Dobeles pilsētas kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Kārļa Jansona individuāls apbedījums

Atrodas Dobeles pilsētas kapos. 

Apbedīts 1941. gada 27. jūnijā pie Krastiņiem (?) kritušais nacionālais partizāns kaprālis Kārlis Jansons. 

Ziņu par apbedījuma pašreizējo stāvokli pagaidām nav. 

Avots: Nacionālā Zemgale, Nr. 42, 16.08.1941.

Penkules pagasta Sēju kapos 1941. gada jūnijā kritušā nacionālā partizāna Eduarda Rusmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Penkules pagasta Sēju kapos. 

Apbedīts 1941. gada 29. jūnijā pie “Dailēm” kritušais nacionālais partizāns Eduards Rusmanis. 

Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Laikraksts “Nacionālā Zemgale” E. Rusmaņa nāves apstākļus tolaik apraksta sekojoši: “29. jūnijā atkal uzklīda lielāka ienaidnieku motorizēta vienība, kas veda sev līdz divus sagūstītus Lielvācijas lidotājus, kurus pie Penkules Dailēm nošāva. Partizāņu izlūks Eduards Rusmanis, to redzēdams, riskēja ar savu dzīvību un nošāva ienaidnieka tanka komandieri. Tomēr teroristu pārspēks bija pārāk liels. Tie uzbruka izlūkam Rusmanim, to ievainoja un pēc tam zvēriski noslepkavoja.” 

Avots: Nacionālā Zemgale, Nr. 10, 10.07.1941.

Jaunlaicenes pagasta Apekalna kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Vernera Skudras individuāls apbedījums

Atrodas Jaunlaicenes pagasta Apekalna (Opekalna) kapos. GPS 57.550218, 26.902149 

Apbedīts 1941. gada 26. jūnijā Jaunlaicenē kaujā ar lieliniekiem kritušais aizsargs un nacionālais partizāns Verners Skudra. 

Sīkāku ziņu nedz par apbedījuma pašreizējo stāvokli, nedz par V. Skudras nāves apstākļiem pagaidām nav. 

V. Skudras vārds iegravēts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) memoriālajā sienā.

Avots: Tēvija, Nr. 43, 19.08.1941.

Dundagas pagasta Kluču kapos 1941. gadā kritušā pašaizsardzībnieka Roberta Biķa individuāls apbedījums

Atrodas Dundagas pagasta Kluču kapos. 

Apbedīts 1941. gada 3. augustā sadursmē ar lieliniekiem kritušais Dundagas pašaizsardzības nodaļas dalībnieks Roberts Biķis. 

Ziņu par apbedījuma pašreizējo stāvokli pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. 1941. gada 3. augustā Dundagas pašaizsardzības (apsardzības) nodaļa saņēma ziņas, ka pie Melnsila krastā izcēlusies privātā tērptu, bruņotu cilvēku grupa. Kopīgi ar vācu karaspēku pašaizsadzībnieki uzsāka lielinieku desantētās grupas gūstīšanas operāciju. Lielinieki tika pārtverti netālu no Melnsila, un izcēlās kauja, kurā trīs sarkanie krita, bet pārējie tika saņemtu gūstā. Kā trofejas tika iegūtas divas patšautenes, viens ložmetējs, šautenes un daudz munīcijas. Vācieši zaudēja vienu kritušo. Krita arī Dundagas pašaizsardzības nodaļas dalībnieks Roberts Biķis. 

Avoti: Tēvija, Nr. 33, 07.08.1941.; Talsu Vārds, Nr. 5, 07.08.1941.; Nr. 6, 14.08.1941.

Rīgas Ziepniekkalna kapos 1941. gadā lielinieku noslepkavotā seržanta Elmāra Dukmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Ziepniekkalna kapos. 

Apbedīts 1941. gada 30. jūnijā Mālpils mežā noslepkavotais Sapieru pulka seržants Elmārs Dukmanis. 

Ziņu par apbedījuma pašreizējo stāvokli pagaidām nav. 

Avots: Tēvija, Nr. 27, 31.07.1941.

Cēsu Lejas kapos 1941. gadā lielinieku noslepkavotā leitnanta Teodora Ozoliņa individuāls apbedījums

Atrodas Cēsu Lejas kapos. 

Apbedīts 1941. gadā 3. jūlijā Galgauskas pagastā lielinieku noslepkavotais leitnants Teodors Ozoliņš. 

Par apbedījuma stāvokli pagaidām ziņu nav. 

Avoti: Cēsu Vēstis, Nr. 4, 25.07.1941.; Tēvija, Nr. 26, 30.07.1941.

Drustu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Arvīda Vītola individuāls apbedījums

Atrodas Drustu kapos. 

Apbedīts 1941. gada 3. jūlijā pie Drustu pagasta Gundegu mājām kaujā ar lieliniekiem kritušais leitnants Arvīds Vītols. 

Tuvāku ziņu par viņa nāves apstākļiem, kā arī par apbedījuma pašreizējo stāvokli pagaidām nav. 

Avots: Tēvija, Nr. 23, 26.07.1941.

Alsviķu pagasta Strautiņos piemiņas plāksne 1945. gada pamieram starp nacionālajiem partizāniem un okupācijas varasiestādēm

Atrodas Alsviķu pagasta Strautiņos pie bijušā pagastnama. GPS 57.40667, 26.89135 

Atklāta 2019. gada 30. maijā pie ēkas, kur 1945. gadā tika noslēgts pamiers starp nacionālajiem partizāniem un okupācijas varasiestādēm. Granīta piemiņas plāksnē, ko darinājis tēlnieks Ainārs Zelčs, iekalts teksts: 

1945. G. 28. IX VALKAS APRIŅĶA ALSVIĶU PAGASTA
IZPILDKOMITEJAS ĒKĀ TIKA NOSLĒGTA VIENOŠANĀS
STARP LNPA PARTIZĀNU GRUPĒJUMA
UN LPSR IEKŠLIETU TAUTAS KOMISARIĀTA PĀRSTĀVJIEM
PAR UGUNS PĀRTRAUKŠANU VISĀ VALKAS APRIŅĶĪ. 

ALSVIĶU PAMIERS ILGA NO 29. IX LĪDZ 9. X 

ŠAJĀ ĒKĀ ATRADĀS ARĪ NKVD NODAĻAS
DARBA, ARESTA TELPAS. 

Plāksne uzstādīta pēc Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” iniciatīvas. 

Papildināta: 23.08.2023. 

Avoti: Nekad nav vara uzveikusi garu: Piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem Alūksnes un Smiltenes novadā. [Gulbene]: Vītola izdevniecība, 2023. 27.-31. lpp.; Alūksnes un Malienas Ziņas, Nr.44, 04.06.2019. 4.lpp.

