Dobeles Pilsētas kapos 1. PK un LNK kritušo nezināmo karavīru brāļu kapi

Atrodas Dobeles Pilsētas kapos. GPS 56.630423, 23.275856 

1939. gada aprīļa beigās Pilsētas kapos vietējie aizsargi pārapbedīja deviņus nezināmus Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušus karavīrus, kuru mirstīgās atliekas līdz tam izklaidus atdusējās dažādās vietās Dobeles pagasta robežās. 

Kā uzskata Dobeles Novadpētniecības muzeja speciālisti, starp apbedītajiem divi tomēr esot zināmi – 8. Daugavpils kājnieku pulka kaprālis Kārlis Pļaviņš un tā paša pulka kareivis Teodors Puska, kas abi krituši 1919. gada 24. novembrī pie Dobeles cīņās ar bermontiešiem. Tajā pašā laikā ir arī ziņas, ka K. Pļaviņš varētu būt apglabāts Jelgavas brāļu kapos (sk.). Savukārt par T. Pusku (Pušķi) ir ziņas, ka viņš kritis kaujās par Latgales atbrīvošanu no lieliniekiem 1920. gada 10. janvārī un, iespējams, apglabāts Viļakas brāļu kapos (sk.). Savukārt 8. Daugavpils kājnieku pulka kritušo karavīru sarakstā norādīts, ka T. Puska miris no ievainojuma Latvijas Kara slimnīcā 1920. gada pavasarī.

1939. gada 3. septembrī tika atklāts pie pārapbedīto karavīru kapa uzstādītais granīta piemineklis, ko darinājusi Ed. Kuraua firma Rīgā.

Foto: 12.08.2023., karaviru.kapi

Kaparā kalto cilni, kurā attēlota tautumeita ar ūdenskrūzi, kā diplomdarbu, beidzot Burkarda Dzeņa vadīto Mākslas akadēmijas Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcu, veidojis Alfons Vīksna. Viņš par šo darbu saņēmis 1938. gada Berlīnes daiļamatniecības izstādes zelta medaļu. Pieminekļa pamatu mūrējis vietējais būvmeistars un aizsargu vada komandieris A. Millers. 

Pieminekļa cokolā iekalts teksts: 

PAR PIENĀKUMU KRITUŠIEM
NEZINĀMIEM KARAVĪRIEM
1914 – 1920

Foto: 12.08.2023., karaviru.kapi

Savukārt kapa kopas (1,5 x 2,8 m) priekšpusē uzstādīta melna granīta plāksne (30 x 50 x 2 cm), kurā iekalts teksts: 

NEZINĀMO KAREIVJU KAPI. 

Šobrīd (2023. gada augustā) plāksne vairs neatrodas savā vietā.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kapara cilnis pazuda. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tas tika aizstāts ar tēlnieces Intas Bergas darinātu akmens cilni, kas atklāts 2002. gada 11. novembrī. 

Foto: 12.08.2023., karaviru.kapi

Papildināts: 13.04.2024. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 87.-88., 199. lpp.; Lismanis II; Zemgales Balss, Nr. 81, 12.04.1939.; Komunārs, Nr. 153, 27.12.1988.; Komunārs, Nr. 36, 23.03.1989.; 8. Daugavpils kājnieku pulka vēsture. Sast. Liepiņš, J. Cēsis: 8. Daugavpils kājnieku pulks, 1930. 88. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 66. lpp.