piektdiena, 2022. gada 29. aprīlis

Drustu pagastā piemiņas akmens nacionālā partizāna Antona Circāna nāves vietā

Atrodas Drustu pagastā pie “Kaimiņiem”. 

Sākotnēji vietā, kur 1947. gada jūlijā krita Latvijas Nacionālās partizānu apvienības (LNPA) štāba sakaru daļas priekšnieks Antons Circāns, bija uzstādīts balti krāsots koka krusts ar metāla plāksnīti, kurā iegravēts teksts: 

Šeit 1947. gada 7. jūlijā
kaujā ar čekistiem kritis
Latvijas nacionālo partizānu
apvienības vadītājs
 

Antons CIRCĀNS (Vārpa)
(dzimis 24.01.1918.)
 

Taču, ņemot vērā to, ka koka krusts ir pakļauts laika zobam un ātri bojājas, vietējais aktīvists Jānis Ieviņš ar patriotiski noskaņoto vietējo uzņēmēju atbalstu uzstādīja granīta piemiņas akmeni. Līdzšinējais Baltais krusts tika nomainīts pret lielāku koka krustu. Tika labiekārtota arī piemiņas vietas teritorija, to apjožot ar metāla ķēžu sētiņu. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 168.-168. lpp.; Latvijas Avīze, Nr. 246, 17.12.2012.

Drustu pagastā piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem brāļiem Teteriem

Atrodas Drustu pagastā Mīlakšu–Briņģu ceļa malā pie pagrieziena uz Tulčiem. 

Ņemot vērā to, ka iepriekš mežā uzstādītā piemiņas zīme (Baltais krusts) nacionālajiem partizāniem brāļiem Augustam un Pēterim Teteriem (sk.) atrodas stipri nomaļus un garāmbraucējiem nav pamanāma, vietējais aktīvists Jānis Ieviņš ar patriotiski noskaņoto vietējo uzņēmēju atbalstu, par spīti pašvaldības iestāžu iebildumiem, 2012. gada augustā uzstādīja brāļiem Teteriem veltītu piemiņas akmeni arī Mīlakšu–Briņģu ceļa malā pie pagrieziena uz Tulčiem.

Avoti: Druva, Nr. 144, 13.09.2012.; Latvijas Avīze, Nr. 246, 17.12.2012.

Drustu pagastā piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem brāļiem Teteriem

Atrodas Drustu pagastā mežā uz ziemeļiem no ceļa starp Mīlakšām un Briņģiem. 

Baltais krusts uzstādīts nacionālo partizānu brāļu Augusta un Pētera Teteru nāves vietā. Pie krusta piestiprinātajā metāla plāksnītē iegravēts teksts: 

Šeit 1950. g. novembrī kaujā ar čekistiem
krituši Latvijas nacionālie partizāni
no “Lejas Airiešām” brāļi
AUGUSTS TETERIS, 1911
PĒTERIS TETERIS, 1915
 

Abiem Teteriem piemiņas akmens uzstādīts arī Mīlakšu–Briņģu ceļa malā pie pagrieziena uz Tulčiem (sk.).

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 170.-171. lpp.; Druva, Nr. 144, 13.09.2012.; Latvijas Avīze, Nr. 246, 17.12.2012.

Drustu pagastā piemiņas akmens nacionālajam partizānam Robertam Smaliķim

Atrodas Drustu pagastā pie Drustu–Raunas lielceļa Blakus Skripstu autobusa pieturai. 

Ņemot vērā to, ka iepriekš mežā uzstādītā piemiņas zīme (Baltais krusts) nacionālajam partizānam Robertam Smaliķim (sk.) atrodas stipri nomaļus un garāmbraucējiem nav pamanāma, vietējais aktīvists Jānis Ieviņš ar patriotiski noskaņoto vietējo uzņēmēju atbalstu, par spīti pašvaldības iestāžu iebildumiem, 2012. gada augustā uzstādīja Smaliķim veltītu piemiņas akmeni arī Drustu–Raunas lielceļa malā pie pagrieziena uz “Oškalniem. 

Avoti: Druva, Nr. 144, 13.09.2012.; Latvijas Avīze, Nr. 246, 17.12.2012.

Drustu pagastā piemiņas zīme nacionālajam partizānam Robertam Smaliķim

Atrodas Drustu pagastā mežā aiz Oškalniem Palsas krastā (no Drustu–Raunas lielceļa pie Skripstiem pagrieziens pa labi). 

Baltais krusts uzstādīts partizānu bijušā bunkura vietā, kur 1948. gadā krita nacionālais partizāns Roberts Smaliķis. Pie krusta piestiprināta metāla plāksnīte, kurā iegravēts teksts: 

Šeit 1948. g. februārī kaujā ar čekistiem
krita Latvijas nacionālais partizāns
no “Dukuļiem”
ROBERTS SMALIĶIS, 1910
 

Robertam Smaliķim piemiņas akmens uzstādīts arī pie Skripstiem (sk.).

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 170.-171. lpp.; Druva, Nr. 144, 13.09.2012.; Latvijas Avīze, Nr. 246, 17.12.2012.

ceturtdiena, 2022. gada 28. aprīlis

Dzērbenes pagasta “Kaupēnos” piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem

Atrodas Dzērbenes pagasta “Kaupēnos”.

