Alsungas Sv. Miķeļa katoļu baznīcā piemiņas plāksne LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Alsungas Sv. Miķeļa katoļu baznīcā. GPS 56.979722, 21.570556

Atklāta 1933. gada 6. augustā. Balta marmora plāksnē iegravēts teksts:

TAVA TAUTA NEZUDĪS, JA PAR TAUTU UZUPURĒSIES

DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU

par kuras brīvību atbrīvošanas cīņās arī

Alšvangas dēli ir ziedojuši savas dzīvības.

VIŅU MŪŽĪGAI PIEMIŅAI

VIETĒJIE AIZSARGI. 1933. g.

Komunistiskās okupācijas laikā plāksne pazudusi, un tās atrašanās vieta nav zināma.

Par draudzes saziedotiem līdzekļiem plāksne tika atjaunota un no jauna atklāta 2015. gada 11. novembrī. Jaunajā plāksnē tekstam apakšā pievienotas vēl divas rindiņas:

Piemiņas plāksni atjaunojusi Alsungas Sv. Miķeļa draudze

2015. g.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 160.lpp.; Kurzemnieks, Nr. 129, 13.11.2015.

Jūrkalnē piemineklis 1. PK un LNK kritušajiem pagasta pilsoņiem

Atrodas Jūrkalnes (Pilsberģes) katoļu draudzes kapos. GPS 57.005709, 21.385242 

1933. gadā pēc tiesneša Jāņa Raibarta iniciatīvas tika izveidota pieminekļa komiteja, kas ķērās pie ziedojumu vākšanas. Par pieminekļa atrašanās vietu tika izvēlēta Jūrkalnes katoļu draudzes kapsēta, kur savulaik tika apbedīti 22 jūrkalnieši, kurus 1906. gada 16. februārī (3. februārī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Valtaiķos nošāva cariskās Krievijas režīma soda ekspedīcija. 

Pēc arhitekta Pāvila Dreimaņa meta celtais piemineklis atklāts 1934. gada 15. augustā. Interesanti, ka pieminekļa projekts Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts arī tajā pašā dienā. 

Foto: 02.04.2024., Anna Gaile

Piemineklis būvēts no betona un laukakmeņiem. Tajā iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iegravēts teksts: 

LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS,
PASAULES KARĀ NO 1914–1920
UN 1905. G. NEMIEROS
KRITUŠIEM, MIRUŠIEM UN
BEZ VĒSTS ZUDUŠIEM
58 JŪRKALNIEŠIEM

Foto: 02.04.2024., Anna Gaile

Pieminekļa aizmugurē iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iekalts teksts: 

BALTIJAS JŪRAS KRASTOS
MŪŽAM MĀJOS
LATVJU VAROŅU GARS
1934. 

Zem plāksnes atrodas bronzas bareljefs – bruņucepure ar zobenu un ozolzaru, kas komunistiskās okupācijas laikā tika noplēsts, bet tagad atjaunots. Apmēram 4 metrus augstā pieminekļa virsotnē atrodas betona krusts. Tā priekšā – četras kapu kopas ar betona apmalēm. 

Foto: 02.04.2024., Anna Gaile

Daļu pieminekļa uzstādīšanai nepieciešamo līdzekļu piešķīrusi Jūrkalnes pagasta pašvaldība un sabiedriskās organizācijas. Kopumā pieminekļa komitejai izdevies savākt aptuveni 800 latus, ar ko pieticis vienīgi speciālo izdevumu segšanai. Pašus būvniecības darbus, piemēram, akmeņu pievešanu un mūrēšanu bez atlīdzības veikuši Jūrkalnes pagasta pilsoņi. 

Papildināts: 03.04.2024. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 358.lpp.; Valdības Vēstnesis, 183, 17.08.1934.; Rīgas Vēstnesis, Nr. 34, 24.08.1934.

Slampes pagastā Liepmežnieku jeb Ķemeru vecajos kapos 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas Slampes pagastā Liepmežnieku (Liepnieku) jeb Ķemeru vecajos (Fazānu) kapos uz dienvidiem no Ķemeru Meža kapiem, Ķemeru mežniecības Fazānu iecirknī, pa labi no ieejas. GPS 56.918806, 23.466379

Apbedīti 14 latviešu strēlnieki. Ir divas 2 x 3 metrus lielas kapu kopas un viens individuāls apbedījums. Pie vienas no lielākajām kapu kopā ir 2 satrunējuši koka krusti.

