Tomes kapos LKOK Jāņa Berkmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Tomes kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis (Žanis) Berkmanis (Bergmanis). Pie kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā līdzās J. Berkmaņa vārdam iekalts arī kādas Annas Kundratas vārds. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Berkmanis dzimis 1895. gadā (saskaņā ar LKOK biogrāfisko vārdnīcu 1892. gada 23. augustā) Tomes pagastā lauksaimnieka ģimenē. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 179. rezerves kājnieku pulkā, pēc tam 460. Timas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Daugavpils, pēc tam Rumānijā. Trīsreiz ievainots. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 21. jūnijā, 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 3. janvārī Latgalē uzbrukumā ienaidnieka bruņuvilcienam, pārejot Daugavu, Berkmanis “viens no pirmajiem metās triecienā, tā lielā mērā sekmēdams vilciena sagūstīšanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. janvārī. Jaunsaimnieks Tomes pagasta “Lesbiņos”. Miris 1977. gadā (saskaņā ar LKOK biogrāfisko vārdnīcu – 1972. gadā). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 68. lpp.; Cemety.lv.

Līgatnē Paltmales kapos LKOK Andreja Gropes individuāls apbedījums

Atrodas Līgatnes pagasta Augšlīgatnē Paltmales kapos. GPS 57.18346, 25.050137 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Grope. Saskaņā ar pagaidām esošo informāciju atsevišķas piemiņas zīmes nav. 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Grope dzimis 1897. gada 28. septembrī Olainē. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada janvārī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies cīņās pie Ķekavas un Ziemassvētku kaujās. Apbalvots ar Jura krusta III šķiru. Armiju atstājis 1918. gada janvārī. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada augustā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 10. janvārī Latgalē Viļānu miesta rajonā pie Slīpaču sādžas, “kad mūsu 2 rotām uzbruka 2 lielinieka pulku apvienotie spēki, [kaprālis] Grope ar savu nodaļu pašaizliedzīgi uzbruka ienaidnieka spārnam, tā lielā mērā sekmēdams uzbrukuma atsišanu un lielinieku galīgu sagrāvi”. 

Atvaļināts 1920. gada novembrī. Dzīvojis Rīgā, avīžu kioska īpašnieks Pārdaugavā. No Rīgas pārcēlies uz Līgatnes pagasta “Buliņiem”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laika mūža nogalē gans tā dēvētajā Fabriciusa Šķirnes putnkopības padomju saimniecībā. Miris 1966. gada 28. augustā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 175. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Edvīna Rubeņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Edvīns Rubenis. Uz kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā iestrādāts keramikas medaljons ar E. Rubeņa fotogrāfiju, bet zemāk iekalts teksts: 

EDVĪNS
RUBENIS
PIEKTGADNIEKS
1885 - 1975 

LAI KAPU PRIEDES ŠALC
TEV DZIESMU KLUSU,
PĒC GRŪTĀM CĪŅĀM
VIEGLU DUSU. 

Vēsturiska atkāpe. Edvīns Alfrēds Rubenis dzimis 1885. gada 30. decembrī Zaļenieku pagasta “Kuršānos”. No 1898. līdz 1902. gadam mācījies Jelgavas vīriešu ģimnāzijā. 

No 1903. līdz 1906. gadam dzīvojis Rīgā, aptiekārs, praktikants, vēlāk aptiekāra palīgs. Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs no 1904. gada. Aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks, cīnījies Ferdinanda Grīniņa kaujinieku grupā. 1907. gadā apcietināts. 1908. gadā kara tiesa notiesājusi Rubeni uz 4 gadiem katorgā un mūža izsūtījumu Sibīrijā. 

No 1914. līdz 1916. gadam dzīvojis Krasnojarskā, ārstu biedrības aptiekas laborants receptors. No 1917. līdz 1918. gadam studējis Tomskas Universitātes Medicīnas fakultātē. 1917. gada rudenī ievēlēts par Tomskas deputātu padomes pirmo izpildkomitejas priekšsēdētāju. 