Uzstādīta vietā, kur 1947. gadā krita seši nacionālie partizāni. Pie balti krāsota koka krusta piestiprināta vairoga formas metāla plāksnīte, kurā iegravēts teksts: 

Šeit, 1947. g. vasarā,
čekistu ielenkti, krita
seši latviešu nacionā-
-lie partizāni:
Artūrs Ķerselis,
Jānis Smaliķis,
Jānis Kramiņš,
Frīdis Damroze,
Divi nezināmi no
Raunas grupas.
Es sapni par Latviju
pagalvī liku…

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 171. lpp.

Jaunpiebalgas pagasta Abrupē piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem

Atrodas Jaunpiebalgas pagasta Abrupē Jaunpiebalgas–Vecpiebalgas ceļa kreisajā pusē. 

Atklāta 2002. gada 24. martā pie bijušā pagastnama, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik izstādīja apskatei un vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai kritušo nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. 

Piemiņas zīme sastāv no balti krāsota koka krusta un tā betona pamatā iestrādātas melna granīta plāksnes, kurā iekalts teksts: 

CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO REŽĪMU
KRITUŠIE NACIONĀLIE PARTIZĀNI
 

ANTONS CIRCĀNS
PĒTERIS DAMROZE
JĀNIS DRIŅĶIS
EDUARDS SINKA U.C. NEZINĀMIE
 

ŠAJĀ VIETĀ PADOMJU OKUPANTI
PAMETA SAVUS UPURUS LATVIEŠU IEBIEDĒŠANAI
 

Piemiņas zīmi ar Jaunpiebalgas pašvaldības atbalstu uzstādījusi Latvijas Nacionālo partizānu apvienība (LNPA). 

Laika gaitā koka krusts bija iztrupējis un 2012. gadā vietējie aktīvisti par saviem līdzekļiem to nomainīja pret jaunu. Atjaunotā piemiņas zīme tika atklāta tā paša gada 25. novembrī. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 172.-173. lpp.; Avīze Piebaldzēniem, Nr. 12 (177), 2021. gada septembris, 6.-7. lpp.; letonika.lv.

Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai

Atrodas Raunas pagasta kādreizējo Daiņkalnu un Graškalnu māju vietās (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām). 

Piemiņas vietu iekārtošana sākusies 2002. gadā kādreizējo Daiņkalnu un Graškalnu māju vietās. Zem šim mājām izbūvētajos bunkuros laikā no 1950. līdz 1952. gadam slēpās Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupa. Piemiņas vietu iekārtošanas iniciators bija gatartietis Jānis Lācis, “Daiņukalnos” savulaik kritušo trīs partizānu brālēns. 

Attiecīgi 2003. gada 16. aprīlī un 2004. gada 16. aprīlī “Daiņkalnos” un “Graškalnos” tika atklāti piemiņas krusti un plāksnes. 

Saskaņā ar arhitekta Zinta Butāna projektu 2016. gada rudenī “Daiņkalnos” tika uzsākta vērienīga piemiņas vietas rekonstrukcija, kas noslēdzās nākamā gada pavasarī. Cita starpā atrakta un nostiprināta kādreizējā bunkura vieta.

Foto: 2012. gada aprīlis pirms pirms piemiņas vietas rekonstrukcijas, autors nezināms,
Raunas muzeja digitālo fotogrāfiju kolekcija



Foto: 2016. gada vasara piemiņas vietas rekonstrukcijas laikā, autors nezināms,
Raunas muzeja digitālo fotogrāfiju kolekcija






Foto: 28.04.2022., Ieva Plētiena

Vēsturiska atkāpe. Dailoņa Breikša (“Edgara”) vadītā nacionālo partizānu grupa izveidota 1948. gadā un līdz pat 1950. gadam tā uzturējās Gatartas pagasta “Jaunvieslavēnos” pie saimnieka Kārļa Lāča. 1950. gadā D. Breikša partizānu grupu, kurā darbojās Dailoņa Breikša grupā darbojās Imants Lācis (“Andris”), viņa māsas Dzidra Līvija, Mirdza Lilija un Regīna, kā arī Jānis Zariņš (“Janka”), nodeva viņa paša brālis Laimonis, tāpēc tā bija spiesta pārvietoties. Pa vasarām partizāni dzīvoja mežos, bet ziemas pārlaida Raunas pagasta “Daiņkalnos” pie mežsarga Artūra Pērkona un blakus esošajos “Graškalnos” zem mājām ierīkotos bunkuros. 

1952. gada 16. aprīlī partizānu slēptuves tika atklātas pēc sniegā atstātajām pēdām un ielenktas. Nevienlīdzīgā kaujā ar lielinieku pārspēku gandrīz visi partizāni krita. Izdzīvoja vienīgi tobrīd 15 gadus vecā Regīna Lāce (vēlāk – Tīliba), kuru pārējie partizāni – divas viņas vecākās māsa un brālis – , kas bija patvērušies bunkurā zem Daiņkalnu mājām, no slēptuves izgrūduši, lai viņa izdzīvotu un vēlāk varētu pastāstīt par notikušo. 

Kaujā krita pats D. Breikšs, I. Lācis un M. Lāce. J. Zariņš, D. Lāce un mežsargs A. Pērkons nošāvās. 

Lai gan precīzu ziņu par lielinieku zaudējumiem nav, vietējie stāsta, ka “Daiņkalnos” partizāni četrus čekistus esot nošāvuši, bet septiņus smagi ievainojuši. 

