Talsu Valsts Ģimnāzijas dārzā piemiņas vieta ar novadu saistītajiem LKOK

Atrodas Talsu Valsts Ģimnāzijas dārzā Brīvības iela 29. GPS 57.240060, 22.593691 

Atklāta 2023. gada 11. novembrī. Piemiņas vieta tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros, īstenojot vietējo projektu “Talsu Valsts ģimnāzijas parka teritorijas labiekārtošana vēstures izziņai un izglītības apguves dažādošanai”. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs.

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile

Tomēr, atšķirībā no citviet Latvijā uzstādītajām piemiņas zīmēm, pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta veidotajā stēlā, kas iezīmē piemiņas vietas nosacīto centru, nav iegravēti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi, bet zem ordeņa atveidojuma bareljefā iekalts vienīgi teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
TALSU NOVADĀ 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile

Stēlas aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ 

Savukārt ordeņa kavalieru vārdi iegravēti granīta plāksnēs ar kurām apšūta atbalsta siena, kas puslokā izvietota aiz stēlas.

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile

14 plāksnēs virzienā no kreisās uz labo pusi lasāmi sekojoši 70 vārdi: 

ĢENERĀLIS
JĀNIS KURELIS
1882 – 1954 

PULKVEDIS
KĀRLIS ŠEPKO
1891 – 1952 

PULKVEDIS-LEITNANTS
ARNOLDS ARTUMS-HARTMANIS
1895 

PULKVEDIS-LEITNANTS
JĀNIS VALDIS BEKMANIS
1893 – 1943 

PULKVEDIS-LEITNANTS
FRICIS BĒRTULSONS
1891 – 1942

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

PULKVEDIS-LEITNANTS
JĀNIS BRENNERS
1893 – 1980 

PULKVEDIS-LEITNANTS
JĀNIS BRIEDIS
1892 – 1942 

PULKVEDIS-LEITNANTS
OTTO GOLDFELDS ZELTIŅŠ
1889 – 1941 

PULKVEDIS-LEITNANTS
FRICIS HERMANSONS
1891 – 1941 

PULKVEDIS LEITNANTS
NIKOLAJS KALNIŅŠ
1896 – 1940

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

PULKVEDIS-LEITNANTS
ALBERTS ALFRĒDS KLEINBERGS
1891 – 1966 

PULKVEDIS-LEITNANTS
SERGEJS LAGZDIŅŠ
1895 – 1979 

PULKVEDIS-LEITNANTS
JĒKABS LAKSTĪGALA
1892 – 1970 

PULKVEDIS-LEITNANTS
JĀNIS MEDNIS
1895 – 1942 

PULKVEDIS-LETNANTS
ALEKSANDRS ORNIŅŠ
1893 – 1942

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

PULKVEDIS-LEITNANTS
PĒTERIS OZOLS
1890 – 1942 

PULKVEDIS-LEITNANTS
KĀRLIS PLIKAUSIS
1896 

PULKVEDIS-LEITNANTS
TEODORS RUTULIS
1893 – 1944 

PULKVEDIS-LEITNANTS
JĒKABS ZELTIŅŠ
1896 – 1983 

KAPTEINIS
FRICIS AVOTIŅŠ
1892 – 1944

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

KAPTEINIS
PĒTERIS BEBRIŠS
1892 – 1981 

KAPTEINIS
VERNERS BLŪMS
1896 – 1952 

KAPTEINIS
VILNIS LIEPIŅŠ
1896 – 1941 

KAPTEINIS
KĀRLIS OPMANIS
1892 – 1951 

KAPTEINIS
INDRIĶIS REINBERGS
1894

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

KAPTEINIS
KĀRLIS ŠNĒBERGS
1892 – 1943 

KAPTEINIS
KRISTAPS UPELNIEKS
