Liepājā Centrālkapos LKOK Rūdolfa Jaunzemja individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Centrālkapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Jaunzemis. 2002. gada 20. jūnijā uz kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

RŪDOLFS

JAUNZEMIS

1894 – 1981.

Piemiņas plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.

Vēsturiska atkāpe. Rūdolfs Jaunzemis dzimis 1894. gada 6. augustā Liepājā. Izglītojies vietējā reālskolā. Grāmatvedis.

Krievijas armijā iesaukts 1915. gadā, ieskaitīts 50. Belostokas kājnieku pulkā. No tā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku. Ziemassvētku kauju laikā ievainots un kritis gūstā. Atgriezies Latvijā 1918. gadā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada februārī Liepājā, Latviešu atsevišķā bataljona (vēlāk brigādes) Atsevišķās studentu rotas sastāvā piedalījies daudzās kaujās līdz Rīgas atbrīvošanai, pēc tam ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā un nosūtīts uz Latgali. Paaugstināts par virsseržantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. maijā Jūrmalā pie Kaugurciema pēc virsleitnanta Žaņa Ķinča ievainošanas kaprālis Jaunzemis uzņēmās vada komandēšanu, “sīvā cīņā izsita lieliniekus no ierakumiem un ieguva ložmetēju”.

Atvaļināts 1921. gadā. Dzīvojis Liepājā, kur strādājis par grāmatvedi 2. Liepājas savstarpējā kredītbiedrībā. Piešķirta jaunsaimniecība Vaiņodes pagasta “Jaunzemjos”. Vēlāk strādājis Valsts Kredītbankas Liepājas nodaļā.

1944. gada beigās kopā ar ģimeni izbraucis uz Vāciju, dzīvojis Berlīnē. 1945. gada aprīļa beigās apcietināts, tad ieskaitīts Sarkanajā armijā. 1945. gada rudenī atgriezies Liepājā, strādājis Liepājas zivju kombinātā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1981. gada 23. jūlijā Liepājā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 212. lpp.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.

Liepājā Ziemeļu kapos LKOK Jēkaba Klaviera individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Ziemeļu kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Klavieris. 1989. gada 11. janvārī uz viņa kapa tika atklāta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA

ORDEŅA KAVALIERIS

JĒKABS

KLAVIERIS

1865 – 1937

Piemiņas plāksne uzstādīta pēc Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Liepājas nodaļas ierosinājuma, kuram pievienojās arī citas neatkarības atbalstītāju organizācijas – “Helsinki–86” Latvijas jaunatnes apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, Latvijas Tautas fronte (LTF) un Vides aizsardzības klubs (VAK).

Saskaņā ar tā laika preses ziņām šī piemiņas plāksne uzstādīta komunistiskās okupācijas laikā iznīcinātās piemiņas zīmes vietā. Taču pagaidām par iepriekšējo piemiņas zīmi informāciju nav izdevies atrast.

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Klavieris dzimis 1865. gada 30. janvārī Džūkstē. 1879. gadā beidzis Džūkstes tautskolu, noliekot pilna kursa eksāmenu. Dzīvojis Liepājā, galdnieks.

No 1887. līdz 1891. gadam dienējis Krievijas armijā leibgvardes jēgeru pulkā, kur beidzis mācību komandu un paaugstināts feldfēbeļa pakāpē.

Pēc dienesta dzīvojis Liepājā, kur ilgu laiku strādājis par montieri un brigadieri Liepājas-Romnas dzelzceļa darbnīcās, bet no 1913. gada līdz pat Latvijas valsts dibināšanai strādājis Karaostas darbnīcās kā doku meistars.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. novembrī Liepājā, ieskaitīts 3. Latgales divīzijas papildu bataljonā.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī Liepājā, atkarojot bermontiešiem Ziemeļu fortu, Klavieris “brīvprātīgi piedalījās viskarstākajās cīņās, ar savu aukstasinību un drosmi aizrāva sev līdzi citus kareivjus, pats pirmais ielauzās fortā”.

