Laidzes pagastā pie “Ķīvīškroga” piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Laidzes pagastā pie “Ķīvīškroga”. 

Atklāts 2005. gada augustā. Neregulāras formas granīta plāksnē iekalts teksts: 

LAIDZES PAG. TERITORIJĀ 1947.20.VIII
TIKA NOŠAUTI NACIONĀLIE PARTIZĀNI
BĒRTULIS ŠTRAUS
ALFRĒDS VOLBEDAHTS
MĒS SEVI ZIEDOJĀM LATVIJAS BRĪVĪBAI 

Piemiņas akmeni par saviem līdzekļiem uzstādījis kritušo partizānu cīņu biedrs Kurts Grīnups. 

Vēsturiska atkāpe. 1947. gada 27. augustā (piemiņas akmenī iekaltais datums ir kļūdains) PSRS okupācijas karaspēka 36. strēlnieku pulks Laidzes pagasta “Tulpēs” ielenca nacionālos partizānus, kas pēc sava līdzšinējā komandiera Alberta Feldberga nāves tā paša gada 6. jūnijā (sk.) bija nolēmuši cīņu turpināt. Apšaudē krita Bērtulis Štrauss (“Bērtulis”) un Alfrēds Volbedahts (“Vecais”). 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 262. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 166. lpp.; Moiseičuks, A. Padomju varas cīnītāju kapi. Talsu novada muzeja raksti. III sēj., Talsi: Talsu novada muzejs, 2019. 283.-284. lpp.; Laiks, Nr. 34, 27.08.2005.

Īslīces pagasta “Jūriņās” piemiņas plāksne nacionālajam partizānam Jānim Gudžem

Atrodas Īslīces pagasta “Jūriņās”. 

Koka piemiņas plāksnē, kas uzstādīta vietā, kur 1947. gada 4. septembrī krita nacionālais partizāns Jānis Gudže, iegrebts teksts: 

ŠAJĀS MĀJĀS
1947. G. RUDENĪ NODEVĪBAS REZULTĀTĀ
TIKA NOGALINĀTS
NACIONĀLAIS KARAVĪRS
JĀNIS GUDŽE
MŪŽĪGA PIEMIŅA 

Piemiņas akmens Jānim Gudžem uzstādīts arī Īslīces pagasta “Kairās” (sk.). Viņam veltīts Baltais krusts savulaik bija uzstādīts arī Īslīcē pie bijušā pagastnama (sk.).

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 310.-311. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 5, 2000. gada septembris/oktobris, 15.-18. lpp.

Īslīces pagasta “Kairās” piemiņas akmens nacionālajam partizānam Jānim Gudžem

Atrodas Īslīces pagasta “Kairu” pagalmā. 

Piemiņas akmeni 1997. gada 9. augustā uzstādījusi “Kairu” saimniece un partizānu atbalstītāja Marta Grobiņa. Vienkāršā laukakmenī iekalts teksts: 

JĀNIS GUDŽE
1947. 13. VIII 

Vēsturiska atkāpe. Bijušā leģionāra Jāņa Gudžes izveidotā partizānu grupa darbojās Ceraukstes un Īslīces pagastos. 1947. gada 13. augustā Gudže viens pats bija ieradies partizānu atbalstītāju Grobiņu mājās “Kairās”. Lai gan mājas ielenca čekisti, viņam izdevās izlauzties, nogalinot divus čekas virsniekus un vienu NKVD Iekšlietu karaspēka karavīru. Vēl viens karavīrs apšaudē tika ievainots. Tomēr dažas nedēļas vēlāk čekai nodevības rezultātā atkal izdodas nonākt uz Gudžes pēdām, un 4. septembrī Īslīces pagasta “Jūriņās” apšaudē ar lieliniekiem partizāns krita. 

Piemiņas plāksne Jānim Gudžem uzstādīta arī Īslīces pagasta “Jūriņās” (sk.). Viņam veltīts Baltais krusts savulaik bija uzstādīts arī Īslīcē pie bijušā pagastnama (sk.).

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 310.-311. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 5, 2000. gada septembris/oktobris, 15.-18. lpp.

Īslīcē Baltais krusts nacionālā partizāna Jāņa Gudžes piemiņai

Atradās Īslīcē pie bijušā pagastnama. 

Atklāts 1997. gada 9. augustā. Pie krusta bija piestiprināta plāksnīte ar tekstu: 

Nacionālais partizāns
JĀNIS
GUDŽE 

Mūsu Tēvzemi aizstāvot
kritis cīņā pret komunistu
okupācijas varu
1947.g.IX 

Tagad krusts iznīcināts. 

Tajā pašā laikā piemiņas akmens Jānim Gudžem atrodas Īslīces pagasta “Kairu” pagalmā (sk.). Piemiņas plāksne Gudžem uzstādīta arī Īslīces pagasta “Jūriņās” (sk.).

