Atradušies Viļānos, precīza vieta nav zināma.
Saskaņā ar Rēzeknes apriņķa priekšnieka ziņojumu Brāļu kapu komitejai
vienīgie latviešu karavīru brāļu kapi apriņķa teritorijā atrodas toreizējā
Viļānu (Viļēnu) miestā. Tur esot apglabāti aptuveni 25 karavīri. Par šādu brāļu
kapu esamību vēsta arī Latviešu konversācijas vārdnīca. Tie minēti arī tā laika
presē. Piemēram, laikraksts “Latgales Vēstnesi” 1936. gada 21. jūlijā raksta,
ka savas desmit gadu dibināšanas jubilejas svinības Latvijas katoļu jaunatnes
Viļēnu nodaļa 11. jūlijā ievadījusi “ar svinīgu gājienu uz Viļēnu Brāļu kapiem,
kur pie Atbrīvošanas cīņās kritušo latviešu kapiem nolika vaiņagu.”
Tomēr ziņu par to iespējamo atrašanās vietu nav, un pēc komunistiskās
okupācijas nav konstatētas nekādas vizuālās pazīmes, kas uz to norādītu.
Konkrētas ziņas ir par septiņiem karavīriem, kas varētu būt apglabāti
Viļānu brāļu kapos:
1) 2. Ventspils kājnieku pulka 5. rotas seržants Mārtiņš Jātnieks, miris no
ievainojuma 1920. gada 12. janvārī pulka pārsiešanas punktā;
2) 2. Ventspils kājnieku pulka dižkareivis Mārtiņš Maika, kritis 1920. gada
16. janvārī pie Viļāniem;
3) 2. Ventspils kājnieku pulka 10. rotas kareivis Pēteris Purgailis, kritis
1920. gada 13. janvārī pie Sulu sādžas;
4) 8. Daugavpils kājnieku pulka 5. rotas kareivis Klāvs Skrubis, kritis
1920. gada 13. janvārī;
5) 8. Daugavpils kājnieku pulka 5. rotas kareivis Jānis Vārna, kritis 1920.
gada 13. janvārī;
6) Latgales partizānu pulka 2. rotas kareivis Aleksandrs Miks, kritis 1920.
18. aprīlī pie Žogovas (Rītupes) stacijas;
7) Latgales partizānu pulka kareivis Staņislavs Pranskums (Prauskums),
kritis 1920. 2. aprīlī.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 236. lpp.; Latviešu konversācijas vārdnīca. 8. sēj. Rīga: A.
Gulbja apgāds, 1932-33. 15718 sl.; Latgales Vēstnesis, Nr. 56,
21.07.1936.