Par nopelniem šajā kaujā apbalvots arī ar Francijas Kara Atzinības medaļu. Ar armijas virspavēlnieka ģenerāļa Jāņa Baloža 1920. gada 29. februāra pavēli paaugstināts par virsseržantu un ieskaitīts 10. Aizputes kājnieku pulka 1. rotā par goda karavīru uz mūžu. Klavieris ir vienīgais Latvijas armijas karavīrs, kas izpelnījies šādu pagodinājumu. Vienlaikus viņš ilgu laiku publiski godināts kā vecākais starp visiem Lāčplēša Kara ordeņa karvalieriem, lai gan Fricis Liepiņš (sk.) bijis divus gadus vecāks.

Pēc Latvijas Atbrīvošanās kara dzīvojis Liepājā. No 1920. līdz 1924. gadam bijis vecākais uzraugs Kara ministrijas Ēku un būvju pārvaldes Liepājas rajonā. Pēc šī amata likvidācijas izpildīja būvju grupas sarga vietu, bet pēdējos dzīves gados strādājis par ēkas uzraugu Sarkanā Krusta sanatorijā Karaostā. Miris 1937. gada 13. maijā.

Papildināts: 12.11.2019.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 248. lpp.; Komunists, Nr. 216, 14.11.1989.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 337, 11.11.1998.; Lāčplēsis, Nr. 5, 1937. gads, 96. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 107, 14.05.1937.

Liepājā piemiņas zīme vietā, kur krita LKOK Alfērds Klestrovs

Atrodas Liepājā pie dzelzceļa pārbrauktuves Brīvības ielā.

1935. gada 10. novembrī pie dzelzceļa dežuranta ēkas blakus dzelzceļa pārbrauktuvei uz toreizējās Gribiņas šosejas atklāja piemiņas plāksni bruņuvilciena “Kalpaks” komandierim un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim virsleitnantam Alfrēdam Klestrovam (Kļestrovam), kurš krita šajā vietā 1919. gada 4. novembrī kaujā ar bermontiešiem. Bronzas piemiņas plāksnē bija iekalts teksts:

1919. G. 4. NOVEMBRĪ

ŠEIT KRITA CĪŅĀ PAR LATVIJU

BRUŅOTĀ VILCIENA “KALPAKS” KOMANDIERS

VIRSLEITNANTS KLESTROVS

LATVIJAS DZELZCEĻNIEKU BIEDRĪBA.

Blakus ēkai no oļiem tika izveidots Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.

Komunistiskās okupācijas laikā šīs piemiņas zīmes tika iznīcinātas.

Sākoties Atmodai, 1989. gadā pēc Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Liepājas nodaļas ierosinājuma, kuram pievienojās arī citas neatkarības atbalstītāju organizācijas – “Helsinki–86” Latvijas jaunatnes apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, Latvijas Tautas fronte (LTF) un Vides aizsardzības klubs (VAK), tika izgatavota jauna bronzas piemiņas plāksne. Tā tika atklāta tā paša gada 11. novembrī. Jaunajā plāksnē iekaltais teksts bija mainīts:

1919. G. 4. NOVEMBRĪ, AIZSTĀVOT

LIEPĀJU PRET VĀCU BERMONTA

ARMIJU, ŠEIT KRITA LATVIJAS

ARMIJAS VIRSLEITN. ALFRĒDS

KLESTROVS, BRUŅUVILCIENA

“KALPAKS” KOMANDIERIS.

1998. gadā arī atjaunotā piemiņas plāksne tika nozagta, tāpēc tika izgatavota trešā plāksne, kuru šoreiz fabrikā “Liepājas metalurgs” atlēja čugunā, saglabājot 1989. gadā uzstādītās piemiņas zīmes tekstu. Turklāt tā vairs netika piestiprināta pie dzelzceļa dežuranta ēkas sienas, bet, iestrādāta laukakmenī, novietota blakus namiņam. Trešās piemiņas zīmes uzstādīšanu organizēja “Nacionālo Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa un tā tika atklāta 1998. gada 4. novembrī.

2002. gadā “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa piemiņas plāksni uzstādīja arī Alfrēda Klestrova atdusas vietā Liepājas Līvas kapos (sk.).

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 171.-172. lpp.