1918. gada maijā Urālu frontē iestājies Sarkanajā armijā, vēlāk iecelts par 3. armijas medicīnas apgādes daļas priekšnieku, dienējis sanitārajā daļā Permā un Glazovā. 

1919. gada sākumā ieradies Latvijā. Veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieks Pētera Stučkas vadītajā lielinieku valdībā. Pēc padomju varas sabrukuma palicis Latvijā, dzīvojis Tērvetes pagasta “Vilcēs”. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 8. oktobrī, Studentu bataljona sastāvā kā jaunākā ārsta vietas izpildītājs piedalījies cīņās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 27. novembrī Zemgalē uzbrukumā Cīroles muižai Rubenis “nakts laikā atklāja pretinieka mīnmetēju, ar revolveri rokā tam uzbruka, 2 vāciešus nošāva un ieroci atņēma, tā lielā mērā sekmēdams muižas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1920. gada 30. maijā. Satversmes Sapulces Sūdzību un lūgumu komisijas tehniskais vadītājs. Līdz 1925. gadam studējis medicīnu Latvijas Universitātē, dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Rīgā, strādājis privātās un slimokašu aptiekās Rīgā. No 1937. līdz 1939. gadam Ērgļa aptiekas receptors, pārvaldnieks. 

Pirmās komunistiskās okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam Latvijas Sarkanā Krusta medicīnas noliktavas priekšnieks. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam Vilces, vēlāk Ķekavas aptiekas pārvaldnieks. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1944. līdz 1951. gadam Zaļenieku pagasta aptiekas pārvaldnieks, pēc tam Rīgas 6. poliklīnikas aptiekas punkta vadītājs. No 1957. gada tā dēvētais republikas nozīmes personālais pensionārs. Līdz 1974. gadam turpinājis strādāt par Rīgas Medicīnas institūta dekanāta komandantu. Miris 1975. gada 10. septembrī. 

Edvīna Rubeņa vārds iekalts arī Ķekavā uzstādītajā stēlā ar novadu saistīto LKOK piemiņai (sk.), kā arī minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).

Papildināts: 23.03.2024.. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 452.-453. lpp.; Cemety.lv.

Mērsraga Vecajos kapos LKOK Kristapa Liestiņa individuāls apbedījums

Atrodas Mērsraga kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kristaps Liestiņš. Uz kapa uzstādīta melnā granītā darināta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA ORDEŅA KAVALIERIS
KRISTAPS
LIESTIŅŠ
1897.20.02. – 1974.01.03. 

Vēsturiska atkāpe. Kristaps Liestiņš dzimis 1897. gada 21. februārī toreizējā Nurmuižas (tagad Laucienes) pagastā laukstrādnieka ģimenē. Izglītojies pilsētas skolā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis kara transportā, vēlāk pārcelts uz 35. mortīru divizionu. No 1918. gada septembra dienējis Ziemeļarmijā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 7. oktobrī Rīgā, Latgales artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1919. gada decembrī paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada janvārī Latgalē “uzbrukumā Arodiniju sādžas virzienā, kad baterijas 2. vadu pārsteidza negaidīta šauteņu un ložmetēju uguns, [dižkareivis] Liestiņš aukstasinīgi sagatavoja kaujai lielgabalu un ar labi mērķētu uguni ienaidnieku apklusināja, kā rezultātā tas panikā atkāpās un pameta trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 2. aprīlī. Jaunsaimnieks Laucienes pagasta “Maizītkalnos”, nodarbojies arī ar zvejniecību. 

Nacistiskās okupācijas laikā no 1943. gada jūlija līdz 1944. gada rudenim dienējis 313. policijas bataljonā, pavārs. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada 5. novembrī apcietināts. Tā dēvētās LPSR Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka kara tribunāls 1946. gada 23. janvārī piesprieda Liestiņam 25 gadu ilgu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē, pamatojoties uz Krievijas Kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) punktu, par “dzimtenes nodevību”. 1955. gadā Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls sodu samazinājis uz 10 gadiem. Atradies ieslodzījumā Molotovas apgabala Soļikamskā, un Usoļlagā līdz 1955. gada 12. oktobrim, kad atbrīvots. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Mērsragā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 320.-321. lpp.; Mērsraga Avīze, Nr. 11 (20), 14.11.2002.; cemety.lv.

