Cesvaines pagastā Kraukļos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Cesvaines pagastā Kraukļos pie bijušās Kraukļu pamatskolas. 

Atklāts 2007. gada 26. oktobrī. 

Rupji apstrādātā laukakmenī iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iekalts teksts: 

PAR TEVI, TĒVUZEME 

KRITUŠAJIEM
KĀRĻA KRĒMERA GRUPĒJUMA
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
1945. – 1953. 

CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO OKUPĀCIJAS REŽĪMU
SAVAS DZĪVĪBAS ZIEDOJA LATVIJAI
1945.
PĒTERIS GRAUDIŅŠ, KONSTANTĪNS KUNNOSS
PAULIS PINNE, JĀNIS BEĶERIS, ANNA BEĶERE
OLGA KRĒMERE, VILIS ZUMENTS
1946.
JŪLIJS KRĒMERS, ANDREJS KRĒMERS
JĀNIS DEBESNIEKS, EDGARS KREICUMS
JURIS STANKĒVIČS, NIKOLAJS BEĶERIS
OSVALDS DRIĶIS
1947.
ARTŪRS AUZĀNS, VILIS VĪNDEDZKALNS
HUGO KĀRKLIŅŠ ŪDRIS, BRUNO DUNDURS
KĀRLIS KRĒMERS, PĒTERIS LAZDUPS
1948.
EDGARS CELMIŅŠ, OĻĢERTS STĀMERS
PĒTERIS RUBENIS, INDULIS BALANDA
IMANTS UPENIEKS, MĀRTIŅŠ GŪTS
JĀNIS ŠMERLIŅŠ, KĀRLIS ŠMERLIŅŠ
GUNĀRS LERHS, ARVĪDS DUKS
HERBERTS VĪTOLIŅŠ
1949.
RŪDELFS OZOLS, STRAZDIŅŠ, ĒVALDS LESIŅŠ
JĀNIS SĀLĪJUMS, ULDIS STRUNCĒENS
ZIGMUNDS KAUDZE, ERNESTS KAUDZE
VOLDEMĀRS BĒRZIŅŠ
1951.
GUNĀRS TARZIERS, MIRDZA BĒRZIŅA
KONDRATS DRIĶIS
1953.
PĒTERIS GŪTS

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 197. lpp.; Stars, Nr. 126, 30.10.2007.

Zaķumuižā piemiņas zīme 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem

Atrodas Zaķumuižā Skolas ielā parkā iepretī bibliotēkai. GPS 56.9688251, 24.4885053 

Atklāta 2003. gada 11. novembrī. Piemiņas zīmi pēc mākslinieces Guntas Darbvares meta veidojis mākslinieks Edgars Spridzāns. No laukakmeņiem mūrēto nošķelto konusveida piramīdu vainago no metāla stieņiem sastutēts simbolisks ugunskurs. Piramīdā iestrādāta sārtā granītā darināta plāksne, kurā iekalts teksts:

LEĢIONĀRIEM 

MĒS SADEGĀM PAR
TĒVZEMES BRĪVĪBU 

Foto: 2016. gads, Līga Landsberga

Ap piemiņas zīmi izveidots apļveida bruģēts laukums.

Avots: Piemiņas vietas Ropažu novadā un tā apkārtnē. Sak. Martinsone, A. [Ropaži]: Zaķumuižas pamatskolas vēstures entuziastu grupa, [2014.] 26. lpp.

Lielkangaros 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas aptuveni 400 metrus uz ziemeļaustrumiem no bijušās Lielkangaru muižas blakus vācu karavīru brāļu kapiem. GPS 56.9289714, 24.6496028 

Apbedīts nezināms skaits no 1917. gada 1. septembra līdz 3. septembrim kaujās pie Mazās Juglas kritušo latviešu strēlnieku un citu Krievijas armijas vienību karavīru. Sākotnēji viņi bijuši apglabāti ceļa malā pie Stūrmaņu mājām, bet vēlāk tikuši pārapbedīti. Tomēr līdz pirmajai komunistiskajai okupācijai nekāda piemiņas zīme tā arī nav uzstādīta.

Kritušie apbedīti divās rindās, veidojot sešas kapu kopas. 6 x 30 metrus lielo brāļu kapu teritoriju no ceļa puses norobežo egļu stādījums. 