1891 – 1944 

KAPTEINIS
ĢIRTS VĪRIŅŠ
1891 – 1968 

VIRSLEITNANTS
AUGUSTS BURBIS-BURBE
1893 – 1919 

VIRSLEITNANTS
JŪLIJS CELMS
1879 – 1935

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

VIRSLEITNANTS
TĀLIVALDIS LEPŠE
1896 – 1941 

VIRSLEITNANTS
SERGEJS STAPRĀNS
1896 – 1951 

VIRSLEITNANTS
ALFRĒDS VAKEIKA
1889 – 1941 

LEITNANTS
KĀRLIS INDRIKSONS-HEIRIKSONS
1895 – 1978 

LEITNANTS
ERNESTS OSIS
1895 – 1944

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

VIRSSERŽANTS
ALBERTS BĒRZIŅŠ
1894 – 1973 

VIRSSERŽANTS
EDUARDS ERNESTS FREIBERGS
1891 – 1972 

VIRSSERŽANTS
EDUARDS JANSONS
1894 – 1977 

VIRSSERŽANTS
INDRIĶIS JERŠMANIS
1891 – 1922 

VIRSSERŽANTS
EDUARDS KALENBERGS
1898 – 1945

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

VIRSSERŽANTS
ALEKSANDRS ELMĀRS ĶESTERIS
1895 – 1955 

VIRSSERŽANTS
ROBERTS STRAUTIŅŠ
1894 – 1933 

VIRSSERŽANTS
FRICIS TELŠOVS
1892 – 1968 

VIRSSERŽANTS
TEODORS ZVIRGZDIŅŠ
1896 – 1942 

VIRSSERŽANTS
JŪLIJS ŽIVA
1896 – 1963

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

SERŽANTS
KONSTANTĪNS BUMOVSKIS
1891 – 1976 

SERŽANTS
JĀNIS LAGZDIŅŠ
1899 – 1974 

SERŽANTS
MIĶELIS PLĀNKĀJS
1893 – 1943 

SERŽANTS
PĒTERIS PLAUDIS
1895 – 1957 

SERŽANTS
NIKOLAJS PŪLIŅŠ
1901 – 1979

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

SERŽANTS
JĀNIS ROZIŅDĀRZS
1900 

SERŽANTS
JĀZEPS SIKORA
1886 – 1952 

SERŽANTS
PAULIS STRAUTIŅŠ
1883 – 1969 

SERŽANTS
KĀRLIS SŪNGAILIS
1898 – 1985 

SERŽANTS
FRICIS TAURIŅŠ
1895 – 1973

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

SERŽANTS
RŪDOLFS TONE
1895 – 1977 

KAPRĀLIS
ROBERTS PLOTNIEKS
1891 – 1965 

DIŽKAREIVIS
FRICIS AUSEKLIS
1895 

DIŽKAREIVIS
ERNESTS JANSONS
1899 – 1958 

DIŽKAREIVIS
KĀRLIS JĀKOBSONS
1888 – 1967

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

DIŽKAREIVIS
KRISTAPS LIESTIŅŠ
1897 – 1974 

DIŽKAREIVIS
ERNESTS LINDEMANIS
1898 – 1984 

DIŽKAREIVIS
EDUARDS PODS
1899 – 1983 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS TĀLIVALDIS ROZENTĀLS
1898 – 1973 

DIŽKAREIVIS
KĀRLIS OTTO ŠTĀLS-STĀLS
1893 – 1966

 

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

DIŽKAREIVIS
ALBERTS ZANDMANIS
1892 – 1949 

KAREIVIS
RDUARDS GRĪSLIS
1895 – 1941 

KAREIVIS
KĀNIS KRAUZE
1894 

KAREIVIS
ERNESTS LEITIS
1895 – 1944 

KAREIVIS
VILIS ŠIRŠONS
1888 – 1976

Foto: 06.07.2024., Anna Gaile 

Stēlas granīta sagatavi un tās pamatni, kas izmaksājusi 1168, 03 eiro, 2018.gadā Talsiem dāvinājusi Aizsardzības ministrija. 

Piemiņas vietas izbūves darbus, kas tika uzsākti jau 2022. gadā, veica uzņēmums “Mitbau AC”. Piemiņas vietas izveides kopējās izmaksas sasniedza 162 639,23 eiro, no kuriem 133 820,80 eiro segti ir valsts budžeta finansējums, bet atlikušos līdzekļus piešķīrusi Talsu novada pašvaldība.

Papildināts: 07.07.2024. 