Carnikavas kapos simbolisks LKOK Kristapa Upelnieka apbedījums

Atrodas Carnikavas kapos. 

Priežu dzimtas kapos piemineklī, kas uzstādīts viņa dzīvesbiedrei Annai Elfrīdai Upelniecei (dzimušai Priedei), iekalts arī Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Kristapa Upelnieka vārds. No melna granīta darinātajā kapakmenī iestrādāti divi keramikas medaljoni attiecīgi ar abu laulāto portretiem. 

Vēsturiska atkāpe. Kristaps Krišs Upelnieks dzimis 1891. gada 24. jūnijā Saukas pagasta "Klūgu mājās" laukstrādnieku (vēlāk graudnieki un rentnieki) ģimenē. Bērnību pavadījis Saukas un Biržu pagastos. 1901. gadā sācis apmeklēt Saukas pagastskolu, bet 1902. gadā pārgājis uz Biržu pamatskolu, ko beidzis 1907. gada pavasarī. 1911. gadā beidzis Jēkabpils pilsētas skolu. Tā paša gada pavasarī izturējis pārbaudījumu tautskolotāja tiesību iegūšanai, bet rudenī Pēterburgas mācību apgabala pārbaudījumu komisijā ieguvis mājskolotāja tiesības matemātikas specialitātē. No 1911. līdz 1912. gadam strādājis Pēterburgā, bet pēc tam līdz 1914. gadam – par skolotāju Zasas un Sērenes pagastos. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada jūlijā mobilizēts Krievijas armijā, 335. lauka hospitāļa sastāvā dienējis Dienvidpolijā un Galīcijā. Pēc tam pārcelts uz 132. kājnieku rezerves bataljonu. 1915. gadā komandēts uz Kijevas praporščiku skolu, pēc kuras beigšanas 1916. gadā ieguvis praporščika dienesta pakāpi un iedalīts 185. rezerves kājnieku pulkā. Tanī pašā gadā nosūtīts uz 1. ložmetēju rezerves pulku Oranienbaumā, beidzis ložmetējnieku kursus un pēc paša lūguma 3. oktobrī pārcelts uz latviešu strēlnieku Rezerves bataljonu. 1917. gada 16. jūnijā ieskaitīts 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandā. Piedalījies kaujās pie Mazās Juglas. Par piedalīšanos šajās kaujās saņēmis Jura krusta IV šķiru, paaugstināts par podporučiku un vēlāk poručiku. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1917. gadā no 19. līdz 20. augustam pie Mazās Juglas Skriptas māju tuvumā ar savu ložmetēju vadu atsita vairākkārtējus vāciešu uzbrukumus, tika ievainots un kontuzēts, taču neatstāja ierindu”. 

1917. gada decembrī demobilizēts un 1918.gada aprīlī, lai izvairītos no iespējamām vācu represijām, kas viņam draudēja kā bijušajam latviešu strēlnieku pulku virsniekam, Upelnieks atstāja Latviju un devās uz Vladivostoku. 1918. gada maijā kopā ar dažiem citiem bijušajiem latviešu strēlnieku virsniekiem dodas uz Šanhaju, kur sācis strādāt par ierēdni kādā amerikāņu firmā, bet vēlāk pārgājis “Russo-Asiatic Bank” dienestā. 1919. gada 15. septembrī, atsaucoties Latvijas pagaidu valdības aicinājumam, atstāj Šanhaju, lai pa maršrutu Honkonga-Singapūra-Kolombo-Sueca-Portsaida-Marseļa-Parīze-Londona-Halle-Kopenhāgena-Helsinki-Tallina atgrieztos Latvijā, kur ieradies 1919. gada 21. novembrī. 

Jau divas dienas vēlāk, 23.novembrī, brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Ieskaitīts 5. Cēsu kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Latgales frontē. 1920. gadā paaugstināts par kapteini. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (Nr.993). 

1920. gadā pārcelts uz Armijas Virspavēlnieka štābu, kur iecelts par Organizatoriskās nodaļas priekšnieka palīgu, bet vēlāk bijis Galvenā štāba apmācības nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs. Bijis žurnāla “Aizsargs” pirmais redaktors. 1923. gadā štatu samazināšanas dēļ demobilizēts. 

1928. gada maijā iestājies Iekšlietu ministrijas dienestā, kļūdams par vecāko sevišķu uzdevumu ierēdni pasu nodaļā. 1929. gada janvārī iecelts par Liepājas prefekta palīgu. Pēc šī amata likvidācijas 1932. gada aprīlī atkal atgriežas Iekšlietu ministrijas dienestā un tiek iecelts par Rīgas prefektūras 4. iecirkņa priekšnieku, pēc tam – par Tukuma-Talsu apriņķa 2. policijas iecirkņa priekšnieku. No 1935. gada 1. jūlija Rīgas apriņķa 1. policijas iecirkņa priekšnieks. Pēc Iekšlietu ministrijas dienesta atstāšanas strādājis par Valsts kontroles revidentu. 

Atrazdamies Latvijas armijas dienestā, atsācis izglītošanos – 1920. gadā apmeklējis Izglītības ministrijas Skolu departamenta rīkotos karavīru-hospitantu kursus un ieguvis vidusskolas gatavības apliecību. Tajā pašā gadā iestājies Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē, taču 1922. gadā dienesta apstākļu dēļ mācības bija spiests pārtraukt. 1931. gadā beidzis Rīgas komercinstitūtu. 1932. gadā studējis Vācijā Manheimas tirdzniecības augstskolā, bet tā paša gada rudenī atkal iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, kuru beidzis 1937. gadā, iegūdams Cand. oec. grādu. Ar 1937. gada 3. novembra lēmumu atstāts pie Latvijas Universitātes Tautsaimniecības politikas katedras, lai gatavotos zinātniskajam darbam. 

1934. un 1935.gadā piedalījies Latvijas Universitātes izsludinātajos zinātnisko darbu konkursos, iegūstot pirmās godalgas ar darbiem “Kurzemes lauksaimniecība hercoga Jēkaba laikā” (publicēts – Lauksaimniecības Mēnešraksts, Nr. 1, 1935. gada janvāris, 1.-34. lpp.) un “Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem” (publicēts – Tieslietu Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 2, 1936. gada februāris, 225.-315. lpp.; Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. Rīga: Valters un Rapa, 1938. 174 lpp.). Pēdējais darbs 1936. gada 8. martā apbalvots arī ar Krišjāņa Barona prēmiju. Bez minētajiem publicēti arī vairāki citi K. Upelnieka zinātniskie darbi – Kurzemes kuģniecība un kolonijas XVII g. simtenī. Liepāja : Ģenerālkomisijā pie J. Rove, bij. "Leta", 1930. 93 lpp.; Vekseļu nolikums: Saeimas kodifikācijas nodaļas 1932. gada izdevums ar Latvijas Senāta civilā un kriminālā kasacijas departamentu paskaidrojumiem. Rīga : P. Mantnieka kartografiskais institūts, 1933. 152. lpp. 

Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Upelnieks 1941. gada vasarā organizē nacionālo partizānu grupas Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu rajonā. Vēlāk iestājies policijas dienestā Rīgā. Jau 1942. gadā Upelnieks darbojas nacionālajā pretestības kustībā. Viņa vadībā izveidojas nelegāla latviešu virsnieku organizācija. Pēc Latvijas Centrālās padomes nodibināšanās Upelnieks kļūst par tās Militārās komisijas faktisko vadītāju, bet vēlāk – par Kureļa grupas štāba priekšnieku. Viņš ir šīs grupas ideologs un faktiskais organizators. 1944. gada 14. novembrī kopā ar visu Kureļa grupas štābu tiek arestēts. 19. novembrī XVI SS un policijas tiesa Liepājā viņam un vēl septiņiem Kureļa grupas virsniekiem piespriež nāvessodu nošaujot, ko izpilda 20. novembra naktī. 

LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kļūdaini norādīts, ka Upelnieks apbedīts Carnikavas kapos, lai gan patiesā viņa atdusas vieta nav zināma. Nošautajiem Kureļa grupas štāba virsniekiem iekārtota piemiņas vieta Liepājas Karaostā (sk.). Upelnieka vārds iekalts arī Viesītē uzstādītajā piemiņas stēlā ar kādreizējo Viesītes novadu saistītajiem LKOK (sk.) un Kureļa grupai veltītajam piemiņas akmenim Srīveros (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 535.-536. lpp.; Andersons, E., Siliņš, L. Latvijas Centrālā Padome – LCP: Latviešu nacionālā pretestības kustība (1943-1945). Upsala: LCP, 1994. 267.-268. lpp.; Andersons, E. Kurelieši. Literatūra un Māksla, Nr. 21, 02.06.1990. 12.-13., 15.lpp.; Jēkabsons, Ē. Kureliešu traģiskie likteņi. Latviešu Strēlnieks, Nr. 1 (24), 1992. gada janvāris, 10.-11. lpp.

Lazdukalna pagasta Garosilu kapos LKOK Aleksandra Lāča individuāls apbedījums

Atrodas Lazdukalna pagasta Garosilu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Lācis. Ziņu par apbedījuma pašreizējo stāvokli pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Lācis dzimis 1895. gada 2. septembrī toreizējā Domopoles (tagad Bērzpils) pagastā. Beidzis sešgadīgo reālskolu. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada decembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis gvardes jātnieku pulkā, piedalījies kaujās pret vāciešiem Kauņas, Daugavpils un Rīgas frontē. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru, kā arī ar Jura medaļu. 1917. gadā paaugstināts par praporščiku. Tā paša gada beigās dienestu atstājis. 

Latvijas armijā iestājies 1919. gada 15. aprīlī, Latgales partizānu pulka rindās piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. Sākotnēji komandējis paša saformēto pulka eskadronu, bet pēc tam iecelts par 2. rotas komandieri. Ticis divkārt ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 10. janvārī leitnants Lācis “kopā ar 21 kareivi straujā triecienā ieņēma Kārsavas miestu, kā rezultātā ienaidniekam nācās atkāpties arī no Kārsavas stacijas, kurā mūsu spēki ieguva 4 lokomotīves, 114 vagonus, telefona un telegrāfa aparātus u.c. trofejas. Kaujas rezultātā ienaidnieks bija spiests zaudēt izdevīgas pozīcijas, turklāt tika pārtraukta satiksme starp Pitalovas un Rēzeknes grupām”. Savukārt 1920. gada 13. martā Lācis kopā ar izlūku grupu devās reidā ienaidnieka aizmugurē un “izsita to no Novaja Postrikas un Aņikinas sādžām, kurās saņēma 13 gūstekņus un ieguva Maksima sistēmas ložmetēju”. 

Atvaļināts 1922. gadā, dzīvojis Rugāju pagastā, nodarbojies ar lauksaimniecību. Traģiski gājis bojā 1928. gada 18. martā.

A. Lāča vārds minēts arī Bērzpilī uzstādītajā piemiņas akmenī, kas veltīts ar pagastu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 290. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 67, 22.03.1922.

Sarkandaugavas kapos ģenerāļa LKOK Kazimira Olekša individuāls apbedījums

Atrodas Rīgā Nesaules ielā 1 Sarkandaugavas kapos. 

Dzimtas kapos apglabāts ģenerālis un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kazimirs Olekšs. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas pelēka granīta piemiņas plāksne, kurā zem krusta zīmes iekalts teksts: 

OLEKŠS KAZIMIRS JĀŅA d.
1886.26.VII–1970.2.II
TEKLA 1882–1952 

Vēsturiska atkāpe. Kazimirs Olekšs dzimis 1886. gada 26. jūnijā Bērzpils pagastā zemnieka ģimenē. (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums, domājams, kļūdaini minēts 27. jūnijs). 

1907. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 174. kājnieku pulkā. 1909. gadā paaugstināts par apakšvirsnieku un nākamajā gadā iestājies Čugujevas karaskolā, kuru beidzis 1913. gadā, iegūstot podporučika pakāpi. Dienestu turpinājis 25. kājnieku pulkā. Pulka sastāvā piedalījies Pirmā pasaules kara kaujās. 1916. gada aprīlī paaugstināts par poručiku un iecelts rotas komandiera amatā. 1917. gada martā piešķirta štābkapteiņa, bet jūnijā – kapteiņa pakāpe, iecelts par bataljona komandieri. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, Annas ordeņa II, III un IV šķiru un Vladimira ordeņa IV šķiru, kā arī ar Svētā Jura zobenu. Pēc lielinieku apvērsuma 1918. gada 8. februārī Voroņežā atvaļināts. Atgriezies tēva mājās Bērzpils pagastā, bet novembrī devies uz Rīgu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 10. decembrī kapteiņa pakāpē, uzdota Virsnieku rezerves rotas formēšana. 1919. gada janvārī slimības dēļ palicis lielinieku ieņemtajā Rīgā. Tajā pašā mēnesī iesaukts Sarkanajā armijā, rakstvedis 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulkā. 18. maijā Valmierā dezertējis. 8. jūnijā Rīgā pieteicies Apsardzības ministrijā un komandēts uz Liepājas jaunformējamajiem spēkiem. 1919. gada 1. jūlijā iecelts par Liepājas rajona latviešu karaspēka (vēlāk Latvijas armijas Lejaskurzemes kara apgabala) štāba priekšnieku. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī Liepājas aplenkšanas laikā, “kad sākās izšķirošais uzbrukums pilsētai un mūsējie atkāpās no fortiem, Olešs novērtēja stāvokli un ar precīzām un pareizām pavēlēm pārgrupēja mūsu karaspēku, virzīja to pret vāciešiem un satrieca to labo spārnu, tā sekmēdams galīgu uzvaru un bermontiešu padzīšanu no visas Lejaskurzemes”. 