Liepājā Līvas kapos LAK kritušo ebreju karavīru brāļu kapi

Atrodas Liepājā Cenkones ielā 18/20 Līvas (kādreiz Bārenbušas) kapu bijušajā ebreju nodalījumā. GPS 56.493277, 21.007028

Apbedīti seši ebreju karavīri, kas krituši Liepājas aizstāvēšanas kaujās ar bermontiešiem 1919. gada novembrī.

1934. gada 13. oktobrī brāļu kapos atklāts J. Āboliņa akmeņkaļu firmā darināts piemineklis ar pulētu melna granīta plāksni (105 x 62 cm) centrā, kuras priekšpusē divās slejās (latviski un jidišā) iekalts teksts:

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS ARMIJAS

ŽĪDU TAUTĪBAS KARAVĪRI –

CĪŅĀ PIE LIEPĀJAS

AIZSTĀVĒŠANAS KRITUŠI

1919. G. NOVEMBRĪ

VEINERS JĀZEPS,

FRIEDMANS ELIAS,

BONKS HAIMS,

BAUMS HEINRICHS,

USIKERS IZAKS-JĀZEPS,

LATTERS ROBERTS.

Plāksnes otrā pusē iekalts teksts:

PIEMINEKLIS UZCELTS NO ŽĪDU TAUTĪBAS LATVIJAS

ATBRĪVOTĀJU BIEDRĪBAS LIEPĀJAS NODAĻAS.

LIEPĀJĀ, 1934.

Arī šis teksts dublēts judišā.

Apbedījuma vietu – piecas betona kapu guļplāksnes, kas atrodas pieminekļa priekšā – frontāli un no sāniem norobežoja astoņas lielgabala lādiņu čaulas, kuras savienoja kalta dzelzs ķēde.

Nacistiskās un komunistiskās okupācijas laikā piemineklis stipri cietis un apbedījuma vietas norobežojums faktiski pilnībā gājis zudumā. Sagaidot Liepājas aizstāvēšanas simtgadi, brāļu kapi un piemineklis pilnībā restaurēti, un atjaunotā piemiņas vieta atklāta 2019. gada jūlija beigās. Tagad apbedījuma vietu norobežo astoņi, ķēdes savienoti, betona stabi.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 171. lpp.; LSM, 30.07.2019.

Liepājā Līvas kapos LNK kritušo karavīru individuāli apbedījumi

Atrodas Liepājā Cenkones ielā 18/20 Līvas (kādreiz Bārenbušas) kapos. GPS 56.493277, 21.007028

Līvas kapos apbedīts lielāks skaits Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru. Zināmi sekojoši apbedīto vārdi – Jānis Auterhofs (1882. – 1919.), Fricis Auza (1898.14.XI – 1920.26.VIII), virsleitnants Viljams Bauce (1891.12.I – 1919.24.IX), Ernests Gertners (1899.16.V – 1920.25.I), Jānis Jirgens (1875.17.II – 1919.16.X), virsleitnants Alfrēds Klestrovs (1897.23.II – 1919.4.XI), Jānis Knupke (1891. – 1920.7.II), Ernsts Kugurēns (1889. – 1920.9.I), Andrejs Linde (1894. – 1919.14.XI); Voldemārs Luķis (1900. 20. X – 1919.14.XI), Fridrichs Sakarns, (1899.27.I – 1919.6.XII); Herberts Siksna (1890. – 1920.19.I), Hermanis Skābe (1900.29.X – 1919.14.XI), Gustavs Skalde (1896.23.IX Liepājā – 1919.12.XII Jelgavā), Heinrihs Strazdiņš (1892.27.II – 1920.31.I), Alberts Šteins (1897.3.II – 1920.22.VI), Karls Treide (1887. – 1920.14.I).

Vairumam no viņiem uzstādītas vienveidīgas piemiņas zīmes – balta marmora plāksnes (31 x 21,5 cm) betona ietvarā (76 x 30 cm), kurās iekalts kritušā vārds, kā arī dzimšanas (ne visiem) un nāves datums vai gads.

Starp apbedītajiem ir trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – Viljams Bauce, Alfrēds Klestrovs un Gustavs Skalde.

Uz Viljama Bauces kapa uzstādīta balta marmora piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

Latvijas

Neatkarības rotas

Virsleitnants

Viljams

Bauce

......