Avoti: Talsu Vēstis, 01.12.2022.; 14.11.2023.; talsunovads.lv, 11.11.2023.

Cēsu Pilsētas kapos LKOK Jāņa Apiņa individuāls apbedījums

Atrodas Cēsu Pilsētas (Vācu) kapu pareizticīgo sektorā Rīgas ielā 58. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris ģenerālis Jānis Apinis. Uz kapa uzstādīts melna granīta krusts, kura cokolā iekalts teksts: 

Ģeneralis

JĀNIS APINIS

dzim. 12. janv. 1867 g. mir. 25. jūlijā 1925 g. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Apinis dzimis 1867. gada 12. janvārī toreizējā Cēsu apriņķī, Drabešu pagasta “Bļodniekos”. No 1883. gada mācījies Baltijas skolotāju seminārā. 

1888. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 97. Vidzemes kājnieku pulkā Daugavpilī. 1889. gadā iestājies Viļņas kājnieku junkuru skolā, ko beidzis 1891. gadā, iegūstot podpraporščika pakāpi. Dienējis 116. Malojaroslavas kājnieku pulkā, bet no 1897. gada – Liepājā dislocētajā 178. Cēsu kājnieku pulkā. 1908. gadā pārcelts uz 113. Staraja Rusas pulku. 1894. gadā paaugstināts par podporučiku, 1899. gadā – par poručiku, 1903. gadā par – štābkapteini, bet 1908. gadā – par kapteini. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, kā arī ar Annas ordeņa III šķiru. 

Pirmā pasaules kara laikā 113. Staraja Rusas pulka sastāvā kā bataljona komandieris piedalījies kaujās Austrumprūsijā, vēlāk Augustovas rajonā Polijā. Vēl pašā kara priekšvakarā, 1914. gada jūlijā, paaugstināts par apakšpulkvedi, bet 1916. gada maijā piešķirta pulkveža pakāpe. 1917. gada februārī iecelts par pulka komandiera palīgu, bet jūnijā – par 217. Kovrovas pulka komandieri. Par kauju nopelniem apbalvots ar Annas ordeņa II šķiru un Vladimira ordeņa IV šķiru. Pēc kontūzijas 1917. gada septembrī ieskaitīts Minskas kara apgabala štāba rezervē, ber 1918. gada janvārī atvaļināts. Dzīvojis Kazaņā un darbojies latviešu bēgļu komitejā, oktobrī atgriezies Latvijā un apmeties dzimtajos “Bļodniekos”. 

1918. gada 19. novembrī iestājies Latvijas pagaidu valdības bruņotajos spēkos, iecelts par Vidzemes apgabala apsardzības priekšnieku; vadījis brīvprātīgo rotas formēšanu Cēsīs. Valdībai atkāpjoties, kopā ar to devies uz Liepāju, kur 1919. gada 5. martā uzņēmies rezerves spēku formēšanu, no 28. marta 4. atsevišķā bataljona komandieris. Pēc 16. aprīļa puča, pamatojoties uz ģenerāļa Rīdigera fon der Golca pavēli, 28. aprīlī apcietināts un nodots karatiesai, taču 15. maijā attaisnots. 1919. gada septembrī iecelts par Instruktoru bataljona komandieri, bet 12. oktobrī – par 6. Rīgas kājnieku pulka komandieri, vadījis pulku visās kaujās pret bermontiešiem no Rīgas līdz Lietuvai. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada novembrī, “kad pēc Torņakalna ieņemšanas 6. Rīgas kājnieku pulkam pie Iecavas upes nācās izturēt vienu no spēcīgākajiem bermontiešu prettriecieniem, Apinis nakts laikā devās uz priekšējām līnijām, zem ienaidnieka uguns apstaigāja visu pulka fronti, iedvesmoja un sakārtoja rotas un noturēja pozīcijas, tādējādi glābdams vispārējo stāvokli”. 

No 1920. gada 1. augusta līdz 1924. gada martam 2. Vidzemes divīzijas komandieris. 1920. gada 13. augustā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru un iecelts par LKO domes locekli. 1921. gada 18. novembrī paaugstināts par ģenerāli. 1924. gada februārī iecelts par Kara padomes locekli. 1925. gada 25. jūlijā miris Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 44. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 70. lpp.; timenote.info/lv.

