trešdiena, 2020. gada 29. jūlijs

Tīnūžu muižā piemiņas plāksne latviešu strēlniekiem – LKOK

Atrodas pie Tīnūžu muižas klēts ārsienas.

Atklāta 2010. gada 1. jūnijā. Piemiņas plāksne veltīta tiem latviešu strēlniekiem, kas apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni par dalību kaujās pie Mazās Juglas 1917. gada septembrī. Melnā granītā darinātajā piemiņas plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

Par varonību cīņā pret Vācijas armiju kaujā
pie Mazās Juglas upes 1917. gada 1-2.septembrī
ar Lāčplēša kara ordeni tika apbalvoti
Latviešu strēlnieki:
 

JĀNIS KURELIS
PĒTERIS BEBRIŠS
EDUARDS BRUŽIS
KĀRLIS JĒKABSONS
JĀNIS SEBEŽS
KĀRLIS SLOKA
PĒTERIS STĒRSTE
 

Tēvu zemes mīlestību
mēs ar darbiem rādīsim
 

Zem teksta iekalts latviešu strēlnieku krūšu nozīmes atveidojums. 

Savukārt 2012. gadā tika atklāts Kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža”, kura ekspozīcijas lielākā daļa veltīta latviešu strēlniekiem. Ideju par šīs ekspozīcijas izveidi jau sen bija lolojis toreizējais Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Valentīns Špēlis, kurš kopā dēlu Kasparu izpētījis kauju vietas pie Mazās Juglas, kā arī izveidojis Pirmā pasaules kara laika artefaktu kolekciju. 

Avoti: OGRENET, 02.06.2010.; fakti.lv, 02.06.2010.; ikskile.lv.

Olainē latviešu strēlnieku piemiņas vieta – vēstures izziņas maršruts

Atrodas Olainē Jelgavas ielā 5, parka teritorijā, kas vēsturiski pazīstama kā Lapsu mežs.

2016. gadā, pētot Olaines teritoriju, tika atklāta vieta Jelgavas ielā 5, kur Pirmā pasaules kara laikā atradusies Krievijas armijas aizsardzības līnija un samērā labi saglabājušies tā laika nocietinājumi. Šo karaspēka novietni 1915. gada rudenī sācis iekārtot 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons, kas Olaines pozīcijās ieradies 10. novembrī. Šīs pozīcijas tikušas izmantotas arī 1919. gada novembrī Latvijas armijas kauju laikā ar bermontiešiem. 

Pēc arheoloģiskās izpētes, kas uzsākta arheologa Andra Tomašūna vadībā, šeit daļēji atjaunota vēsturiskā militārā infrastruktūra, iezīmētas un aprakstītas kādreizējās zemnīcas, rekonstruēta viena no blindāžām un uzstādīts atrastais dzelzsbetona šaujamtorņa fragments, iekārtojot vēstures izpētes maršrutu. Vienlaikus pie rekonstruētās blindāžas izveidots arī pulcēšanās laukums un uzstādīts piemiņas akmens Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās karā kritušajiem karavīriem. 

Piemiņas vieta atklāta 2018. gada 17. augustā. 

















Foto: 24.07.2020., karaviru.kapi

Blindāžas un piemiņas laukuma rekonstrukcijas projekta sagatavošanā piedalījies arhitekts Rihards Vietriņš, bet būvdarbus veikusi akciju sabiedrība “Siguldas būvmeistars”. Savukārt piemiņas akmeni pelēkā granītā darinājis uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā. 

Olaines Mākslas un vēstures muzeja vadītā projekta īstenošana izmaksājusi aptuveni 70 000 eiro, kas pamatā segti ar Lauku atbalsta dienesta piešķirtajiem līdzekļiem. Finansiālu atbalstu sniegusi arī Olaines novada pašvaldība. 

Piemiņas akmenī iekalts teksts: 

MIERĪGA LAI KATRA
ĪSTĀ DĒLA SIRDS!
MIERĪGA TU ARĪ, LATVIJA!
/T. ZEIFERTS/

PIRMĀ PASAULES KARA
UN BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅU
PIEMIŅAI

Foto: 24.07.2020., karaviru.kapi

Akmens labajā augšējā stūrī iekalts latviešu strēlnieku krūšu nozīmes – zobena krustotas saules – stilizēts atveidojums.