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 310.-311. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 5, 2000. gada septembris/oktobris, 15.-18. lpp.

Ukros piemiņas zīme latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem

Ukros pie bijušās pamatskolas. 

Atklāta 2006. gada 21. oktobrī. Piemiņas zīme sastāv no Baltā krusta un tā pakājē uzstādītas melna granīta piemiņas stēlas, kurā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) un Lietuvas Brīvības cīnītāju savienības (LLKS) nozīmju attēlojuma iekalts teksts: 

PAR TEVI TĒVUZEME! 

UKRU PAGASTA
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
1944.G. – 1954.G. 

CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO OKUPĀCIJAS REŽĪMU
1948. GADA 26. OKTOBRĪ UKRU PAGASTĀ KRITA 

EIDIS-EDUARDS OZOLS
KRISTAPS SIĻĶE
ALFONSAS BUGNIUS
KOSTAS NORVAITIS 

Piemiņas zīmi uzstādījusi LNPA. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 320.-321. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 186. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 1, 2007. gada janvāris – marts, 31. lpp.

Pūres pagastā piemiņas zīme nacionālajam partizānam Jānim Bratuškinam

Atrodas Pie Pūres pamatskolas. 

Atklāta 2008. gada 25. septembrī vietā, kur 1946. gada 8. maijā kritis nacionālais partizāns Jānis Bratuškins. Melna granīta piemiņas stēlā zem krusta zīmes iekalts tests: 

PAR TEVI, TĒVUZEME 

CĪŅĀ AR PADOMJU OKUPANTIEM
PŪRES PAGASTA SKOLAS TUVUMĀ
1946. GADA 8. MAIJĀ 

JĀNIS BRATUŠKINS 

SAVU DZĪVĪBU ZIEDOJU
LAI JŪS, JAUNĀ PAAUDZE
DZĪVOTU BRĪVĀ LATVIJĀ 

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 327. lpp.

Aknīstes pagastā piemiņas akmens Susējas nacionālajiem partizāniem

Atrodas Aknīstes-Subates lielceļa labajā pusē pie pagrieziena uz Slati. 

Atklāts 1997. gada 11. novembrī. Piemiņas akmens metu izstrādājis un tā uzstādīšanu organizējis Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedrs arhitekts Gunārs Blūzma. Rupji apstrādātā laukakmenī zem krusta zīmes iekalts teksts: 

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU
SARGĀJ SAVU TĒVUZEMI.

 SUSĒJAS ROTAS NACIONĀJAJIEM PARTIZĀNIEM 

SESĒJAS KAUJĀS KRITUŠIE
ROTAS KOMANDIERIS ALBERTS KAMINSKIS
1929. – 1946.14.V
LĪNA KAMINSKA
1917. – 1945.9.IX
EDGARS ĒRGLIS
1920. – 1945.16.VII
JĀNIS GRĀBEKLIS
1923. – 1945.16.VII
ĀDOLFS RĀCENIS
1919 – 1945.16.VII
BROŅISLAVS
1945.16.VII

Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš

Piemiņas akmens izmaksājis aptuveni 500 latu. 

Vēsturiska atkāpe. Četri no partizāniem, kuru vārdi minēti piemiņas akmenī, krituši 1945. gada 16. aprīlī uzbrukumā Susējas pagasta izpildkomitejai. 

Kaujas gaita pamatā tiek aprakstīta sekojoši. Sākotnēji partizāni 16. jūlija agrā rītā ieņēmuši pozīcijas ceļa malā netālu no Susējas izpildkomitejas. Tad uz ceļa parādījusies tā dēvēto istrebiķeļu (iznīcinātāji jeb streboki) grupa un partizāni atklājuši uz tiem uguni. Istrebiķeļi atklājuši pretuguni un atkāpušies uz izpildkomitejas ēku. 

Ilgāku laiku turpinājusies savstarpēja apšaude, taču partizāniem ēkā nav izdevies ielauzties. Pēc kādas pusstundas kolaboracionistiem palīgā ieradusies okupācijas karaspēka grupa, iespējams, rotas sastāvā, kas no flanga atklājusi ložmetēju uguni uz partizāniem, kuri bijuši spiesti atkāpties. 

Par kopīgo uzbrukuma dalībnieku skaitu ir pretrunīgas ziņas – sākot ar nepilnu duci un beidzot ar 30 līdz 35 partizāniem, tajā skaitā lietuviešiem. Arī par kritušo partizānu skaitu dati nav precīzi, bet visbiežāk tiek minēti pieci. 

Kaujā zaudējumus cieta arī sarkanie. Krita pieci istrebiķeļi, un nāvējošu ievainojumu guva virsnieks, kas komandēja PSRS armijas vienību, kura ieradās palīgā kolaboracionistiem. 

