Bebrenes pagasta Ilzes luterāņu kapos LAK kritušā Eduarda Bucenieka individuāls apbedījums

Atrodas Bebrenes pagasta Ilzes luterāņu kapos. GPS 56.045007, 26.086886

Apbedīts Latvijas Atbrīvošanās karā kritušais Eduards Bucenieks. Uz kapa uzstādīts granīta piemineklis ar krustu. Pieminekļa pamatnē iekalts teksts:

EDUARDS BUCINIEKS

d. 1895 m. 1920.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 64. lpp.

Dvietes pagasta Būku kapos LNK kritušā Staņislava Voiceka individuāls apbedījums

Atrodas Dvietes pagasta Būku kapos. 

Apbedīts Latvijas Atbrīvošanās karā kritušais 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis Staņislavs Voiceks. Pie kapa uzstādīts betona piemineklis ar balta marmora piemiņas plāksni. 

Jānis Lismanis sākotnēji kļūdaini norādījis, ka S. Voiceks apglabāts Bebrenes pagasta Vairogu kapos.

S. Voiceka vārds minēts arī Augškurzemes partizānu pulkam veltītajā piemiņas zīmē Asarē (sk.). 

Labots un papildināts: 17.02.2024. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 64., 100. lpp.; Sarakste ar Jāni Lismani (16.02.2024.).

Kaldabruņas Ezerpurvu kapos LNK kritušā Alberta Grīslīša individuāls apbedījums

Atrodas Rubenes pagastā Kaldabruņas Ezerpurvu kapos. GPS 56.114916, 26.067669 

Apbedīts 1919. gada 11. novembrī kaujā ar bermontiešiem kritušais 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis Alberts Grīslītis. Asarē esošajā piemiņas zīmē Augškurzemes partizāniem (sk.) Grīslītis minēts kā seržants. Savukārt izdevumā “Pieminat viņus” kā Grīslīša nāves datums norādīts 5. decembris. 

Pie kapa Granīta piemineklis, kurā iekalts teksts: 

GRISLĪTS ALBERTS
DZ. 1894. G. KRITIS KAUJA
PRET VĀCU BERMONTA
BANDAM 11 XI 1919 G. 

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,
TĒVU ZEMI SARGADAMS 

Grīslīša vārds bija atrodams arī Kaldabruņas luterāņu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.). 

Papildināts 02.05.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 100, 108. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 25. lpp.

Kaldabruņas Ezerpurvu kapos LNK kritušā Pētera Grigaļa individuāls apbedījums

Atrodas Rubenes pagastā Kaldabruņas Ezerpurvu kapos. GPS 56.114916, 26.067669

Apbedīts 1919. gada 6. septembrī kritušais 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis Pēteris Grigalis. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav.

Grigaļa vārds bija atrodams arī Kaldabruņas luterāņu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.). Tas minēts arī Augškurzemes partizānu pulkam veltītajā piemiņas zīmē Asarē (sk.). 

Papildināts: 05.05.2021.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 100., 108., 109. lpp.

Kaldabruņas Ezerpurvu kapos LNK kritušā Rūdolfa Buķa individuāls apbedījums

Atrodas Rubenes pagastā Kaldabruņas Ezerpurvu kapos. GPS 56.114916, 26.067669

Apbedīts 1919. gada 3. oktobrī kritušais 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis Rūdolfs Buķis. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav.

Buķa vārds bija atrodams arī Kaldabruņas luterāņu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.), Augškurzemes partizānu pulkam veltītajā piemiņas zīmē Asarē (sk.), kā arī Līvānu Atbrīvošanas piemineklī (sk.). 

Papildināts: 05.05.2021.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 100., 108., 231. lpp.

Gaujienas kapos LKOK Osvalda Zariņa individuāls apbedījums

Atrodas Gaujienas kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Osvalds Zariņš. 1991. gada 18. augustā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Vēsturiska atkāpe. Osvalds Zariņš dzimis 1896. gada 7. oktobrī Gaujienas pagastā. Pamatskolas izglītība. Zemkopis Ilzenes pagastā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, ieskaitīts leibgvardes grenadieru pulkā, beidzis mācību komandu, pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku. Apbalvots ar Jura medaļas IV šķiru un Jura krusta IV šķiru.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 23. decembrī kaujā pie Skangaļiem dižkareivis Zariņš kā nodaļas komandieris trīs reizes piedalījās durkļu cīņās “un ar savu drosmi lielā mērā sekmēja kaujas uzdevuma izpildi”. Savukārt 1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna, “būdams sakarnieks pie rotas komandiera, savu pienākumu izpildes laikā tika ievainots, bet palika savā vietā, līdz viņu ievainoja otrreiz; Z. zaudēja samaņu un tika evakuēts”.

