Atrodas Seces pagasta Stalānu kapos.
Apbedīti desmit 3. Jelgavas kājnieku pulka karavīri, kas krituši 1919. gada 3. novembrī pie Daudzevas stacijas kaujā ar bermontiešiem. Ierosinājumu brāļu kapos celt pieminekli izteica Latvju jaunatnes savienības Sērenes nodaļa, un 1924. gada 31. augustā tika likts pieminekļa pamatakmens.
Piemineklis atklāts 1927. gada 17. jūnijā. Tas veidots pēc arhitekta Aleksandra Birzenieka meta un mūrēts no rupji apstrādātiem pelēkiem vietējiem laukakmeņiem. Pieminekļa priekšā iemūrēta 188 kilogramus smaga slīpēta melna granīta plāksne, kurā iekalts zeltā iekrāsots teksts:
KRITUŠI
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS
3. NOVEMBRĪ 1919. G.
AUGSTMANIS TEODORS
GRUNTE OTTO
AUZIŅŠ ANDREJS
LIEPIŅŠ ARVĪDS
CIMMERMANIS ZAMUELS
ROZENTĀLS KRISTAPS
LĀCIS ALEKSANDRS
KALNIŅŠ FRICIS
NEIMANIS JĀNIS
ŅEM TĒVU ZEME, TAVS ESMU VISS,
PRIEKŠ TEVIS LIELS ES UZAUDZIS.
TEV ZIEDOJIS ES DZĪVĪBU,
LAI GŪTU TEVIM BRĪVĪBU.
Piemineklis uzstādīts uz trīspakāpju kaļķakmens un betona pamatnes. Tam nepieciešamie līdzekļi savākti ziedojumos.
Lai gan dabā ir desmit kapu kopiņas, ko apjož betona apmales, piemineklī minēti tikai deviņu kritušo vārdi.
Piecus no Stalānu kapos apbedītajiem – Teodoru Augstmani, Samuelu Cimmermani, Andreju Auziņu, Otto Grunti un Aleksandru Lāci – Lismanis vienlaikus minējis kā apbedītus Preiļu pagasta Dzeņu (Anspoku) kapos. Kļūda pamanīta jau pēc grāmatas izdošanas.
Tajā pašā laikā Otto Gruntes vārds minēts arī Līvānu Atbrīvošanas piemineklī, norādot, ka viņš it kā kritis 3. oktobrī kaujās ar lieliniekiem Līvānu apkārtnē. Domājams, ka arī tā ir kļūda un ka patiesībā kaujās par Līvāniem kritis Alfreds Grunte, kas, šķiet, ir Otto brālis.
Papildināts: 12.02.2024.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 10., 232. lpp.; Pēdējā Brīdī, Nr. 107, 15.07.1927.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 25., 57. lpp.; 3. Jelgavas kājnieku pulks: 1919. 16. VIII – 1929. 16. VIII. Sast. Labsvīrs, K. [Jelgava]: 3. Jelgavas kājnieku pulks, 1929. 176., 177. lpp.; Sarakste ar Jāni Lismani.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru