Atrodas Salaspils pagastā pie Vecpelšu mājām. GPS 56.8747, 24.4310
1916. gadā pie toreizējām Pelšu (Pelču) mājām tika iekārtoti brāļu kapi,
kuros sāka apglabāt Nāves salā jeb tā dēvētajos Ikšķiles priekštilta
nocietinājumos (sk.) apglabātos 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona
karavīrus. Tolaik katram kritušajam tika veidota atsevišķa kapu kopiņa, ko
iezīmēja ar koka krustu, uz kura bija uzraksts ar ziņām par apbedīto.
Pirmie 18 3. Kurzemes bataljona kritušie sākotnēji tikuši apglabāti
Ikšķiles pagasta Kaparāmuru I brāļu kapos, tomēr 1926. gadā tie pārapbedīti
blakus saviem cīņu biedriem pie Vecpelšiem. Taču Jāņa Hartmaņa sastādītajā
kritušo sarakstā atrodami tikai septiņi pārapbedīto vārdi, un, piemēram, Jānis
Lismanis izsaka pieņēmumu, ka daļa no pārapbedītajiem varētu būt citu karaspēka
daļu piederīgie. Savukārt Jānis Porietis, neminot skaitu, raksta, ka Kaparāmura
I brāļu kapos bijuši apbedīti arī 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona
karavīri. Tajā pašā laikā Porietis acīmredzami kļūdaini apgalvo, ka
pārapbedīšana esot notikusi uz Ikšķiles brāļu kapiem (sk.).
Ar karaspēka inspektora ģenerāļa Mārtiņa Peniķa pavēli 1921. gadā jūlijā
izveidotā Vēsturisko kauju vietu apzīmēšanas komisija sākotnēji bija iecerējusi
šajos brāļu kapos uzcelt tipveida pieminekli, kāds pagājušā gadsimta divdesmito
gadu pirmajā pusē ticis uzstādīts Ikšķilē (sk.), Slokā (sk.), Ķemeros (sk.),
Babītes pagastā pie Tīreļu (Antiņu) mājām (sk.) un Ķekavas pastā pie Kuģu mājām
(sk.).
Tomēr sākotnējā iecere tikusi mainīta, un 1924. gada 18. jūnijā Brāļu kapu
komiteja pieņēma lēmumu celt pieminekli pēc “sevišķi izstrādāta plāna”. 1929.
gada 15. augustā tika apstiprināts arhitekta Aleksandra Birzenieka izstrādātais
pieminekļa mets, un septembrī sākās brāļu kapu rekonstrukcija, kuras laikā tika
likvidētas atsevišķas kapu kopiņas un izveidotas četras lielas, kopīgas kapu
kopas 11x7,3 metru izmērā. Ap brāļu kapu teritoriju tika uzbērts zemes valnis.
Piemineklis atklāts 1930. gada 29. maijā. Sešus metrus augsto obelisku,
kuru vainago krusts, cēlusi Oto Dambekalna firma, kas tā būvē izmantojusi
Daugavas plienakmeni. Pieminekļa cokola daļā iestrādātas divas smilšakmens
plāksnes. Pret ieeju vērstajā plāksnē iegravēts teksts:
1916. G. VARONĪGĀS KAUJĀS NĀVESSALĀ
KRITUŠO 92 3. KURZEMES LATVIEŠU
STRĒLNIEKU PULKA KARAVĪRU
NEAIZMIRSTAMAI PIEMIŅAI.
Pieminekļa aizmugurē iestrādātajā plāksnē iegravēts teksts:
MANA TAUTA TU ILGI
DZĪVOSI
TAVI DĒLI PROT NOMIRT
SLAVENI
Ieejas vārti un soli mūrēti no šūnakmens blokiem.
Laika gaitā pieminekļa aizmugurē esošā smilšakmens plāksne tikusi bojāta un
tā nomainīta pret granīta plāksni, kurā iekalts tas pats teksts.
Precīzs brāļu kapos apglabāto skaits nav zināms.
Jānis Porietis min 78 apglabātos, tostarp četrus nezināmos.