Papildināts: 09.05.2022. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 173. lpp.; Treji Vārti, Nr. 211, 2004. gada jūlijs/augusts/septembris, 63.-64. lpp.; eDruva, 27.04.2017.; militaryheritagetourism.info/lv; Raunas muzeja vadītājas Ievas Plētienas sniegtā informācija.

pirmdiena, 2022. gada 25. aprīlis

Skujenes pagasta Sērmūkšos piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem

Atrodas Skujenes pagasta Sērmūkšos. GPS 57.1209, 25.5099 

Atklāta 1996. gadā netālu no vietas, kur 1946. gada rudenī čekisti purva malā apraka četru kritušo nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Piemiņas vietas tālāka ierīkošana turpinājās ilgāk nekā desmit gadus. 2008. gadā tika veikti vērienīgi piemiņas vietas tālākās izbūves un labiekārtošanas darbi, bruģēti celiņi, bet netālu no tās – uzcelta partizānu bunkura rekonstrukcija. 

Piemiņas vietā uzstādīts kopīgs piemineklis, kas sastāv no stateniski novietota laukakmens, uz kura guleniski novietots otrs šķelts laukakmens. Augšējā laukakmenī pa kreisi no krusta zīmes iekalts teksts: 

1947. GADA
NOVEMBRĪ
KRITUŠIE NACIONĀLIE
PARTIZĀNI
 

Abpus kopīgajam piemineklim uzstādītas divas piemiņas zīmes kritušajiem partizāniem. Katru no tām veido granīta stabiņš, pie kura krusteniski piestiprināta taisnstūra formas granīta piemiņas plāksne. Katrā no piemiņas zīmēm iekalti divu kritušo partizānu vārdi – attiecīgi kreisajā un labajā pusē lasāms: 

JĀNIS PĪLANTS
Dz. 1914. g. NO SĒRMŪKŠU PAGASTA
 

ANNA ZARIŅA
Dz. 1928. g. NO DRABEŠU PAGASTA “LEJASSĪĻIEM”
 

un 

JĀNIS ZĪRĀKS
Dz. 1909. g. NO DRABEŠU PAGASTA “LEJASVILKAŠIEM”
 

REINHOLDS PĒTERSONS
Dz. 1912. g. NO DRABEŠU PAGASTA “VECVĪGĀLĒM”
 

Blakus pa labu uzstādīts balts koka krusts. 

Attālāk pa kreisi no šīm piemiņas zīmēm novietots vēl viens laukakmens. Tajā iestrādāta slīpēta granīta plāksne, kurā iekaltas dzejas rindas: 

TĒVU ZEMI MĪLOT 

VIENPRĀTĪBĀ AIZSTĀVĒSIM LATVIJU
TURI PRĀTĀ – ESI PATIESS LATVIJAI
TURI PRĀTĀ – TĀ IR TAVA TĒVUZEME
TURI ROKĀ KALPAKA ZOBENU
 

TURI ACIS VAĻĀ – ESI TĀLREDZĪGS
TURI DROSMI, DOD TO TAUTIETIM
TURI TAUTU KOPĀ – TAUTA PASTĀVĒS
TĒVU ZEMI MĪLOT, ESI NOMODĀ
 

Piemiņas vietas iekārtošanu par saviem līdzekļiem organizējis viens no izdzīvojušajiem Skujenes-Drabešu grupas partizāniem – Alfreds Suipe. Bunkura replikas būvi atbalstījusi arī Aizsardzības ministrija, piešķirot nedaudz vairāk nekā 8000 latu. 

Pēc viņa nāves 2015. gadā urna ar Suipes pelniem tika ierakta piemiņas vietā, izpildot bijušā partizāna vēlmi atdusēties līdzās saviem kādreizējajiem cīņu biedriem. 

2015. gada septembra beigās tika atklāta arī viņam veltīta tāda paša piemiņas zīme, kā kritušajiem partizāniem. Tā novietota kopīgā pieminekļa priekšā, un tajā iekalts teksts: 

ALFREDS SUIPE
14.07.2925. – 30.01.2015.
 

Vēsturiska atkāpe. Skujenes-Drabešu grupā darbojās 13 partizāni – Jānis Pīlants, Jānis Lācis, Ēvalds Baumanis, Ziedonis Skujiņš, Kārlis Priedītis, Kārlis Turauskis, Jānis Krūmiņš, Alfreds Suipe, Mārtiņš Zīraks, Pēteris Makreckis, Anna Zariņa, Reinholds Pētersons un Jānis Zīraks. 

1946. gada rudenī partizāni bunkuru ziemošanai uzcēla Drabešu pagastā netālu no “Vilkaču” mājām. Taču kāds kolaboracionists bunkuru uzrādīja okupācijas varasiestādēm, un 1949. gada 29. novembrī partizānus ielenca čekisti. Kaujā ar lielinieku pārspēku krita četri partizāni. 

Kritušo mirstīgās atliekas komunistiskās okupācijas iestādes aizveda uz Sērmūkšiem, kur tās tika izstādītas apskatei pārējo vietējo iedzīvotāju iebiedēšanai. Pēc tam lielinieki kritušos slepus apglabāja netālu no Sērmūkšu brūzī iekārtotā čekas atbalsta punkta. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 174.-175. lpp.; militaryheritagetourism.info/lv; Latvietis.lv, 03.10.2005.; Druva, 04.07.2008; Druva, 30.09.2015.; Druva, 05.10.2018.

svētdiena, 2022. gada 24. aprīlis

Taurenē piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem

Atrodas Taurenē pie Nēķena muižas. 