Par kauju nopelniem paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. gada 14. novembra. 1920. gada 4. janvārī iecelts par 4. Zemgales divīzijas štāba priekšnieku. 1921. gada 5. janvārī iecelts par 1. Latvijas strēlnieku pulka komandieri, bet 8. augustā – par 3. Latgales divīzijas štāba priekšnieku. 1924. gadā paaugstināts par pulkvedi, iestājies Virsnieku akadēmiskajos kursos, kurus beidzis 1926. gadā. No 1929. gada 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris, bet 1935. gadā iecelts par 2. Vidzemes divīzijas komandiera palīgu. 1935. gadā paaugstināts par ģenerāli. 1936. gada maijā slimības dēļ atvaļināts. Dzīvojis Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu. 

Līdz 1940. gada augustam bijis akciju sabiedrības "Ogle" valdes loceklis. Vēlāk pirmās komunistiskās okupācijas laikā, sākot ar 1941. gada februāri, strādājis par prečzini centrālajā savienībā “Turība”. 

Pēc lielinieku padzīšanas, sākoties nacistiskajai okupācijai, 1941. gada 1. jūlijā reģistrējies latviešu pašaizsardzības vienību štābā. No 1941. gada augusta līdz novembrim bijis Rēzeknes patērētāju biedrības tehniskais vadītājs. Pēc tam nacistiskās okupācijas laikā saimniekojis savās ūdensdzirnavās Maltas pagastā. 

Atsākoties komunistiskajai okupācijai, pārcēlies uz Rīgu, strādājis ielu komitejā. 

K. Olekša vārds minēts arī piemiņas akmenī Bērzpilī, kas veltīts ar pagastu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 369.-370. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 344.-345. lpp.; cemety.lv.

Bērzpilī piemiņas akmens ar pagastu saistītajiem LKOK

Atrodas Bērzpilī. 

Atklāts 2014. gada 7. novembrī. Akmeņkaļa Pētera Kravaļa veidotā piemiņas zīme sastāv no neregulāras formas rupji apstrādāta laukakmens, kurā iestrādāta pulēta, melnā granītā darināta plāksne ar Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumu un zem tā iegravētu tekstu: 

Par Latviju
Bērzpils (Domopoles)
Pagasta Lāčplēša
kara ordeņa kavalieri
1918-1920
Ģenerālis
KAZIMIRS
OLEKŠS
leitnants
ALEKSANDRS
LĀCIS
kaprālis
SEMJONS
ARHIPOVS
kareivis
JĀNIS
PUGAČS
kareivis
LUDVIGS
TOPECS 

Piemiņas akmens uzstādīšanas iniciators bija atvaļinātais pulkvedis Pēteris Ziemelis.

Kazimirs Olekšs ir apglabāts Sarkandaugavas kapos (sk.), Aleksandrs Lācis – Lazdukalna pagasta Garosila kapos (sk.), Semjons Arhipovs, domājams, noslepkavots komunistu koncentrācijas nometnē, par Jāņa Pugača likteni pēc 1939. gada ziņu nav, bet Ludvigs Topecs miris komunistu koncentrācijas nometnē. 

Papildināts: 21.04.2023. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 47.-48., 290., 369.-370., 419., 526. lpp.; Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze.

Mores kauju piemineklis un piemiņas parks

Atrodas Mores centrā Siguldas un Saules ielu krustojumā. GPS 57.0816, 25.0898 

1992. gada 10. novembrī Mores centrā, iepretim tolaik vēl iecerētajam Mores kauju piemiņas parkam, tika atklāts tēlnieka Harija Sprinča darinātais piemineklis Mores kaujās kritušajiem latviešu leģionāriem. To veido divi viens uz otra uzstatīti laukakmeņi.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi 

Augšējā, kas horizontāli uzstādīts uz otra, pamatni veidojošā akmens, iekalts guleniski novietots zobens un Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojums.

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi 

Augšējā akmens kreisajos sānos iekalti autora iniciāļi un pieminekļa izgatavošanas gadskaitlis – SH 92. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Savukārt kreisajos sānos iestrādāta vara plāksnīte ar tekstu: 

DAUGAVAS VANAGU
TORONTO NODAĻAS
VELTĪJUMS 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Pamatni veidojošajā granīta bluķī iekalts teksts: 

LATVIJA, TU ZEME SVĒTĀ
TEVI SARGĀT MŪSU GODS 

LATVIEŠU
LEĢIONA
KARAVĪRIEM
MORES KAUJA
1944.G.25.-29.SEPTEMBRĪ 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Piemineklis uzstādīts ar Daugavas vanagu Toronto nodaļas finansiālo atbalstu. 

Vēlāk otrpus ceļam iepretī piemineklim izveidots Mores kauju piemiņas parks. Tā projektu izstrādājis arhitekts Jēkabs Trusiņš, kas kopā ar arhitekti Ievu Miķelsoni bija arī projekta vadītāji, kamēr darbu uzraudzību veica arhitekte Aiga Rāte. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Galvenā ieeja parkā iezīmēta ar atsevišķu piemiņas zīmi – rupji apstrādātu laukakmeni, kurā iekalts teksts: 

MORES KAUJU
25.09.1944. – 06.10.1944.
PIEMIŅAS PARKS 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Piemiņas zīmes aizmugurē kreisajā pusē virsma pulēta, un tajā iegravēts teksts: 

Parks izveidots, pateicoties
leģendārajam virsniekam
Viestura ordeņa kavalierim
Rolandam
Kovtuņenko
1924 – 2011
Mores kauju varonim,
rotas komandierim 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

2005. gada 1. oktobrī parkā atklāta memoriālā siena, kurā iegravēti uz to brīdi apzināto 183 Mores kaujās kritušo un bez vēsts pazudušo latviešu leģionāru vārdi. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Joslā, ko veido sienas augšējā malā iestrādātās pulēta melna granīta plāksnes, iekalts teksts: 

