Rīgas Otrajos Meža kapos LKOK Alfrēda Platā individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Bija apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Platais. Pie kapa uzstādīta neregulāras formas pelēka granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts Alfrēda Platā un Nikolaja Buķeļa vārds. Nekādas norādes par Platā apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 25.09.2014., Cemety.lv

1994. gada 29. oktobrī Alfrēds Platais pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos, tomēr minētā piemiņas plāksne saglabājusies iepriekšējā apbedījuma vietā. Tomēr viņa vārds nav iegravēts nevienā no kopīgajām stēlām, kas uzstādītas pieminot Rīgas I un II Meža kapos apglabātos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Foto: 26.02.2014., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Platais dzimis 1897. gada 13. martā Jēkabmiestā lauku amatnieka ģimenē. 1912. gadā beidzis vietējo tirdzniecības skolu. Grāmatvedis un kalkulators Rīgā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada martā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 1. kājnieku rezerves pulkā Petrogradā, no kura nosūtīts uz 2. Irkutskas praporščiku skolu, ko beidzis 1917. gada augustā, iegūstot praporščika pakāpi, un turpinājis dienestu 5. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Ašhabadā. Oktobrī pārcelts uz 243. Samaras kājnieku družīnu Prževaļskā, vēlāk iecelts par pilsētas komandanta adjutantu. 1918. gada aprīlī atvaļināts un atgriezies Latvijā, dzīvojis Jēkabmiestā. 1919. gada aprīlī mobilizēts Sarkanajā armijā, maijā dezertējis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 4. jūnijā Rīgā leitnanta pakāpē. Dienējis Rīgas Jaunformējamos spēkos, vēlāk – 5. atsevišķajā bataljonā. Septembrī ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, novembrī iecelts par rotas komandieri. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1919.gada 7. novembrī paaugstināts par virsleitnantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembra naktī, ar kauju atbrīvojot Torņakalnu, “Platais ar savu rotu ielauzās ienaidnieka aizmugurē, strauja trieciena laikā sagūstīja ienaidnieka Pārdaugavas komandantu un tā adjutantu, ieguva smago ložmetēju, 3 zirgus u.c. kara materiālus. Turpinot uzbrukumu Katrīnmuižas virzienā, pie Jelgavas šosejas uzbruka pretinieka kolonnai, piespieda to bēgt un atstāt 3 smagos un vieglo ložmetēju, daudz munīcijas u.c. trofeju”. 

Dienestu turpinājis arī pēc Neatkarības kara. 1924. gadā beidzis sakaru virsnieku kursus. 1927. gadā paaugstināts par kapteini. 1930. gadā atkal beidzis virsnieka kursus. No 1936. gada Armijas štāba bataljona rotas komandieris. 1940. gada martā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 7. martā iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka bataljona komandieri. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeņa IV šķiru. Piešķirta jaunsaimniecība Salas pagasta Ābeļu muižā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada septembrī ieskaitīts Sarkanās armija 24. teritoriālā korpusa 285. strēlnieku pulkā. 1941. gada jūnijā armijas vasaras nometnē Litenē apcietināts, izvests uz PSRS teritoriju un ieslodzīts koncentrācijas nometnē Noriļskā. 1943. gada maijā piespriesti astoņu gadi ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas 1949. gadā atradies nometinājumā Noriļskā. 1956. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Pļaviņās, kur 1979. gada 6. jūlijā miris. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 402.-403. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 366. lpp.; Cemety.lv.

Matīšu kapos LKOK Nikolaja Plānā (Dzelmes) individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Dzelme (dzimis Plānais). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Plānais dzimis 1899. gada 2. janvārī Rūjienā. Pamatskolas izglītība. Strādnieks. 

1919. gada martā iesaukts Sarkanajā armijā, 1919. gada 4. maijā ievainots un dienestu beidzis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 21. jūnijā Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī Spilves pļavās, “kad ienaidnieks straujā pretuzbrukumā draudēja apiet mūsu rotas labo spārnu, [dižkareivis] Plānais ar labi mērķētu ložmetēja uguni bermontiešus apturēja, tā dodot rotai iespēju sakārtoties un noturēt pozīcijas”. 

Kaujās Latgalē ievainots, pēc izveseļošanās pārcelts uz Instruktoru rotu. 

Atvaļināts 1921. gada 26. novembrī. Dzīvojis Rūjienas pagasta “Jaunbaložos”, strādnieks. 1934. gadā mainījis uzvārdu uz “Dzelme”. Vēlāk dzīvojis Matīšu pagastā, pastnieks. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Matīšu kooperatīvā biedrībā, pēc tam apdrošināšanas aģents, kolhoznieks. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1981. gada 15. septembrī. 

Nikolaja Plānā-Dzelmes vārds iegravēts piemiņas stēlā ar Matīšu pagastu saistītajiem LKOK (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 401.-402. lpp.

Viesītes pagasta Stauģu kapos LKOK Mārtiņa Pīrāga individuāls apbedījums

Atrodas Viesītes pagasta Stauģu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Pīrāgs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Mārtiņš Pīrāgs dzimis 1890. gada 15. martā Saukas pagasta “Kristūžos”. Zemkopis. 

Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 143. kājnieku pulkā, pēc tam pārcelts uz atsevišķu divīziju pārsūtīšanai uz Franciju, beidzis mācību komandu. Tad nosūtīts uz 12. armiju, piedalījies kaujās pie Jaunķemeriem. 1917. gada janvārī pārcelts uz Daugavpili, beidzis tranšeju lielgabalu kursus, 4. divīzijas vieglo mīnmetēju baterijā sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi, kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 25. janvārī Latgalē pie Sazonova ciema virsseržants Pīrāgs, “komandēdams vadu, ielenca šo ciemu, izsita no tā ienaidnieku un saņēma deviņus gūstekņus, tā lielā mērā sekmēdams visas rotas tālāko triecienu”. 

Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī. Jaunsaimnieks Viesītes pagasta “Lāčplēšos”, strādājis par mežsargu Viesītes mežniecībā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā mežsargs vietējā kopsaimniecībā jeb tā dēvētajā kolhozā “Gaišais ceļš”, vēlāk pensionārs. Miris 1968. gada 1. maijā. 

Mārtiņa Pīrāga vārds iegravēts piemiņas stēlā kādreizējā Viesītes novadā dzimušajiem LKOK (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 401. lpp.

Ķekavas kapos LKOK Mārtiņa Pilvera individuāls apbedījums

Atrodas Ķekavas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Pilvers. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Mārtiņš Pilvers dzimis 1894. gada 30. augustā Doles pagasta Kalnaķivtu mājās rentnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada aprīlī iesaukts Krievijas armijā, augustā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk iedalīts 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1917. gada augustā pie Ikšķiles kritis gūstā. 1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, maijā dezertējis un pēc lielinieku padzīšanas palicis Rīgā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada oktobrī Siguldā, Latgales artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī uzbrukumā Jelgavai dižkareivis Pilvers “spēcīgā ugunī pāri klajam laukam kopā ar otru telefonistu novilka sakaru līnijas starp artilērijas bateriju, kaujas centrāli un kaujas grupas priekšnieku, tā dodams iespēju saskaņot baterijas un kājnieku darbību un veicinādams uzvaru šajā kaujā”. 

Atvaļināts 1921. gada 20. martā. Lauksaimnieks tēva mājās Doles pagastā. Miris 1940. gada 4. decembrī. 

Mārtiņa Pilvera vārds iegravēts piemiņas stēlā ar Ķekavas novadu saistītajiem LKOK (sk.), kā arī piemiņas stēlā ar Salaspils novadu saistītajiem LKOK (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 400. lpp.

Drabešu pagasta Āraišu kapos LKOK Kārļa Penča individuāls apbedījums

Atrodas Drabešu pagasta Āraišu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Pencis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Pencis dzimis 1885. gada 29. decembrī (1896. gada 10. janvārī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila; vietām literatūrā, domājams, kļūdaini norādīts arī 11. janvāris) Lugažu pagasta Burgas muižas “Putrās” lauksaimnieka ģimenē. 1903. gadā beidzis Valkas pilsētas skolu, bet 1904. gadā – Valkas pilsētas skolas tautskolotāju kursus. 

1904. gada rudenī iestājies Krievijas armijā un nosūtīts uz Viļņas junkurskolu, ko beidzis 1906. gadā, iegūstot podporučika pakāpi, dienējis 18. strēlnieku pulkā Suvalkos. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā piedalījies kaujās pret Vācijas armiju Austrumprūsijā, vēlāk – Latvijā. 1916. gadā paaugstināts par poručiku, bet vēlāk tajā pašā gada piešķirta štābkapteiņa pakāpe. 1917. gada februārī pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku, rotas, vēlāk bataljona komandieris, pēc tam pulka saimniecības priekšnieks. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, kā arī ar Annas ordeņa III šķiru. Pēc Krievijas armijas sabrukuma 1917. gada decembrī atvaļināts un atgriezies Latvijā, dzīvojis pie brāļa ģimenes Valkas apriņķī. 

1918. gada novembrī Valkā noorganizējis kaujas grupu cīņai pret tuvojošos lielinieku armiju. 27. novembrī iecelts par Valkas apriņķa apsardzības priekšnieku kapteiņa pakāpē, decembra beigās atkāpies uz Rīgu, saņēmis uzdevumu organizēt kareivju mobilizāciju Ventspilī. Vēlāk Liepājā kopā ar kapteini Ludvigu Bolšteinu organizējis brīvprātīgo nodaļu. 1919. gada februārī komandēts uz Ziemeļlatvijas rezerves bataljonu Tērbatā. 1919. gada maijā, kad bataljons pārdēvēts par 2. Cēsu kājnieku pulku, iecelts par tā komandiera palīgu, no augusta pulka komandieris. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. un 9. oktobrī, “kad bermontiešu pārspēks lauzās uz Rīgu, Pencis plašā frontē starp Baložu kapiem un Cenas muižu kopā ar savu pulku divas dienas izturēja ļoti niknas cīņas ar ienaidnieku, radīja tam smagus zaudējumus, atsita to, izjaukdams visus plānus straujā triecienā ieņemt Rīgu, tā atvieglodams blakus esošo vienību grūto stāvokli”. Pēc atkāpšanās pār Daugavu 10. novembrī pie Doles salas “sācis uzbrukumu un turpinājis ienaidnieku vajāšanu Zemgalē”. 

1919. gada 31. decembrī iecelts par 4. Zemgales divīzijas saimniecības priekšnieku, 1920. gada oktobrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, 1922. gadā – par pulkvedi. No 1922. gada jūnija Zemgales divīzijas apgādības daļas priekšnieks, no augusta – intendants. 1938. gada janvārī atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru, Igaunijas Brīvības krusta II šķiras 3. pakāpi un Igaunijas Atbrīvošanās Kara piemiņas medaļu. 

Pēc atvaļināšanas dzīvojis Valkā, vēlāk Āraišos, kur 1971. gada 27. oktobrī miris. 

Kārļa Penča vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlām ar Valkas novadu saistītajiem LKOK (sk.), kā arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta Igaunijas karavīru memoriālajā baznīcā Tori. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 393.-394. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 358. lpp.; Pihlaks, J. Lāčplēša Kara ordeņa un Brīvības krusta kavalieri. Rīga: Valters un Rapa, 2019. 286. lpp.