Uz Alfrēda Klestrova kapa sākotnēji uzstādīta tāda pati tipveida piemiņas plāksne, kāda ir uz citu Līvas kapos apbedīto kritušo atdusas vietām. 2002. gada 20. jūnijā “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa ar Liepājas pašvaldības finansiālu atbalstu pie kapa uzstādījusi vēl vienu melna granīta piemiņas plāksni (40 x 50 x 5 cm), kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

ALFRĒDS

KĻESTROVS

1897 – 1919.

Piemiņas plāksne uzstādīta arī Klestrova nāves vietā Brīvības ielā pie dzelzceļa pārbrauktuves (sk.).

1. vēsturiskā atkāpe. Viljams Bauce (Baucis) dzimis 1890. gada 31. decembrī Gramzdas pagastā.

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Bogoduhovas kājnieku pulkā. 1915. gadā kritis gūstā.

Latvijas armijā iestājies 1919. gada 28. janvārī, un Latviešu atsevišķā bataljona 1. Latvijas Neatkarības rotas sastāvā piedalījies cīņas pret lieliniekiem Kurzemē.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. martā pie Bataru mājām Bauce “zem spēcīgas uguns veda savu vadu triecienā, aizrāva karavīrus sev līdzi un veicināja mūsu uzvaru”. Šajā kaujā tika smagi ievainots un mira hospitālī 1919. gada 24. septembrī Kēnigsbergā.

2. vēsturiskā atkāpe. Alfrēds Viktors Klestrovs (Kļestrovs) dzimis 1897. gada 8. martā Liepājā. Beidzis Liepājas pilsētas skolu, pēc tam mērnieku skolu Rīgā.

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, beidzis praporščiku skolu Maskavā. Dienējis Rumānijas frontē, karojis Ukrainas teritorijā. Kad Ukrainu okupēja vācu karaspēks, atgriezies Rīgā. Apbalvots ar Annas ordeņa II šķiru.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada pavasarī, dienējis 3. Latgales divīzijas papildu bataljonā, bruņuvilciena “Kalpaks” komandieris, piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Liepājas.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī, bermontiešiem uzbrūkot Liepājai, Klestrovs “zem stipras artilērijas un ložmetēju uguns devās pretuzbrukumā, ar bruņuvilcienu nokļuva ienaidnieka ķēdes tuvumā. Tā kā nebija iespējams atklāt lielgabala uguni”, jo tobrīd bruņuvilciens vēl nebija apbruņots, “vadīja savu komandu durkļu cīņā un izklīdināja pretinieku, tā sekmēdams bermontiešu uzbrukuma atsišanu, taču pats šajā kaujā krita no vācu lodes”.

3. vēsturiskā atkāpe. Gustavs Skalde dzimis 1896. gada 23. septembrī Liepājā. Beidzis Liepājas biržas komercskolu. No 1916. līdz 1918. gadam skolotājs Šķēdes pamatskolā. Pēc tam sācis studēt ķīmiju augstskolā Rīgā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada februārī Liepājā, ieskaitīts sapieru inženieru rotā, kuras sastāvā piedalījies Latviešu atsevišķās brigādes operācijās Rīgas atbrīvošanai. Pēc pirmās kājnieku karaskolas nodibināšanas iestājies tajā kā kadets. Bermontiešu uzbrukuma dienās skolas rotas sastāvā piedalījies kaujās Rīgā un tālāk Zemgalē.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī pie Vareļu mājām Iecavas upes krastā (sk.), “kaujas sākumā būdams ievainots ar sprāgstošu lodi plecā, S. palika ierindā un turpināja šaut uz ienaidnieku, tā atvieglodams pārējiem atkāpšanos, kamēr tika otrreiz ievainots”.

Miris no gūtajiem ievainojumiem 1919. gada 12. decembrī Jelgavas slimnīcā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 170.-171. lpp.; Lismanis II; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 61.-62., 249., 472.-473. lpp.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.