MORES KAUJĀ KRITUŠIE UN PAZUDUŠIE LATVIEŠU KARAVĪRI
1944. GADĀ NO 25. SEPTEMBRA LĪDZ 6. OKTOBRIM 

Sienas vidusdaļā iestrādātas četras pulētas, melna granīta plāksnes, kurās iegravēti kritušo vārdi, kas katrā no plāksnēm izkārtoti divās slejās. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Pirmajā plāksnē, kas atrodas augšējā kreisajā stūrī, lasāms: 

kar.      AFANASJEVS PĒTERIS      2.p. 1910.28.VII         1944.28.IX
kar.      ALKSNĪTIS JĒKABS           2.p. 1911.11.VI           1944.27.IX
            ANTONOVIČS KĀRLIS      1.p. 1910.17.VIII        1944.28.IX
kpr.      BAUMANIS              6.p. 1920                     1944.28.IX
kar.      BĀLIŅŠ VOLDEMĀRS       pazudis 1918.5.VIII   1944.27.IX
            BEITIŅŠ ARNOLDS            6.p. 1906.26.I              1944.28.IX
kar.      BEĻINSKIS PĒTERIS          6.p. 1921.13.VIII        1944.27.IX
kar.      BERGINS RŪDOLFS           1.p. 1907.22.IX           1944.2.X
kar.      BERGMANIS ARNOLDS    2.p. 1923.25.IV           1944.6.X
kar.      BĒRTS ALFRĒDS    1922.30.I                     1944.30.IX
kar.      BĒRZIŅŠ ARNOLDS           1.p. 1914.8.IX             1944.2.X
kpr.      BIKAUNIEKS ALBERTS    2.p.5.rt. 1919.6.IV      1944.26.IX
            BIKŠE JĀNIS            1924.7.xi         1944.30.IX
kar.      BLEIDELIS JĀNIS   6.p. 1923.28.VIII        1944.28.IX
kar.      BOGDĀNOVS ŅIKIFORS   1.p. 1922.9.IX             1944.28.IX
kar.      BORSKIS STAŅISLAVS     2.p. 1921.12.V            1944.28.IX
kar.      BOŽE VOLDEMĀRS           6.p. 1922.10.IV           1944.28.IX
kar.      BRICIS ALFRĒDS    2.p.13.rt. 1927.8.IV    1944.26.IX
dkar.    BRICIS STAŅISLAVS         1.p. 1923.2.V              1944.30.IX
kar.      BRICIS VOLDEMĀRS         2.p.13.rt. 1925.5.IX    1944.26.IX
kar.      BRIGADERS TĀLIVALDIS            6.p. 1923.23.XI           1944.28.IX
kar.      BUDRĒVICS ARNOLDS     1.p. 1912.27.VII         1944.30.IX
            BUĶIS            6.p.      1944.5.X 

            BUNDZENIEKS ŽANIS       6.p. 1923.10.VI           1944.26.IX
kar.      CEKULIS LEONS     2.p.4.rt. 1920.3.V        1944.25.IX
serž.     CELMIŅŠ TĀLIVALDIS     1.p. 1909.11.II            1944.27.IX
            CEPLIS JĀNIS          1910.09.VII    1944.28.IX
serž.     CĪRULIS KĀRLIS    6.p. 1913.25.II            1944.29.IX
kar.      ČEREČINSKIS KAZIMIRS 6.p. 1908.24.VII         1944.28.IX
kar.      ČEVERS DONĀTS   1.p. 1923.        1944.27.IX
kar.      ČODARS ANTONS  1.p. 1913.13.IV           1944.29.IX
kar.      DAŅIĻĒVIČS STAŅISLAVS          1.p. 1923.2.VII           1944.27.IX
kar.      DILĀNS JĀNIS         6.p. 1910.21.III           1944.30.IX
dkar.    DIŽPĒTERIS ALFRĪDS       2.p./pazudis 1906.20.IX         1944.27.IX
dkar.    DOSMANIS RIHARDS        2.p. 1924.24.VIII        1944.27.IX
dkar.    DUCIS ERVĪNS        1.p. 1920.30.XI           1944.27.IX
kar.      DUKLAVS ARVĪDS 6.p. 1919.7.VIII          1944.28.IX
dkar.    DUNCĀNS ALFRĪDS          1906.20.IX      1944.25.IX
dkar.    DUNDE ERNESTS   6.p. 1906.27.X            1944.26.IX
dkar.    DZELZĪTIS JĀNIS    1911.11.V       1944.26.IX
            DZENIS ANDREJS   6.p. 1923.23.XII         1944.3.X
kar.      DZENĪTIS HARIJS   6.p.
kar.      EZERGAILIS ALFRĒDS     2.p.6.rt. 1923.8.VI      1944.28.IX
kar.      EZERGAILIS ELMĀRS       6.p. 1920.7.I    1944.28.IX
dkar.    ĒRDMANIS VILIS   1.p. 1919.24.XII         1944.30.IX
dkar.    FRĪDMANIS GEORGIJS      6.p. 1921.21.I  1944.27.IX 

Otrajā plāksnē, kas atrodas augšējā labējā stūrī, iegravēti sekojoši vārdi: 

dkar.    FUKSIS ROBERTS   1.p. 1922.4.VI             1944.28.IX
kar.      GANIŅŠ JĀNIS        1.p. 1924.8.VI             1944.28.IX
kar.      GATERS JĀNIS        6.p. 1924.6.X              1944.28.IX
kar.      GOLUBEVS NIKOLAJS      pazudis 1910.26.VI    1944.28.IX
kar.      GRASIS ALBERTS   1.p.1912.10.04.           1944.28.IX
kar.      GRAZDIŅŠ JĀNIS   1906.11.VI      1944.25.IX
kar.      GRAŽULIS PĒTERIS           6.p. 1924.28.XI           1944.25.IX
kar.      IKŠE ANSIS  1.p. 1920.12.IX           1944.28.IX
dkar.    INGEVICS VOLDEMĀRS   6.p. 1922.22.VII         1944.27.IX
kar.      IRBE EIŽENS            6.p. 1922.30.XI           1944.26.IX
kar.      IRINOVIČS STAŅISLAVS  1.p. 1918.9.V  1944.28.IX
vserž.   JAKUŠONOKS STAŅISLAVS        2.p.7.rt.pazudis 1915.4.I         1944.29.IX
dkar.    JAKŠS PĒTERIS       1.p. 1919.23.X            1944.28.IX
kar.      JANSONS ANDREJS                       pazudis 1924.10.XII   1944.27.IX
vserž.   JANSONS KĀRLIS  2.p.5.rt. 1912.14.IV    1944.4.X
kar.      JANSONS OSVALDS          2.p.6.rt. 1922.5.IX      1944.1.X
kpr.      JAUNZEMS PĒTERIS          2.p.3.rt./pazudis 1914.29.X    1944.26.IX
kar.      JĒKABSONS ARTŪRS        2.p. 1909.7.V  1944.28.IX
ltn.       JEŠUS VILIS             2.p.5.rt. 1906.18.VI    1944.29.IX
kar.      KAINAIZIS JĀNIS   1.p. 1921.20.VI           1944.28.IX
dkar.    KALNIŅŠ JĀNIS      1.p. 1924.1.I    1944.27.IX
kar.      KAMERĀDS JĀNIS 6.p. 1923.18.X            1944.25.IX
kar.      KARASEVS ANTONS         6.p. 1920.25.IV           1944.28.IX 

