Atrodas Jaunolainē Jelgavas šosejas malā uz Rīgas pusi no
bijušā Olaines pagastnama drupām.
Apbedīts nezināms skaits pirmajā pasaules karā kritušo,
kuru vidū, iespējams, ir arī latviešu strēlnieki. Vēlāk apbedīti arī daži
Latvijas Atbrīvošanās karā kritušie karavīri.
Saskaņā ar 1904. gadā dzimušā olainieša Artura Radziņa
atmiņām 1916. gadā no Plakanciema atvesti un pie pagastnama apglabāti deviņi
karavīri, no kuriem astoņi bijuši latviešu strēlnieki. Juri Kleinberģi no
Jelgavas, Baltābolu, Kreicbergu (vai Kreicmani), Vilmani un Zommeru viņš
personīgi pazinis, jo tēvs dienējis turpat Rollbušos (Baložos) izvietotajā 45.
sapieru pulkā.
Savukārt Emīlija Pētersone no Grūbu mājām, kas Olaines
pagastā ieprecējusies, stāsta, ka brāļu kapos esot apglabāts vīra mātes Amālijas
Pētersones jaunākais brālis Jānis Ādamsons, kurš 18 gadu vecumā brīvprātīgi
iestājies armijā un savā pirmajā kaujā pie Plakanciema kritis. Viņa vārds ir
iegravēts arī Olaines Svētās Elizabetes luterāņu baznīcā uzstādītajā krituši
piemiņas plāksnē (sk.).
Tikmēr Rīgas apriņķa priekšnieks 1922. gada 1. marta
ziņojumā Armijas galvenajam štābam norādījis, ka Rīgas–Jelgavas šosejas malā
12. verstī no Rīgas atrodas astoņas neiezīmētas kapu kopiņas, apgalvojot, ka
tur apglabāti latviešu strēlnieki. Apriņķa priekšnieks minējis arī piecu
apglabāto vārdus – Kalniņš Jānis Jāņa dēls, Blūms Jānis Aleksandra dēls, Stūris
Ansis Indriķa dēls, Muižnieks Jēkabs Anša dēls, piebilstot, ka tur apbedīts arī
kāds nezināms 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīrs.
Tajā pašā laikā 6. Sibīrijas korpusa pārskatos par 1916.
gada vasarā kritušajiem teikts, ka pie Olaines pagastnama tikuši apglabāti 55.
un 56. Sibīrijas strēlnieku pulka kritušie karavīri.
1935. gada 13. novembrī Brāļu kapu komitejas valde nolēma
izsniegt pabalstu Olaines brāļu kapu sakopšanai, “lai varētu uzcelt pienācīgu
sētu, iztaisīt celiņu uz šoseju, apstādīt kociņus un uzlikt piemiņas akmeni.”
1937. gada 12 septembrī vietējie aizsargi Olaines brāļu
kapos pārapbedīja iepriekš apkārtnē izklaidus apglabātos 24 Pirmajā pasaules
karā un Latvijas Atbrīvošanās karā kritušos karavīrus, par ko BKK 7. oktobrī
izmaksājusi Olaines aizsargu nodaļai 85,70 latus.
Jau pieminētā E. Pētersone stāsta, ka vēl komunistiskās
okupācijas laikā brāļu kapos, ko kopā ar vīru slepus apmeklējusi Lāčplēša
dienā, bijuši “veci koka krustiņi un egļu stādījumi aizmugurē”.
Taču, ierīkojot kolhoza gateri, brāļu kapi esot
nolīdzināti un to apstādījumi izcirsti. Vēlāk, paplašinot Rīgas–Jelgavas
šoseju, daļa no apbedījumiem palika zem asfalta seguma.
Sākoties Atmodai, 1990. gadā pēc toreizējās Dalbes ciema
(vēlāk Olaines pagasta) tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja
Aivara Pozņaka iniciatīvas izpostītos brāļu kapus, cik iespējams, sakopa un zem
lielceļa malā esošā ozola uzstādīja piemiņas akmeni. Vietējā akmeņkaļa Pāvela
Ļebedjko rupji apstrādātajā pelēki iesārtajā laukakmenī iekalta vienīgi krusta
zīme bez jebkāda paskaidrojoša teksta. Pats akmeņkalis stāsta, ka tolaik viņa
darbnīca vēl nav nebijusi uzcelta, taču daži akmeņi jau bija savesti. No tiem
tad arī skaistāko izraudzījies piemiņas zīmei.
Foto: 24.07.2020., karaviru.kapi
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 290. lpp.; Vilīte, V. Olaines pagasts:
Ceļojums no Žagarkroga līdz Šulca un Bluku krogam. Olaine: Olaines vēstures un
mākslas muzejs, 2008, 34.-35. lpp.