 Foto: 24.07.2020., karaviru.kapi

Arheoloģiskie pētījumi arheologa Normunda Jēruma vadībā turpinājušies arī pēc piemiņas vietas atklāšanas, un tagad (2020. gadā) plānots īstenot vēstures izziņas maršruta izveides otro kārtu, kuras gaitā paredzēts rekonstruēt vienu no zemnīcām, kas bijušas izbūvētas šajā karaspēka novietnē. 

Avoti: olaine.lv, 25.07.2018.; LSM.LV, 17.08.2018; olaine.lv, 03.07.2020.Olaines Vēstures un mākslas muzeja vecākā speciālista Māra Ribicka sniegtā informācija.

Jaunolainē 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas Jaunolainē Jelgavas šosejas malā uz Rīgas pusi no bijušā Olaines pagastnama drupām.

Apbedīts nezināms skaits pirmajā pasaules karā kritušo, kuru vidū, iespējams, ir arī latviešu strēlnieki. Vēlāk apbedīti arī daži Latvijas Atbrīvošanās karā kritušie karavīri.

Saskaņā ar 1904. gadā dzimušā olainieša Artura Radziņa atmiņām 1916. gadā no Plakanciema atvesti un pie pagastnama apglabāti deviņi karavīri, no kuriem astoņi bijuši latviešu strēlnieki. Juri Kleinberģi no Jelgavas, Baltābolu, Kreicbergu (vai Kreicmani), Vilmani un Zommeru viņš personīgi pazinis, jo tēvs dienējis turpat Rollbušos (Baložos) izvietotajā 45. sapieru pulkā.

Savukārt Emīlija Pētersone no Grūbu mājām, kas Olaines pagastā ieprecējusies, stāsta, ka brāļu kapos esot apglabāts vīra mātes Amālijas Pētersones jaunākais brālis Jānis Ādamsons, kurš 18 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies armijā un savā pirmajā kaujā pie Plakanciema kritis. Viņa vārds ir iegravēts arī Olaines Svētās Elizabetes luterāņu baznīcā uzstādītajā krituši piemiņas plāksnē (sk.).

Tikmēr Rīgas apriņķa priekšnieks 1922. gada 1. marta ziņojumā Armijas galvenajam štābam norādījis, ka Rīgas–Jelgavas šosejas malā 12. verstī no Rīgas atrodas astoņas neiezīmētas kapu kopiņas, apgalvojot, ka tur apglabāti latviešu strēlnieki. Apriņķa priekšnieks minējis arī piecu apglabāto vārdus – Kalniņš Jānis Jāņa dēls, Blūms Jānis Aleksandra dēls, Stūris Ansis Indriķa dēls, Muižnieks Jēkabs Anša dēls, piebilstot, ka tur apbedīts arī kāds nezināms 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīrs.

Tajā pašā laikā 6. Sibīrijas korpusa pārskatos par 1916. gada vasarā kritušajiem teikts, ka pie Olaines pagastnama tikuši apglabāti 55. un 56. Sibīrijas strēlnieku pulka kritušie karavīri.

1935. gada 13. novembrī Brāļu kapu komitejas valde nolēma izsniegt pabalstu Olaines brāļu kapu sakopšanai, “lai varētu uzcelt pienācīgu sētu, iztaisīt celiņu uz šoseju, apstādīt kociņus un uzlikt piemiņas akmeni.”

1937. gada 12 septembrī vietējie aizsargi Olaines brāļu kapos pārapbedīja iepriekš apkārtnē izklaidus apglabātos 24 Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās karā kritušos karavīrus, par ko BKK 7. oktobrī izmaksājusi Olaines aizsargu nodaļai 85,70 latus.

Jau pieminētā E. Pētersone stāsta, ka vēl komunistiskās okupācijas laikā brāļu kapos, ko kopā ar vīru slepus apmeklējusi Lāčplēša dienā, bijuši “veci koka krustiņi un egļu stādījumi aizmugurē”.

Taču, ierīkojot kolhoza gateri, brāļu kapi esot nolīdzināti un to apstādījumi izcirsti. Vēlāk, paplašinot Rīgas–Jelgavas šoseju, daļa no apbedījumiem palika zem asfalta seguma.