kpr.      KAŽOKS KRIŠS       pazudis 1905.9.III      1944.30.IX
kar.      KISLAKS VALĒRIJS                       1924.18.I         1944.30.IX
kar.      KLEINS ARNOLDS 1920.19.I         1944.25.IX
kar.      KOKRĪTIS     2.p. 1927         1944.29.IX
kar.      KONOVĀLOVS VLADISLAVS      1.p. 1924.1.X  1944.29.IXkpr.
            KRAPŠ VOLDEMĀRS         1904.7.III        1944.28.IX
dkar.    KREĶELIS PAULS  2.p.2.rt. 1912.30.VII   1944.27.IX
kpr.      KROMBERGS ALBERTS    6.p. 1918.24.VII         1944.30.IX
kar.      KRŪMIŅŠ VALDIS             6.p. 1925.16.XI           1944.28.IX
kar.      KRUSTIŅŠ ERHARDS        6.p. 1922.27.VIII        1944.28.IX
dkar.    ĶIDA ELMĀRS        1.p. 1914.3.II              1944.29.IX
dkar.    ĶIRSĪTIS JĀNIS       1.p. 1915.2.VI             1944.29.IX
kar.      KUNDZIŅŠ LAIMONIS      1912.7.IX        1944.27.IX
kar.      KURSĪTIS ANTONS            6.p. 1922.10.VI           1944.28.IX
kar.      KUŠNER VLADIMIRS        pazudis 1914.6.XI      1944.28.IX
kar.      LĀCIS FRICIS          6.p. 1919.8.VIII          1944.28.IX
kar.      LĀCIS JĀNIS            1.p./pazudis 1908.17.VI         1944.26.IX
kar.      LADUSĀNS JĀNIS              1.p. 1920.12.IV           1944.29.IX
kar.      LAIZĀNS ALBERTS            2.p.2.rt. 1922.13.II      1944.27.IX
kar.      LĀRMANIS JĀNIS   6.p. 1920.6.VII           1944.28.IX
kar.      LAUMANIS FRIDRIHS       6.p. 1909.1.I    1944.28.IX
kar.      LAURINOVIČS VIKENTIJS           6.p. 1910.30.X            1944.28.IX
kar.      LAPSA VILIS            6.p. 1917.16.IV           1944.28.IX 

Trešajā plāksnē, kas atrodas kreisajā apakšējā stūrī, iegravēti šādi kritušo vārdi: 

serž.     LEJA ALFRĒDS        1.p. 1901.24.II            1944.27.IX
kar.      LEVANS JĀNIS        1923.29.VII    1944.25.IX
kar.      LEVIS ARNOLDS    6.p. 1918.18.III           1944.28.IX
kpr.      LEVIS JĀNIS            2.p.7.rt. 1914.2.X        1944.28.IX
kar.      LIEPIŅŠ AUGUSTS             6.p. 1912.2.IV             1944.28.IX
dkar.    MARKEVICS VIĻUMS        pazudis 1921.16.IX    1944.28.IX
kar.      MARTUŠĒVICS IGNATS    pazudis 1924.24.XII   1944.27.IX
kpr.      MAZULIS JĀNIS      pazudis 1908.1.IX      1944.26.IX
kar.      MEDNIS JŪLIJS       6.p. 1913.9.IX             1944.5.X
kar.      MEĶIS ARNOLDS ARVĪDS                       6.p. 1922.4.VIII          1944.28.IX
kar.      MEŅĢELIS AUGUSTS        1.p. 1911.14.VIII        1944.28.IX
dkar.    MEŽULIS RIHARDS            6.p. 1925.14.IX           1944.28.IX
kpr.      MIĶELIS LUDVIGS             6.p. 1922.17.VII
kar.      MIĶELSONS JĀNIS             6.p. 1922.9.II              1944.5.X
dkar.    MILLERSONS JĀNIS          2.p. 1914.13.V            1944.26.IX
dkar.    MILNIS KĀRLIS      2.p./pazudis 1907.1.III           1944.27.IX
kar.      MORTUZĀNS MEIKULIS  1.p. 1915.2.X              1944.27.IX
dkar.    MUCENIEKS RIHARDS     6.p. 1907.18.XI           1944.28.IX
kar.      MUIŽNIEKS JĀZEPS           6.p. 1909.22.I              1944.28.IX
kar.      MŪRNIEKS ANDREJS        6.p. 1921.30.XI           1944.28.IX
            NĀGELS HERBERTS          23.1.XI            1944.29.IX
kpr.      NIKOLAKS ARTEMIJS       2.p./pazudis 1913.2.V             1944.26.IX
kar.      ŅIKĪTOVS NIKOLAJS        pazudis 1920.29.XI    1944.27.IX
dkar.    ODMANIS FRANCIS           1.p. 1925.25.XI           1944.28.IX 

dkar.    OZOLIŅŠ AUGUSTS           6.p. 1908.1.IX             1944.27.IX
kar.      OZOLS FRIDRIHS   6.p. 1920.1.III             1944.28.IX
kar.      PAKALNS KĀRLIS 6.p. 1912.12.I              1944.27.IX
dkar.    PANCERS ARNOLDS         6.p. 1901.9.V              1944.28.IX
dkar.    PEIPIŅŠ ALOIZS     6.p. 1919.24.VII         1944.28.IX
kar.      PELĒKAIS LAIMONIS        6.p. 1924.18.VI           1944.3.X
dkar.    PELŠS JĀNIS            1.p. 1918.10.V            1944.28.IX
kar.      PILMANIS KĀRLIS             1.p. 1924.6.XI             1944.29.IX
kar.      POSTERS (POSERTS) JŪLIJS         6.p. 1908.12.VII         1944.30.IX
kar.      PUIDZE ARVĪDS     pazudis 1922.18.IV    1944.27.IX
kar.      PUKSTS JĀNIS         pazudis 1908.14.X      1944.27.IX
kar.      PUĶĪTE JĀNIS          pazudis 1918.14.X      1944.27.IX
kar.      PUĶUDRUVA LUDVIKS    6.p./pazudis 1915.28.V           1944.30.IX
kar.      PULVERIS JĀNIS    1.p./pazudis 1906.29.XI         1944.27.IX
            PUTNIŅŠ       1.p. 1918         1944.26.IX
kar.      PUTNS JĀNIS           1.p. 1908.1.II              1944.28.IX
kar.      RAMBA ĒVALDS    1.p. 1924.4.III             1944.29.IX
kar.      REBIŅŠ JĀNIS         1.p. 1926.24.IV           1944.27.IX
kar.      REINHOLDS KĀRLIS         1906.24.XI      1944.30.IX
dkar.    REIZNIEKS ANDREJS        1911.25.XI      1944.25.IX
kar.      REIZNIEKS JĀNIS               1919.10.VII    1944.25.IX
kar.      RIKUMS MODESTS             pazudis 1917.14.VII   1944.28.IX
            ROZENTĀLS ŽANIS           6.p. 1909.22.X            1944.28.IX 

