piektdiena, 2019. gada 31. maijs

Alsungas Sv. Miķeļa katoļu baznīcā piemiņas plāksne LAK kritušajiem draudzes locekļiem



Atrodas Alsungas Sv. Miķeļa katoļu baznīcā. GPS 56.979722, 21.570556

Atklāta 1933. gada 6. augustā. Balta marmora plāksnē iegravēts teksts:

TAVA TAUTA NEZUDĪS, JA PAR TAUTU UZUPURĒSIES
DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU
par kuras brīvību atbrīvošanas cīņās arī
Alšvangas dēli ir ziedojuši savas dzīvības.
VIŅU MŪŽĪGAI PIEMIŅAI
VIETĒJIE AIZSARGI. 1933. g.

Komunistiskās okupācijas laikā plāksne pazudusi, un tās atrašanās vieta nav zināma.

Par draudzes saziedotiem līdzekļiem plāksne tika atjaunota un no jauna atklāta 2015. gada 11. novembrī. Jaunajā plāksnē tekstam apakšā pievienotas vēl divas rindiņas:

Piemiņas plāksni atjaunojusi Alsungas Sv. Miķeļa draudze
2015. g.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 160.lpp.; Kurzemnieks, Nr. 129, 13.11.2015.

Jūrkalnē piemineklis 1. PK un LAK kritušajiem Jūrkalnes iedzīvotājiem



Atrodas Jūrkalnes katoļu draudzes kapos. GPS 57.005709, 21.385242

Atklāts 1934. gada 15. augustā. Piemineklis celts pēc arhitekta Pāvila Dreimaņa meta no betona un laukakmeņiem. Tā uzstādīšanai nepieciešamos līdzekļus piešķīrusi Jūrkalnes pagasta pašvaldība un sabiedriskās organizācijas. Piemineklī iestrādātajā melna granīta plāksnē iegravēts teksts:

LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS,
PASAULES KARĀ NO 1914–1920
UN 1905. G. NEMIEROS
KRITUŠIEM, MIRUŠIEM UN
BEZ VĒSTS ZUDUŠIEM
58 JŪRKALNIEŠIEM

Pieminekļa aizmugurē esošajā melna granīta plāksnē teksts:

BALTIJAS JŪRAS KRASTOS
MŪŽAM MĀJOS
LATVJU VAROŅU GARS
1934.
 
Zem plāksnes atrodas bronzas bareljefs – bruņucepure ar zobenu un ozolzaru, kas komunistiskās okupācijas laikā tika noplēsts, bet tagad atjaunots. Apmēram 4 metrus augstā pieminekļa virsotnē atrodas betona krusts. Tā priekšā – četras kapu kopas ar betona apmalēm.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 358.lpp.

ceturtdiena, 2019. gada 30. maijs

Slampes pagastā Liepmežnieku jeb Ķemeru vecajos kapos 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas Slampes pagastā Liepmežnieku (Liepnieku) jeb Ķemeru vecajos (Fazānu) kapos uz dienvidiem no Ķemeru Meža kapiem, Ķemeru mežniecības Fazānu iecirknī, pa labi no ieejas. GPS 56.918806, 23.466379

Apbedīti 14 latviešu strēlnieki. Ir divas 2 x 3 metrus lielas kapu kopas un viens individuāls apbedījums. Pie vienas no lielākajām kapu kopā ir 2 satrunējuši koka krusti.

Saskaņā ar sarakstu, kuru pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, domājams, sastādījusi Brāļu kapu komiteja, starp 14 te apbedītajiem strēlniekiem minēti 1916. gada 14. septembrī kritušie Salmiņš un Balods Jānis.

Jūrmalas pilsētas Pieminekļu inspekcijai latviešu strēlnieku kapus pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē dabā parādījusi Gudes kundze no Ķemeriem.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 327.lpp.; Lismanis II.