Kritušie partizāni tikuši apglabāti mežā netālu no izpildkomitejas ēkas, taču gadsimta sākumā rīkotās ekspedīcijas laikā apbedījuma vietu nav izdevies atklāt. 

1. Piezīme. Piemiņas akmenī minētais Broņislavs, iespējams, ir partizāns Arvīds Bīriņš. 

2. Piezīme. Piemiņas akmenī iekaltais Alberta Kaminska dzimšanas gads acīmredzami ir kļūdains. A. Kaminska vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu sienā, kur kā viņa dzimšanas laiks norādīts 1921. gads. Patiesībā viņš dzimis 1920. gada 8. decembrī. 

Papildināts: 01.02.2023. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 336.-337. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 182. lpp.; Bruņinieks, H. Nāvi mānot: Sēlijas – Aknīstes, Biržu, Elkšņu, Gārsenes, Saukas, Susējas un Viesītes pagasta – nacionālie partizāni 1944.-1952. gads. Rīga: Latvijas mediji, 2022. 84.-94., 383. lpp.; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 262, 10.11.1997.; Brīvā Latvija, Nr. 56, 06.12.1997.

Dignājas pagasta Slīterānu kapos piemiņas akmens Jāņa Grāvera nacionālo partizānu grupai

Atrodas Dignājas pagasta Slīterānu kapos. 

Atklāts 2000. gadā.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 345. lpp.; Austrālijas Latvietis, Nr. 2527, 25.10.2000.

Dunavas pagasta Celminiekos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem

Atrodas Dunavas pagasta Celminiekos “Kuršu” sētā. 

Neregulāras formas granīta piemiņas stēlā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes atveidojuma iekalts teksts: 

NACIONĀLAJIEM
PARTIZĀNIEM 

BOĻESLAVS MIKULĀNS
(1918.-1951.9.V) 

ANTONS STARIS
(1909.-1953.III) 

KRITUŠI CĪNĀ PRET
KOMUNISTISKO REŽĪMU 

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 358.-359. lpp.

Kalna pagastā piemiņas akmens Pētera Prauliņa nacionālo partizānu grupai

Atrodas Kalna pagastā. 

Atklāts 1998. gada novembrī. Rupji apstrādātā laukakmenī zem krusta zīmes iekalts teksts: 

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU
SARGĀJ’ SAVU TĒVU ZEMI. 

PAR LATVJU TAUTAS BRĪVĪBU
KRITUŠIE NACIONĀLIE PARTIZĀNI 

PĒTERIS PRAULIŅŠ 1911.-1949.16.V

EDVĪNS SLIKŠĀNS 1925.-1949.16.V
ARTŪRS BRUŽUKS 1913.-1949.16.V
NEZINĀMS                           1949.16.V
NEZINĀMS                           1949.16.V 

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 360.-361. lpp.

Daudzeses pagastā piemiņas akmens nacionālo partizānu grupai “Vilkači”

Atrodas Daudzeses (Daudzevas) pagastā. 

Atklāts pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, pieminot brāļu Pormaļu vadīto nacionālo partizānu grupu “Vilkači”. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 371. lpp.; Brīvā Latvija, Nr. 42, 07.11.1998.

Jēkabpils pilsētas kapos nacionālās partizānes Irmas Bružukas individuāls apbedījums

Atrodas Jēkabpils pilsētas kapos. 

Pētera Prauliņa grupas partizāne Irma Bružuka pēc smaga ievainojuma 1947. gada 17. maijā mirusi Jēkabpils slimnīcā un tikusi apglabāta ārpus pilsētas kapiem. Taču, kapsētu paplašinot, viņas apbedījums nonācis kapu teritorijā un tagad atrodas pareizticīgo sektorā (2151 vieta). Sākotnēji Irmas Bružukas kapu pēc atgriešanās no izsūtījuma sameklējusi un slepus kopusi viņas māte. Apbedījums ticis iesvētīts tikai 1991. gada 13. augustā, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2003. gada maija beigās uz viņas kapa uzstādīts neregulāras formas granīta piemineklis. Tā uzstādīšanu finansējusi Kanādas latviešu sabiedrība un toreizējā Jēkabpils rajona pašvaldība. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 374.-375. lpp., Laiks, Nr. 23, 14.06.2003.; Cemety.lv.

Tabores pagastā piemiņas vieta Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupai

Atrodas Tabores pagastā. 

Atklāta 1997. gada 21. jūnijā vietā, kur čekisti grantsbedrēs savulaik aprakuši 1948. gada 7. decembrī kritušo Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupas sešu cīnītāju mirstīgās atliekas. Partizānu līķi vēlāk izrakti un aizvesti nezināmā virzienā. 