Saskaņā ar bijušā latviešu strēlnieka Ēvalda Klēberga sastādīto sarakstu
Vecpelšu brāļu kapos apglabāti 83 zināmi un deviņi nezināmi strēlnieki, kas
krituši Nāves salā vai miruši no ievainojumiem netālu no Pelšiem esošajās
Seleku mežsarga mājās iekārtotajā ambulancē. Tas atbilst pieminekļa plāksnē
norādītajam apbedīto skaitam.
Tajā pašā laikā Maskavas Centrālajā kara arhīvā esošajā sarakstā, kuru
atradis Jānis Hartmanis, minēti 87 Ikšķiles priekštilta nocietinājumos 1916.
gadā kritušo un Vecpelšu brāļu kapos apglabāto 3. Kurzemes strēlnieku bataljona
strēlnieki. Vismaz divi no tiem šajā sarakstā, domājams, iekļauts kļūdaini – 1.
rotas strēlnieks Teodors Konopackis apglabāts Rīgas Brāļu kapos, bet sakaru
komandas strēlnieks Vasilijs Mihailovs – Rīgas Ivana vecticībnieku kapos (sk.).
Savukārt Ernests Pērkons sarakstā minēts divkārt.
Turklāt nevienā no sarakstiem nav minēti strēlnieki, kuri tikuši
pārapbedīti no Kaparāmura I brāļu kapiem.
Šobrīd pieejami dati par sekojošiem 3. Kurzemes bataljona karavīriem, kas varētu
būt apglabāti Vecpelšu brāļu kapos.
1) 3. rotas strēlnieks Didriķis Abjaters Ludviga dēls, kritis 15. maijā;
2) strēlnieks Oskars Alberts Āboliņš, kritis 25. maijā (viņa vārdu Jānis
Hartmanis nav minējis Nāves salā kritušo latviešu strēlnieku kopējā sarakstā);
3) 3. rotas strēlnieks Kristaps Ādamsons Roberta dēls, 24. aprīlī miris no
ievainojumiem, pārapbedīts no Kaparāmura I brāļu kapiem;
4) strēlnieks Gustavs Ādens, kritis 4. jūlijā;
5) 2. rotas jefreitors Arturs Berezinskis, kritis 4. jūlijā;
6) izlūku komandas strēlnieks Aleksandrs Bogdanovičš, kritis 3. aprīlī pie
Bunčiem, pārapbedīts no Kaparāmura I brāļu kapiem;
7) 1. rotas strēlnieks Roberts Ludviķis Bogens (Bagans), 15. maijā mitis no
gūtajiem ievainojumiem;
8) izlūku komandas strēlnieks Kārlis Bambis Pētera dēls, kritis 26.
augustā;
9) izlūku komandas strēlnieks Andrejs Cankals, kritis naktī uz 5. jūliju
pie Bunčiem;
10) 3. rotas strēlnieks Alberts Caune Jāņa d., kritis 18. aprīlī,
pārapbedīts no Kaparāmura I brāļu kapiem;
11) 4. rotas strēlnieks Krišjānis Caune, 17. jūlijā miris no ievainojumiem;
12) 4. rotas strēlnieks Kārlis Celms Kristapa dēls, kritis 17. augustā;
13) 2. rotas jefreitors Fricis Cīrulis Jāņa dēls, kritis 4. jūlijā pie
Bunčiem, pārapbedīts no Kaparāmura I brāļu kapiem;
14) strēlnieks Jānis Cīrulis, kritis 5. jūlijā;
15) 2. rotas strēlnieks Kristaps Cīrulis Indriķa dēls, kritis 4. jūlijā pie
Bunčiem, pārapbedīts no Kaparāmura I brāļu kapiem;
16) strēlnieks Jānis Dūda, 15. augustā miris no ievainojumiem;
17) vecākais apakšvirsnieks Jānis Dambis, kritis 8. augustā;
18) 3. rotas strēlnieks Jānis Dumbra, 5. jūlijā ievainots nakts kaujā, 8.