Saskaņā ar sarakstu, kuru pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, domājams, sastādījusi Brāļu kapu komiteja, starp 14 te apbedītajiem strēlniekiem minēti 1916. gada 14. septembrī kritušie Salmiņš un Balods Jānis.

Jūrmalas pilsētas Pieminekļu inspekcijai latviešu strēlnieku kapus pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē dabā parādījusi Gudes kundze no Ķemeriem.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 327.lpp.; Lismanis II.

Mazsalacas kapos LNK krituša nezināma igauņu karavīra individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. GPS 57.854754, 25.058913 

Apbedīts kāds nezināms Latvijas Atbrīvošanās karā kritis igauņu karavīrs. Bijis koka krusts bez uzraksta. Latvijas Brāļu kapu komitejas un Igaunijas Karavīru kapu aprūpes savienības kopējās ekspedīcijas laikā 1997. gada 23. augustā tika uzstādīts jauns koka krusts. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 348.lpp.; Lismanis II.

Mazsalacas kapos LNK kritušā Kārļa Sapraša individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. GPS 57.854754, 25.058913

Apbedīts 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis Kārlis-Arturs Saprašs Kārļa d., dzimis 1902. gada 4. aprīlī Mazsalacas pagastā, ievainots 1919. gada 3. novembrī pie Ziebergu mājām un miris no gūtā ievainojuma 1919. gada 4. novembrī. Lismanim Kapa vietu nav izdevies atrast.

Avots: Lismanis II.

Mazsalacas kapos LNK kritušā Arnolda Lejiņa individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. GPS 57.854754, 25.058913

Apbedīts 2. Ventspils kājnieku pulka (iepriekš Atsevišķā latviešu (Kalpaka) bataljona Cēsu rotas) leitnants Arnolds Lejiņš. Uz kapa ir vecs koka krusts un granīta kapa plāksne ar tekstu:

Leitnants

ARNOLDS LEJIŅŠ

dz. 26./VIII 1899.

m. 6./VIII 1920.

Tavs īsais mūžs

Bij veltīts tēvijai.

Vēl mērķis neaizsneegts

Sirds pukstēt rimst.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 347.lpp.

Mazsalacas kapos LNK kritušā Gustava Baloža individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. GPS 57.854754, 25.058913 

Apbedīts 1919. gada 3. novembrī Rīgā cīņu laikā ar bermontiešiem kritušais 8. Daugavpils kājnieku pulka leitnants Gustavs Balodis. Uz kapa ieapaļa melna granīta guļplāksne (12 x 61,5 x 128 cm), kurā zem krusta zīmes iekalts teksts: 

Še dus
8. Daugavpils kājn. Pul.
Leitnants
Gustavs Elmars Balodis
* 1894. 26. dec. † 1919. 3. nov.
kritis kaujā pret Bermontu pie Rīgas. 

Tēvu zemes brīvestību
Pirkām mēs ar asinīm. 

Labots: 15.06.2023. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 347.lpp.

Mazsalacas kapos LKOK kapteiņa Paula Zolta individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. GPS 57.854754, 25.058913  

Latviešu atsevišķās brigādes Atsevišķā studentu bataljona 2. rotas komandieris kapteinis Pauls Zolts, kas 1919. gada 18. maijā krita pie Kaugurciema, sākotnēji tika apbedīts brāļu kapos pie Ķemeru luterāņu baznīcas (sk.). 1920. gada 18. maijā viņa mirstīgās atliekas tika ekshumētas un pārvestas uz Mazsalacu, kur 25. maijā guldītas ģimene kapos.

1934. gada 9. septembrī uz Zolta kapa tika atklāta melna granīta kapa guļplāksne (13 x 59 x 117,5 cm) ar tekstu:

PAR TĒVZEMI MĪĻO

ES DZĪVĪBU ATSTĀJU ĶĪLĀ.

LĀČPLĒŠA K. O. K.