Pēc izveseļošanās zemkopis Ilzenes pagasta Zariņu mājās. Latvijas neatkarības pēdējos gados Ilzenes pagasta vecākais.

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1944. gada rudenī apcietināts, notiesāts uz 20 gadiem koncentrācijas nometnē, līdz 1954. gadam ieslodzījumā Karagandā. Latvijā atgriezies 1969. gadā. Miris 1973. gada 9. septembri.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 579. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas, Nr. 96. 17.08.1991.

Kaldabruņas luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atradās Červonkā Kaldabruņas luterāņu baznīcā. GPS 56.086944, 26.02222

Atklāta 1937. gada 23. maijā. Ozolkoka piemiņas plāksne darināta Liepājas Valsts lietišķās mākslas vidusskolā pēc skolotāja Bernsona meta. Tajā metāla inkrustācijā veidots teksts ar sešu Latvijas Atbrīvošanās karā un 18 Pirmajā pasaules karā kritušo draudzes locekļu vārdiem:

LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅĀS

UN PASAULES KARĀ KRITUŠIE

KALDABRUŅAS DRAUDZES DĒLI

ANDŽĀNS VILIS

BUCENIEKS ANDRĒJS

BUCENIEKS EDUARDS

BUĶIS RŪDOLFS

GRIGALIS PĒTERIS

GRĪSLĪTIS ALBERTS

BAĶIS PĒTERIS

BRIEDIS ROBERTS

BUCENIEKS JĀNIS

BALODIS JURIS

CIRVIS ĀDAMS

JERUŠEVICS JĀNIS

KANINS JĀNIS

KRIEVĀNS EDUARDS

KRIEVĀNS MĀRTIŅŠ

KRIEVĀNS PĒTERIS

MACULĀNS JĀNIS

MĪDERIS PĒTERIS

MUIŽNIEKS JĀNIS

PAVILĀNS MĀRTIŅŠ

PORIETIS EDUARDS

RIRICKIS ĀDAMS

STŪRĀNS ANDRĒJS

VĪĶIS JĀNIS

1914. – 1921. G.

PATEICĪBĀ UZLIEKAM

ZIEDUS JŪSU VELĒNĀM,

KĀ JŪS ZIEDAM DEVUŠI

DZĪVĪBU PAR DZIMTENI.

(Teksts rekonstruēts pēc ļoti nekvalitatīvas fotogrāfijas laikrakstā “Latgales Vēstnesis”, un vārdu rakstībā iespējams kļūdas)

Plāksnes uzstādīšanai nepieciešamos līdzekļus draudze savākusi ziedojumos un izrīkojumos.

Komunistiskās okupācijas laikā piemiņas plāksne, domājams, gājusi bojā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 109. lpp., Latgales Vēstnesis, Nr. 57, 24.05.1937.

Rubenes pagasta Rubeņu kapos četru LNK kritušo Augškurzemes partizānu apbedījumi

Atrodas Rubenes pagasta Rubeņu kapos. GPS 56.132897, 25.993905 

Apbedīti četri Latvijas Neatkarības karā kritušie Augškurzemes partizānu pulka (vēlākā 3. Jelgavas kājnieku pulka) karavīri. Šobrīd zināmi tikai divu apbedīto vārdi – Aleksandrs (Antons?) Baltmanis un Jānis Mickevičs. Tomēr zināms, ka visi četri minēti starp tiem sešiem kritušajiem Augškurzemes partizāniem, kuru vārdi bija iekalti Rubeņu katoļu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.).

Lismanism apbedījuma vietas nav izdevies atrast.

A. Baltmaņa un J. Mickeviča vārdi minēti arī Augškurzemes partizānu pulkam veltītajā piemiņas zīmē Asarē (sk.).

Papildināts 05.05.2021.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 108. lpp.; Rīts, Nr. 36, 30.09.1934.