Mērsraga Vecajos kapos LKOK Friča Telšova individuāls apbedījums

Atrodas Mērsraga kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Telšovs. Uz kapa uzstādīta iesarkanā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā zem ozollapu vijas atveidojuma iekalts teksts: 

FRICIS
TELŠOVS
14.05.1892. – 27.11.68.
LKOK nr. 3/1334 

Vēsturiska atkāpe. Fricis Telšovs dzimis 1892. gada 14. maijā Talsos. Beidzis četrgadīgo pilsētas skolu. Zemkopis toreizējā Nurmuižas (tagad Laucienes) pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 482. Žizdras kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 9. jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies daudzās kaujās, paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Pārdaugavā kaujā pie Slokas ielas uz dzelzceļa dambja Telšovs “kopā ar 3 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē 5 verstu dziļumā, sagrāva telefona līnijas un ieguva 2 lielgabalus, no kuriem apšaudīja bēgošo pretinieku, tā radīdams paniku un sekmēdams mūsējo uzvaru”. 

Atvaļināts 1920. gada 22. decembrī. Jaunsaimnieks Mērsraga pagasta “Lāčplēšos”. 

Sākoties pirmajai komunistiskajai okupācijai, 1940. gadā apcietināts. 1941. gada 10. martā Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls piesprieda Telšovu uz 8 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē, pamatojoties uz Krievijas Kriminālkodeksa 58. panta 10. un 13. daļu par “pretpadomju propagandu” un par “aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru”. Atbrīvots 1956. gada 19. aprīlī. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis savās mājās. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 517.-518. lpp.; Mērsraga Avīze, Nr. 11 (20), 14.11.2002.; cemety.lv.

Rūjienas Skudrītes kapos LKOK Viļuma Ozera individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. GPS 57.884142, 25.364866 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Viļums Ozers. Kapavietā uzstādīta melnā granītā darināta kopēja piemiņas plāksne, kurā zem krusta zīmes iekalts teksts: 

OZERU dzimta
VALDIS         05.08.1931.–17.03.2015.
ELZA dz. BAĶE        08.10.1931.–11.09.1992.
LĀČPLĒŠA ORDEŅA KAVALIERIS
VIĻUMS
12.02.1893.–25.10.1973.
KARLĪNA dz. ZARIŅA
MIRUSI 12.02.1956.

Foto: 26.09.2020., Arno Liepiņš

Vēsturiska atkāpe. Viļums Ozers dzimis 1893. gada 25. februārī (12. februārī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Naukšēnu pagastā. Draudzes skolas izglītība. Čuguna formētājs Rīgā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam 1914. gadā iesaukts Krievijas, dienējis Volīnijas gvardes pulkā. Piedalījies kaujās Galīcijas frontē, kur ievainots. Pēc izveseļošanās pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīņās pie Ložmetējkalna. Apbalvots ar Jura medaļu un krustu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. februārī, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies daudzās kaujās Ziemeļlatvijā, cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 6. februārī kaujā pie Mizas sādžas Zilupes tuvumā kaprālis Ozers “atrazdamies sargpostenī, apturēja 2 ienaidnieka rotu mēģinājumu izlauzties cauri mūsu līnijām un iekļūt mūsu spēku aizmugurē”. 

Atvaļināts 1921. gada 30. janvārī. Jaunsaimnieks Naukšēnu pagasta “Krustiņos”, kur arī aizvadījis visu mūžu. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 374. lpp.