Atklāts 2003. gada 1. augustā. Iesarkanā granītā darinātajā piemiņas akmenī iekalts teksts: 

AR SAPNI PAR DZIMTENI… 


Foto: 2020. gads, Līga Landsberga

Piemiņas akmens pakājē guleniski novietota pulēta granīta plāksne, kurā iekalti divās slejās izkātoti lielinieku nošauto, partizānu cīņās kritušo un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavoto Taurenes pagasta pilsoņu vārdi: 

TAURENES PAGASTA IEDZĪVOTĀJI – KOMUNISTISKĀ REŽĪMA UPURI 

NOŠAUTIE 

HUGO CELMIŅŠ                             1877-1942
MARKUS GAILĪTIS                         1882-1942
PĒTERIS GULBIS                           1897    1945
 

LAIMONIS GAILĪTIS                        1885-1943
ARTŪRS BRANTS                           1920-
HARIJS PULIERIS                           1922-
ALEKSANDRS DZIEDĀTĀJS          1905-
 

BOJĀ GĀJUŠIE NACIONĀLIE PARTIZĀNI 

PĒTERIS ĀBELE                              1914-1952
VILMA BAGĀTAIS
VILIS HIRŠS                                     1920-1945
 

ELZA LIPŠE                                      1917-1950
TOMS LIPŠS                                            -1948
JĀNIS PURIŅŠ
MARTA ZUIKA                                          -1949
 

IZSŪTĪJUMĀ BOJĀ GĀJUŠIE 

PAULS GAILĪTIS                              1869-1943
JĀNIS BALODIS                               1892-1955
MINNA GAILĪTE                               1885-1942
MARTA JANSONS                            1905-1953
JĀNIS ĶLEPĪTIS                               1899-1956
DĀVIS ĶEPĪTIS                                1863-1949
KĀRLIS KREICBERGS                    1875-1953
 

KĀRLIS LUKSTIŅŠ                          1899-1952
VALIJA PAVLOVIČA                         1913-1950
JĀNIS SĪMANIS                               1877-1952
JĀNIS OSTE                                    1891-1944
JĀNIS ZIEDIŅŠ                                1894-1941
 

Foto: 2020. gads, Līga Landsberga

Pirms Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Markusa Gailīša vārda iekalts ordeņa atveidojums. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 175. lpp.; Latvija Amerikā, Nr. 33, 21.08.2004.

piektdiena, 2022. gada 22. aprīlis

Rumbas pagastā piemiņas zīme 1945. gadā lielinieku bandu noslepkavotajam pulkvedim Krišam Ķūķim

Atrodas Rumbas pagastā pie Dammēm dabas lieguma “Maņģenes meži” teritorijā. 

Atklāta 1995. gada 18. februārī, domājamajā Kriša Ķūķa nāves dienā, vietā, kur tika atrasts viņa līķis. Piemiņas zīmi darinājis mākslinieks Imants Lukažs. 

Tajā pašā dienā piemiņas zīme atklāta arī Padures pagasta Ķūķu kapos (sk.), kas atrodas Ventas pretējā krastā pie pulkvedim piederošajām Vindolēm. 

Avots: Diena, Nr. 43, 20.02.1995.

trešdiena, 2022. gada 20. aprīlis

Lizuma pagasta Sila kapos piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem

Atrodas Lizuma pagasta Sila kapos. 

Atklāts 1998. gadā. Trīsdaļīgajā piemineklī no kreisās uz labo pusi secīgi trijās slejās iekalti to lizumiešu vārdi, kas krituši, atrodoties Latviešu leģiona rindās, tikuši noslepkavoti komunistiskajās koncentrācijas nometnēs vai krituši, cīnoties nacionālo partizānu rindās: 

LEĢIONĀRI
1943. – 1945.
 

OSVALDS AIZUPS                         1924-1944
ARNOLDS BITENIEKS                   1921-1944
JĀNIS DĀRZNIEKS                        1927-1945
KĀRLIS DĀRZNIEKS                      1923-1944
KĀRLIS DILLE                                1923-1944
BRUNO DOKS                                1920-1944
ROBERTS DZĒRVE                        1921-1944
JĀNIS GLAVĀNS                             1918-1943
HARIJS GRĪSLIS                             1922-1944
EDVĪNS GRĪSLIS                            1921-1945
OSKARS ĢEŅĢERS                       1923-1945
IMANTS GOLAŅĢIS                        1921-1944
ARNOLDS KĻAVKALNS                  1923-1944
EDVĪNS LAIVENIEKS                      1922-1944
PĒTERIS LAIVENIEKS                    1918-1945
HUGO LAPIŅŠ                                 1923-1944
KĀRLIS LAPIŅŠ                               1914-1945
VOLDEMĀRS LAPIŅŠ                     1923-1944
ARVĪDS MŪRNIEKS                        1926-1945
RIHARDS RIBAKOVS                      1923-1944
JĀNIS STAPĀNS                              1910-1944
EDGARS VILNIS                              1923-1945
ELMĀRS ZŪKERS                           1918-1944
BERTOLDS ZVAIGZNE                    1912-1945
ROBERTS KORULIS                               -1945
 

KOMUNISMA TERORA
1941. – 1960. UPURI
 

(Seko 35 vārdi) 

NACIONĀLIE
PARTIZĀNI 1945. – 1951.
 