Sākoties Atmodai, 1990. gadā pēc toreizējās Dalbes ciema (vēlāk Olaines pagasta) tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja Aivara Pozņaka iniciatīvas izpostītos brāļu kapus, cik iespējams, sakopa un zem lielceļa malā esošā ozola uzstādīja piemiņas akmeni. Vietējā akmeņkaļa Pāvela Ļebedjko rupji apstrādātajā pelēki iesārtajā laukakmenī iekalta vienīgi krusta zīme bez jebkāda paskaidrojoša teksta. Pats akmeņkalis stāsta, ka tolaik viņa darbnīca vēl nav nebijusi uzcelta, taču daži akmeņi jau bija savesti. No tiem tad arī skaistāko izraudzījies piemiņas zīmei.









Foto: 24.07.2020., karaviru.kapi

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 290. lpp.; Vilīte, V. Olaines pagasts: Ceļojums no Žagarkroga līdz Šulca un Bluku krogam. Olaine: Olaines vēstures un mākslas muzejs, 2008, 34.-35. lpp.

sestdiena, 2020. gada 25. jūlijs

Dzērbenes kapos LAK kritušā Pētera Kļava individuāls apbedījums

Atrodas Dzērbenes kapos. GPS 57.190938, 25.680486 

Apbedīts 1919. gada 28. augustā kritušais Pēteris Alberts Kļavs. Saskaņā ar Dzērbenes luterāņu draudzes mācītāja Alberta Birmbauma apkopotajām ziņām Kļavs dienējis 2. Ventspils kājnieku pulka 3. rotā, tomēr pulka kritušo sarakstā viņa vārda nav. 

Ziņu par apbedījuma stāvokli pagaidām nav. 

Papildināts: 11.10.2020. 

Avots: Birmbaums, A. Latvijas saulei uzlecot…: Dzērbenes draudzes kritušo varoņu piemiņai. [Dzērbene]: Dzērbenes draudzes karā kritušo piemiņas komiteja, [1928]. 9. lpp.

Dzērbenes kapos LNK kritušā Jāņa Bauera individuāls apbedījums

Atrodas Dzērbenes kapos. GPS 57.190938, 25.680486

Apbedīts 1919. gada 26. jūnijā pēc Cēsu kaujās gūtā ievainojuma mirušais Jānis Bauers. Saskaņā ar Dzērbenes luterāņu draudzes mācītāja Alberta Birmbauma apkopotajām ziņām, ko snieguši kritušā tuvinieki, Bauers dienējis 2. Ventspils kājnieku pulka 4. rotā. Taču, ņemot vērā to, ka Bauers miris no Cēsu kaujās gūtā ievainojuma, tā, domājams, ir kļūda, jo 2. Ventspils kājnieku pulks saformēts tikai 1919. gada 8. augustā, no Latviešu atsevišķās brigādes pakļautībā esošajām vienībām, kas Cēsu kaujās nepiedalījās. Viņa vārds nav minēts arī 2. Ventspils kājnieku pulka kritušo sarakstā. Iespējams, ka Bauers dienējis 2. (5.) Cēsu kājnieku pulkā.

Ziņu par apbedījuma stāvokli pagaidām nav.

J. Bauera vārds iekalts Dzērbenes luterāņu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.).

Papildināts: 11.10.2020.

Avots: Birmbaums, A. Latvijas saulei uzlecot…: Dzērbenes draudzes kritušo varoņu piemiņai. [Dzērbene]: Dzērbenes draudzes karā kritušo piemiņas komiteja, [1928]. 9. lpp.


Pļaviņās piemiņas stēla novadā dzimušajiem LKOK

Atrodas Pļaviņās Odzienas ielā 2A. 

Atklāta 2019. gada 10. jūnijā. Granīta piemiņas stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēla darināta pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta. Stēla uzstādīta pie tirgotāja Hugo Apeltofta bijušā nama, kur Latvijas Atbrīvošanās kara laikā atradās Austrumu frontes pavēlnieka štābs un ģenerālis Jānis Balodis uzņēmās jaundibinātās Latvijas Nacionālās armijas virspavēlniecību. Tās atklāšana bija pieskaņota biedrības “Laime Saimē” projekta “Pļaviņas – Latvijas armijas šūpulis” noslēgumam. Šī projekta ietvaros tika veikta Apeltofta nama rekonstrukcija un vēsturiskas ekspozīcijas iekārtošana, kas tika finansēta Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros. 