Rubeņu katoļu baznīcā piemiņas plāksne LNK kritušajiem draudzes locekļiem

Atradās Rubeņu katoļu baznīcā. GPS 56.130485, 25.991153

Atklāta 1934. gada 29. septembrī. Piemiņas plāksnē iekalts teksts ar sešu Latvijas Neatkarības karā kritušo Augškurzemes partizānu, vēlāk 3. Jelgavas kājnieku pulka karavīru vārdiem:

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS

KRITUŠIE RUBEŅU DRAUDZES DĒLI.

MICKEVIČS JĀNIS,

BALTMANIS ANTONS,

GAILIS JĀNIS,

RASIMENS ANTONS,

SKRĒJĀNS JURIS,

STOČKA ANTONS.

1934. G. 29. IX

RUBEŅU DRAUDZE

Saskaņā ar tā laika preses ziņām četri no plāksnē minētajiem apglabāti Rubeņu kapos (sk.), viens – Rīgas Brāļu kapos, bet viens noslīcis Daugavā. Ir ziņas, ka Rubeņu kapos apglabāti Antons vai Aleksandrs Baltmanis un Jānis Mickevičs. Tajā pašā laikā ir ziņas, ka Jānis Gailis esot apglabāts Dunavas Jaunajos katoļu kapos (sk.). 

Komunistiskās okupācijas laikā piemiņas plāksne, domājams, gājusi bojā. 

Papildināts 02.05.2021. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 101, 108, 109. lpp.; Rīts, Nr. 36, 30.09.1934.

Biržu vecajos kapos LAK kritušā Jāņa Grīniņa individuāls apbedījums

Atrodas Biržu vecajos kapos.

Apbedīts 4. Valmieras kājnieku pulka kareivis Jānis Grīniņš, miris 1920. gada 15. janvārī pēc saindēšanās ar smacējošo kaujas gāzi. Uz kapa uzstādīts melna granīta piemineklis, kurā iekalts teksts:

Kareivs

Jahnis Teodors

Grihniņ

ds. 25. nov. 1900.

mir. 15. janv. 1920.

Piemineklis apgāzts un sadauzīts.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 110. lpp.

Sēlpils kapos LAK kritušā Teodora Spuras individuāls apbedījums

Atrodas Sēlpils (baznīcas) kapos.

Apbedīts 1920. gada 9. janvārī pie Plinovas kritušais 1. Liepājas kājnieku pulka 10. rotas kaprālis Teodors Spura. Uz kapa uzstādīts granīta krusts, kura cokolā iekalts teksts:

Sche dus Deewa meerā

Pirmā Leepajas pulka 10 rotas

kaprals Teodors Spura

Waroņu nahwe miris 9. janwari 1920. g. 21. g. w.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 114. lpp.

Annas pagasta Ezeriņu kapos LKOK Eduarda Meijera individuāls apbedījums

Atrodas Annas pagasta Ezeriņu kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Meijers. 1994. gada 30. jūlijā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Vēsturiska atkāpe. Eduards Meijers dzimis 1892. gada 2. martā (18. februārī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Annas pagasta Amaņos. Beidzis Annas pagastskolu.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Volīnijas kājnieku pulkā. 1916. gadā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, no tā uz Latviešu strēlnieku brigādes štāba komandanta rotu. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, apbalvots ar medaļu “Par drošsirdību kaujā”.

Latvijas armijā iestājies 1919. gada vasarā, 2. (5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Garozas apkaimē, “kad vācieši ielenca mūsu posteni Diču mājās, [seržants] M. pirmais metās durkļu cīņā, tā lielā mērā sekmēdams pretinieka atsišanu”. Savukārt 1920. gada 22. aprīlī Latgalē pie Baharevas sādžas viņš “pirmais ielauzās lielinieku ierakumos, nodūra ložmetējnieku apkalpi un sekmēja šīs sādžas ieņemšanu, 10 gūstekņu saņemšanu un smagā ložmetēja ieguvi”.

Atvaļināts 1920. gadā. Lauksaimnieks Toreizējā Kalncempju (tagad Stāmerienas) pagasta Dambekalnā.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā. Miris 1963. gada 30. janvārī.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 345. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas, Nr. 58. 30.07.1994.

Seces pagasta Stalānu kapos LNK kritušo karavīru brāļu kapi

Atrodas Seces pagasta Stalānu kapos. 

