otrdiena, 2024. gada 30. aprīlis

Liepājā Centrālkapos LKOK Alfrēda Apelona individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Centrālkapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Apelons. Uz kapa uzstādīta tipveida melna granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
 

ALFRĒDS APELONS
1896 – 1973
 

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Apelons dzimis 1896. gada 12. septembrī Olainē. Draudzes skolas izglītība. Strādnieks Liepājā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. martā Liepājā sardzes rotā. Vēlāk dienējis 4. atsevišķajā bataljonā, kopā ar to ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. oktobrī kaujā Olaines rajonā kareivis Apelons, “pildīdams ziņneša pienākumus, nesa pavēli uz priekšējām līnijām. Tika smagi ievainots, taču, neskatoties uz to un spēcīgo apšaudi, nogādāja pavēli pēc piederības”. 

1920. gada beigās pārcelts uz Latgales atsevišķo eskadronu. 1921. gada 20. novembrī atvaļināts. Dzīvojis Liepājā, dzelzceļa strādnieks. Turpinājis darbu arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1973. gada 18. janvārī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 43. lpp.; Cemety.lv.

Tumes pagasta Gailīšu kapos LKOK Jāņa Ansona individuāls apbedījums

Atrodas Tumes pagasta Gailīšu (Gaiļu) kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Ansons. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Ansons dzimis 1895. gada 18. februārī Rīgā. Maiznieks. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 99. Ivangorodas kājnieku pulkā, 1916. gadā Rumānijā kontuzēts. Vēlāk pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku, paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 8. maijā Slokā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1919. gada 11. novembri Rīgā seržants Ansons “pēc savas ierosmes devās izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē, pie Tīriņmuižas apšaudīja pretinieku, radīja sajukumu tā rindās, kas būtiski sekmēja mūsu uzvaru”. 

Atvaļināts 1921. gada 15. maijā. Jaunsaimnieks Smārdes pagasta “Vidniekos”. Miris 1942. gada 12. augustā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 41. lpp.; timenote.info/lv.

piektdiena, 2024. gada 12. aprīlis

Ludzas kapos piemiņas akmens LNK kritušajiem

Atrodas Ludzas kapos Krišjāņa Barona ielā 103. GPS 56.545724, 27.738156 

Atklāts 2020. gada 11. novembrī. Saskaņā ar Ludzas Novadpētniecības muzeja datiem pilsētas kapos apbedīti pieci Latvijas Vācu zemessardzes karavīri. Piemiņas zīmi no tuvējā apkārtne atrasta laukakmens veidojis Mindaugas Griņovs. Pie rupji apstrādātā granīta bluķa piestiprināta pulēta granīta plāksne, kurā blakus Latvijas Vācu zemessargu (vēlāk 13. Tukuma kājnieku pulka) krūšu nozīmes atveidojumam iekalts teksts: 

LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅĀS
KRITUŠO PIEMIŅAI
1918 – 1920
 

Piemiņas akmens uzstādīts sadarbojoties Ludzas novada pašvaldībai un Zemessardzes 32. kājnieku bataljonam. 

Avots: Vietējā Latgales Avīze, Nr. 47 (372), 20.11.2020.

pirmdiena, 2024. gada 8. aprīlis

Suntažos piemineklis 1.PK un LNK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Suntažu luterāņu kapos. GPS 56.907805, 24.936530 

Iecere Suntažos celt pieminekli draudzes locekļiem, kas krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā, radusies ap 1935. gadu, kad Suntažu luterāņu baznīcas mācītājs Jānis Zunde, apbraukājot visu draudzes locekļu mājās, izveidojis kritušo un bez vēsts pazudušo kartotēku, kurā iekļauti vairāk nekā simts vārdi. 

1936. gada vasarā ticis izstrādāts pieminekļa apkārtnes iekārtošanas plāns, paredzot ka piemiņas zīmes kopējām izmaksām nevajadzētu pārsniegt aptuveni 5000 latu. Pie Krājaizdevu sabiedrības tika izveidots ziedojumu fonds. Tā paša gada 16. augustā jau likts pieminekļa pamatakmens, bet paša pieminekļa “Sērojošā māte” veidošana pasūtīta tēlniekam Pēterim Banderam. 

Tomēr līdz komunistiskās okupācijas sākumam ieceri nav paspējuši īstenot, un suntažnieki pie tās atgriezās tikai 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 

Piemineklis, kas novietots uz savulaik ieliktajiem pamatiem, tika uzstādīts 2020. gada 2. decembrī. 