Grobiņas pagasta Vītiņu kapos LAK kritušā Jāņa Švarca individuāls apbedījums

Atrodas Grobiņas pagasta Vītiņu kapos. GPS 56.491891, 21.100531

Apbedīts no ievainojumiem mirušais 10. Aizputes kājnieku pulka virsleitnants Jānis Švarcs. Uz kapa izstādīts balta marmora krusts, kurā iekalts teksts:

Wirs – leitnants

Jahnis Schwarz

ds. 20. Juni 1897 g. † 19. Dez. 1919 g.

Krusta granīta pamatnē iekalts teksts:

Kritis par Latwiju

Tu tēvu zemei dargai

Atdevi dzīvību,

Dievs dod tev

Mūžam dzīvot

Sav' debess tēvzemē.

J. Werdiņ, Leepajā.

Iepriekš nolauztais krusts ir atjaunots.

Papildināts: 05.11.2019.

Avoti: Lismanis II; Grobiņas novada kapu pārziņa Sergeja Tihonova sniegtā informācija.

Atašienes katoļu baznīcā piemiņas plāksne LAK kritušajiem pagasta pilsoņiem

Atradās Atašienes katoļu baznīcā. GPS 56.545929, 26.399674

Atklāta 1934. gada 25. novembrī. Piemiņas plāksnē iekalts teksts:

JŪS TAISNO CEĻU EJOT, SAVAS GALVAS LIKUŠI PAR TĒVU ZEMI.

ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS KRITUŠIE ATAŠIENES VAROŅI.

(Seko astoņu kritušo vārdi.)

1937. gada 26. septembrī tika iesvētīta jaunās katoļu baznīca, un saskaņā ar preses ziņām iesvētīšanas svinību laikā bija paredzēts jaunajā dievnamā atkārtoti atklāt arī piemiņas plāksni, kas līdz tam atradās vecajā koka baznīcā.

Tagad vecā baznīca ir pārbūvēta par dzīvojamo māju, bet jaunajā baznīcā plāksnes nav. Lismaņa aptaujātie vietējie iedzīvotāji par to neko nav varējuši pateikt.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 101. lpp.

Šķilbēnu pagasta Ančipovā piemiņas zīme Latgales partizānu pulkam

Atrodas Šķilbēnu pagasta Ančipovā ezera krastā. GPS 57.037519, 27.725737 

Laikā no 1989. līdz 1991. gadam, pieminot Latvijas Neatkarības karā izcīnīto Ančipovas kauju, uz strautiņa, kas tek caur Tikltapļovas ieplaku, tika uzpludināts neliels mākslīgs ezeriņš. 1992. gada 20. jūnijā tā krastā atklāja mākslinieka Antona Rancāna veidoto koka piemiņas zīmi, kuras uzstādīšanu organizēja rakstnieks un novadpētnieks Ontons (Antons) Slišāns. Piemiņas zīmē bija iegrebts teksts: 

ANČIPOVAS AZARS –
UZPLYUDYNŌTS 1989. GODĀ,
PĪMYNŪT ATBREIVŌŠONAS
CEIŅAS ANČIPOVAS CĪMĀ
1920.13.I

Piemiņas zīmes atklāšana 1992. gada 20. jūnijā (Foto: Ontons Slišāns).

Šo piemiņas zīmi nopostīja vandaļi, sadedzinot ugunskurā.

1998. gadā iznīcinātā piemiņas zīme tika nomainīta ar jaunu, ko pēc mākslinieka Pētera Gleizdāna meta darinājuši Rēzeknes mākslas koledžas koktēlniecības nodaļas audzēkņi Jāņa Igoveņa vadībā. Arī atjaunotās piemiņas zīmes uzstādīšanu organizējis Ontons Slišāns kopā ar dēlu Andri.

Vienā pusē nokaltušam koka stumbenim piestiprinātajos dēļos iegrebts teksts: 

LATGOLAS
PARTIZANU PULKS 

Pretējā pusē piestiprinātajos dēļos iegrebts teksts: 

ANČIPOVAS
KAUJA 13.01.1920

Ontons Slišāns pie tikko atklātās piemiņas zīmes 1998. gadā (Foto: Andris Slišāns). 

