Pretī Sarkanās

armijas pieckārtējam pārspēkam

stājās četras zemessardzes rotas.

Dzīvību par dzimto zemi ziedoja 35

vācbaltiešu, latviešu un krievu

karavīri.

Mūžīga piemiņa varoņiem un

miers kritušajiem.

Foto: 29.07.2021., karaviru.kapi

Pieminekļa uzstādīšanas izdevumus bija iespējams segt ar ziedojumos iegūtajiem līdzekļiem, jo jau neilgi pēc ziedojumu kampaņas uzsākšanas 2012. gadā tika savākti 10 000 latu.

Vēsturiska atkāpe. Inčukalna kaujā no pretlieliniecisko spēku puses piedalījās no vācu brīvprātīgajiem saformētās Dzelzsbrigādes un vācbaltiešu landesvēra vienības, bet no lielinieku puses – Latviešu strēlnieku padomju divīzijas 2. brigādes 1. un 4. pulks. 1918. gada 31. decembrī, iestājoties tumsai, lielinieku vienības pie Inču muižas un Inčukalna dzelzceļa stacijas apgāja landesvēra pozīcijas, un 1. janvārī, kad draudēja ielenkums, vācieši, pametot artilēriju un ložmetējus, atkāpās uz Ropažiem un Rīgu. Kaujā landesvērs zaudēja 35 kritušos, bet 14 gūstā saņemtos lielinieki vēlāk Cēsīs nošāva. Cik lieli zaudējumi bija Dzelzsbrigādei, nav zināms, bet 11 gūstā saņemtos kā “strādnieku zēnus” atbrīvoja. Daļa vēsturnieku šo sadursmi pēdējā laikā uzskata par pirmo kauju, kas izcīnīta Latvijas Atbrīvošanās karā.

Avoti: Lismanis II; Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920: Enciklopēdija. Red: Pētersone, I. Rīga: Preses nams, 1999. 129.-130. lpp.; Latvijas Avīze, 01.07.2016.