KAPTEINIS

PAULS ZOLTS

ATSEVIŠĶĀS STUDENTU BATALJONA

3. ROTAS KOMANDIERS

DZIM. 10. AUG. 1880. G.

KRITIS KAUJĀ PIE KAUGURIEM

18. MAIJĀ 1919. G.

SĒĻU PAGASTS.

Kapa plāksnes tekstā pieļauta tehniska kļūda un 2. rotas vietā lasāms “3. rota”. Tās uzstādīšanai līdzekļus ziedojusi Sēļu pagasta pašvaldība un sabiedriskās organizācijas.

Kapteiņa Zolta vārds iekalts arī piemineklī Kaugurciemā (sk.), kur 1919. gada 18. maija kaujā kopumā krita seši Atsevišķā studentu bataljona 2. jeb Zolta rotas karavīri.

Vēsturiska atkāpe. Pauls Zolts dzimis 1880. gada 11. jūlijā Sēļu pagasta Vecstārastos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies skolotāju seminārā, beidzis mērnieku taksatoru skolu Gorkos un strādājis par mērniecības darbu revidentu Harkovas guberņā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā un ieskaitīts 79. artilērijas brigādē. Visu Pirmā pasaules kara laiku aizvadījis Kaukāza frontē. Apbalvots ar Staņislava IV šķiras, Annas III un IV šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem. Pēc Krievijas armijas sabrukuma un lielinieku apvērsuma atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. janvārī un sākotnēji komandējis Atsevišķā latviešu (Kalpaka) bataljona Atsevišķās studentu rotas vadu, bet pēc rotas pārformēšanas par bataljonu iecelts par Atsevišķās latviešu (Baloža) brigādes Atsevišķā studentu bataljona 2. rotas komandieri. Piedalījies kalpakiešu cīņās pret lieliniekiem Kurzemē no Ventas līdz Lielupei. 

Pavēlē par Lāčplēša kara ordeņa piešķiršanu teikts, ka “1919. g. 18. maijā, kad 2 lielinieku pulki ieņēma nocietinātās pozīcijas pie Kauguriem un mūsējie bija spiesti atkāpties, Zolts ar savu rotu pārgāja pretuzbrukumā, durkļu triecienā sakāva ienaidnieku, atguva cīņā zaudētos ložmetējus un piespieda lieliniekus bēgt, atstājot kaujaslaukā vairāk nekā 50 kritušo”. Šajā kaujā kapteinis Zolts krita.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 346.-347.lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 587.-588. lpp.; Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920: Enciklopēdija. Red: Pētersone, I. Rīga: Preses nams, 1999. 419.lpp.; Rīts, Nr. 5, 30.08.1934.; Tālavietis, Nr.61, 21.05.1942.

Pie Ķemeru luterāņu baznīcas 1. PK kritušo latviešu strēlnieku un LNK kritušo karavīru brāļu kapi

Atrodas pie Ķemeru luterāņu baznīcas. 

Pa kreisi, uz rietumiem uz upītes pusi, apbedīti latviešu strēlnieki, kas krituši kaujās pie Ķemeriem un Smārdes, bet pa labi – Latvijas Neatkarības karā kritušie karavīri. 

1921. gada jūlijā pēc izbraukuma uz Sloku un tās apkārtni Vēsturisko kauju apzīmēšanas komisija, kas tikai dažas dienas iepriekš bija izveidota ar karaspēka inspektora Mārtiņa Peniķa pavēli, lēma, ka pie Ķemeru luterāņu baznīcas ceļams piemineklis. 

1924. gada 29. augustā tika likts pieminekļa pamatakmens, bet 14. septembrī – atklāts pats piemineklis. Tas veidots pēc arhitekta Eižena Laubes tipveida meta. Dzelzsbetona obeliska pakājē stilizēts pergamenta rullis ar tekstu: 

1915–1917
VAROŅU SLAVA NEMIRST MŪŽĪGI.
ŠE DUS 80 LATVJU STRĒLNIEKI,
MIRUŠI VAROŅA NĀVĒ
CĪŅĀS PRET VĀCIEŠIEM
NO
2. RĪGAS, 5. ZEMGALES, 6. TUKUMA,
7. BAUSKAS UN 8. VALMIERAS
LATVJU STRĒLNIEKU PULKIEM.
NEAIZMIRSTI ARĪ TU VIŅUS!