To pēc vietējā mākslinieka Andra Lindes meta darinājis akmeņkalis Mikus Neško. 1,3 metrus augstais piemineklis sastāv no pelēka granīta stēlas, kurā zemcilnī atveidota latviešu strēlnieku krūšu nozīme – simbolisks saules attēls, ko diagonāli šķērso zobens. Stēla uzstādīta uz melna granīta pamatnes, kurā iekalts teksts: 

PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅĀS
KRITUŠO UN BEZVĒSTS PAZUDUŠO
SUNTAŽU DRAUDZES DĒLU PIEMIŅAI
 

Pieminekļa uzstādīšanu finansējusi Suntažu pagasta pārvalde. 

2021. gadā projekta “Veidojam vidi ap mums” ietvaros no kapsētas otrajiem ieejas vārtiem līdz piemineklim izveidota piekļūšanas taka, kā arī sakārtota pieminekļa apkārtne un veikta tās apzaļumošana. 

Tikmēr Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušo suntažnieku saraksts ir zudis. 1946. gadā, kad Suntažu draudzē sāka kalpot Madlienas mācītājs Alberts Ozoliņš, viņš draudzes arhīvu pārveda uz savu Madlienas dzīvokli. Taču 1949. gada septembrī A. Ozoliņu okupācijas varasiestādes apcietināja un, kā 1973. gadā sarakstītajā taču nepublicētajā “Suntažu draudzes kronikā” apgalvo Jānis Zunde, draudzes arhīvs līdz ar kritušo kartotēku gājis bojā. 

Avoti: Brīvā Zeme, Nr. 185, 18.08.1936.; Suntažnieks, Nr. 12 (320), 23.12.2020.; Ogres novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats. 28. lpp.

svētdiena, 2024. gada 7. aprīlis

Jelgavas Meža kapos piemiņas stēlas pilsētā un novadā dzimušajiem LKOK

Atrodas Jelgavas Meža kapos aiz Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru brāļu kapiem (sk.). 

Īstenojot Latvijas valsts simtgadei veltīto projektu “Atceries Lāčplēšus”, 2019. gada 30. septembrī Jelgavas Meža kapos tika uzstādītas sešas granīta stēlas, kas veltītas Jelgavas pilsētā un novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. 

Stēlu svinīgā atklāšana notika tā paša gada 21. novembrī, pieminot simto gadskārtu kopš Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem. 

Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas izgatavošanu un uzstādīšanu pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta veica SIA “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. Savukārt piegulošās teritorijas labiekārtošanu veica daudznozaru uzņēmums KULK. Projekta kopējās izmaksas sasniedza 20 917,78 eiro.

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Kopumā sešās stēlās iegravēti 30 Jelgavas pilsētā un 31 Jelgavas novadā dzimuša Lāčplēša kara ordeņa kavaliera vārdi.

Katru stēlu vainago zemcilnī veidots Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Pirmajā stēlā, skatoties no kreisās puses, zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalsts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920
 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS NOVADĀ
 

PULKVEDIS
VOLDEMĀRS SKAISTLAUKS – ŠENFELDS
1892 – 1972
 

KAPTEINIS
KĀRLIS SKREIJA
1893 – 1919
 

VIRSLEITNANTS
ROBERTS RADZIŅŠ
1880 – 1919
 

VIRSLEITNANTS
PAULIS ŠTURMS
1897 – 1916
 

VIRSSERŽANTS
EDUARDS SILS SAKENFELSS
1895 – 1942
 

SERŽANTS
KRISTAPS SMILTNIEKS
1897 – 1948
 

KAPRĀLIS
JURIS MAZURS
1887 – 1963
 

KAPRĀLIS
VILIS REKS
1897 – 1943
 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS TĀLIVALDIS ROZENTĀLS
1897
 

KAREIVIS
KRISTAPS OZOLIŅŠ
1897 – 1947
 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Otrajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920
 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS NOVADĀ
 