Apbedīti desmit 3. Jelgavas kājnieku pulka karavīri, kas krituši 1919. gada 3. novembrī pie Daudzevas stacijas kaujā ar bermontiešiem. Ierosinājumu brāļu kapos celt pieminekli izteica Latvju jaunatnes savienības Sērenes nodaļa, un 1924. gada 31. augustā tika likts pieminekļa pamatakmens. 

Piemineklis atklāts 1927. gada 17. jūnijā. Tas veidots pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta un mūrēts no rupji apstrādātiem pelēkiem vietējiem laukakmeņiem. Pieminekļa priekšā iemūrēta 188 kilogramus smaga slīpēta melna granīta plāksne, kurā iekalts zeltā iekrāsots teksts: 

KRITUŠI
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS
3. NOVEMBRĪ 1919. G. 

AUGSTMANIS TEODORS
GRUNTE OTTO
AUZIŅŠ ANDREJS
LIEPIŅŠ ARVĪDS
CIMMERMANIS ZAMUELS
ROZENTĀLS KRISTAPS
LĀCIS ALEKSANDRS
KALNIŅŠ FRICIS
NEIMANIS JĀNIS 

ŅEM TĒVU ZEME, TAVS ESMU VISS,
PRIEKŠ TEVIS LIELS ES UZAUDZIS.
TEV ZIEDOJIS ES DZĪVĪBU,
LAI GŪTU TEVIM BRĪVĪBU. 

Piemineklis uzstādīts uz trīspakāpju kaļķakmens un betona pamatnes. Tam nepieciešamie līdzekļi savākti ziedojumos. 

Lai gan dabā ir desmit kapu kopiņas, ko apjož betona apmales, piemineklī minēti tikai deviņu kritušo vārdi. 

Piecus no Stalānu kapos apbedītajiem – Teodoru Augstmani, Samuelu Cimmermani, Andreju Auziņu, Otto Grunti un Aleksandru Lāci – Lismanis vienlaikus minējis kā apbedītus Preiļu pagasta Dzeņu (Anspoku) kapos. Kļūda pamanīta jau pēc grāmatas izdošanas. 

Tajā pašā laikā Otto Gruntes vārds minēts arī Līvānu Atbrīvošanas piemineklī, norādot, ka viņš it kā kritis 3. oktobrī kaujās ar lieliniekiem Līvānu apkārtnē. Domājams, ka arī tā ir kļūda un ka patiesībā kaujās par Līvāniem kritis Alfreds Grunte, kas, šķiet, ir Otto brālis. 

Papildināts: 12.02.2024. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 10., 232. lpp.; Pēdējā Brīdī, Nr. 107, 15.07.1927.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 25., 57. lpp.; 3. Jelgavas kājnieku pulks: 1919. 16. VIII – 1929. 16. VIII. Sast. Labsvīrs, K. [Jelgava]: 3. Jelgavas kājnieku pulks, 1929. 176., 177. lpp.; Sarakste ar Jāni Lismani.

Sērenes pagastā pie Ancelānu mājām LAK krituša nezināma karavīra individuāls apbedījums

Atrodas Sērenes pagastā pie bijušo Ancelānu māju drupām. GPS 56.530572, 25.14248

Apglabāts nezināms Latvijas armijas karavīrs, kas kritis 1919. gada oktobrī sadursmē ar bermontiešiem pie Ancelānu mājām.

1929. gada 13. decembrī Sērenes pagasta valde ziņojusi Jēkabpils apriņķa valdei, ka kaps iežogots ar stiepļu pinuma žogu un uz tā uzlikts ozolkoka krusts ar uzrakstu.

1942. gada 15. maijā vietējie aizsargi uzlikuši jaunu krustu un iestādījuši četras liepiņas, no kurām tagad palikusi tikai viena.

1996. gadā kapu apsekošanā tika konstatēts, ka krusts un stiepļu pinuma žogs sagāzies. 1997. gadā tika izgatavots jauns krusts un koka sētiņa, bet jau gadu vēlāk ar Sērenes pagasta atbalstu agrākā Ancelānu māju saimnieka dēls A. Lejietis uz kapa uzstādīja granīta piemiņas plāksni.