2021. gada novembra sākumā koka piemiņas zīmes vietā tika uzstādīts granīta piemineklis, ko pēc paša meta darinājis akmeņkalis Vitālijs Peļņa. Jaunā piemiņas zīme tika atklāta 2022. gada 13. janvārī, 102. gadskārtā kopš Ančipovas kaujas. Pulētā granīta plāksnē, kas iestrādāta rupji apstrādātā neregulāras formas laukakmenī, blakus Latgales partizānu pulka krūšu nozīmes atveidojumam iekalts teksts:

Lotgolas partizanu pulks
1919 – 1920 

Ančipovas kauja
13.01.1920

Foto: 13.01.2022., Andris Slišāns

Jaunā piemiņas zīme uzstādīta pēc Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” ierosmes. Tās izgatavošana un uzstādīšana izmaksājusi aptuveni 1800 eiro, kas segti no Balvu novada pašvaldības līdzekļiem. 

Vecā, no koka veidotā piemiņas zīme nodota glabāšanai Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejam, kas atrodas Šķilbēnu pagasta Upītē, Akas laukumā 1. 

Vēsturiska atkāpe. Kaujā pie Ančipovas, kas notika 1920. gada 12. un 13. janvārī, Latgales partizānu pulks sakāva Sevišķā uzdevuma Latviešu sarkano strēlnieku pulka daļas, padzenot tās no pēdējām pozīcijām Latvijas teritorijā. 

Papildināts: 16.01.2022. 

Avoti: Lismanis II; Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze.; Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktora Andra Slišāna sniegtā informācija.

Šķilbēnu pagasta Lotušu kapos LNK kritušā Pītera Limāna individuāls apbedījums

Atrodas Šķilbēnu pagasta Lotušu (Latišu) kapos. GPS 57.025527, 27.717326 

Apbedīts Latgales partizānu pulka kareivis Pīters Limāns (Pēteris Līmanis), miris 1920. gada 3. maijā no ievainojumiem, kuri gūti Ančipovas kaujās, kas notika 1920. gada 12. un 13. janvārī. Sākotnēji bijis apglabāts Rīgas Brāļu kapos. Pārapbedīšanas laiks nav zināms. Pie kapa uzstādīts čuguna krusts uz granīta pamata, kurā iekalts teksts: 

LIMANS
PITERS
DONATA D.
LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS
CĪŅU KAREIVIS,
dz. 1899. g. 21. XII
mir. 1920. g. 3. V. 

Papildināts: 16.01.2022.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 28. lpp.; Lismanis II.

Baltinavā Gubas kapos LAK kritušā Voldemāra Mīlberga individuāls apbedījums

Atrodas Baltinavā Gubas katoļu kapu pareizticīgo nodalījumā. GPS 56.943488, 27.651966

Apbedīts 1920. gada 24. februārī no ievainojumiem mirušais Latgales partizānu pulka kareivis Voldemārs Mīlbergs. Sākotnēji uz kapa bijis koka krusts ar uzrakstu: “Še dus par Latvijas neatkarību kritis Latgales pulka partizānu kareivis Voldemārs Mīlbergs”. 1936. gada 15. maijā uzstādīta mākslīgā akmens piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:

VOLDEMĀRS MILBERGS

DZ. 1896. G.25.II

KRITIS PAR LATVIJU

1920.G.24.II

Tā iestrādāta betona guļplāksnē, kas nosedz kapu.

Kapavietu norobežo dzelzs sētiņa.

Avots: Lismanis II.

Baltinavas pagasta Brieksīnes kapos LAK kritušā Staņislava Supes individuāls apbedījums

Atrodas Baltinavas pagasta Brieksīnes kapos. GPS 56.995256, 27.649734

Apbedīts 1920. gada 12. janvārī kritušais Latgales partizānu pulka kareivis Staņislavs Supe. Piemiņas zīmes uz kapa nav.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 26. lpp.

Rekovā pie bijušā Šķilbēnu pagastnama piemiņas plāksne LNK kritušajiem pagasta pilsoņiem

Atradās Rekovā (Rekavā) pie bijušā Šķilbēnu pagastnama, tagad Rekavas vidusskolas Vēstures un senlietu muzejā. GPS 57.041145, 27.61829

Atklāta 1935. gadā. Piemiņas plāksni uzstādījusi pagasta valde, un tajā iekalts teksts ar 11 kritušo vārdiem:

PAR LATVIJAS BRĪVĪBU

1919. UN 1920. G. KRITUŠIE

VAROŅI ŠĶILBĒNIEŠI:

BERĶIS, KONSTANTĪNS

JERMACANS, VINCENTS

IVANOVS, JEGORS

KRILOVS, JĀNIS

LOČMELS, VINCENTS ANTONA D.