2012. gadā novadpētnieka Andreja Plandera vadībā brāļu kapos uzstādīti bērza krusti. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 295.-296. lpp.; Piemiņas vietas Ropažu novadā un tā apkārtnē. Sak. Martinsone, A. [Ropaži]: Zaķumuižas pamatskolas vēstures entuziastu grupa, [2014.] 3. lpp.

Sunākstes baznīcas kapos LKOK Rūdolfa Okmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Viesītes pagasta Sunākstes baznīcas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Okmanis. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

RUDOLFS
OKMANIS
1894.2.V – 1976.21.XI 

Vēsturiska atkāpe. Rūdolfs Okmanis dzimis 1894. gada 2. maijā toreizējā Lašu pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis rezerves daļā. Pēc mācību komandas beigšanas piedalījies kaujās, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi, iecelts par vada komandieri. 1917. gadā pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 1. jūnijā Vecgulbenē, kur ieradies kā pārbēdzējs no Sarkanās armijas. Bijis vada komandieris 6. Rīgas kājnieku pulkā, kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas kontuzēts. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī pēc Šampētera ieņemšanas seržants Okmanis “ātri sakārtoja savu vadu un turpināja vajāt ienaidnieku, kas bija nostiprinājies Kandavas, Apūzes un Irlavas ielas stūros, ar izveicīgiem manevriem tos ielenca un veda vadu durkļu cīņā. Neskatoties uz spēcīgo vāciešu uguni, ieguva smago ložmetēju pilnā kaujas gatavībā, tā dodot iespēju seržantam Iņģevicam ieņemt ienaidnieka nocietināto māju, kur tika iegūts vēl otrs ložmetējs”. 

Atvaļināts 1921. gada 21. februārī. Jaunsaimnieks Sunākstes pagasta Ezerkroga mājās Nr. 3. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 369. lpp.

Jaunjelgavā piemiņas stēla novadā dzimušajiem LKOK

Atrodas Jaunjelgavā Daugavas krastā. 

Atklāta 1917. gada 3. novembrī. Tipveida piemiņas stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlu pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta pelēkā Somijas granītā izgatavojis un uzstādījis uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. 

Līdztekus Aizsardzības ministrijas atvēlētajiem līdzekļiem stēlas uzstādīšanai līdzfinansējumu piešķīrusi arī Jaunjelgavas novada pašvaldība. 

Stēlas priekšpusē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts ar deviņu toreizējā Jaunjelgavas novadā dzimušo LKOK vārdiem: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JAUNJELGAVAS NOVADĀ 

KAPTEINIS
ALBERTS ZANDBERGS
1894 – 1953 

SERŽANTS
VILIS LASMANIS
1894 – 1929 

SERŽANTS
RŪDOLFS OKMANIS
1894 – 1976 

SERŽANTS
KĀRLIS STŪRE
1894 – 1941 

SERŽANTS
VILIS ZĀĢERIS
1896 – 1966 

SERŽANTS
ROBERTS ŽIDOVS
1896 – 1977 

KAPRĀLIS
ALBERTS ŠUKURS
1899 – 1992 

KAREIVIS
JĀNIS BENJAVS
1899 – 1989 

KAREIVIS
FRICIS VIKTORS
1896 – 1984

Foto: 12.03.2020., Māris Jurciņš

Piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ 

Avots: LA.LV, 04.11.2017.

Džūkstes pagastā bijušo Rumbu māju vietā piemiņas akmens Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem

Atrodas Džūkstes pagastā bijušo Rumbu māju vietā (pa labi no Liepājas šosejas (A9) aptuveni puskilometru pirms Lestenes pagrieziena, braucot virzienā no Rīgas). 

Atklāts 1991. gada 10. novembrī. Piemiņas akmeni darinājis tēlnieks Ojārs Feldbergs, un rupji apstrādātajā pelēkajā laukakmenī iekalts teksts: 

1944 † 1945

KURZEMES CIETOKŠŅA
AIZSTĀVJIEM –
LATVIEŠU LEĢIONA
KARAVĪRIEM

Foto: 26.06.2021., karaviru.kapi

Centrālā piemiņas akmens priekšā zināmā attālumā atrodas guleniski novietots šķelts laukakmens, kura kreisajā augšējā stūrī iekalts latviešu leģionāru piedurknes uzšuves – vairodziņa – atveidojums.