Piemiņas vietas iekārtošanu organizējusi Daugavpils Baltslāvu biedrības priekšsēdētāja Ludmila Koroļova, kas iesaistījusi arī zemessargus. 

Mēnesi pēc piemiņas vietas atklāšanas tajā uzstādītais krusts ticis nolauzts, taču Baltslāvu biedrība to nekavējoties atjaunojusi. 

Piemiņas vieta iekārtota arī pie kādreizējās Skrudalienas ciema padomes, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes kritušo partizānu mirstīgās atliekas pirms tam bija izstādījušas apskatei un iedzīvotāju iebiedēšanai (sk.).

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 388. lpp.; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 157, 10.07.1997.; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 171, 26.07.1997.; Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 31, 31.07.1997.

Skrudalienā piemiņas vieta Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupai

Atrodas Skrudalienā pie kādreizējās ciema padomes. 

Atklāta 1997. gada 21. jūnijā vietā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik bija izstādījušas apskatei un pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai 1948. gada 7. decembrī kritušo Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupas sešu cīnītāju mirstīgās atliekas. 

Piemiņas vietas iekārtošanu organizējusi Daugavpils Baltslāvu biedrības priekšsēdētāja Ludmila Koroļova, kas iesaistījusi arī zemessargus. 

Piemiņas vieta iekārtota arī pie grantsbedrēm kaimiņos esošajā Tabores pagastā, kur čekisti pēc tam aprakuši partizānu līķus (sk.). 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 388. lpp.; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 157, 10.07.1997.; Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 31, 31.07.1997.

Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem

Atrodas Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos. 

Piemiņas zīmi veido Baltais krusts un tā pakājē novietota melna granīta stēla, kurā iekalts teksts: 

PAR TEVI, TĒVU ZEME! 

BEBRENES ROTAS
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM 

SALIMONS GABRIS (dz. 1916)
ALBERTS STRODS (dz. 1925)
STAŅISLAVS VOITIŠĶIS (dz. 1903)
LUDVIGS TAMANIS (dz. 1917) 

KRITUŠI CĪŅĀ PRET PADOMJU OKUPANTIEM

PIE LUDVIGOVAS 1945. GADA 4. AUGUSTĀ 

Vēsturiska piezīme. Par Ludvigovas kauju, kas notika pusceļā starp Ilūksti un Bebreni 1945. gada 3. augustā (piemiņas stēlā minētais datums, domājams, ir neprecīzs), tās dalībnieks Viktors Smelters 1992. gadā Totalitārisma seku dokumentācijas centram stāstījis sekojošo: “Pēc [Ilūkstes partizānu pulka komandiera Staņislava] Urbāna pavēles 1. bataljona komandieris O. Sudrabiņš mūs, četrus Staņislava Tamaņa vada vīrus, nozīmēja gājienam uz Eglaini. Mums bija jāpavada uz pulka štāba novietni lietuviešu partizānu grupa. Reizē ar mani gāja Jānis Bukeika, Pēteris Klaucāns un Kazimirs Malaševskis. Nakti pavadījām manas sievas vecāku mājās “Lībiešos” piecus kilometrus no Eglaines. Rītā mūs sagaidīja Kaminčas grupas komandieris Jānis Jaunzems un aizveda pie lietuviešiem. Atpakaļ uz Bebrenes mežiem mūs pavadīja arī Aloiza Gabra Eglaines grupas vīri. Kopā bijām ap 40 vīru. Ludvigovas pļavās mūs pārsteidza sarkanarmiešu ķēde, cenšoties ielenkt. Pirmie uguni atklāja lietuvieši. Kaujas vadību uzņēmās Jānis Jaunzems, pavēlēdams noturēties līdz tumsai. Pirmais krita Voitišķis, tad man blakus Ludvigs Tamanis. Starp četriem kritušajiem Eglaines partizāniem bija arī Alberts Strods un grupas komandieris Aloizs Gabris. Mēs tikām izklīdināti. Bataljona novietnē mēs četri atgriezāmies otrā dienā, pārējie – pēc nedēļas.” 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 388.-389. lpp.; Blūzma, G. Nacionālo partizānu karš Sēlijā. Pretestības kustība okupācijas varām Latvijā: Atmiņās un dokumentos no 1941. līdz 1956. gadam. Red.: Aļķis, I. Rīga: Izdevniecība Solvita, 1997. 278.-279. lpp.

Rubenes pagasta Slatē piemiņas zīme latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem

Atrodas Rubenes pagasta Slatē. 

Atklāta 2002. gada 25. oktobrī. Piemiņas zīme sastāv no Baltā krusta, kura betona pamatnē iestrādāta granīta piemiņas plāksne. 