Piemiņas stēlas I un II Meža kapos apbedītajiem LKOK

Atrodas pie ieejas Rīgas II Meža kapos Gaujas ielā 12. 

Atklātas 2023. gada 10. novembrī. Sešas pelēkā Somijas granītā darinātās piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs, un 2020. gada decembrī Aizsardzības ministrija aicināja arī Rīgas pašvaldību iesaistīties šajā projektā. Stēlas darinātas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta. Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma tās izgatavojis un uzstādījis uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. Piemiņas vietas projektu izstrādājis arhitektu birojs “Vecumnieks un Bērziņi”.

Foto: 04.05.2024., karaviru.kapi

Projekta kopējās izmaksas sastādījušas 49 379,34 eiro, ko sedzis Rīgas Mājokļu un vides departaments. 

Kopumā stēlās minēti 59 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kas apbedīti I un II Meža kapos – katrā no pirmajām piecām stēlām iekalti pa desmit ordeņa kavalieru vārdiem, bet pēdējā, sestajā, stēlā iegravēti deviņi vārdi.

Pirmajā stēlā, skatoties no kreisās puses, zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalsts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
I UN II MEŽA KAPOS 

LEITNANTS
JĀNIS ADLERS
1896 – 1979 

PULKVEDIS – LEITNANTS
ERNESTS ALKSNIS
1895 – 1958 

SERŽANTS
EDUARDS AUZIŅŠ
1898 – 1965 

PULKVEDIS
NIKOLAJS ĀBELTIŅŠ
1897 – 1966 

SEŽANTS
ANDREJS BAJĀRS-BOJĀRS
1896 – 1983 

ĢENERĀLIS
JĀNIS BALODIS
1881 – 1965 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
FRICIS BĀRZDIŅŠ
1889 – 1956 

KAPTEINIS
HERBERTS BILSENS
1897 – 1983 

SERŽANTS
KĀRLIS BLUMBERGS
1895 – 1955 

KAPTEINIS
VERNERS BLŪMS
1896 – 1952 

Foto: 04.05.2024., karaviru.kapi

Otrajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
I UN II MEŽA KAPOS 

PULKVEDIS – LEITNANTS
PĒTERIS BOKALDERS
1896 – 1964 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĀNIS BRENNERS
1893 – 1980 

PULKVEDIS
VALTERS KONRĀDS BRUŅENIEKS
1893 – 1960 

KAREIVIS
AKSELS CAKOVSKIS
1888 – 1939 

PULKVEDIS
KĀRLIS ČABLIS
1891 – 1976 

VIRSLEITNANTS
FRĪDRIHS DAMBERGS
1884 – 1929 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
PAULS DĀLKE
1893 – 1966 

SERŽANTS
JĀNIS DIMZA
1898 – 1984 

ĢENERĀLIS
JĀNIS FRANCIS
1877 – 1977 

SERŽANTS
JĀNIS GABLIKS
1896 – 1955 

Piezīme. Ģenerālim Jānim Francim norādīts nepareizs nāves gads – 1977 vietā jābūt 1956.

Foto: 04.05.2024., karaviru.kapi

Trešajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
I UN II MEŽA KAPOS 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĀNIS GULBIS
1895 – 1983 

PULKVEDIS – LEITNANTS
HARIJS GUSEVS
1902 – 1982 

STRĒLNIEKS
JUKUMS JANSONS
1895 – 1975 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
ANTONS VOLDEMĀRS KABULIS
1895 – 1959 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĀNIS KALNIŅŠ
1892 – 1979 

LEITNANTS
JĀNIS KREIŠMANIS / KVELDE
1873 – 1954 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS ĶURZĒNS
1898 – 1966 

