Jaunlaicenes pagasta Opekalna kapos LNK kritušā LKOK Roberta Ozola individuāls apbedījums

Atrodas Jaunlaicenes pagasta Opekalna (Apekalna) kapos. 

Varētu būt apbedīts 1919. gada 7. aprīlī pie Rušķu mājām kritušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka 1. rotas komandieris kapteinis Roberts Ozols. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Roberts Ozols dzimis 1895. gada 20. martā Ķoņu pagasta “Lejas Kabuļos” lauksaimnieka ģimenē. Pilsētas skolas izglītība. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, 1915. gada oktobrī beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu. Pēc tam nosūtīts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kura sastāvā piedalījies daudzās kaujās. Apbalvots ar vairākiem Staņislava un Annas ordeņiem un Jura krustu. Paaugstināts par štāba kapteini. Kopā ar pulku devies uz Krieviju, bet tur pārgājis uz kādu Pleskavā izvietotu krievu vienību. 1918. gada decembrī kopā ar vairākiem citiem latviešiem atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. februārī Rūjienā, iecelts par rotas komandieri Valmieras kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Apes un Alūksnes rajonā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 7. aprīlī Vidzemē “Ozols, iedams ar savu rotu uzbrukumā Rušķu mājām pie Rīgas-Pleskavas šosejas, pēc vairākas stundas ilgas kaujas ieņēma ienaidnieka nocietinājumus. Lielinieku pretuzbrukuma laikā rota tika ielenkta. Kad mūsējos aicināja padoties, Ozols no revolvera ievainoja ienaidnieka bataljona komandieri, taču pats tai brīdī krita no lodes, bet Ozola rota durkļu cīņā izlauzās cauri pretinieka ķēdēm”. 

Piezīme: Literatūrā ir arī citāds Ozola nāves apraksts (sk.). 

Roberta Ozola nāves vietā Apes pagastā pie Rušķu mājām uzstādīts piemiņas akmens (sk.). Viņa vārds minēts arī piemiņas plāksnē Rūjienas Svētā Bērtuļa baznīcā Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušajiem Ziemeļu draudzes locekļiem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 382.-383. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 12. lpp.; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 409. lpp.; Tautas Balss, Nr. 36, 11.06.1919.