jūlijā miris;
19) izlūku komandas strēlnieks Fricis Elferts, kritis naktī uz 5. jūliju;
20) strēlnieks Jānis Ērkšķis, kritis 3. jūlijā;
21) 4. rotas strēlnieks Nikolajs Ezers Kārļa dēls, kritis 8. augustā;
22) 2. rotas strēlnieks Mārtiņš Feldmanis Friča dēls, kritis naktī uz 5.
jūliju;
23) izlūku komandas strēlnieks Jānis Francis Jāņa dēls, kritis 1. augustā;
24) 2. rotas strēlnieks Kristaps Freimanis, kritis 2. aprīlī, pārapbedīts
no Kaparāmura I brāļu kapiem;
25) izlūku komandas strēlnieks Pāvels Gavars Pētera dēls, kritis naktī uz
5. jūliju;
26) 4. rotas jaunākais apakšvirsnieks Alfreds Gevels (Gebels) Augusta dēls,
kritis naktī uz 5. jūliju pie Bunčiem;
27) strēlnieks Dāvids Ģērmanis (Germanis), kritis 4. jūlijā;
28) 4. rotas strēlnieks Konstantīns Gražulis, kritis naktī uz 5. jūliju pie
Bunčiem;
29) Jānis Griķis (Grikke) Kriša dēls, kritis 5. augustā;
30) ložmetēju komandas strēlnieks Ernests Grīnvalds Kriša dēls, kritis 8.
augustā;
31) 1. rotas strēlnieks Mārtiņš Gulbis, kritis 6. jūnijā;
32) 3. rotas jaunākais apakšvirsnieks Kārlis Hausmanis, kritis 21. maijā;
33) 1. rotas strēlnieks Jānis Augusts Induļevičs Jāņa dēls, kritis 5.
augustā;
34) 6. rotas strēlnieks Ignats Jakovļevs (Jakovels) Ignata dēls, kritis 23.
jūnijā;
35) 6. rotas feldfēbelis Kārlis Jansons Jāņa d., kritis 13. augustā;
36) jaunākais apakšvirsnieks Ādams Kadiķis, kritis 8. augustā;
37) 5. rotas strēlnieks Ernests Kārkliņš Kristapa dēls, kritis 8. augustā;
38) 5. rotas strēlnieks Alfreds Karlsons, kritis 23. jūnijā;
39) 4. rotas strēlnieks Teodors Kauliņš, kritis 4. jūlijā;
40) izlūku komandas jefreitors Eduards Kernovs (Kerno), kritis 2. aprīlī,
pārapbedīts no Kaparāmura I brāļu kapiem;
41) strēlnieks Vikentijs Klušs Osipa dēls, kritis 21. augustā;
42) 1. rotas strēlnieks Kārlis Kļaviņš, 16. maijā miris no ievainojumiem;
43) strēlnieks Antons Kovaļskis, kritis 5. jūlijā (viņa vārdu Jānis
Hartmanis nav minējis Nāves salā kritušo latviešu strēlnieku kopējā sarakstā,
atrodams vienīgi Jāņa Porieša sarakstā);
44) 5. rotas strēlnieks Kirils (Kārlis) Krēgers, kritis 2. jūlijā;
45) 2. rotas strēlnieks Vilis Kurcenbaums, kritis 3. jūlijā;
46) izlūku komandas strēlnieks Eduards Kuške, kritis 9. jūlijā;
47) strēlnieks Lagzdiņš Pēteris, kritis 4. jūlijā;
48) 3. rotas strēlnieks Jānis Langserds Indriķa dēls, 24. augustā miris no
ievainojumiem;
49) 2. rotas strēlnieks Eduards Līķis, 16. jūnijā noslīcis, bataljonam
atrodoties rezervē;
50) strēlnieks Jānis Maziņais, kritis 28. jūnijā;
51) izlūku komandas strēlnieks Alberts Mežītis, kritis naktī uz 5. jūliju;
52) strēlnieks Miķelis Mosteika (Mihails Mosteiko), kritis 8. augustā;
53) strēlnieks Kristaps Muižnieks, kritis 4. jūlijā;
54) strēlnieks Nikolajs Nipkens, kritis 4. jūlijā;
55) strēlnieks Fridrihs Nobreits Hermaņa dēls, kritis 8. augustā;
56) strēlnieks Ernsts (Ernests) Ozoliņš, kritis 6. augustā;
57) strēlnieks Fricis Ozoliņš, kritis 15. aprīlī;
58) strēlnieks Pēteris Ozoliņš, kritis 11. jūlijā;
59) vecākais apakšvirsnieks Fricis Paegle, 6. jūlijā miris no ievainojumiem;
60) strēlnieks Ernests Pērkons, kritis 24. maijā;
61) strēlnieks Osips (Jāzeps) Poikāns, kritis 8. augustā;
62) strēlnieks Roberts Priekulis, kritis 14. jūlijā;
63) strēlnieks Jānis Pučka, kritis 5. jūlijā;
64) strēlnieks Kristaps Puķudārzs, kritis 4. jūlijā;
65) strēlnieks Osips (Jāzeps) Rapša (Paiša), kritis 29. jūlijā;
66) 2. rotas strēlnieks Jēkabs Reiss Kārļa dēls, kritis naktī uz 5. jūlijā;
67) izlūku komandas strēlnieks Julians Rubļevskis, kritis 10. jūlijā;
68) 6. rotas strēlnieks Jāzeps (Josifs) Rudovičs, kritis naktī uz 5.
