Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fridrihs Zommers-Vasarietis. Uz kapa uzstādīta baltā marmorā darināta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iegravēts teksts:
Vēsturiska atkāpe. Fridrihs (Fricis) Zommers dzimis 1881. gada 18. februārī Slokā būvuzņēmēja ģimenē. 1902. gadā beidzis Pērnavas ģimnāziju, pēc tam līdz 1906. gadam Rīgas Politehniskā institūtā studējis inženierzinātnes, bet no 1906. līdz 1910. gadam – ķīmiju. Vienlaikus no 1902. līdz 1909. gadam strādājis par fabrikas pārvaldnieku.
1910. gadā iestājies Krievu armijā, dienējis 2. pontonu bataljonā. 1911. gadā paaugstināts par inženieru karaspēka praporščiku un atvaļināts. Kieģeļrūpnieks Ozolnieku pagastā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada jūlijā atkātoti iesaukts armijā, dienējis 1. pontonu bataljonā. Piedalījies kaujās Galīcijas frontē, pēc tam pie Varšavas un atkal Galīcijā. Ticis ievainots. 1915. gada maijā paaugstināts par podporučiku, bet nākamā gada aprīlī – par poručiku. Bijis rotas komandieris, bataljona komandiera palīgs. 1917. gadā pārcelts uz Rīgā dislocēto 10. pontonu bataljonu par saimniecības priekšnieku. Pēc Krievijas armijas sabrukumam decembrī demobilizējies un atgriezies Rīgā. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, Annas ordeņa II un III šķiru un Jura ordeņa IV šķiru.
Pēc revolūcijas Krievijā aktīvs Latviešu Demokrātiskās partijas biedrs, darbojies Latvju kareivju nacionālajā apvienībā, Demokrātiskā bloka centrālās komitejas loceklis. Jau vācu okupācijas laikā sācis pulcēt Latvijai uzticamus militāros spēkus. 1918. gada 18. novembrī Zommera vadītai vienībai uzticēta Latvijas neatkarības proklamēšanas sapulces apsardze. Pēc vācu okupācijas varas sabrukuma piedalījies 1. Rīgas latviešu zemessargu rotas organizēšanā, virsleitnanta pakāpē ieņēmis saimniecības priekšnieka amatu, piedalījies Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas izveidē. Tautas Padomes loceklis. No decembra Atsevišķās (Studentu) rotas saimniecības priekšnieks. 1919. gada februārī iecelts par Aizputes apriņķa komandantu, pēc Jelgavas atbrīvošanas no lieliniekiem martā iecelta par Jelgavas-Dobeles apriņķa komandantu.
1919. gada 23. martā pēc konflikta ar vācu Dzelzsdivīzijas komandieri arestēts un atradies vāciešu apcietinājumā līdz 20. maijam. Pēc tam atbrīvots, piedalījies kaujā pie Piņķiem. Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par Rīgas Jaunformējamo spēku priekšnieku. No 1919. gada aprīļa paaugstināts par kapteini.
Sākoties bermontiešu uzbrukumam, piedalījies Studentu bataljonu formēšanā, cīnījies tā rindās kā rotas komandieris, 9. oktobrī ievainots, pēc tam turpinājis brīvprātīgo pulcēšanu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka, “kritiskā brīdī, kad Bermonta vienības tuvojās Rīgai, [kapteinis] Zommers ar sevišķu pašaizliedzību organizēja un saformēja Studentu bataljonu, pats tā pirmajās rindās aizstāvēja Rīgas tiltus un sekmēja mūsu armijas nostiprināšanos Daugavas labajā krastā”.
Par kauju nopelniem paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. gada 9. oktobra. Decembrī iecelts par Armijas galvenā štāba Karā iesaukto ģimeņu apgādības daļas priekšnieku.
No 1920. gada jūnijā atvaļināts, kļūstot par Tirdzniecības un rūpniecības ministru. Šajā amatā atradies līdz 8. decembrim. Pēc tam sācis atjaunot savu izpostīto ķieģeļu rūpnīcu, darbojies arī kā koktirgotājs. No 1926. līdz 1928. gadam Tirdzniecības un rūpniecības bankas speciālists mežu lietās. 1931. gada jūnijā Latvijas tirdzniecības atašeja vietas izpildītājs Lielbritānijā, jūlijā iecelts par Latvijas tirdzniecības pārstāvi Maskavā, bet no 1933. gada jūlija bijis tirdzniecības atašejs Lietuvā. No amata atbrīvots 1940. gada janvārī. Tajā pašā gadā mainījis uzvārdu uz “Vasarietis”. Apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru un Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķiru. Studentu korporācijas “Selonija” filistrs.
Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam Rīgā tekstilfabrikas “A. Dancigers” direktors. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā atradies ģimenes locekļu apgādībā.
Fridriha Zommera-Vasarieša vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Papildināts: 23.03.2024.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 588.
lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast.
Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 480.-481.
lpp.