ARVĪDS BAĶIS                               1923-1949
JĀNIS BAĶIS                                  1926-1949
LAIMA BAĶE                                   1921-1949
HUGO BĒRZI’MŠ                            1908-1945
JĀNIS DĀRZNIEKS                         1916-1945
ELMĀRS GINDS                              1909-1946
AINA EIKLONE                                1921-1949
HELMUTS EIKLONS                       1919-1949
LUDOLFS EIKLONS                        1890-1949
ARTŪRS KAMARŪTS                     1921-1945
JĀNIS KAMARŪTS                          1924-1945
ALFRĒDS KAULIŅŠ                        1894-1951
VERNERS KAULIŅŠ                       1928-1951
VIESTURS KOLAŅĢIS                   1928-1949
KRIŠJĀNIS KUBE                           1909-1949
ROBERTS OZOLS                          1911-1946
JĀNIS PUŠĶIS                                1914-1945
ELMĀRS PODS                               1924-1949
EDVARDS SEBRIS  LKOK              1899-1946
VALTERS SEBRIS                           1924-1949
ILGA UPATNIECE                            1926-1951
VOLDEMĀRS UPATNIEKS              1923-1946
JĀNIS ZVIRGZDS                            1914-1950
 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 178.-179. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 167. lpp.

pirmdiena, 2022. gada 18. aprīlis

Rankā piemineklis 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem un komunistiskajās koncentrācijas nometnēs noslepkavotajiem

Atrodas Rankā. 

Atklāts 1997. gada 14. novembrī. Četrdaļīgā pieminekļa kreisajā malā zem krusta zīmes iekalts teksts: 

RANCĒNIEŠU
PIEMIŅAI
1940-1960
 

Tālāk pa labi lasāmi secīgi trijās slejās izkārtoti to rancēniešu vārdi, kas krituši cīnoties nacionālo partizānu rindās, tikuši noslepkavoti komunistiskajās koncentrācijas nometnēs vai krituši, atrodoties Latviešu leģiona rindās: 

NOSLEPKAVOTIE
KRITUŠIE NACIONĀLIE
PARTIZĀNI
 

AIJA MIŠKA                                     1937-1949
OLGA MIŠKA                                   1907-1949
PĒTERIS MIŠKA                             1938-1949
ELZA MIŠKA                                    1913-1949
FELIKSS PĒČS                               1912-1946
ARTŪRS KRAUKLIS                       1928-1945
VALDIS GRAUMANIS                     1924-1945
ERNESTS GRAUMANIS                 1926-1945
JOZEFS GRAUMANIS                    1892-1941
PĒTERIS DREIMĀLS                      1928-1948
OSVALSDS PRIEDE                       1922-1945
EDMUNDS SINKA                           1915-1948
ALDONIS PINKA                             1925-1947
KĀRLIS RAISTERS                         1928-1946
KĀRLIS PĪLĀTS                               1924-1944
JĀNIS BISENIEKS                           1920-1944
EDGARS VĪGANTS                         1922-1945
JĀNIS GRĀVĪTIS                             1921-1946
ERNESTS ZAĶIS                             1925-1947
HARIJS VEIDEMANIS                     1922-1954
PĒTERIS DAUDZIŅŠ                      1926-1945
VOLDEMĀRS LELIS                       1927-1945
JĀNIS DRIŅĶIS                               1924-1946
 

NOMOCĪTI SIBĪRIJĀ 

KĀRLIS DĀRZIŅŠ                           1895-1942
EDUARDS SKUJIŅŠ                       1884-1942
ĀDOLFS BAUERS                          1907-1942
JĀNIS BAUERS                               1913-1943
JĀNIS UZĀRS                                 1875-1942
GUSTAVS TAURIŅŠ                       1890-1942
JĀNIS LIEPIŅŠ                               1821-1943
EDUARDS LEIMANIS                     1892-1943
MARTA LEIMANE                           1892-1943
JĀNIS KĻAVIŅŠ                              1904-1942
KĀRLIS PRESIS                             1902-1942
AUSMA PĒČA                                 1949-1950
TĀLIVALDIS ČIMURS                     1943-1949
MĀRIS VANAGS                             1946-1949
RAITIS VANAGS                             1946-1949
EDĪTE JUNGA                                 1945-1949
JĒKABS LEIMANIS                         1874-1949
KĀRLIS KLIBIĶIS                             1871-1949
MARTA KLIBIĶE                              1885-1952
ARNOLDS PINKA                            1882-1951
LĪZE MARTINSONE                         1878-1951
JĀNIS LELLIS                                  1876-1950
AUGUSTS REČS                             1885-1954
KRISTĪNE LAZDIŅA                         1880-1952
ALBERTS PASTALNIEKS                1886-1955
ALĪNE PĪLĀTE                                  1894-1955
ERNESTS PĪLĀTS                           1895-1960
RASMA LAZDIŅA                             1909-1950
AUGUSTS CĪRULIS                         1876-1950
MARIJA CĪRULE                              1880-1950
KĀRLIS CIEKURZIS                         1893-1954
PĒTERIS STRAZDS                         1906-1952
MARIJA CIEKURZE                          1874-1953
EMĪLIJA JUNGA                                1879-1951
JĀNIS LELLIS                                   1900-1954
EDUARDS SEGLIS                           1915-1955
JĀNIS ĶERSELIS                              1912-1980
INDRA ĶERSELE                              1958-1958
 