Ceturtajā plāksnē, kas atrodas labējā apakšējā stūrī, lasāmi sekojoši kritušo vārdi: 

kar.      ROZIŅŠ HARIJS      1922.21.I         1944.28.IX
kar.      RUBENIS JĀNIS      pazudis 1924.13.VI    1944.26.IX
kpr.      RUBIKS JĀNIS         2.p. 1909.30.VI           1944.26.IX
kar.      RUBULIS ARTŪRS  2.p. 1922.28.VIII        1944.28.IX
kpr.      RUDZONS NIKOLAJS        2.p. 1911.15.IV           1944.26.IX
kar.      RUTKIS JĀNIS         2.p. 1920.21.II            1944.28.IX
kar.      SIETNIEKS GUSTAVS        6.p.                  1944.27.IX
kar.      SILANAGLIS ALBERTS     pazudis 1917.25.II      1944.29.IX
kar.      SILASPROĢIS PĒTERIS     1926.2.I           1944.25.IX
kar.      SILIŅŠ ARVĪDS       pazudis 1907.25.IX    1944.30.IX
kar.      SKRABIS ANTONS             1915.3.I.          1944.28.IX
kar.      SKVARAUSKIS JUSTINS   pazudis 1919.14.V      1944.26.IX
kar.      SOKOLOVS KARPS            6.p. 1912.15.II            1944.27.IX
kar.      SPROĢIS JŪLIJS      6.p. 1919.23.I              1944.28.IX
kar.      SPURA ALBERTS    6.p. 1918.24.VII         1944.28.IX
ltn.       STRĪPNIEKS JĀNIS             1.p. 1913.19.IX           1944.29.IX
dkar.    SUDZĀNS ALFONS            2.p. 1922.2.II              1944.28.IX
kar.      ŠAICĀNS BRUNIS   2.p./pazudis 1908.12.XI         1944.27.IX
dkar.    ŠĪRANTS ERNESTS             2.p. 1909.5.XI             1944.27.IX
dkar.    ŠTEINS ANTONS     1.p./pazudis 1911.10.III         1944.29.IX
kar.      ŠTICERIS ALFRĒDS                       2.p. 1913.5.VI             1944.27.IX
kar.      ŠUNELIS KĀRLIS   2.p.6.rt. 1920.1.I         1944.29.IX
ltn.       TEIHMANIS ERNESTS       2.p.III btl.                    1944.27.IX 

dkar.    TETERIS ALFRĒDS             pazudis 1909.23.I       1944.27.IX
kar.      TORŅILOVS MĀRIS           1923.1.X         1944.27.IX
            TRUŠELIS JĀNIS     2.p. 1909.9.III             1944.30.IX
kar.      TURLAIS IGNATS   2.p. 1900.2.I                1944.27.IX
kar.      UČS JUKUMS           2.p. 1917.25.XII         1944.26.IX
dkar.    UMBRAŠKO JĀZEPS          2.p. 1920.28.VII         1944.28.IX
kar.      UPMALIS VOLDEMĀRS    1916.3.VII      1944.28.IX
kar.      URNĪTIS ĒRIKS       2.p. 1924.11.VI           1944.27.IX
kar.      VAGELS EDUARDS            pazudis 1922.30.V      1944.26.IX
kar.      VALDBERGS PĒTERIS       pazudis 1917.31.VII   1944.29.IX
kar.      VASARĀJS ALBERTS         2.p. 1910.16.V            1944.27.IX
            VĀSLEKS ALBERTS           6.p. 1909.2.I                1944.27.IX
            VIRBULIS ANDREJS          6.p./pazudis 1912.6.II             1944.28.IX
kar.      VOLANSKIS EDUARDS     2.p. 1914.24.VII         1944.27.IX
            VOLKOVS SERGEJS           6.p. 1918.1.I                1944.27.IX
            VUCENLAZDĀNS JĀZEPS            2.p.
            ZĀBAKS JĀNIS        1922.25.XII    1944.28.IX
kar.      ZĀLĪTIS ALTS          1922.2.III        1944.5.X
            ZIEMELIS ALEKSANDRS  1915.15.XI      1944.28.IX
dkar.    ZIRNIS JŪLIJS          6.p. 1907.18.XI           1944.28.IX
                        JĀNIS             2/1.p. 1909.9.III          1944.30.IX
            NEZINĀMS
            NEZINĀMS
            NEZINĀMS 

1. piezīme. Šķiet, ka vārdu iegravēšanas procesā izlaisti divu kritušo vārdi – Roberts Kampe, 28.08.1909.-29.09.1944. (R. Kovtuņenko publicētajā sarakstā Nr. 69) un Kokorītis Eduards, 01.01.1921.-29.09.1944. (R. Kovtuņenko publicētajā sarakstā Nr. 74). Domājams, ka nolūkā saglabāt sākotnēji iecerēto vārdu skaitu – 186 – “Nezināms” saraksta beigās iegravēts trīs reizes. Kā liecina Kovtuņeko saraks un piezīme pie tā, sākotnēji uzraksts “Nezināms” tika attiecināts uz vienu konkrētu karavīru, kura vārds vismaz pieļāvuma formā varētu būt arī zināms – V. Novikovs, kas it kā ticis apglabāts Roznēnu brāļu kapos (sk.). 

2. piezīme. Vēlāk Udo Sietiņš šo sarakstu vēl papildinājis ar pieciem vārdiem – 6. (44.) pulka 7. rotas kareivis Floriāns Vjaters (06.05.1923.-30.09.1944.), 6. (44.) pulka 7. rotas kareivis Osvalds Vindelis (09.01.1920.- 30.09.1944.), 6. (44.) pulka 2. rotas kareivis Agotoņins Vorobjovs (24.02.24.-05.10.1944.), 2. (43.) pulka 2. rotas kareivis Edmunds Volganskis (24.07.1924.-25.09.1944.), 2. (43.) pulka 3. rotas kareivis Jānis Vistrieks (25.09.1944.). 