LOČMELS, VINCENTS PĀVELA D.

PAVLOVS, NIKOLAJS

PUŽULIS, PĒTERS

SLIŠANS, ANTONS

SLIŠANS, BROŅISLAVS

SUPE, STAŅISLAVS

1935. G. ŠĶILBĒNU PAG.

Komunistiskās okupācijas laikā piemiņas plāksne sadauzīta. Tagad plāksne, kurai trūkst apakšējās daļas, glabājas Rekovas (Rekavas) vidusskolas Vēstures un senlietu muzejā.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 28. lpp.

Vectilžas pagasta Sudarbes kapos LAK kritušā “zaļā” partizāna Jāņa Jermacāna individuāls apbedījums

Atrodas Vectilžas pagasta Sudarbes kapos. GPS 57.012515, 27.306905

Saskaņā ar Balvu novada muzeja materiāliem apglabāts Latvijas Atbrīvošanās karā kritušais “zaļais” partizāns Jānis Jermacāns. Par apbedījuma stāvokli ziņu nav.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 29. lpp.

Vectilžas pagasta Sudarbes kapos LAK kritušā “zaļā” partizāna Jāņa Zaharāna individuāls apbedījums

Atrodas Vectilžas pagasta Sudarbes kapos. GPS 57.012515, 27.306905

Apglabāts Latvijas Atbrīvošanās karā 1919. gadā kritušais “zaļais” partizāns Jānis Zaharāns (1893 – 1919). Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne (30 x 48,5 x 4 cm), kurā iestrādāts keramikas medaljons ar fotogrāfiju.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 29. lpp.

Vectilžas pagasta Sudarbes kapos LAK kritušā “zaļā” partizāna Aleksandra Zaharāna individuāls apbedījums

Atrodas Vectilžas pagasta Sudarbes kapos. GPS 57.012515, 27.306905

Dzimtas kapos apglabāts Latvijas Atbrīvošanās karā 1919. gadā kritušais “zaļais” partizāns Aleksandrs Zaharāns (1886 – 1919). Uz kapa uzstādīts kopīgs granīta piemineklis, kurā iekalts arī viņa vārds.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 29. lpp.

Seces luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Seces luterāņu baznīcā. GPS 56.557806, 25.380945

Atklāta 1935. gada 15. maijā. Baltā marmora piemiņas plāksne (114 x 86,3 x 2,5 cm) izgatavota E. Kuraua firmā Rīgā par draudzes dāmu komitejas savāktiem līdzekļiem. Tajā iekalts teksts ar 30 kritušo vārdiem:

PASAULES KARĀ UN LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS

CĪŅĀS KRITUŠIE SECES DRAUDZES DĒLI.

AVOTIŅŠ MĀRTIŅŠ               NOKALNS JĀNIS

BARISONS JĀNIS                  OZOLS EDUARDS

BLUMBERGS ALBERTS      OZOLS VISVALDIS

BLUMBERGS JĀNIS             RĒĶIS JĀNIS

CELMS KĀRLIS                     RIKMANIS KĀRLIS

CELMS PAULS                      RUDZĪTIS PĒTERIS

ELKSNIS KĀRLIS                  SAULĪTIS JĀNIS

KALNIŅŠ KĀRLIS                  SEPSIS JĀNIS

KAULIŅŠ ERNESTS             SĪLIS KĀRLIS

KRASTIŅŠ BERNHARDS    SLĪPE JĀNIS

LASMANIS VOLDEMĀRS   SPURE BERNHARDS

LASUMS PĒTERIS                UPĪTIS ROBERTS

LAZDIŅŠ PĒTERIS                VĪTOLS KĀRLIS

LAZDIŅŠ ROBERTS             ZIEMELIS MĀRTIŅŠ

MAZORS JĀNIS                    ZVAIGZNE PĒTERIS

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,

SARGĀT SAVU TĒVU ZEMI.

