Rožkalnu pagasta Augšmuktos piemineklis nacionālajiem partizāniem

Atrodas Rožkalnu pagasta Augšmuktos.

Atklāts un iesvētīts 2008. gada 24. oktobrī. Pie pelēka granīta pieminekļa pulēta melna granīta plāksne, kurā iegravēts teksts:

PAR TEVI, TĒVUZEME

LATVIJAS TĒVZEMES SARGU (PARTIZĀNU) APVIENĪBAS –

LTS(P)A IZVEIDOTĀJIEM UN VADĪTĀJIEM

VIŅI NEBAIDĪJĀS PAŠI UN IEDVESMOJA CITUS

STĀTIES NACIONĀLO PARTIZĀNU RINDĀS

LAI CĪNĪTOS PRET KOMUNISTISKO OKUPĀCIJAS REŽĪMU

(1945. – 1956.)

SAVAS DZĪVĪBAS LATVIJAI ZIEDOJA

(1945. – 1948.)

JURIS RUDZĀTS

JĀNIS ZELČĀNS

ANTONS JUHNĒVIČS

KĀRLIS BLŪMS

VALĒRIJA MUNDURE

JĀNIS VILCĀNS

ŠEIT AUGUSTA CARA SĒTĀ “AUGŠMUKTOS”

1945. GADA 13. NOVEMBRĪ KRITA JURIS RUDZĀTS,

ŠO ŠĒTU ČEKISTI NODEDZINĀJA

TĀS IEMĪTNIEKIEM SĀKĀS MOKU CEĻI

Pieminekli uzstādījusi Latvijas Nacionālo partizānu apvienība sadarbībā ar Vārkavas novada domi un Līvānu jaunsargiem.

Vēsturiska atkāpe. Nakti no 1945. gada 12. uz 13. novembri Jura Rudzāta vadīto nacionālo partizānu grupa pavadīja Augšmuktos partizānu atbalstītāja Augusta Cara mājās. 13. novembrī nodevības rezultātā partizānus ielenca PSRS iekšlietu karaspēks un Līvānu iznīcinātāju bataljona kaujinieki. Rudzāts pašuzupurējoties ar rokas granātu uzspridzināja mājas pagalmā novietoto čekistu ložmetēju, bet pēc tam, lai nekristu gūstā, nošāvās. Taču pārējie partizāni, izmantojot radušos apjukumu, spēja izkļūt no ielenkuma. Tikmēr čekisti mājas nodedzināja, bet to saimnieks tika notiesāts uz 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Viņa sieva un abas meitas tika izsūtītas 1949. gada 25. marta masveida deportāciju laikā.

Juris Rudzāts bija viens no 1945. gadā izveidotās Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības LTS(p)A vadītājiem. 1945. gada rudenī LTS(p)A apvienība darbojās Daugavpils, Madonas, Jēkabpils, Ilūkstes un Rēzeknes apriņķos, un tās rindās bija aptuveni 700 cīnītāju.

Piemiņas zīmē, kas uzstādīta Rudzāta nāves vietā, iemūžināti arī citu LTS(p)A vadītāju vārdi. Bijušais Latvijas armijas instruktors un vēlākais leģionārs Kārlis Blūms bija LTS(p)A 2. divīzijas komandieris; Vanagu katoļu draudzes prāvests Antons Juhnevičš – LTS(p)A Prezidija priekšsēdētājs, dzejniece un skolotāja Valērija Mundure – LTS(p)A Prezidija vicepriekšsēdētāja un partizānu laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgā redaktore, bet skolotājs Jānis Vilcāns – LTS(p)A 2. divīzijas štāba adjutants un štāba grupas komandieris.

1946. gadā LTS(p)A tika sagrauta. Pēc Rudzāta krita Kārlis Blūms, vēlāk nodevības rezultātā tika sagūstīti un tiesāti Mundure, Zelčāns un Juhnevičs. Visilgāk izdevās noturēties Jānim Vilcānam, kurš vēl 1945. gada rudenī LTS(p)A Prezidija uzdevumā tika nosūtīts uz Kurzemi, lai tur no bijušajiem latviešu leģionāriem, kuri bija uzsākuši partizānu gaitas pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas, izveidotu LTS (p)A 1. divīziju. Tomēr uzdevumu viņam neizdevās izpildīt, un 1946. gada pavasarī Vilcāns atgriezās Latgalē, kur turpināja partizānu gaitas līdz pat 1948. gada aprīlim, kad krita.

Avoti: Vārkavas novada informatīvais portāls.; Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 118.lpp.; Viļums, J. Ar Latvijas valsts neatkarības ideju sirdīs. Ozolupe: Vārkavas novada avīze, 2008. gada novembris.