Vēsturiska atkāpe. 1919. gadā naktī uz 30. oktobri kaujā pie mežsarga Ancelānu mājām tika nāvīgi ievainots 2. Ventspils kājnieku pulka 5. rotas leitnants Andrejs Lapiņš, kurš apglabāts dzimtas kapos Ādažu novadā (sk.). Palīdzot ievainotajam virsniekam nokļūt aizmugurē, krita kareivis Jānis Limmers un kareivis Teodors Puševičs (Potševics), bet, sedzot kaujas biedru atiešanu, gūstā krita un pēc spīdzināšanas, domājams, tika nogalināti vēl divi karavīri. Visi četri minētie karavīri sākotnēji bijuši apbedīti pie Ancelānu mājām.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 11.12. lpp.; Lismanis II.

Lizuma pagasta Velēnas Sila kapos piemiņas zīme LKOK Eduardam Sebrim

Atrodas Lizuma pagasta Velēnas Sila kapos.

Atklāta 1994. gada 11. novembrī. Piemiņas zīmi Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Eduardam Sebrim uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksnes tika uzstādītas arī atsevišķiem LKOK, kuru apbedījuma vietas nav zināmas vai neatrodas Latvijā. Tās veidotas pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču to virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Vēsturiska atkāpe. Eduards Sebris dzimis 1899. gada 19. novembrī Rankas pagastā zemkopja ģimenē.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Paaugstināts par kaprāli.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā naktī uz 18. novembri dižkareivis Sebris kopā ar diviem citiem kareivjiem “devās ienaidnieka aizmugurē pāri Lielupei, uzbruka pretinieka nometnei un piespieda to bēgt, ieguva vairākus pajūgus ar karamateriāliem, sabojāja telefona līnijas, tā saceldams apjukumu ienaidnieka rindās”.

Atvaļināts 1921. gada 1. decembrī. Jaunsaimnieks toreizējā Sinoles pagasta Zelleņos, aizsargu nodaļas dalībnieks.

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, pievienojies nacionālajiem partizāniem. 1946. gada 4. novembrī Rauzas upes apkārtnē kritis kaujā ar čekistiem. Komunistiskās okupācijas varasiestādes viņa mirstīgās atliekas publiski izstādījušas pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai un atpazīšanai, bet vēlāk kā neatpazītas apglabājušas nezināmā vietā.

Eduarda Sebra vārds iekalts arī piemiņas akmenī nacionālajiem partizāniem, leģionāriem un komunistiskā terora upuriem, kas uzstādīts Lizumā (sk.), kā arī piemiņas akmenī nacionālajiem partizāniem Virešu pagasta Sikšņos (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 464. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas, 23.11.1994.

Alūksnes Lielajos kapos LKOK Pētera Rumpāna individuāls apbedījums

Atrodas Alūksnes Lielajos kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Rumpāns. 1994. gada 6. augustā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Rumpāns dzimis 1886. gada 27. aprīlī Alsviķu pag. Pagastskolas izglītība. Zemkopis, strādājis pie tēva nomnieka Alsviķu pagasta Lapseniešos.

Pirmā Pasaules kara laikā 1916. gada februārī iesaukts Krievijas armijā, dienējis latviešu strēlnieku formējumos līdz 1917. gada decembrim.

1919. gada februārī mobilizēts Sarkanajā armijā, dienējis 1. Pleskavas pulkā, no kura dezertējis 1919. gada 20. maijā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 7. jūnijā Alūksnē, 7. Siguldas kājnieka pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem Kurzemē, kā arī citās kaujās.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī Kurzemē pie Popes, “kad liels ienaidnieka pārspēks uzbruka Popes komandantūrai un draudēja atgriezt atkāpšanās ceļu Ventspils virzienā, [kareivis] R. spēcīgā ugunī brīvprātīgi aizturēja bermontiešus, tā dodams mūsējiem iespēju bez īpašiem zaudējumiem atkāpties”.

Atvaļināts 1920. gada 5. septembrī. Zemkopis Alsviķu pagasta Tūjas muižā.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā, mūža nogalē pensionārs. Miris 1966. gada 3. novembrī.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 456.-457. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas, 06.08.1994.

Bērzaines saietu namā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem Jaunburtnieku pagasta pilsoņiem

Atrodas Bērzaines saietu namā (savulaik baznīcā).