Rūjienas Skudrītes kapos LKOK Otto Hincenberga individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. GPS 57.884142, 25.364866 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Otto Hincenbergs. Kapavietā uzstādīta melnā granītā darināta kopēja piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

HINCENVERGU
DZIMTAS KAPI                    ŠIS IR TAS APSOLĪJUMS,
                                             KO VIŅŠ MUMS IR APSOLĪJIS –
                                             MŪŽĪGA DZĪVĪBA

 

LĀČPLĒŠA ORDEŅA KAVALIERIS

OTTO                                                  ERNA

HINCENBERGS                                  HINCENBERGA

1896.18.I – 1977.9.XI                          1921.19.XI – 1997.20.XII 

Pirms O. Hincenberga vārda iekalts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.

Foto: 26.09.2020., Arno Liepiņš

Vēsturiska atkāpe. Otto Hincenbergs dzimis 1896. gada 31. janvārī Naukšēnu pagasta “Spīģos” zemkopja ģimenē. Izglītojies draudzes skolā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis artilērijā Lugā un Helsingforsā, tad slimības dēļ atvaļināts. Pēc lielinieku apvērsuma īsu laiku mobilizēts arī Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā Rūjienā, Kurzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 26. janvārī kaujā pie Mežvepru sādžas Ludzas rajonā “niknā ienaidnieka bruņuvilciena apšaudē [kareivis] Hincenbergs ar sevišķi attapīgu rīcību veicināja bruņuvilciena sašaušanu, kā rezultātā pretinieks bija spiests atkāpties”. 

Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Jaunsaimnieks Naukšēnu pagasta “Viļņos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis kolhozā, mūža nogalē pensionārs. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 192. lpp.

Rūjienas Skudrītes kapos LKOK Remberta Meistera individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. GPS 57.884142, 25.364866 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Remberts Meisters. Pie kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā zem astoņstaru zvaigznes (ausekļa) iekalts teksts: 

REMBERTS
MEISTERS
1889 – 1940
LĀČPLĒŠA ORDEŅA
KAVALIERIS 

EMMA
MEISTERS
1890 – 1972 

AINA LIPE
1918 - 2010

Foto: 26.09.2020., Arno Liepiņš

Vēsturiska atkāpe. Saskaņā ar LKOK biogrāfisko vārdnīcu Remberts Meisters dzimis 1896. gada 28. maijā (nevis 1889. gadā, kā norādīts kapa plāksnē) Jeru pagasta Balgalvjos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jelgavas reālskolu un 1916. gadā Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības nodaļu ar tirdzniecības zinību kandidāta grādu. Strādājis Maskavā par Viskrievijas patērētāju biedrības "Centrosojuz" nodaļas vadītāju. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada jūlijā iesaukts Krievijas armijā, pēc dažiem mēnešiem komandēts uz Aleksandra karaskolu un 1917. gada jūnijā beidzis tās saīsināto kursu, iegūstot praporščika pakāpi. Pēc tam dienējis 325. Carevas kājnieku pulkā Galīcijā, kur piedalījies arī kaujas darbībā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. jūlijā Rūjienā. 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem kā vada un rotas komandieris. Paaugstināts par virsleitnantu, bijis arī pulka tiesas loceklis. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī, “kad vācieši pārrāva fronti pie Rīgas-Jelgavas šosejas, ieņēma Tīriņmuižu un apdraudēja daļas mūsu spēku labajā spārnā, [leitnants] Meisters ar savu vadu bez ložmetēju palīdzības uzbruka pretiniekam ar durkļiem, izsita to no šīs muižas, turpināja uzbrukumu un piespieda vāciešus atkāpties uz Baložu kroga rajonu, atstājot mūsu rokās 3 ložmetējus pilnā kaujas gatavībā”. Savukārt 14. oktobrī Meisters “ar 3 kareivjiem pārcēlās uz Zaķusalu, kur, neskatoties uz nikno šauteņu un ložmetēju uguni, ievāca ziņas par ienaidnieku”. 

Atvaļināts 1920. gada oktobrī, saimniekojis tēva mājās. Rūjienas zemkopības biedrības “Konsums” un kopmoderniecības valžu loceklis. Tautas bankas padomes loceklis. Miris 1940. gada 29. maijā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 345.-346. lpp.