PULKVEDIS
JŪLIJS ROZENTĀLS
1894 – 1941 

PULKVEDIS – LEITNANTS
DĀVIDS VEISS
1879 – 1961
 

VIRSLEITNANTS
ANDREJS KAMPARS
1892 – 1919
 

VIRSLEITNANTS
PĒTERIS STĒRSTE
1893 – 1976
 

LEITNANTS
ALEKSABDRS ŠULMANIS
1886 – 1941
 

VIRSSERŽANTS
HEINRIHS HEINRIHSONS
1894 – 1927
 

VIRSSERŽANTS
PĒTERIS ZVAIGZNE
1896 – 1978
 

KAPRĀLIS
MATĪSS KRISTBERGS
1897 – 1936
 

DIŽKAREIVIS
DĀVIDS AUGUSTS OSIS
1880 – 1956
 

KAREIVIS
PĒTERIS KOŠKINS
1893
 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Trešajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920
 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS NOVADĀ
 

ĢENERĀLIS
LUDVIGS BOLŠTEINS
1888 – 1940
 

PULKVEDIS – LEITNANTS
ALEKSANDRS TAUMANIS
1889 – 1936
 

KAPTEINIS – LEITNANTS
AUGUSTS ANSIS INKA
1895 – 1942
 

VIRSLEITNANTS
EDVĪNS ALFRĒDS RUBENIS
1885 – 1975
 

LEITNANTS
TEODORS GAILIS
1899 – 1945
 

VIRSSERŽANTS
JĀNIS SNIEDZIŅŠ
1892 – 1958
 

KAPRĀLIS
KĀRLIS JAUNZEMIS
1898
 

KAPRĀLIS
JĒKABS ULMANIS
1895 – 1973
 

KAPRĀLIS
JĀNIS ZĀĢERIS
1894 – 1916
 

DIŽKAREIVIS
KĀRLIS TREIĢIS
1895 – 1951
 

KAREIVIS
ARNOLDS VALDOVSKIS
1899 – 1964
 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Ceturtajās stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920
 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS PILSĒTĀ
 

PULKVEDIS – LEITNANTS
KĀRLIS ZĪVERTS
1896 – 1943
 

KAPTEINIS
ALFRĒDS SKUDRA
1892 – 1941
 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
KĀRLIS GRĪNBERGS – KRAUJA
1900 – 1956
 

VIRSSERŽANTS
VILIS LUDVIGS KĀRKLIŅŠ
1894 – 1964
 

SERŽANTS
KĀRLIS PAULS GRĪNBERGS – GRAVA
1891 – 1956
 

SERŽANTS
KAZIMIRS PAVILAITIS
1900 – 1977
 

KAPRĀLIS
INDRIĶIS BEDRE
1895 – 1952
 

KAPRĀLIS
BRUNO ŠLĪPS – SILĀJS
1897 – 1973
 

DIŽKAREIVIS
ALFRĒDS JAUNZEMIS
1897 – 1949
 

KAREIVIS
PĒTERIS MIROVIČS
1900 – 1920
 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Piektajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920
 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS PILSĒTĀ
 

PULKVEDIS – LEITNATS
EMĪLS RINKOVICS
1897 – 1963
 

KAPTEINIS
JŪLIJS OLLE – OLIŅŠ
1889 – 1968
 

ĀRSTS – LEITNANTS
JĀNIS BERRIS
1897 – 1956
 

VIRSSERŽANTS
JĀNIS JANSONS
1890 – 1958
 

SERŽANTS
ALEKSANDRS FREIMANIS
1886 – 1923
 

SERŽANTS
LEO LANKOVSKIS
1893 – 1970
 

SERŽANTS
ALFRĒDS VĪTOLS
1896 – 1974
 

KAPRĀLIS
JĀNIS ŠITS
1892
 

DIŽKAREIVIS
LUDVIGS BUCE
1900 – 1925
 

KAREIVIS
KĀRLIS KALNIŅŠ
1899 – 1985
 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Sestajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920
 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS PILSĒTĀ
 

PULKVEDIS – LEITNANTS
FRICIS KOCIŅŠ
1895 – 1941
 

KAPTEINIS
JĀNIS ĶĪSELIS
1897 – 1941
 

VIRSLEITNANTS
PAULIS OĻĢERTS JĀNIS KALNIŅŠ
1894 – 1919
 

VIRSSERŽANTS
HEINRIHS BUŠMEISTERS
1878 – 1926
 

SERŽANTS
KRISTAPS ĀLMANIS
1892 – 1931
 

SERŽANTS
NIKOLAJS GUDŽE
1902 – 1946
 

SERŽANTS
AUGUSTS TAUBE
1897 – 1976
 

KAPRĀLIS
ANSIS RŪDOLFS SĪPOLS
1892 – 1969
 

KAPRĀLIS
JĀNIS TĪSNERS
1896
 

DIŽKAREIVIS
HEINRIHS EDUARDS VILSONS
1882 – 1923
 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Katras stēlas aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ
 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Avoti: Jelgavas Vēstnesis, Nr. 39 (630), 26.09.2019.; jelgava.lv, 03.10.2019., 21.11.2019.; pilsetsaimnieciba.lv, 01.10.2019.