KRITUŠI
VAROŅA
NĀVĒ
 

JĀNIS LŪSIS                                     1926-1945 

MĀRTIŅŠ LOZE                                1927-1945
JĀNIS KALNIŅŠ                                 ….-1945
KĀRLIS KALNIŅŠ                              ….-1944
JŪLIJS PUPONS                               1919-1945
VILHELMS PILĀTS                            1922-1945
JĀNIS TEPERIS                                1916-1944
ARTŪRS ALKSNĪTIS                         1922-1944
ALEKSANDRS LOZE                        1922-1944
PĒTERIS KOKARĒVIČS                   1922-1945
REINHOLDS SĒRMAUKŠS              1923-1944
ARTŪRS KRASTIŅŠ                         1918-1945
JŪLIJS LĪRMANIS                             1922-1944
PĒTERIS ZĪLE                                   1910-1945
KĀRLIS GRAUMANIS                        1921-1944
ROBERTS DZENĪTIS                        1925-1944
IMANTS STABIŅŠ                             1927-1944
ARTŪRS DŪMS                                 1918-1944
IMANTS SEBRIS                                1925-1945
KĀRLIS DENIŅŠ                                1909-1944

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 179. lpp.; vietas.lv; zudusilatvija.lv.

svētdiena, 2022. gada 17. aprīlis

Ēvelē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas pie Ēveles luterāņu baznīcas. 

Atklāts 1992. gada 4. oktobrī. Pieminekli darinājis Valmieras akmeņkalis Jānis Esterliņš. Rupji apstrādātā laukakmenī iekalts teksts: 

MANS ZELTS
IR MANA TAUTA…
 

CĪŅĀ PRET PADOMJU
OKUPANTIEM UN
KANGARIEM 1949.30.IV
KRITUŠAJIEM LATVIEŠU
PARTIZĀNIEM
BERNHARDAM ZARIŅAM
PAULIM POMMERAM
JĀNIM SKUJIŅAM
EDGARAM SPALVIŅAM
 

Piemiņas akmens uzstādīšana izmaksājusi vairāk nekā 10 000 Latvijas rubļu. Daļu no šiem izdevumiem segusi Valkas Cimzes biedrība. 

Vēsturiska atkāpe. 1949. gada 30. aprīlī, pamatojoties uz kāda ziņotāja sniegto informāciju, čekas karaspēks, ielenca netālu no Ēveles esošo partizānu bunkuru, kurā tobrīd uzturējās četri vīri. Aplenktie partizāni pieņēma kauju, kas ilga piecas stundas. Galu galā partizānu pozīcijas tika iznīcinātas ar mīnmetējiem. Visi četri partizāni kaujā krita, un vieta, kur tie apbedīti, pagaidām nav zināma. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 184.-185. lpp.; Pilsonis, Nr. 38, 29.09.1992.; Diena, Nr. 193, 14.10.1992.

Jeru pagasta Endzelē piemiņas zīme nacionālā partizāna Eduarda Čokas nāves vietā

Atrodas Jeru pagasta Endzelē Rūjienas–Valmieras lielceļa labajā pusē pie Vālēm, iepretī pagriezienam uz Endzeli. 

Atklāta 1998. gada 17. novembrī vietā, kur kritis nacionālais partizāns Eduards Čoka. Piemiņas zīmi veido vietējā galdnieka Jāņa Griško darināts balts koka krusts, pie kura piestiprināta marmora plāksnīte ar tajā iekaltu tekstu: 

LASTVIJAS ARMIJAS VIRSNIEKA,
RŪJIENAS SKOLOTĀJA,
LEĢIONĀRA, NACIONĀLĀ
PARTIZĀNA
EDUARDA ČOKAS
1917.16.XI – 1946.25.VIII
PĒDĒJĀS KAUJAS VIETA
MĒS BŪSIM!
 

Piemiņas zīmi uzstādījusi Daugavas vanagu Rūjienas nodaļa. 

Īsi pēc piemiņas zīmes uzstādīšanas plāksne pazudusi. Par piemiņas zīmes pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Eduards Čoka dzimis 1917. gada 16. novembrī Ipiķu pagasta Tellēs. Mācījies Rūjienas ģimnāzijā, darbojies skautu organizācijā un skolas pūtēju orķestrī. Pēc ģimnāzijas beigšanas 1937. gadā iesaukts obligātajā karadienestā. Pēc instruktoru kursu beigšanas iestājies Kara skolā, kuru komunistiskās okupācijas dēļ nav beidzis. Strādājis Rūjienas ģimnāzijā par vingrošanas skolotāju. Sākoties karadarbībai starp Vāciju un PSRS, sekojis dienests Latviešu leģionā, kur arī ieguvis leitnanta pakāpi. 1944. gada jūlijā pēc ievainojuma līdz atlabšanai atgriezies Rūjienā, kur palicis, līdz sākusies atkārtotā komunistiskā okupācija. Čoka atsācis strādāt Rūjienas vidusskolā par fizkultūras skolotāju, taču 1945. gada janvārī, glābjoties no aizturēšanas, aizgājis mežā, kur ar laiku izveidojis nacionālo partizānu vienību. 1946. gada 25. augustā iekritis čekistu slēpni. Apšaudes laikā Čoka trīs lieliniekus nāvīgi ievainojis, taču pēc čekistu papildspēku pienākšanas kritis arī pats. Kur kritušais partizāns apglabāts nav zināms. Pēc Čokas nāves viņa vadītā Jeru partizānu grupa izklīdusi, un lielākā daļa tās dalībnieku legalizējušies.