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Tajā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes attēlojuma iekalts teksts: 

SLATES NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
JĀZEPA FRIČA 1920.-1947.
JOZAS STREIKUSA 1923.-1962.
JĀŅA RUZGA 1924.-1948.
VADĪTAJIEM
LATVIEŠU-LIETUVIEŠU CĪNĪTĀJIEM
PRET KOMUNISTISKO REŽĪMU
1944.1951.

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 368.-369. lpp.

Kalna pagastā piemiņas zīme Indāna-Grāvelsona nacionālo partizānu grupai

Atrodas Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu. 

Sākotnēji Balto krustu pie Sūpes purva netālu no vietas, kur dziļāk mežā atradās Indān-Grāvelsona nacionālo partizānu bunkurs, krusta pakājē uzstādīja kādreizējais partizānu sakarnieks Jānis Snikus. 2003. gada 22. oktobrī tika atklāta Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) uzstādītā granīta piemiņas stēla, kas darinātā pēc LNPA biedra arhitekta Gunāra Blūzmas meta un kurā zem LNAP nozīmes attēlojuma iekalts teksts: 

MĀRTIŅA POKĻEVINSKA
(1902.-1951.III)
VADĪTAJIEM
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM 

KRITUŠI CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO REŽĪMU
1950. GADA 25. FEBRUĀRĪ 

JĀNIS INDĀNS (1920)
JĀNIS GRĀVERSONS (1921)
VOLDEMĀRS SĀTNIEKS (1910)
ARTURS SNIKUS (1926)
VLADIMIRS – “KRIEVIŅŠ” (1922)
JĀNIS ĶEPINS (1910)
“DEDE” (1910) LIETUVA
MILDA INDĀNE (1927)
ALMA GRĀVERSONE (1921)
PĒTERIS INDĀNS (1890)
KRISTĪNE INDĀNE (1892)

Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš

Kā norāda vēsturnieks Haralds Bruņinieks, vairāku stēlā iekalto partizānu vārdi un dzimšanas gadi ir neprecīzi vai nepilnīgi un pareizi būtu vajadzējis būt sekojoši – Jānis Indāns (1920), Jānis Grāvelsons (1916), Voldemārs Otto Sātnieks (1911), Artūrs Snikus, (1926), Vasilijs Sokolovs “Krieviņš” (dzimšanas gads nav zināms), Jānis Ķepiņš (1906), Jonas Žukauskas “Dede”, (1898), Milda Indāne (1927), Alma Grāvelsone (1921) Pēteris Indāns (1884) un Kristīne Indāne (1897). 

Vēlāk krusts ticis nomainīts pret jaunu, lielāku.

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš

2019. gada 11. novembrī blakus piemiņas vietai tika atklāts informatīvs stends, kurā sniegtas ziņas par Indāna-Grāvelsona grupu. Tā uzstādīšanu organizējusi akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”.

Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Vienlaikus tika veikta piemiņas vietas labiekārtošana. Atkal tika nomainīts satrūdējušais krusts, bet granīta stēla no krusta pakājes tika pārnesta pa kreisi, novietojot to piemiņas vietas laukuma aizmugurējā malā. Jaunais krusts ir nedaudz mazāks, taču tagad tam ir betona pamatne. Piemiņas vietas labiekārtošanu organizēja Jāņa Snikus dēls Aigars Snikus kopā ar tuviniekiem un ar militārās tuvcīņas un vēstures apvienības “Tēvijas sargi” atbalstu.

Papildināts: 21.02.2022. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 361. lpp.; Jēkabpils Laiks, 11.11.2019.; Haralda Bruņinieka un Aigara Snikus sniegtā informācija.

Dunavas pagastā Dunavas kaujā kritušo nacionālo partizānu piemiņas vieta

Atrodas Dunavas pagastā Dunavas-Rubeņu lielceļa trešajā kilometrā ceļa kreisajā pusē. 

Piemiņas vieta atklāta 1995. gada 2. jūlijā tā dēvētās Dunavas kaujas vietā. Piemiņas vietā uzstādīts Baltais krusts, bet pa kreisi no tā mežmalā novietota granīta stēla, kurā iekalts teksts: 

DUNAVAS
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM 

EDUARDS PLATKANIS
VOICEKS PLATKANIS
ALBERTS KLIMANIS
VLADISLAVS BŪKA
PĒTERIS BERNĀNS
VLADISLAVS DILĀNS
JĀNIS ABARONS
JURIS TIMŠĀNS 

ŠIE LATVIJAS DĒLI
1945. GADA 2. JŪLIJĀ
ATDEVA SAVAS DZĪVĪBAS CĪŅĀ PRET
PADOMJU OKUPĀCIJU.