APAKŠVIRSNIEKS
EDUARDS LAPIŅŠ
1895 – 1962 

DIŽKAREIVIS
ALEKSANDRS LAUCIS
1890 – 1970 

SERŽANTS
EDUARDS MARTINSONS
1899 – 1966 

Foto: 04.05.2024., karaviru.kapi

Ceturtajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
I UN II MEŽA KAPOS 

LEITNANTS
ZUGFRĪDS ANNA MEIEROVICS
1887 – 1925 

PULKVEDIS – LEITNANTS
AUGUSTS MUIŽULIS
1893 – 1941 

SERŽANTS
VILHELMS MUNTERS
1898 – 1967 

LEITNANTS
REINHOLDS MUŠKE
1892 – 1926 

KAPRĀLIS
JĀNIS NARUŠEVICS
1898 – 1969 

KAREIVIS
KĀRLIS NĪCMANIS
1901 – 1968 

KAPTEINIS
JŪLIJS OLLE-OLIŅŠ
1889 – 1968 

ĢENERĀLIS
MĀRTIŅŠ PENIĶIS
1874 – 1964 

PULKVEDIS
KĀRLIS PRIEDĪTIS
1896 – 1975 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
FRIDRIHS PURIŅŠ
1893 – 1941 

Foto: 04.05.2024., karaviru.kapi

Piektajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
I UN II MEŽA KAPOS 

VIRSSERŽANTS
KĀRLIS ĀDOLFS RIKARDS
1892 – 1962 

PULKVEDIS – LEITNANTS
VILIS ROBEŽNIEKS
1888 – 1966 

VIRSLEITNANTS
EDVĪNS ALFRĒDS RUBENIS
1885 – 1975 

VIRSSERŽANTS
PĒTERIS RUDUŠS
1893 – 1972 

LEITNANTS
EDUARDS SALTUPS
1897 – 1963 

PULKVEDIS
KĀRLIS ŠEPKO
1891 – 1952 

VIRSSERŽANTS
ALEKSANDRS SIKKA
1891 – 1979 

VIRSSERŽANTS
ERNESTS ŠTERNBERGS
1896 – 1967 

PULKVEDIS – LEITNANTS
FĒLIKSS TARTO
1893 – 1971 

LEITNANTS
ALEKSANDRS TETERS
1892 – 1969 

Foto: 04.05.2024., karaviru.kapi

Sestajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
I UN II MEŽA KAPOS 

LEITNANTS
JĀNIS TIRZĪTIS
1896 – 1951 

ĢENERĀLIS
OTO ŪDENTIŅŠ
1892 – 1988 

PULKVEDIS – LEITNANTS
EDGARS VANAGS
1892 – 1956 

DIŽKAREIVIS
HEINRIHS EDUARDS VILSONS
1882 – 1923 

KAPTEINIS
ĢIRTS VĪRIŅŠ
1891 – 1968 

KAPTEINIS
JĀNIS ZAĶIS
1894 – 1940 

KAPRĀLIS
ALFRĒDS ZAĻUPS
1885 – 1971 

PULKVEDIS – LEITNANTS
FRIDRIHS ZOMMERS / VASARIETIS
1881 – 1972 

PULKVEDIS
JĀNIS ŽĪDS
1892 – 1959 

Foto: 04.05.2024., karaviru.kapi

Katras stēlas aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ

Foto: 04.05.2024., karaviru.kapi 

Papildināts: 01.12.2023. 

Avoti: LETA, 10.11.2023.; Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatora Mārtiņa Vilemsona sniegtā informācija.

Skrundas Sila kapos LKOK Jura Kroņkalna individuāls apbedījums

Atrodas Skrundas Sila kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Juris Kroņkalns. Uz kapa tuvinieku uzstādīta piemiņas plāksne, bez norādes, ka J. Kroņkalns apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. 

Vēsturiska atkāpe. Juris Kroņkalns dzimis 1889. gada 2. septembrī Skrundas pagastā zemkopja ģimenē. 