Stēlā iekalts teksts ar 15 Pļaviņu novadā dzimušo LKOK vārdiem: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
PĻAVIŅU NOVADĀ 

ĢENERĀLIS
ANDREJS KRUSTIŅŠ
1884 – 1941 

PULKVEDIS
VISVALDIS DŪMS
1892 – 1940 

PULKVEDIS
KĀRLIS LEJIŅŠ
1891 – 1941

PULKVEDIS
JĀNIS ŽĪDS
1892 – 1959

PULKVEDIS-LEITNANTS
AUGUSTS DZENĪTIS
1900 – 1963

KAPTEINIS
PĒTERIS LAPAINIS
1897 – 1990

VIRSLEITNANTS
PĒTERIS ĀBOLIŅŠ
1886 – 1919

ADMINISTRATĪVAIS VIRSLEITNANTS
ANDREJS IKSENS
1888 – 1962

LEITNANTS
ALEKSANDRS TETERIS
1892 – 1969

VIRSSERŽANTS
PĒTERIS MAGONIS
1896 – 1934

SERŽANTS
EDUARDS KRŪMIŅŠ
1900 – 1943

SERŽANTS
ĀDOLFS PĒTERIS KUPČS
1897 – 1976

KAREIVIS
PĒTERIS IKSENS
1898 – 1968 

KAREIVIS
VISVALDIS JANKAVS
1897

KAREIVIS
GUSTAVS PERNO
1900 – 1990






Foto: 15.05.1921., Gatis Puriņš

Stēlas uzstādīšanu finansiāli atbalstījusi Pļaviņu novada pašvaldība.

Avoti: Pļaviņu Novada Ziņas, Nr.120, 08.07.2019. 7. lpp.; lv100.lv, 19.07.2019.; plavinunovads.lv.

otrdiena, 2020. gada 21. jūlijs

Kokneses Baznīcas kapos LKOK Jāņa Filipsona individuāls apbedījums


Atrodas Kokneses baznīcas kapos.

Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Filipsons. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem LKO devīzes un paša ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

PAR LATVIJU

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS

JĀNIS FILIPSONS
1893.16.X – 1966.15.XI

Vēsturiska atkāpe. Jānis Filipsons dzimis 1893. gada 16. oktobrī Kokneses pagastā. Zemkopis.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies visās tā kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru, paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā Pļaviņās, Kurzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās ar bermontiešiem Zemgalē un Kurzemē, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, paaugstināts par virsseržantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. novembrī Smārdes kroga rajonā “laikā, kad mūsu lielgabals iekļuva piepešā ložmetēju ugunī, F. ātri uzstādīja ieroci, sāka apšaudi un izkliedēja pretinieku, kā rezultātā mūsējie ieguva vāciešu ložmetēju”.

Atvaļināts 1921. gada 28. janvārī. Jaunsaimnieks Kokneses pagasta “Ordeņos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis turpat un strādājis vietējā kolhozā.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 153. lpp.

sestdiena, 2020. gada 18. jūlijs

Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos 2. PK kritušo latviešu karavīru–Bauskas aizstāvju brāļu kapi

Atrodas Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos.

Apglabāti latviešu karavīri, kas krituši 1944. gadā laikā no 28. jūlija līdz 14. septembrim, aizstāvot Bausku pret uzbrūkošo PSRS armiju (sk.).

1991. gada 14. novembrī brāļu kapos tika uzstādīts piemiņas krusts.


Avoti, Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 257. lpp.; Brīvā Latvija, Nr. 45, 30.11.1992.

Bauskā piemineklis pilsētas aizstāvjiem 1944. gadā

Atrodas Bauskā pilskalna apstādījumos.

Atklāts 2012. gada 14. septembrī. Pieminekļa uzstādīšanas iniciators bija viens no nedaudzajiem tobrīd vēl dzīvajiem pilsētas aizstāvjiem Imants Zeltiņš.