Atklāta 1929. gada 22. jūnijā. Baltā marmorā darināto piemiņas plāksni uzstādījusi Jaunburtnieku pagasta aizsargu nodaļa, un tajā iekalts teksts:

PAR LATVIJU, LAIMI, BRĪVĪBU

MĒS DEVĀM SAVU DZĪVĪBU!

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS

UN PASAULES KARĀ KRITUŠIE

JAUNBURTNIEKU PAGASTA

PILSOŅI:

1918 – 1920.

GŪTMANIS FRICIS

OKLANDERS PĒTERS

RIKŠIS TEODORS

RUDZĪTIS PĒTERS

1914 – 1920.

CAKA PĒTERS

KALNIŅŠ PĒTERS

LAIVIŅŠ JĀNIS

LEIMANIS VOLDEMĀRS

PRIEDE AUGUSTS

REIMANIS AUGUSTS

TORMANIS AUGUSTS

VILNIS PĒTERS

LATVJU TAUTAS SIRDS UN

PRĀTS MŪŽAM JŪS GODINĀS.

JAUNBURTNIEKU PAGASTA PILSOŅI

UN PILSONES.

Lielāko daļu plāksnes uzstādīšanai nepieciešamo līdzekļu savākušas vietējās aizsardzes, bet atlikušo summu segusi Jaunburtnieku aizsargu nodaļa no saviem līdzekļiem.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piemiņas plāksne tikusi noņemta. Kādu laiku tā glabājusies par kapliču pārtapušās baznīcas zvanu telpā, bet pēc tam pārzāģēta uz pusēm un izmantota, lai izgatavotu plāksnes pie ieejas Valmieras Svētā Sīmaņa luterāņu baznīcā, kas okupācijas laikā bija pārveidota par koncertzāli un muzeju. Uz viena no piemiņas plāksnes fragmentiem otrā pusē tika iekalts teksts:

MUZEJS

KONCERTZĀLE

Bet uz otras:

ARHITEKTŪRAS PIEMINEKLIS

SĪMAŅA BAZNĪCA

CELTA 1283. G.

ATRODAS VALSTS AIZSARDZĪBĀ

Protams, sekoja tas pats teksts arī krievu valodā.

1990. gadā abi piemiņas plāksnes fragmenti aizvesti uz akmeņkaļu darbnīcu jauniekalto uzrakstu atjaunošanai, un tur atklājies to otrā pusē esošais oriģinālais teksts. Kāds no akmeņkaļiem telefoniski sazinājies ar toreizējo Bērzaines ciema izpildkomiteju un informējis par atradumu ciema padomes priekšsēdētāju Viju Auniņu, kas lūgusi darīt iespējamo, lai Bērzaine piemiņas plāksni atgūtu. Jau tā paša gada 12. augustā, mirušo piemiņas dienā, piemiņas plāksne novietota sākotnējā vietā un atkārtoti iesvētīta.

Informācija par kritušajiem, kuru vārdi iekalti piemiņas plāksnē:

1) Fricis Gūtmanis – 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis, bez vēsts pazudis 1919. gada 10. novembrī;

2) Pēteris Oklanders – 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis, miris no ievainojumiem 1920. gada 15. janvārī;

3) Teodors Rikšis (Rikše) – 9. Rēzeknes kājnieku pulka seržants, kritis 1919. gada 3. novembrī Bolderājas kāpās, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris;

4) Pēteris Rudzītis – 6. Rīgas kājnieku pulka dižkareivis, miris no ievainojumiem 1919. gada 12. novembrī;

5) Pēteris Caka – 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka kaprālis, kritis 1918. gada 20. februārī;

6) Pēteris Kalniņš – 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1917. gada 6. janvārī;

7) Jānis Laiviņš – 90. Oņegas kājnieku pulka kareivis, miris no ievainojumiem 1916. gada 16. septembrī;

8) Voldemārs Leimanis – 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1916. gada 23. decembrī;

9) Augusts Priede – 91. Oloņecas kājnieku pulka dižkareivis, kritis 1914. gada 19. septembrī;

10) Augusts Reimanis – 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1916. gada 23. decembrī;

11) Augusts Tormanis – latviešu strēlnieks, pazudis bez vēsts 1917. gadā;

12) Pēteris Vilnis – 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka dižkareivis, kritis 1916. gada 23. decembrī.