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Vēsturiska atkāpe. Nacionālajiem partizāniem, kas 1945. gada vasarā darbojās Dunavas apkārtnē, kļuva zināms, ka no Dvietes caur Dunavu uz Rubeņiem 2. jūlijā kravas automašīnā dosies PSRS NKVD Iekšējā karaspēka vienība. Minētās dienas vakarā ceļa līkumā aiz Dunavas kapiem slēpnī izvietojās 18 vīru liela partizānu grupa Eduarda Platkaņa vadībā. Tomēr partizānu saņemtās izlūkošanas ziņas bija neprecīzas, un čekistu vienība bija ievērojami lielāka. 

Pirmo lielinieku spēkratu partizāni ātrā uzbrukumā iznīcināja, likvidējot gandrīz visus tajā esošos čekistus. Tad, partizānus negaidīti pārsteidzot, parādījās vēl divas lielinieku automašīnas. Partizāniem nācās atkāpties pāri klajam laukam. Apšaudē krita grupas komandieris un vēl septiņi vīri, taču pārējiem izdevās atrauties no vajātājiem. 

Naktī cīņu biedri iznesa no kaujas lauka Eduarda un Voiceka Platkaņu mirstīgās atliekas, kas tika apglabātas Olāja mežā, bet vēlāk pārapbedītas Dunavas kapos (sk.). Taču sešu pārējo kritušo partizānu līķus savāca čekisti un aizveda uz Rubeņiem, kur tie pagastmājas priekšā tika izstādīti pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai. Pēc tam kritušo partizānu mirstīgās atliekas tikušas sadedzinātas. 

Piemiņas plāksne uzstādīta arī Rubeņos Dvietes kaujā kritušo partizānu mirstīgo atlieku sadedzināšanas vietā (sk.). Rubeņos uzstādīts arī kritušajiem partizāniem veltīts piemineklis (sk.). 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 348.-349. lpp.; Blūzma, G. Nacionālo partizānu karš Sēlijā. Pretestības kustība okupācijas varām Latvijā: Atmiņās un dokumentos no 1941. līdz 1956. gadam. Red.: Aļķis, I. Rīga: Izdevniecība Solvita, 1997. 277.-278. lpp.; Pavalstnieks, Nr. 27, 15.07.1995.; Diena, Nr. 152, 03.07.1995.

Rubeņos piemiņas plāksne Dunavas kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem

Atrodas Rubenes pagasta Rubeņos. 

Atklāta 1995. gada 2. jūlijā vietā, kur čekisti 1945. gada jūlijā publiski sadedzināja tā dēvētajā Dunavas kaujā (sk.) kritušo nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. 

Piemiņas plāksni, kas piestiprināta pie ozola stumbra stumbeņa, kokā darinājis mākslinieks Visvaldis Baumanis. Plāksnē iegrebts teksts: 

ŠEIT “RUBEŅOS” DUNAVAS KAUJĀ 1945. 2. VII
KOMUNISTI SADEDZINĀJA KRITUŠOS
NACIONĀLOS PARTIZĀNUS 

JĀNI ABARONU                  ALBERTU KLIMANI
VLADISLAVU BŪKU             KAZIMIRU TIMŠĀNU
PĒTERI BERNĀNU               VLADISLAVU DILĀNU
EDUARDU PLATKANI             VOICEKU PLATKANI 

LATVIJA ATCERIES MŪS! 

Brāļi Eduards un Voiceks Platkaņi piemiņas plāksnē minēti kļūdaini, jo viņu mirstīgās atliekas naktī pēc kaujas cīņu biedriem izdevās iznest no kaujas lauka. Sākotnēji abi brāļi tika apbedīti Olāja mežā, bet pēc tam pārapbedīti Dunavas kapos (sk.). 

Piemiņas zīmi uzstādījušas Latvijas Aizsargu Organizācijas Jēkabpils un Līvānu nodaļas.

Vienlaikus, izpaužoties politiskajām pretišķībām, Rubenes pagasta pašvaldība Rubeņos uzstādījusi Dunavas kaujā kritušajiem partizāniem veltītu pieminekli (sk.).

Papildināts: 19.02.2022.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 368.-369. lpp.; Pavalstnieks, Nr. 27, 15.07.1995.

Rubeņos piemineklis Dunavas kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem

Atrodas Rubenes pagasta Rubeņos. 

Atklāts 1995. gada 2. jūlijā. Pieminekli, kas veltīts tā dēvētajā Dunavas kaujā (sk.) kritušajiem nacionālajiem partizāniem veidojis tēlnieks Andrejs Jansons. Rupji apstrādātā iesarkanā laukakmenī pa kreisi no krusta zīmes iekalts teksts: 

ES
MIRSTU
PAR TICĪBU
UN BRĪVU
LATVIJU 

Piemineklim priekšā novietots vēl viens mazāks pelēks laukakmens, kurā iekalti kritušo vārdi: 

1945.G.2.VII KAUJĀ
KRITUŠI UN SADEDZINĀTI
JĀNIS ABARONS
VLADISLAVS BŪKA
PĒTERIS BERNĀNS
ALBERTS KLIMANIS
VLADISLAVS DILĀNS
KAZIMIRS TIMŠĀNS

Vienlaikus, izpaužoties politiskajām pretišķībām, Latvijas Aizsargu Organizācijas Jēkabpils un Līvānu nodaļas Rubeņos uzstādījušas Dunavas kaujā kritušajiem partizāniem veltītu piemiņas plāksni (sk.).

Papildināts: 21.02.2022.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 365. lpp.; Pavalstnieks, Nr. 27, 15.07.1995.; Diena, Nr. 152, 03.07.1995.

Dunavas kapos nacionālo partizānu brāļu Platkaņu individuāls apbedījums

Atrodas Dunavas kapos.

Apbedīti tā dēvētajā Dunavas kaujā (sk.) 1945. gada 2. jūlijā kritušie nacionālie partizāni brāļi Eduards un Voiceks Platkaņi.

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 346.-347. lpp.

Pilskalnes pagastā piemiņas vieta Dunavas nacionālajiem partizāniem

Atrodas Pilskalnes pagastā pa labi no Ilūkstes-Dvietes lielceļa pie “Timšāniem”. 

Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur 1947. gada decembrī krituši divi Dunavas nacionālie partizāni.

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

No granīta veidotajā neregulāras formas piemiņas zīmē iekalts teksts: 

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,
SARGĀJ SAVU TĒVU ZEMI. 

DUNAVAS
NACIONĀLAJIEM
PARTIZĀNIEM 

JURIS MEDVECKIS
1924.1.IX – 1947.1.XII 

GUNĀRS VANADZIŅŠ
1926.4.I – 1947.2.XII 

KRITUŠI CĪŅĀ AR ČEKAS KARASPĒKU

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 387. lpp.

Eglaines pagastā piemiņas zīme Ilūkstes nacionālo partizānu pulka Lietuviešu rotai

Atrodas Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem. GPS 55.959406, 26.061540

Atklāta 2009. gada 5. septembrī. Piemiņas zīmi veido Baltais krusts un tā pakājē uzstādīta, no melna granīta darinātā stēla, kurā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Lietuvas Brīvības cīnītāju apvienības nozīmju attēlojuma iekalts teksts: 

PAR TEVI, TĒVUZEME
ILŪKSTES NACIONĀLO PARTIZĀNU PULKA
LIETUVIEŠU ROTAI 

UŽ TAVE, TEVYNE
NACIONALINIŲ PARTIZANŲ ILŪKSTĖS PULKO
LIETUVIŲ KUOPAI 

CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO OKUPĀCIJAS REŽĪMU
1945. GADA 25. JŪNIJĀ UN 28. SEPTEMBRĪ RAUDAS MEŽĀ
SAVAS DZĪVĪBAS BRĪVĪBAI ZIEDOJA 

ANTANAS STREIKUS, PETRAS STREIKUS
MARIJONAS VARNA, KAZYS TUMĖNAS
JONAS VARNA, ANTANAS STUNDŽA
BRONIUS BUIČENKA, ANTANAS VASILIAUSKAS
LŪCIJA KRAUKLE-ŠALEHO, KĀRLIS CĀLĪTIS
VYTAUTAS IVAŠKA, VALE PUPEIKYTÉ
JUOZAPAS PĖSTINIS, JUOZAS MURAUSKAS
JONAS ŠILEIKIS, VINCAS ZAMARYS 

1945 METŲ LIEPOS 25 D. IR RUGSĖJO 28 D. LATVIJOJE
RAUDINĖS MIŠKE, JIE PAAUKOJO GYVYBES UŽ LAISVE
KOVODAMI PRIEŠ KOMUNISTINĮ REŽIMĄ 

PRISIMENAME IR TUOS, KURIŲ VARDAI NEŽINOMI 

UN PIEMINĀM TOS, KURU VĀRDUS NEZINĀM

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 386.-387. lpp.; Ilūkstes Novada Vēstis, Nr. 6, 2009. gada augusts/septembris, 4. lpp.

Aknīstē Sēlijas nacionālo partizānu brāļu kapi

Atrodas Aknīstes kapos Tirgus ielā.

Atklāti 2004. gada 30. oktobrī, kad kopējā kapā tika pārapbedītas Alfona Mežaraupa nacionālo partizānu grupas cīnītāju Alberta Karinkēviča, Viļa Tunķeļa, Arnolda Tunķeļa, Osvalda Tunķeļa un Ēvalda Kundzāna mirstīgās atliekas. Partizāni krita 1949. gada 19. decembrī Kalnu pagasta Dimantu mežā, aizstāvot savu ziemas bunkuru, kurā slēpās vairāku ģimeņu piederīgie – sievietes, bērni un sirmgalvji. 