Iesarkanā granītā darinātajā stēlā, kas uzstādīta uz trīspakāpju betona pamatnes, zem Latvijas armijas karavīru cepures kokardes – saulītes – un Latviešu leģiona piedurknes uzšuves – sarkanbaltsarkana vairodziņa – iekalts teksts:

BAUSKAS
AIZSTĀVJEIM
PRET OTRREIZĒJO
PADOMJU
OKUPĀCIJU
1944.28.07–14.09.

“LATVIJAI JĀBŪT
LATVIEŠU VALSTIJ.”
KĀRLIS ULMANIS













Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Pieminekļa priekšpusē uz pamatnes otrās pakāpes novietots granītā kalts bruņucepures atveidojums, kura sānos attēlots Latviešu leģiona simbols – sarkanbaltsarkans vairodziņš.



Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Piemineklis uzstādīts un finansēts no I. Zeltiņa personīgajiem līdzekļiem, bet daļu summas ziedojis Ogres uzņēmējs un politiķis Egils Helmanis, kura vectēvs arī kritis Bauskas aizstāvēšanas kaujās.

Šī pieminekļa uzstādīšana tolaik izsauca asus Krievijas protestus.

Savukārt 2023. gadā naktī uz 27. martu kādas acīmredzami prokrieviski noskaņotas personas pieminekli nogāza no pamatnes. Taču jau 29. martā ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK vietējās nodaļas spēkiem un līdzekļiem piemineklis tika uzstādīts savā iepriekšējā vietā.


Vēsturiska atkāpe. 1944. gada jūlija beigās, Bauskai tuvojoties padomju karaspēkam, pilsētā, kas vēl nesen bija atradusies dziļā aizmugurē, neatradās nekādi vērā ņemami vācu spēki. Tūlītēju Bauskas krišanu novērsa Bauskas apriņķa priekšnieka un aizsargu pulka komandiera majora Jāņa Uļuka apņēmīgā rīcība, kurš 29. jūlijā saformēja Bauskas brīvprātīgo bataljonu, kura sastāvā bija 13. Bauskas aizsargu pulka aizsargi, policisti, kā arī brīvprātīgie pilsētnieki. Bataljons ieņēma aizsardzības pozīcijas Lielupes krastā iepretī Borsmindes sēklim un jau pirmajā dienā tam nācās iesaistīties sīvās cīņās ar uzbrūkošo sarkano armiju. Sākotnēji bataljons bija ļoti vāji apbruņots, un lielāko daļu automātisko ieroču tam nācās iegūt kā trofejas no kritušajiem vai gūstā saņemtajiem pretiniekiem. Tikai pēc trim kauju dienām bataljonu nomainīja vācu 380. grenadieru pulks. Dažas dienas vēlāk pilsētas aizstāvēšanā iesaistījās arī 319-F. Un 322-F. latviešu policijas bataljoni. Vācu 215. kājnieku divīzijas sastāvā kaujās pie Bauskas piedalījās arī 23. latviešu policijas bataljons. Līdz augusta vidum pilsētas aizstāvēšanā piedalījās arī Latviešu leģiona 15. divīzijas apmācības bataljons. Kopumā Bauskas aizstāvēšanā iesaistītajās vācu un latviešu vienībās bija trīs līdz četri tūkstoši vīru, kam kauju noslēgumā nācās stāties pretī pat desmitkārtīgam pārsvaram. Bauska krita tikai 14. septembrī, tas ir, pēc pusotru mēneši ilgas pretestības.

Bauskas aizstāvēšanas laikā kritušajiem latviešu karavīriem piemiņas zīmes uzstādītas arī to atdusas vietās Bauskas luterāņu baznīcas dārzā (sk.), Bauskas Plosta kapos (sk.), Codes pagasta Butku kapos (sk.) un Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos (sk.). Kritušie Bauskas aizstāvji apbedīti arī citās, neiezīmētās vietās. Piemiņas zīme uzstādīta arī Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parkā vietā, kur jūlija beigās atradies Bauskas brīvprātīgo bataljona štābs (sk.).

Papildināts: 30.03.2023.

Avoti: Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 249.-257. lpp.; Bauskas Dzīve, 15.09.2012.; 27.03.2023.; 29.03.2023.; Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vecākā speciālista Raita Ābelnieka sniegtā informācija.