Papildināts: 28.01.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 342. lpp., Aizsargs, Nr. 6, 1929. gada jūnijs, 264. lpp.; Briedis, A. Tai plāksnei ir divas puses. Liesma, 30.07.1990. 2. lpp.

Alūksnes Lielajos kapos LKOK Arvīda Rozīša individuāls apbedījums

Atrodas Alūksnes Lielajos kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Arvīds Rozītis. 1994. gada 6. augustā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Vēsturiska atkāpe. Arvīds Rozītis dzimis 1897. gada 14. martā toreizējā Kolberģu (vēlāk Bejas) pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis.

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas seržants Rozītis “atklāja mūsu vienībai klāt lavošos pretinieku ķēdi, paziņoja par to komandierim un kopā ar savu vadu bermontiešu uzbrukumu atsita, tā glābdams pārējās vienības no briesmām un ļaudams tām sagatavoties kaujai”.

Atvaļināts 1921. gada 11. aprīlī. Zemkopis Mārkalnes pagasta Rozītēs, vēlāk toreizējā Bejas pagasta Lāčplēšos.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1953. gada dzīvojis Alūksnē, strādājis Naftas meklēšanas mehanizētajā kolonnā, vēlāk sargs. Miris 1963. gada 2. septembrī.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 452. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas, 06.08.1994.

Alūksnes Lielajos kapos LKOK Paula Reismaņa individuāls apbedījums

Atrodas Alūksnes Lielajos kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pauls Reismanis. 1994. gada 6. augustā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Vēsturiska atkāpe. Pauls Reismanis dzimis 1888. gada 30. oktobrī Annas pagastā. Pamatskolas izglītība.

1910. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2. Keksholmas kājnieku pulkā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā mobilizēts atkārtoti, dienējis 224. Juhņevas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā, ticis ievainots. Pēc izveseļošanās ieskaitīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemsvētku kaujās. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Armiju atstājis 1917. gada septembrī.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā Alūksnē, 2. (5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret landesvēru pie Cēsīm, Lodes stacijas un Juglas, pēc tam kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 2. jūlijā Rīgas apkaimē pie Lejkas mājām, “kad mūsu rotu sāka nikni apšaudīt, [virsseržants] R. ar labi mērķētu ložmetēja uguni apklusināja vācu ugunspunktus un padzina pretinieku no pozīcijām; pats tika ievainots”.

Atvaļināts 1920. gada 25. septembrī. Zemkopis Annas pagasta Dambjos.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis kolhozā “Umara” par klētnieku. Miris 1967. gada 18. jūlijā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 438. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas, 06.08.1994.

Alūksnes Lielajos kapos LKOK Roberta Krustiņa individuāls apbedījums

Atrodas Alūksnes Lielajos kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Krustiņš. 1994. gada 1. oktobrī uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā.

Vēsturiska atkāpe. Roberts Krustiņš dzimis 1896. gada 7. septembrī Mālupes pagasta Luņķos zemkopja ģimenē. Pēc pagastskolas pabeigšanas strādājis tēva saimniecībā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, iesaukts Krievijas armijā, dienējis Semjonovas leibgvardes pulka telefonistu komandā, beidzis mācību komandu. Piedalījies kaujās ar vāciešiem. Vēlāk dienējis 2. armijas automobiļu komandā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. jūnijā Alūksnē, ieskaitīts 7. Siguldas kājnieku pulkā un iecelts par sakaru vada komandieri. Piedalījies cīņās ar bermontiešiem pie Rīgas un Kurzemē, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Rīgā, kad 7. Siguldas kājnieku pulks uzbruka cementfabrikai un ienaidnieka artilērija sagrāva telefona līnijas, kaprālis Krustiņš, “neskatoties uz kaujas gāzu uzbrukumu, tiešā pretinieka ugunī vadus izlaboja, tā lielā mērā sekmēdams visa pulka kaujas uzdevuma veikšanu”.

Atvaļināts 1921. gada 10. martā virsseržanta pakāpē. Jaunsaimnieks Bejas pagasta Murjāņu ūdendzirnavās. Miris 1978. gada 19. aprīlī.

Papildināts: 03.02.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 273. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas, Nr. 76, 01.10.1994.; Malienas Ziņas, Nr. 77, 05.10.1994.