Foto: 03.08.2020., karaviru.kapi

Obeliska priekšpusē atveidota krusta zīme, bet aizmugurē - zobens un palmas zars.

Foto: 03.08.2020., karaviru.kapi

Pieminekli izgatavojusi Kuraua firma, un to uzstādījusi Brāļu kapu komiteja (BKK). Tomēr tā izgatavošanu organizējusi Vēsturisko kauju apzīmēšanas komisija un finansējusi Kara ministrija. Pieminekļa celtniecība izmaksājusi aptuveni 50 000 rubļu (1000 latu). 

2020. gada vasarā piemineklis ticis restaurēts. Betona plāksnē izdrupušais teksts ticis aizklāts ar akmens plāksni, kurā iegravēts identisks teksts.

Foto: 03.08.2020., karaviru.kapi

Precīzs apglabāto skaits un vārdi nav zināmi. Saskaņā ar 1916. gada preses ziņām pie Vecķemeru baznīcas apglabāts strēlnieks Mārtiņš Konrads, kas miris no ievainojuma 1916. gada 18. augustā, un 20. augustā kritušais strēlnieks Alfreds Bušs. Savukārt 2. septembrī apbedīti aptuveni 20 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona un 8. Valmieras latvieši strēlnieku bataljona karavīri, kas krituši Smārdes rajonā. 

Bijušā strēlnieka E. Klēberga 1959. gadā sastādītajā sarakstā minēti 29 pie Ķemeru baznīcas apglabāti strēlnieki – Bambis Kārlis (2. Rīgas bataljons), Bārtulis Žanis (4. Vidzemes bataljons), Betmans Kārlis (8. Valmieras bataljons), Brakmans Kārlis (7. Bauskas bataljons), Ērglis Miķelis (4. Vidzemes bataljons), Gailis Hermans (4. Vidzemes bataljons), Greiva Silvestrs (8. Valmieras bataljons), Jākobsons Pēteris (8. Valmieras bataljons), Jakubainis Dāniels (8. Valmieras bataljons), Juškevičs Pēteris (8. Valmieras bataljons), Kačanovs Ivans (4. Vidzemes bataljons), Kamenka Aleksandrs (8. Valmieras bataljons), Kikuts Jānis (8. Valmieras bataljons), Lange Augusts (8. Valmieras bataljons), Lejiņš-Leins Kārlis (8. Valmieras bataljons), Malciņš Jānis (7. Bauskas bataljons), Maizīts Paulis (2. Rīgas bataljons), Mendelsons Andrejs (4. Vidzemes bataljons), Paulis Kārlis (4. Vidzemes bataljons), Pāvuls Kārlis (4. Vidzemes bataljons), Plants Aleksandrs (4. Vidzemes bataljons), Puriņš Kārlis (8. Valmieras bataljons), Purmals Mārtiņš (7. Bauskas bataljons), Putels Kārlis (8. Valmieras bataljons), Rieksts Eduards (2. Rīgas bataljons), Šmits Alfreds (8. Valmieras bataljons). Vaiders Jānis (8. Valmieras bataljons), Zeltzaķis Kristaps (8. Valmieras bataljons), Ziemelis Andrejs (8. Valmieras bataljons). 

Savukārt Latvijas Neatkarības karā kritušo sektorā dabā redzamas trīs kapu kopiņas.

Foto: 03.08.2020., karaviru.kapi

Uz divām no tām ir betona piemiņas plāksnes ar sekojošu tekstu: 