LABĀK MANU GALVU ŅĒMA,

NEKĀ MANU TĒVU ZEMI.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 9. lpp.

Priekules pagasta Nodegu kapos LKOK Jāņa Osteļa individuāls apbedījums

Atrodas Priekules pagasta Nodegu kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Ostelis. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

Lāčplēša Kara Ordeņa

Kavalieris

JĀNIS

OSTELIS

1895. – 1931.

Pēc šīs piemiņas plāksnes parauga Priekules novada pašvaldība vēlāk pasūtīja citu piemiņas plākšņu izgatavošanu, ar kurām 2014. gadā tika iezīmētas pārējo novadā apbedīto LKOK atdusas vietas.

Vēsturiska atkāpe: Jānis Ostelis dzimis 1885. gada 19. jūlijā Priekules pagastā. Izglītojies pagastskolā. Zemkopis.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 6. ulānu pulkā, vēlāk 4. Vidzemes latv. strēlnieku pulkā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. februārī, sākumā dienējis 1. Valmieras kājnieku pulkā, bet vēlāk pārcelts uz Vidzemes artilērijas pulku. 1919. gadā paaugstināts par dižkareivi.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī pie Rīgas kaujā pret bermontiešiem “atkāpšanās laikā zem spēcīgas uguns O. palika priekšējās līnijās un noņēma 4 verstis garu telefona kabeli”.

1919. gada 20. decembrī paaugstināts par kaprāli.

Atvaļināts 1920. gada 25. martā. Zemkopis Asītes pagastā. Piešķirta jaunsaimniecība Mežnieku muižā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 522. lpp.; priekulesnovads.lv.

Gramzdas kapos LKOK Zāmuela Timbara individuāls apbedījums

Atrodas Gramzdas kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Zāmuels Timbars. Līdz tam neiezīmēto kapu 2013. gada rudenī apzināja novada pašvaldības tūrisma darba organizatores izveidotā interesentu grupa, bet 2014. gada augusta beigās novadā apglabāto LKOK atdusas vietu iezīmēšanas programmas ietvaros uz kapa tika uzstādīta tipveida melna granīta piemiņas plāksne, kuru darinājis uzņēmums “Granītakmens” Liepājā. Tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

Lāčplēša Kara Ordeņa

Kavalieris

ZĀMUELS

TIMBARS

1890. – 1948.

Novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu finansējusi Priekules novada pašvaldība. Programmas ietvaros uzstādītās plāksnes veidotas, par paraugu izmantojot plāksni, kas jau iepriekš bija uzstādīta uz Priekules pagasta Nodegu kapos apglabātā Jāņa Osteļa atdusas vietas (sk.).

Vēsturiska atkāpe: Zāmuels (Zāmelis) Timbars dzimis 1890. gada 14. novembrī toreizējā Aizvīķu pagastā kalpa ģimenē. Lauksaimnieks.

Krievijas armijā iesaukts 1912. gadā, dienējis 20. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Pirmā pasaules kara sākumā nosūtīts uz Varšavas fronti, kaujā ievainots. Pēc izveseļošanās pārcelts uz 144. Kaširas pulku Daugavpils frontē, kur otrreiz ievainots. Palicis pulkā līdz kara beigām, sasniedzis vecākā unteroficiera pakāpi Apbalvots ar Jura krustu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 12. martā. 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem līdz Latgales atbrīvošanai. 1920. gada pavasarī paaugstināts par virsseržantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. janvārī Latgalē pie Stirnienas muižas Timbars, vadīdams divas nodaļas, ieņēma Leimaņu sādžu un “piespieda vairākkārt stiprāku pretinieku bēgt. Otrajā dienā, apsargādams mūsu spēku labo spārnu un atrazdamies tikai 0,5 km no ienaidnieka bruņu vilciena, ļāva pietuvoties ienaidnieka izlūkiem, tad 2 nošāva un 2 sagūstīja, tā izglābdams rotu no bruņuvilciena uguns.

Atvaļināts 1920. gada septembrī. Jaunsaimnieks Gramzdas pagasta “Brīvniekos”. Vietējās aizsargu nodaļas dalībnieks. Miris 1948. gada 8. decembrī.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 522. lpp.; priekulesnovads.lv.