Čokas vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā, turklāt divas reizes.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 196. lpp.; Mušperts, D. Vēlreiz par leitnantu Eduardu Čoku. Uz ežiņas galvu liku: Traģiskās partizāņu cīņas Latvijas mežos pēckara gados. 2. grām. Sast. Kalvāns, A. Rīga: Nacionālo Daugavas Vanagu Latvijas apvienība, 1995. 243.-248.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 300/301, 19.11.1997.; Brīvā Latvija, Nr. 45, 28.11.1998.; Laiks, Nr. 39, 25.09.1999.

Jumurdas pagasta Vējavas kapos piemiņas vieta komunistiskā režīma represiju upuriem un nacionālajiem partizāniem

Atrodas Jumurdas pagasta Vējavas kapos. 

Blakus piemiņas akmenim, kas veltīts komunistiskā režīma represiju upuriem, uzstādīta taisnstūra formas granīta piemiņas plāksne nacionālajiem partizāniem, kurā zem trīs zvaigžņu attēlojuma iekalts teksts: 

NACIONĀLIE PARTIZĀNI
JĀNIS
KADZEJS
JĀNIS
KALNIŅŠ
KĀRLIS
SABULIS

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 200.-201. lpp.

Kalsnavas pagastā piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Pēterim Lazdānam un Ērikam Kanevalam

Atrodas Kalsnavas pagastā. 

Uzstādīts vietā, kur 1947. gada 14. jūnijā tika nošauti nacionālie partizāni Pēteris Lazdāns un Ēriks Kanevals. Neregulāras formas granīta piemiņas plāksnē zem krusta zīmes iekalts teksts: 

LABĀK MANU GALVU ŅĒMA
NEKĀ MANU TĒVU ZEMI.
 

1947. 14. VI ŠEIT NOŠAUTAJIEM
PARTIZĀNIEM.
 

PĒTERIM LAZDĀNAM
ERIKAM KANEVALAM

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 200.-201. lpp.

sestdiena, 2022. gada 16. aprīlis

Sausnējas pagasta Liepkalnes kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Pētera Blaua individuāls apbedījums

Atrodas Sausnējas pagasta Liepkalnes kapos. 

Apglabāts 1941. gada 1. jūlijā kritušais Pēteris Blaus. Uz kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

Pēteris Blaus
*1909. 12. XI kritis 1941. 1. VII
 

Piezīme. P. Blaus nav bijis apbalvots ar LKO. 

Vēsturiska atkāpe. Aizsargs un Priekšēnu māju saimnieks Pēteris Blaus kopā ar bijušo policijas kārtībnieku Pāvilu Svikli no Liepkalnes bija devušies izlūkot, kur atrodas atejošās Sarkanās armijas daļas. Viņi, apbruņoti un ģērbušies aizsargu formas tērpos, neapdomīgi atklāti brauca pa lielceļu ar velosipēdiem. Pie Naudīcēniem (Emmas dzirnavām) viņus aizturēja lielinieki, kas abus partizānu izlūkus pēc pārmeklēšanas nošāva.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 210. lpp.; Tēvija, Nr. 26, 30.07.1941.; Cēsu Vēstis, Nr. 6, 08.08.1941.

ceturtdiena, 2022. gada 14. aprīlis

Liepas kapos komunistu noslepkavotā pulkveža Pētera Daukša simbolisks apbedījums

Atrodas Priekuļu novada Liepas kapos. GPS 57.373805, 25.43932 

Daukšu dzimtas kapos uzstādīta piemiņas plāksne atvaļinātajam pulkvedim Pēterim Daukšam, kurš 1941. gadā deportēts uz PSRS teritoriju, kur tā paša gada 11. septembrī vienā no Noriļskas koncentrācijas nometnēm ticis noslepkavots. 

Piemiņas plāksnē zem Latvijas armijas formastērpa cepures kokardes jeb tā dēvētās saulītes atveidojuma iekalti arī citu Daukšu dzimtai piederīgo latviešu nacionālo karavīru vārdi: 

PULKVEDIS PĒTERIS DAUKŠS
* 1880.5.I        † 1941.11.IX, NORIĻSKĀ
KAREIVIS JĀNIS DAUKŠS
* 1905.15.V    † 1956.2.I, KURZEMĒ
LEITNANTS ALBERTS DAUKŠS
* 1910.8.III     † 1979.20.XI, RĪGĀ
DIŽKAREIVIS PĒTERIS DAUKŠS
* 1919.1.I        † 1944.14.III, OPOČKĀ

Foto: 1919. gads, Aivars Vilnis

Foto: 11.11.1919., Aivars Vilnis

Zināms, ka Albertu Daukšu viņa mazdēls Emīls Gailis 2004. gadā pārapbedījis dzimtas kapos. 

1. vēsturiskā atkāpe. Pēteris Daukšs dzimis kādreizējā Rāmuļu pagasta Luņģos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Priekuļu pamatskolu un 1900. gadā – Vitebskas guberņas Začernas zemkopības skolu. 