Jelgavas Baložu kapos LKOK Kristapa Ālmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Jelgavas Baložu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kristaps Ālmanis. Uz kapa uzstādīta kvadrāta formā veidota melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

KRISTAPS ALMANIS
1894.10.X – 1931.18.XI
 

SAULE VĒL AUGSTU,
BET TU JAU UZ DUSU
DARBA VĒL DAUDZ,
BET ROKAS TEV KLUSU.
 

Nekādas norādes uz to, ka K. Ālmanis ir Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, nav. Tajā pašā laikā viņa vārds minēts vienā no stēlām, kas uzstādītas Jelgavas Meža kapos, pieminot Jelgavas pilsētā un novadā dzimušos LKOK (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Kristaps Ālmanis dzimis 1892. gada 10. oktobrī (uz kapa plāksnes norādīts, ka dzimis 1894. gadā) Jelgavā. Beidzis četrgadīgo draudzes skolu. Mehāniķis, motorists uz tālbraucēja kuģa. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā, atrodoties Vladivostokā, iesaukts Krievijas armijā, no 1916. gada dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā), jātnieku izlūku komandā. Piedalījies 1916. gada marta kaujās, kā arī Ziemsvētku kaujās. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 30. novembrī pie Laižuvas miesta Lietuvā “zem spēcīgas ienaidnieka uguns [seržants] Ālmanis savas grupas priekšgalā pārcēlās pāri upei un uzbruka pretiniekam, tā radot bermontiešu rindās sajukumu, kas deva iespēju mūsu rotai bez zaudējumiem ieņemt Laižuvu”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. janvārī. Nodarbojies ar tirdzniecību Jelgavā. Piešķirta jaunsaimniecība Zaļenieku pagasta Deģu muižā. Miris 1931. gada 18. novembrī. 

Avot: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 38. lpp.; Cemety.lv.

Dobeles Pilsēta kapos LKOK Klāva Allēna individuāls apbedījums

Atrodas Dobeles pilsētas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Klāvs Allēns. 

Vēsturiska atkāpe. Klāvs Allēns dzimis 1890. gada 19. decembrī Bārtas pagastā. Izglītojies ministrijas skolā, pēc tam Liepājas pilsētas skolā. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 27. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. februārī, ieskaitīts Liepājas jaunformējamajos spēkos, vasarā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku, piedalījies cīņās pret lieliniekiem un bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Spilves pļavās Bites māju rajonā virsseržants Allēns “piedalījās 2 lielgabalu saņemšanā, nokļuvis ielenkumā, abus ieročus sabojāja un izveda savu nodaļu pie galvenajiem spēkiem”. 

Dienestu turpinājis arī pēc Neatkarības kara, dienējis 5. Cēsu kājnieku pulkā. No armijas atvaļināts, 1938. gada janvārī. 

Līdz 1941. gadam strādnieks a/s “Latvijas koks”, šokolādes un konfekšu fabrikā “Laima”. No 1942. gada sargs gumijas fabrikā “Varonis”. 

1944. gada rudenī, tuvojoties lieliniekiem, devies bēgļu gaitās uz Vadakstes pagastu Kurzemē. Aviācijas uzlidojuma laikā kontuzēts, slimojis. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, nonācis filtrācijas nometnē Kuldīgā. No 1947. gada strādājis Valsts tuberkulozes sanatorijas “Tērvete” palīgsaimniecībā Kalnamuižā, Dobeles komunālo uzņēmumu kombināta pirtī. No 1957. gada maija II grupas invalīds, dzīvojis Dobelē. 1958. gada rudenī pārcēlies uz Tērvetes ciema invalīdu namu “Mežmalieši”. Miris 1958. gada 4. decembrī Tērvetē.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 37. lpp.

piektdiena, 2024. gada 5. aprīlis

Rīgas Otrajos Meža kapos LKOK Ernesta Alkšņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Alksnis. 