Atsevišķā kapā pārapbedīja 1950. gada 25. februārī Elkšņu pagasta Sāpes purvā kritušā Voldemāra Sātnieka trūdus. 

Brāļu kapos uzstādīts Baltais krusts. Tā pakājē novietota melna granīta stēla, kurā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes atveidojuma iekalts teksts: 

SĒLIJAS
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM 

JŪS ZIEDOJĀT SAVAS DZĪVĪBAS
LATVIJAI
CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO
OKUPĀCIJAS REŽĪMU
1944.–1954.

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Pie brāļu kapu ieejas novietota kokā darināta norāde krusta formā, kurā iegrebts teksts: 

SĒLIJAS
NACIONĀLO PARTIZĀNU
BRĀĻU KAPI

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš

Uz jaunizveidotajiem brāļu kapiem tika pārvests arī piemiņas akmens, ko, sākoties Atmodai, pie bedres, kurā čekisti apraka Dimantu mežā kritušos partizānus bija uzstādījusi Staņislava Šadurska. Neregulāras formas granīta plāksnē iekalts teksts: 

IR ASARAS, KURAS TIKS
KLUSĪBĀ LIETAS,
IR RĒTAS, KAS DZĪDAMAS
NESADZĪS. 

Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš

Brāļu kapi ierīkoti ar Aizsardzības ministrijas un Aknīstes domes atbalstu. 

2005. gadā brāļu kapos tika pārapbedīti vēl 12 nacionālo partizānu un to atbalstītāju mirstīgās atliekas. Viņu vidū bija 1945. gada 13. februārī kritušie Osvalds Mežaraups Juris Lācis, Eduards Kaminskis, Antons Bružiks, Alberts Mežaraups un Jānis Britāns un divi nezināmi partizāni, kā arī četri čekistu noslepkavoties partizānu tuvinieki un atbalstītāji – Marta Mežaraupe, Juris Resnis, Alberts Lācis un Pēteris Bite (sk.). 

Papildināta: 13.11.2022. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 330., 335. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 143. lpp.; Latvija Amerikā, Nr. 45, 13.11.2004.; Laiks, Nr. 43, 29.10.2005.; jekabpilslaiks.lv, 11.11.2022.

Subatē piemiņas vieta Sēlijas latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem

Atrodas Subates-Obeļu (Obeliai) ceļa labajā pusē aptuveni kilometru no pilsētas centra. 

Vietā, kur čekisti grantsbedrēs savulaik apraka kritušos nacionālos partizānus, 2006. gada 15. septembrī tika atklāts Baltais krusts un granīta stēla, kurā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Lietuvas Brīvības cīnītāju apvienības nozīmju attēlojuma iekalts teksts latviešu un lietuviešu valodā: 

SĒLIJAS
LATVIEŠU UN LIETUVIEŠU
NACIONĀLAJIEM
PARTIZĀNIEM
CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO
OKUPĀCIJAS REŽĪMU 1944.-1953.G
VIŅI BIJA VIENOTI UN
KOPĀ ZIEDOJA SEVI BRĪVĪBAI 

SĖLIŲ KRAŠTO
LATVIŲ IR LIETUVIŲ
PARTIZANAMS
KOVOJUSIEMS PRIEŠ KOMUNISTINĮ
OKUPACINĮ REŽIMĄ 1944-1953M.
JIE BUVO VIENINGI IR
KARTU AUKOJO SAVE LAISVEI

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Piemiņas vietu iekārtojusi Latvijas Nacionālo partizānu apvienība kopā ar Lietuvas Brīvības cīnītāju apvienību, atbalstu sniedzot arī Subates un Obuļu pašvaldībām. 

2013. gada 24. aprīlī pa labi no Baltā krusta tika atklāta divdaļīga granīta piemiņas plāksne ar partizānu vārdiem. Plāksnes kreisajā pusē iekalts teksts: 

KRITUŠAJIEM
PAR LATVIJAS
UN LIETUVAS BRĪVĪBU
ŽUVE
KOVASE UŽ LATVIJAS
IR LIETUVAS LAISVS 

(Seko kritušo vārdi) 

“PIEMINĀM ARĪ MUMS
NEZINĀMOS…” 

“PRISIMENAME
IR TUOS KURUS NEŽINOME…”

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Plāksnes labajā pusē iekalti tikai kritušo vārdi. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 375. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 181. lpp.; Latvijas Avīze, 11.09.2006.; Latvija Amerikā, Nr. 37, 23.09.2006.; LSM.lv, 25.04.2013.