No 1910. līdz 1914. gadam dienējis Krievijas armijas 118. Šujas kājnieku pulkā, sākoties Pirmajam pasaules karam, ieskaitīts 113. Staraja Rusas kājnieku pulkā, piedalījies pirmajās kaujās Austrumprūsijā. Paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. Kritis vācu gūstā, no tā izbēdzis 1919. gada pavasarī. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 19. martā, ložmetēju instruktors. Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes 3. atsevišķā (studentu) bataljona sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem līdz Rīgas atbrīvošanai, pēc tam Latgales frontē. Pēc Līvānu un Jersikas ieņemšanas cīnījies pret bermontiešiem pie Viesītes, Mežotnes un Meitenes, tad atkal Latgalē pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. maijā pie Kauguriem (sk.) “laikā, kad pretinieks ielauzās mūsu ierakumos, [seržants] Kroņkalns no rezerves ar savu ložmetēju izvirzījās pretinieka spārnā un ar labi mērķētu uguni iznīcināja tā ložmetēja apkalpi, kā rezultātā mūsējie guva iespēju doties durkļu cīņā un izsist pretiniekus no ierakumiem. Mūsu rokās nonāca 4 ložmetēji, bet kaujaslaukā palika desmitiem kritušo sarkanarmiešu”. 

Atvaļināts 1920. gada 28. septembrī. Jaunsaimnieks Skrundas pagasta “Vairogos”. Miris 1965. gadā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 270.-271. lpp.

Valkas Cimzes kapos LKOK Pauļa Labsvīra individuāls apbedījums

Atrodas Valkas Cimzes (bijušajos Lugažu) kapos Miera ielā 2. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Paulis Labsvīrs. Lai gan visas Valkas novadā apglabāto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapavietas iezīmētas, uzstādot tipveida piemiņas plāksnes, “respektējot tuvinieku vēlmi”, pie P. Labsvīra atdusas vietas šāda plāksne nav uzstādīta. 

Vēsturiska atkāpe. Paulis Labsvīrs dzimis 1900. gada 17. martā Valkā. Strādnieks. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. aprīlī Valkā, piedalījies visās 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka kaujās, 1919. gada 20. novembrī pie Katrīnmuižas ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1920. gada 13. jūniju “izlūkgājienā Miehovas un Jakušovas sādžu rajonā [kareivis] Labsvīrs spēcīgā ugunī viens no pirmajiem metās triecienā un aizrāva citus sev līdzi, sekmēja 2 lielgabalu, 2 ložmetēju un 30 gūstekņu saņemšanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 28. novembrī. Dzīvojis Valkā, Jāņa Cimzes ģimnāzijas apkalpotājs. Piešķirta jaunsaimniecība Lugažu muižā. Vēlāk strādājis par kurinātāju. Miris 1968. gadā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 289. lpp.; bibliotēka.valka.lv.

Valkas Cimzes kapos LKOK Kārļa Andersona simbolisks apbedījums

Atrodas Valkas Cimzes (bijušajos Lugažu) kapos Miera ielā 2. 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie komunistu koncentrācijas nometnē noslepkavotā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Kārļa Andersona dzīvesbiedres kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts arī viņa vārds: 

ANDESONI
IEVA
1889.16.10. – 1962.18.05.
KĀRLIS
1889.30.06. - 1946 

Pa kreisi no Kārļa Andersona vārda iegravēts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Andersons dzimis 1889. gada 30. jūnijā toreizējā Lugažu pagastā. Kalējs. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, dienējis Somijas gvardu pulkā. 1917. gadā pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 25. februārī Valkā, piedalījies 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka pirmajās kaujās Vidzemē, paaugstināts par seržantu. Vēlāk cīnījies pret bermontiešiem, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1919. gada 1. oktobrī paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 30. maijā “izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē sadursmē ar lieliniekiem pie Silenieku ciema netālu no Gulbenes-Rēzeknes ceļa Andersons ar iznīcinošu ložmetēja uguni sacēla pretiniekos apjukumu, pirmais ielauzās to nometnē un sagūstīja artilēristus, kā rezultātā tika iegūti 3 lielgabali, ložmetējs u.c. trofejas; saņemti 40 gūstekņi”. 

Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī. Dzīvojis Valkā, kalējs. Piešķirta jaunsaimniecība Lugažu pagasta “Spuldzēs”. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada aprīlī arestēts, atradies ieslodzījumā Valmieras, Valgas cietumos. 1946. gada 6. martā tā dēvētās LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) apakšpunktu, par “dzimtenes nodevību” piespriež viņam 10 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Nosūtīts uz koncentrācija nometni Čeļabinskā, kur tā paša gada rudenī (datums nav zināms) miris.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 40. lpp.; bibliotēka.valka.lv.