LATVIEŠU ATSEVIŠĶĀ
BATALJONA 2. ROTAS KAREIVJI
FRICIS SILIŅŠ
JĀNIS KĀRKLIŅŠ
Krituši 1919. g. 18. maijā pie Kaugurciema 

un 

2. ESKADRONA
HERMANIS HUIKS
kapralis
VILIS OZOLIŅŠ
kareivis
Krituši 1919. g. 2. maijā pie Slokas

Foto: 03.08.2020., karaviru.kapi

Siliņa un Kārkliņa vārdi iekalti arī piemineklī Kaugurciemā (sk.), kur 1919. gada 18. maija kaujā kopumā krita seši Latviešu atsevišķās brigādes Atsevišķā studentu bataljona 2. jeb Zolta rotas karavīri, tostarp arī rotas komandieris Zolts. Sākotnēji pie Ķemeru baznīcas bija apglabāts arī Zolts, kas vēlāk tika pārapbedīts Mazsalacas kapos (sk.). Kā apglabāti pie Ķemeru baznīcas 3. Jelgavas kājnieku pulka kritušo sarakstā minēti arī pie Kaugurciema 18. maijā kritušie kareivji Andrejs Melngalvs un Žanis Pūlits. 

Savukārt Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas 2. jeb Goldfelda-Zeltiņa eskadrona karavīri Huiks un Ozoliņš krituši pie Jaunzemju mājām. 

Dokuments. 

Vēsturisko kauju apzīmēšanas komisija akts par izbraukumu uz Sloku 1921. gada 18. jūlijā 

Akts Nr 2. 

Pamatojoties uz karaspēka inspektora 1921. g. 15 jūlija pavēli Nr. 16, komisija, sastāvoša no priekšsēdētaja pulkveža Franča (1), locekļiem pulkveža Kalniņa (1), kapitana Ozola, karaspēka inženiera-virsleitnanta Berga (3) un kartografa-leitnanta Mora, 1921.gadā 18. jūlijā izbrauca uz Sloku, kā arī uz viņas apkārtni un apskatīja: 

A. Cīņas laukus, kur 1915. g. oktobra mēnesī norisinājušās pirmās latvju organizēta karaspēka (2. Rīgas un 3. Kurzemes strēlnieku bataljonu) kaujas pret vāciešiem. 

B. Kauju vietas, kur notikušas Latvijas atbrīvošanas cīņas 1919. g pavasarī starp Latvijas nacionālo armiju un Krievijas (padomju varas) karaspēku. 

C. Brāļu kapus Slokas pilsētas kapsētā, kurā paglabāti varoņu nāvē kritušie 2. Rīgas un 3. Kurzemes strēlnieku bataljona ap 150 strēlnieki (sk.). 

D. Brāļu kapus Ķemeros baznīcas setā, kur paglabāti varoņu nāvē kritušie 2., 5., 6., 7. un 8. strēlnieku pulku ap 80 strēlnieki, pēc kam komisija nolēma: 

1) Apskatītās cīņu vietas atzīt par vēsturiskām Latvijā. 

2) Apzīmēt šīs kaujas vietas ar kopēju pieminekli, uzceltu pie bijušās Ciņu mājas starp Slokas-Tukuma un Slokas-Kalnciema ceļiem (pēc projekta Nr. 1). 

Piezīme. Ceļamam piemineklim un piebraucamiem ceļiem no Slokas pagaidu pašvaldības atsavināms zemes gabals ap 2 ½ pūrv. lielumā. 

3) Brāļu kapus Slokas kapsētā un pie Ķemeru baznīcas iežogot ar dzelzs betona stabiņiem un uzceļot lielākus piramīdveidīgus dzelzsbetona stabus ar krusta zīmi un attiecīgu uzrakstu (pēc projekta Nr. 2). 

4) Projektu techniskās puses izstrādāšanu un izdevumu aprēķināšanu lūgt uzdot armijas techniskai pārvaldei. 

Komisijas priekšsēdētājs,
pulkvedis Francis. 

Locekļi:
pulkvedis Kalniņš,
kapitans M. Ozols,
inženieru Bergs.
---------------------------- 

(1) LKOK pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Jānis Francis (sk.).

(2) LKOK pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Jānis Kalniņš, bijušais 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieris. 

(3) virsleitnants (vēlāk pulkvedis-leitnants) Oskars Bergs (vēlāk Kalns). 

Papildināts: 04.11.2022. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 150.-151.lpp.; Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938. 109. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 210, 16.09.1924.; Valdības Vēstnesis, Nr. 266, 29.11.1923.; Latvijas Kareivis, Nr. 175, 05.08.1924.; Latvijas Kareivis, Nr. 153, 15.07.1926.