Foto: 26.06.2021., karaviru.kapi

Piemiņas vietas iekārtošanu finansiāli atbalstījusi Daugavas vanagu Toronto nodaļa.

Naktī uz 2023. gada 8. maiju piemiņas vietu apgānīja nezināmi vandāļi, aplejot pieminekli ar baltu krāsu, kas nepilnas nedēļas laikā tika notīrīta. Līdzīgs vandālisma akts atkal tika pastrādāts arī 2024. gada 29. janvārī, taču piemiņas zīme arī šoreiz visīsākajā laikā tika notīrīta. Savukārt jau 8. februārī Pāternieku robežkontroles punktā par pieminekļa apliešanu ar sarkanu krāsu tika aizturēts kāds Krievijas un Igaunijas dubultpilsonis, kurš tika turēts aizdomās par antikomunistisko cīnītāju pieminekļu apgānīšanu arī Igaunijā un Lietuvā, ko viņš veicis Maskavas diktatoriskā režīma slepeno dienestu uzdevumā.

Vēsturiska atkāpe. Šajā apkārtnē notika vienas no smagākajām cīņām tā dēvētās 3. Kurzemes lielkaujas jeb Ziemsvētku kauju laikā. Rumbas, kuras aizstāvēja kapteiņa Ernesta Laumaņa komandētais Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) izlūku (fizilieru) bataljons, no rokas rokā gāja 19 reižu.

Papildināts: 20.02.2024. 

Avoti: Diena, Nr. 224, 16.11.1991.; Jelgavas Ziņotājs, Nr. 184, 16.11.1991.; TV3 Ziņas, 08.05.2023.; LETA, 20.02.2024.

Ozolniekos Zommeru kapos 2. PK kritušo Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi

Atrodas Ozolniekos Upes ielā Zommeru (Bulduru) kapos. 

Apglabāti 1944. gada jūlijā kritušie latviešu leģionāri. 1990. gada pavasarī Jelgavas Brāļu kapu komiteja uz apbedījuma uzstādījusi balti krāsotu koka krustu, kas gadu vēlāk nomainīts ar akmens piemiņas zīmi. Tā atklāta 1991. gada 11.novembrī. Neregulāras formas granīta plāksnē iekalts teksts: 

SVĒTS MANTOJUMS ŠĪ ZEME MŪSU TAUTAI,
UN SVĒTĪTS TAS, KAS DROŠS PAR VIŅU KRĪT! 

PAR LATVIJAS BRĪVĪBU 2. PASAULES KARĀ
KRITUŠAJIEM LATVIEŠU KARAVĪRIEM.
1944                            1991 

Piemiņas zīmes labajā augšējā stūrī iekalts Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojums.

Foto: 2018. gads, Līga Landsberga

Piemiņas zīmi uzstādījusi vietējā pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrību un citām sabiedriskām organizācijām.

Avoti: Jelgavas Ziņotājs, Nr. 67, 28.04.1990.; Jelgavnieks, Nr.25, 01.11.1991.; Jelgavas Ziņotājs, Nr. 181, 13.11.1991.

Džūkstes pagastā piemiņas akmens vietā, kur 2. PK kritis latviešu leģionārs Aleksandrs Liepiņš

Atrodas Džūkstes pagastā pie Krūmiņu mājām (pagrieziens uz “Krūmiņiem”, braucot virzienā no Rīgas, aptuveni puskilometru pirms Lestenes pagrieziena pa labi no Liepājas šosejas (A9) garām bijušajām Rumbu mājām, kur atrodas piemineklis Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem (sk.)). 

Vietā, kur 1944. gada 23. decembrī kritis 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr.2) artilērijas pulka (2. artilērijas pulka) virsnieka vietnieks Aleksandrs Liepiņš uzstādīta granīta piemiņas zīme. Rupji apstrādātajā pelēkajā laukakmenī zem Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojuma iekalts teksts: 

ŠAJĀ VIETĀ
KURZEMES CIETOKSNĪ
KRITIS PAR LATVIJU
LEĢIONĀRS-VIRSNIEKA VIETNIEKS
ALEKSANDRS
LIEPIŅŠ
* 1910. GADA 11. OKT. † 1944. GADA 23. dec.

Foto: 26.06.2021., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Saskaņā ar bijušā 19. divīzijas artilērijas pulka leitnanta Oļģerta Menteļa stāstīto viena no pulka vienībām pirms 1944. gada Ziemsvētkiem bijusi izvietota atpūtā Krūmiņu mājās. 23. decembrī noticis masīvs sarkanās armijas aviācijas uzlidojums. Oļģerts Mentelis pēc izskriešanas no mājām, meklējot aizsegu, meties pie zemes blakus Aleksandram Liepiņam. Pats viņš uzlidojumā nav cietis, bet Liepiņam šķemba pārsitusi artēriju, un tas miris. 

Kas piemiņas akmeni uzstādījis pagaidām nav zināms, lai gan izteikts pieņēmums, kas tas bijis Liepiņa dienesta biedrs atvaļinātais virsleitnants un II šķiras Dzelzkrusta kavalieris Mentelis, kas miris 2018. gada 10. oktobrī un apglabāts Lestenes brāļu kapos (sk.). 

Būsim pateicīgi par jebkuru papildus informāciju par šo piemiņas zīmi.

Papildināts: 17.12.2020.

Avoti: Oļģerta Menteļa stāstījums Raitim Bukovskim (ap 2010. gadu); Mūžībā devies virsleitnants Oļģerts Mentelis. virsnieki.lv, 11.10.2018.

Slokā pie luterāņu baznīcas piemiņas stēlas Jūrmalā dzimušajiem LKOK

Atrodas Jūrmalā pie Slokas luterāņu baznīcas Raiņa ielā 4. 

Abas stēlas atklātas 2016. gada 11. novembrī. Granīta piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlu izgatavošanu un uzstādīšanu pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta veica SIA “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. 

Līdztekus Aizsardzības ministrijas atvēlētajiem līdzekļiem stēlu uzstādīšanai līdzfinansējumu piešķīrusi arī Jūrmalas pašvaldība. 

Stēlās kopumā iegravēts 21 Jūrmalā dzimuša Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera vārds. 

Pirmajā pa kreisi esošajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JŪRMALAS PILSĒTĀ 

LEITNANTS
ROBERTS LĀCIS
1891 – 1946 

LEITNANTS
JĀNIS AUGUSTS LEGZDIŅŠ
1896 – 1947 

LEITNANTS
AUGUSTS MUIŽULIS
1893 – 1941 

VIRSSERŽANTS
AUGUSTS ARĶIS
1899

 VIRSSERŽANTS
LUDVIĶIS BLAKSONS
1887 – 1919 

VIRSSERŽANTS
RIHARDS DOBUMS
1893 

DIŽKAREIVIS
ROBERTS AIVARS–GRIGAITIS
1887 

DIŽKAREIVIS
JĒKABS APINIS
1899–1945 

KADETS
JĀNIS STRAUSS–ŠTRAUSS
1901 – 1983 

KAREIVIS
JĀNIS BALODIS
1896 – 1931 

BRĪVPRĀTĪGAIS
JĒKABS AMOLIŅŠ
1894–1934 

Otrajā pa labi esošajā stēlā iegravēts teksts ar 10 LKOK vārdiem: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JŪRMALAS PILSĒTĀ 

PULKVEDIS
ALEKSANDRS VEISS
1889 – 1944 

VIRSLEITNANTS
EIŽENS MIHAELS VANAGS
1889 – 1969 

LEITNANTS
ROBERTS POGA
1898 – 1971 

LEITNANTS
KĀRLIS TĪLMANIS
1898 – 1920 

VIRSSERŽANTS
AUGUSTS PLECIS
1893 – 1983 

VIRSSERŽANTS
ROBERTS STRAUTIŅŠ
1894 – 1933 

SERŽANTS
ALBERTS NEILANDS
1896–1919 

DIŽKAREIVIS
PĒTERIS JANSONS
1894 – 1964 

DIŽKAREIVE
VALIJA VALERIJA VAŠČUNAS–JANSONE
1903 – 1990

 KAREIVIS
GUSTAVS PĻAVPĀVULS
1897 – 1964 

Avoti: Jūrmalas Avīze, 03.11.2016.; LA.LV, 24.11.2016.; Latvietis, Nr. 438, 24.11.2016.