Vēsturiska atkāpe. Ernests Alksnis dzimis 1895. gada 13. oktobrī (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā minēts 12. oktobris) Liepupes pagastā, Mētakas pusmuižā kalēja ģimenē. Kantorists. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā iestājies Krievijas armijā, dienējis 3. rezerves pulkā Pēterhofā, jūlijā iestājies 2. Oranienbaumas praporščiku skolā, ko beidzis oktobrī, iegūstot praporščika pakāpi. Nosūtīts uz 177. rezerves kājnieku pulku Novgorodā, 1915. gada decembrī pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). 1916. gada oktobrī paaugstināts par podporučiku, 1917. gada februārī piešķirta poručika, bet jūlijā – štabskapitana pakāpe. No 1916. gada oktobra bataljona izlūku komandas priekšnieks. Kaujās četrreiz ievainots. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru un Annas ordeņa IV šķiru. 

1917. gada jūlijā pārcelts uz latviešu strēlnieku rezerves pulku par rotas komandieri. Iesaistījies Latvju kareivju nacionālās savienības darbā. Oktobrī ievēlēts par virsnieku komitejas otro priekšsēdētāju. 1917. gada decembrī lielinieku apcietināts un nosūtīts uz Kronštati, pēc tam uz Tērbatu (Tartu), kur atbrīvots. Devies uz Petrogradu (Sanktpēterburgu), kur 1918. gada janvārī sociālistu revolucionāru (eseru) Centrālkomitejas uzdevumā piedalījies Satversmes sapulces apsardzes organizēšanā. Februārī atgriezies Latviešu strēlnieku rezerves pulkā Tērbatā, kur palicis līdz Vācijas karaspēka ienākšanai. No marta dzīvojis pie vecākiem Liepupes pagastā. Augustā atkal devies uz Petrogradu, kur darbojies Latviešu pagaidu nacionālās padomes uzdevumā. Oktobrī devies uz Maskavu, bet oktobra beigās atgriezies Latvijā, lai organizētu latviešu virsnieku darbību. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada novembrī kapteiņa pakāpē, piedalījies pirmo karaspēka vienību formēšanā, decembrī iecelts par Rīgas apsardzības štāba priekšnieku. No 1918. gada 13. decembra Kontroles un informācijas dienesta vadītājs. 1919. gada janvārī kā valdības kurjers devies uz Šveici, taču, nesaņemt ieceļošanas vīzu, bijis spiests palikt Vācijā. 20. maijā atgriezies Liepājā un strādājis Apsardzības ministrijā. 1919. gada augustā ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā un komandēts uz Ārlietu ministrijas Speciālo ziņu nodaļu, bet 25. septembrī ieskaitīts 7. Siguldas kājnieku pulkā par rotas komandieri. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. un 19. novembrī pie Svētes Alksnis, “izpildīdams bataljona komandiera pienākumus, ar 2 rotām radīja paniku ienaidnieka aizmugurē. Ielenkts no visām pusēm, izlauzās pie savējiem, neatstādams pretiniekam trofejas”. 

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. gada 21. novembra. Iecelts par bataljona komandieri, bet 1920. gada 3. martā – par 7. Siguldas kājnieku pulka komandiera pienākumu izpildītāju. Šajā amatā atradies līdz 17. maijam, kad atgriezies savā bataljonā. 1920. gada 9. novembrī no armijas atvaļināts. 1922. gadā nodots karatiesai apsūdzībās par komunistiskās Krievijas spiegu atbalstīšanu mantrausīgos nolūkos, taču attaisnots, pamatojoties uz miera līguma punktu, kas paredzēja pilsoņu nesodīšanu par nodarījumiem, kas veikti otras karojošās puses labā. 

Studējis jurisprudenci Latvijas Universitātē, minerālūdeņu iestādes un kinoteātra īpašnieks Jelgavā. Piešķirta jaunsaimniecība Liepupes pagastā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gadā pārcēlies uz Rīgu, limonādes ekstraktu laboratorijas vadītājs. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā kā Rīgas 1. tirdzniecības uzņēmuma, invalīdu kooperācijas pārvaldes pilnvarotais sagādnieks no 1946. līdz 1948. gadam dzīvojis toreizējā Gruzijas PSR un Vidusāzijā. Pēc atgriešanās Rīgā no 1948. gada 1. jūnija juriskonsults Latvijas pārtikas rūpniecības un produktu realizācijas kantorī. No 1951. līdz 1954. gadam juriskonsults dažādos uzņēmumos. Miris 1958. gada 9. augustā. 

Ernesta Alkšņa vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 36. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 64.-65. lpp.