Memoriālās sienas cokola daļā kreisajā pusē iestrādātajā plāksnē iegravēts teksts: 

TEC, SAULĪTE, TECĒDAMA,
ES PALIKU PAVĒNĪ.
NAVA SAVAS MĀMULIŅAS,
KAS IECELTU SAULĪTĒ. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Pa kreisi no memoriālās sienas novietots piemiņas akmens, kurā iekalta krusta zīme. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

2002. gadā tika iesvētīta uz parka teritorijas robežas esošā piemiņas zīme, ko vēl komunistiskās okupācijas laikā uzstādījis Ēriks Plūcis kādam netālu kritušajam nezināmajam latviešu leģionāram – ložmetējniekam. Kritušā pīšļus kopā ar ložmetēja atliekām un patronu čaulītēm pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados meliorācijas darbu laikā bija uzgājis traktorists Ernests Gūtmanis. Ē. Plūcis nezināmā karavīra mirstīgās atliekas atguvis un nerūsējošā tērauda urnā, ko izgatavojis viņa kādreizējais ieslodzījuma biedrs vienā no Mordovijas koncentrācijas nometnēm Ādolfs Lapenieks, apbedījis netālu no to atrašanas vietas. Kapavietu Ē. Plūcis vēlāk, 1988. gadā, iezīmējis ar pašizgatavotu piemiņas akmeni. 2004. gadā kritušais leģionārs tiek pārapbedīts Roznēnu brāļu kapos (sk.). 

Ērika Plūča pie "Salmiņiem" uzstādītā piemiņas zīme nezināmajam leģionārām
(Foto: Battle at More, 91)

Parka teritorijā daļēji atjaunoti arī kādreizējie ierakumi leģionāru pozīcijās un izbūvēta bunkura kopija. 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. 1944. gada septembra vidū vācu virspavēlniecība uzsāka strauju 18. armijas atvilkšanu no Igaunijas, un atejošās vienības virzījās gar Latviju aizstāvošās 16. armijas aizmuguri uz Rīgu un tālāk uz Kurzemi. 

Tikmēr Latviešu leģiona 19. (2.) divīzija saņēma pavēli atstāt Tirzas pozīcijas, un atiešana tika uzsākta 19. septembrī. Naktī uz 25. septembri divīzija sasniedza tā dēvētās Siguldas pozīcijas, ieņemot līniju no Siliņiem (aptuveni trīs kilometri uz dienvidiem no Mores) līdz Purlauriem (aptuveni trīs kilometrus uz ziemeļiem no Kārtūžiem). Pa labi pozīcijas ieņēma 44. (6.) pulks, bet pa kreisi – 42. (1.) pulks, kamēr 43. (2.) pulks palika rezervē Allažu rajonā. 

Mēģinot pārraut 18. armijas atkāpšanās ceļu, lielinieki 26. septembrī sāka spēcīgu, tanku atbalstītu uzbrukumu virzienā Nītaure-Sigulda, kura smagumpunkts skāra 19. divīziju. Latviešu sektorā krievi uzbruka šaurā frontē gar lielceļu Nītaure-Kārtūži, ko aizsargāja 44. pulks. Neskatoties uz ienaidnieka skaitlisko pārspēku, leģionāri visus uzbrukumus atvairīja. 

Nākamajā dienā, ievadot kaujā arvien jaunus un jaunus spēkus, krievi uzbrukumus atkal atjaunoja. Latviešu artilērijai beidzās munīcija, un 44. pulka karavīri tika pakļauti netraucētai pretinieka smago ieroču ugunij. Krieviem trīs reizes izdevās ielauzties latviešu pozīcijās pie Mazratniekiem, taču katru reizi tie pretuzbrukumos tika atsviesti atpakaļ. Pusdienlaikā kaujās tika iesaistīts rezervē esošā 43. pulka II bataljons. Pēcpusdienā kauja turpinājās ar vēl lielāku intensitāti. Leģionāri iznīcināja četrus no krievu tankiem, kas bija ielauzušies latviešu pozīcijās, un pēc tam pretinieka kaujas rati tām vairs neuzdrošinājās tuvoties. Naktī uz 28. septembri lielinieki vēl divas reizes ielauzās latviešu pozīcijās, taču atkal tika atsisti. 

28. septembra rītā leģiona artilēristi beidzot saņēma munīciju, un tas latviešu stāvokli ievērojami atviegloja. Lai gan pretinieks neatlaidīgi turpināja savus uzbrukumus, lielus panākumus tam neizdevās gūt. Uzbrucēji gan ielauzās aizstāvju pozīcijās starp Mazratniekiem un Mazkaķēniem, izvēršoties tuvējā mežā, taču ar prettriecienu frontes pārrāvums tika likvidēts un ielenktie krievi iznīcināti. 

Pievakarē krieviem negaidīti izdevās ielauzties 42. pulka ierakumos augstienē, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Kartūžu muižas, taču 29. septembra rītā ar pretuzbrukumu, ko atbalstīja seši vācu pašgājējlielgabali, lielinieki, nodarot tiem lielus zaudējumus, tika padzīti.

29. septembrī sarkano uzbrukumi turpinājās, taču tie vairs nebija tik intensīvi. Arī nākamajā dienā notika daži nenozīmīgi uzbrukumi, kas tika viegli atsisti. Mores kaujas faktiski bija noslēgušās. Pēc vācu virspavēlniecības pavēles saņemšanas naktī uz 6. oktobri 19. divīzija Siguldas pozīcijas atstāja. Līdz ar to bija beigušās divīzijas kaujas Vidzemē, un tā sāka atkāpšanos uz Kurzemi. 

Mores kaujās krita aptuveni 200 latviešu leģionāru, bet apmēram 650 guva ievainojumus. Lai gan par lielinieku zaudējumiem precīzu ziņu nav, tiek lēsts, ka kritušo krievu skaits varētu būt sasniedzis aptuveni 3000. 

Latviešu leģionāri ar savu sīvo pretestību Mores kaujās deva nozīmīgu ieguldījumu vācu 16. armijas frontes noturēšanā, kas ļāva 18. armijas vienībām netraucēti atkāpties, kā arī nodrošināja iespēju daudziem latviešu bēgļiem atstāt Vidzemi, daļai no tiem paverot iespēju vēlāk doties uz Rietumiem un paglābties no atkārtotās komunistiskās okupācijas. 

Avoti: Kovtuņenko, R. Battle at More: A paticipant’s account of a battle against everwhelming odds. Rīga: Apvienība “Timermanis&Vējiņš”, 2009, 89-91, 94-95, 131-135 p.; Silgailis, A. Latviešu leģions: Dibināšana, formēšana un kaujas gaitas Otrā pasaules karā. Rīga: Junda, 2001. 126.-129. lpp.; Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā: Dokumentu un atmiņu krājums. 5. sēj. Kaujas Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē. Sast. Kociņš, R. Västerås: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1977. 55.-57. lpp.; Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”: Latvijas Otrā pasaules kara stāsti. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 269.-278. lpp.; Latvijas enciklopēdija. 4. sēj. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2007. 475. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 2, 2003. gada marts/aprīlis, 75. lpp.; Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 1, 2005. gada janvāris/marts, 59. lpp.; Latvija Amerikā, Nr. 40, 08.10.2005.; tourism.sigulda.lv.