1901. gadā kā brīvprātīgais iestājies Krievijas armijā, dienējis 6. grenadieru pulkā. 1903. gadā iestājies Kazaņas junkurskolā, ko beidzis 1906. gadā, iegūstot podporučika pakāpi. Dienestu turpinājis 202. rezerves pulkā. 1909. gadā paaugstināts par poručiku un nosūtīts uz 122. kājnieku pulku. 1913. gadā paaugstināts par štābkapteini un pārcelts uz 31. divīzijas štābu. 1917. gada jūnijā piešķirta kapteiņa pakāpe un iestājies Ģenerālštāba akadēmijā, ar kuru kopā 1918. gada martā evakuēts uz Jakaterinburgu, bet jūlijā – uz Kazaņu. 1918. gadā iestājies Krievijas Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijā, bet vēlāk pārskaitīts Sibīrijas (Kolčaka) armijā. Dienējis Ziemeļu grupas štābā Kazaņā un Ufā, bet vēlāk – virspavēlnieka štābā Omskā. 1919. gada maijā piešķirta apakšpulkveža pakāpe un jūlijā iecelts par operatīvās daļas priekšnieku. 1920. gada februārī paaugstināts par pulkvedi. 1920. gada sākumā kopā ar štābu atkāpies uz Verhņeudinsku Aizbaikālā, vēlāk – uz Čitu. 

1920. gada 1. maijā Sibīrijā Daukšs iestājies 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonā (vēlāk 1. Latvijas strēlnieku pulks) un kopā ar to atgriezies Latvijā. Ieskaitīts Latvijas armijā kapteiņa pakāpē. 1920. gada 8. novembrī iecelts par Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba nodaļas priekšnieka otro palīgu, bet 30. novembrī nozīmēts par Kara juridisko kursu pārzini. 1921. gadā apstiprināta paaugstināšana pulkveža-leitnanta pakāpē un iecelts par I Zemgales divīzijas štāba priekšnieku. Lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, 1924. gadā piekomandēts 10. Aizputes kājnieku pulkam. 1925. gadā piešķirta pulkveža pakāpe, bet 1930. gadā beidzis Kara akadēmisko kursu astoņu mēnešu kursus un nākamajā gadā iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka komandieri. 1934. gada februārī atvaļināts kā maksimālo vecumu sasniedzis. 

Pēc atvaļināšanās dzīvojis Laucesas pagasta Daukšās. No 1934. līdz 1939. gadam bijis laikraksta “Latgales Vēstnesis” līdzizdevējs un redakcijas loceklis. Komunistiskās okupācijas laikā 1941. gadā apcietināts un deportēts uz PSRS, kur vienā no Noriļskas koncentrācijas nometnēm tā paša gada 11. septembrī noslepkavots. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un Viestura ordeņa III šķiru. 

2. vēsturiskā atkāpe. Par pārējiem piemiņas plāksnē minētajiem Daukšu dzimtas piederīgajiem pagaidām pieejamas sekojošas ziņas:

1)    Jānis Daukšs, kareivis, bijis 10. Cēsu aizsargu pulka aizsargs. 1941. gadā, sākoties karadarbībai starp PSRS un Vāciju, iesaistījies nacionālo partizānu kustībā, kopā ar brāli Albertu piedalījies mēģinājumā nosargāt Raunas tiltu no uzspridzināšanas. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, atkal iesaistījies nacionālo partizānu kustībā, bijis tā dēvētas Kabiles grupas sakarnieks. 1945. gadā Kabiles Kraģēs arestēts. Notiesāts un nosūtīts uz koncentrācijas nometni PSRS, no kuras atbrīvots 1955. gada decembrī;

2) Alberts Daukšs, leitnants, no 1934. gada dienējis Bruņoto vilcienu pulkā. Otrā pasaules kara laikā dienējis 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulkā, kaujās pie Neveļas ievainots. Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, iesaistījies nacionālo partizānu kustībā, bijis tā dēvētās Kabiles grupas loceklis, sakarnieks starp Kurzemes un Vidzemes partizāniem.

Piezīme. Alberts Daukšs nav minēts nedz trimdā sastādītajā Bruņoto vilcienu pulka kadru sarakstā, nedz pulka virsdienesta instruktoru sarakstā, nedz Latviešu virsnieku reģistrā. Ja var ticēt laikrakstā “Tēvija” ievietotajam sludinājumam par dzīvesbiedres Kristīnes meklēšanu, 1945. gada martā viņam bijusi tikai virsnieka vietnieka pakāpe (hptschf. – SS-Hauptscharführer – hauptšarfīrers);

3) Pēteris Daukšs, dižkareivis. 1941. gadā, sākoties karadarbībai starp PSRS un Vāciju, iesaistījies nacionālo partizānu kustībā, kopā ar brāli Jāni piedalījies mēģinājumā nosargāt Raunas tiltu no uzspridzināšanas. Otrā pasaules kara laikā dienējis latviešu leģionā (15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)). Kritis 1944. gada 14. martā pie Opočkas.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 238-241. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 144.-145. lpp.; Lavenieks, J. Bruņoto vilcienu pulks. Ņujorka: Vera Laveniece, 1971. 158.-160. lpp.; Latviešu virsnieku reģistrs (1915. – 1945. gadi). Rīga: Latviešu virsnieku apvienība, 2016.; Tēvija, Nr. 71, 23.03.1945.