Priekuļu pagasta Jaunraunas kapos LNK kritušā Voldemāra Ozola individuāls apbedījums

Atrodas Priekuļu pagasta Jaunraunas kapos. 

Ir ziņas, ka Jaunraunas kapos apbedīts 1919. gada 21. jūnijā pie Jaunraunas muižas kritušais 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka kareivis Voldemārs (Valdemārs) Ozols, taču Lismanim apbedījumu nav izdevies atrast. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 49. lpp.

Baltinavā LNK kritušo karavīru Brāļu kapi

Atradušies Baltinavā, precīza vieta nav zināma. 

Baltinavā pirms Otrā pasaules kara atradušies brāļu kapi, kuros esot apglabāti Latvijas Neatkarības karā kritušie karavīri. Brāļu kapus esot iekārtojusi Latvijas Nacionālās jaunatnes savienība. 

Apbedīto skaits nav zināms. Latvijas Neatkarības karā, dienot Latgales partizānu pulka sarakstā, krituši 16 Baltinavas pagasta pilsoņi. Vēl divi miruši no kaujā gūtiem ievainojumiem. Cik no viņiem apbedīti Baltinavas brāļu kapos, nav zināms. Saskaņā ar Latgales divīzijas kritušo sarakstu Baltinavā skaitās apbedīti trīs Latgales partizānu pulka karavīri: 

1) dižkareivis Ločmelis Antons, kritis 1920. gada 9. janvārī; 

2) kareivis Nikolajs Pavlovs, kritis 1919. gada 19. oktobrī; 

3) kareivis Broņislavs Slišanovs, kritis 1919. gada 15. jūlijā. 

Pēc komunistiskās okupācijas brāļu kapi dabā vairs nav konstatējami. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 26. lpp.

Balvos LNK kritušo karavīru Brāļu kapi

Atradušies Balvos, precīza vieta nav zināma. 

Balvos pirms Otrā pasaules kara atradušies brāļu kapi, kuros esot apglabāti vairāki desmiti Latgales Partizānu pulka karavīri, kas krituši Latvijas Neatkarības karā 1919. un 1920. gadā. Saskaņā ar Latgales divīzijas kritušo sarakstu Balvos apbedīti 38 karavīri, taču konstatēts, ka vismaz daži no tiem ir apbedīti pagasta kapsētās citviet. Tāpēc nav zināms, cik īsti kritušo varētu būt apglabāti brāļu kapos Balvos. 

Pēc komunistiskās okupācijas brāļu kapi dabā vairs nav konstatējami. Izteikti pieņēmumi, ka tie atradušies aiz Rozu kapiem. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 25. lpp.

Viļānos LNK kritušo karavīru brāļu kapi

Atradušies Viļānos, precīza vieta nav zināma. 

Saskaņā ar Rēzeknes apriņķa priekšnieka ziņojumu Brāļu kapu komitejai vienīgie latviešu karavīru brāļu kapi apriņķa teritorijā atrodas toreizējā Viļānu (Viļēnu) miestā. Tur esot apglabāti aptuveni 25 karavīri. Par šādu brāļu kapu esamību vēsta arī Latviešu konversācijas vārdnīca. Tie minēti arī tā laika presē. Piemēram, laikraksts “Latgales Vēstnesi” 1936. gada 21. jūlijā raksta, ka savas desmit gadu dibināšanas jubilejas svinības Latvijas katoļu jaunatnes Viļēnu nodaļa 11. jūlijā ievadījusi “ar svinīgu gājienu uz Viļēnu Brāļu kapiem, kur pie Atbrīvošanas cīņās kritušo latviešu kapiem nolika vaiņagu.” 

Tomēr ziņu par to iespējamo atrašanās vietu nav, un pēc komunistiskās okupācijas nav konstatētas nekādas vizuālās pazīmes, kas uz to norādītu. 

Konkrētas ziņas ir par septiņiem karavīriem, kas varētu būt apglabāti Viļānu brāļu kapos: 

1) 2. Ventspils kājnieku pulka 5. rotas seržants Mārtiņš Jātnieks, miris no ievainojuma 1920. gada 12. janvārī pulka pārsiešanas punktā; 

2) 2. Ventspils kājnieku pulka dižkareivis Mārtiņš Maika, kritis 1920. gada 16. janvārī pie Viļāniem; 

3) 2. Ventspils kājnieku pulka 10. rotas kareivis Pēteris Purgailis, kritis 1920. gada 13. janvārī pie Sulu sādžas; 

4) 8. Daugavpils kājnieku pulka 5. rotas kareivis Klāvs Skrubis, kritis 1920. gada 13. janvārī; 

5) 8. Daugavpils kājnieku pulka 5. rotas kareivis Jānis Vārna, kritis 1920. gada 13. janvārī; 

6) Latgales partizānu pulka 2. rotas kareivis Aleksandrs Miks, kritis 1920. 18. aprīlī pie Žogovas (Rītupes) stacijas; 

7) Latgales partizānu pulka kareivis Staņislavs Pranskums (Prauskums), kritis 1920. 2. aprīlī. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 236. lpp.; Latviešu konversācijas vārdnīca. 8. sēj. Rīga: A. Gulbja apgāds, 1932-33. 15718 sl.; Latgales Vēstnesis, Nr. 56, 21.07.1936.

Suntažu kapos LNK kritušā Kārļa Rodberga individuāls apbedījums

Atrodas Suntažu kapos. 

Apbedīts 1920. gada 3. janvārī Rīgas Bērnu slimnīcā no ievainojumiem mirušais kareivis Kārlis Rodbergs. Lismanis, domājams, kļūdaini apgalvo, ka Rodbergs dienējis 1. Kurzemes sapieru bataljona 1. rotā, taču šāda vienība nekad nav pastāvējusi. Lismanim kapavietu nav izdevies atrast.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 229. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 166. lpp.

Lēdurgas kapos LNK kritušā Jēkaba Kaspara individuāls apbedījums

Atrodas Lēdurgas kapos. 

Saskaņā ar Rīgas apriņķa priekšnieka 1922. gada 1. marta ziņojumu Armijas galvenajam štābam Lēdurgas kapos apbedīts Latvijas Neatkarības karā kritušais Jēkabs Kaspars, kura kapu kopj piederīgie. Lismanim kapu dabā nav izdevies atrast. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 184. lpp.