jūliju;
69) strēlnieks Jānis Salda (Saļda), kritis 27. jūnijā;
70) 6. rotas strēlnieks Jānis (Johans) Sīruss, kritis naktī uz 5. jūliju
(viņa vārdu Jānis Hartmanis nav minējis Nāves salā kritušo latviešu strēlnieku
kopējā sarakstā);
71) strēlnieks Aleksandrs Stepanovs, kritis 13. jūlijā;
72) 2. rotas strēlnieks Pēteris Stūrītis, kritis 22. maijā;
73) strēlnieks Alberts Strazdiņš, kritis 25. maijā (viņa vārdu Jānis
Hartmanis nav minējis Nāves salā kritušo latviešu strēlnieku kopējā sarakstā);
74) strēlnieks Eduards Šilinskis, 14. jūlijā miris no ievainojumiem;
75) strēlnieks Jānis Štempels, kritis 24. maijā;
76) strēlnieks Pēteris Šulmeistars Dāvja dēls, kritis 18. augustā;
77) 1. rotas strēlnieks Jēkabs Tauris, kritis 27. augustā;
78) izlūku komandas strēlnieks Miķelis Treibluts, kritis naktī uz 5.
jūliju;
79) 2. rotas strēlnieks Fricis Tupētājs, kritis naktī uz 5. jūliju;
80) strēlnieks Jānis (Donats) Uzoliņš (Izoliņš), kritis 16. maijā;
81) strēlnieks Ernests Vadzītis (Vadziņš), kritis 2. jūlijā;
82) strēlnieks Vilis (Vasilijs) Vāgners, kritis 4. jūlijā;
83) strēlnieks Fricis Valdenšteins, kritis 4. jūlijā;
84) strēlnieks Vilis Valters, 23. jūnijā miris no ievainojumiem;
85) strēlnieks Vilis Valters, kritis 16. jūlijā;
86) strēlnieks Eduards Vavinskis, kritis 5. maijā (viņa vārdu Jānis
Hartmanis nav minējis Nāves salā kritušo latviešu strēlnieku kopējā sarakstā);
87) jefreitors Aleksandrs Vasiļjevs, kritis 4. jūlijā;
88) strēlnieks Jānis Vējups, kritis 4. jūlijā;
89) strēlnieks Juris Vīngalds (Vingolds, Vīnholds), kritis 26. jūnijā;
90) jaunākais apakšvirsnieks Pēteris Zariņš, kritis 4. jūlijā;
91) jefreitors Kārlis Zandmanis (Zautmanis), 6. jūlijā miris no
ievainojumiem;
92) jefreitors Mārtiņš Zauers, kritis 27. augustā;
93) strēlnieks Vladimirs Zubrickis, kritis 4. jūlijā;
94) strēlnieks Augusts Jānis Žagars, kritis 27. jūnijā.
Tādējādi secināms, ka Vecpelšu brāļu kapos apglabāts lielāks skaits
kritušo, nekā norādīts uz pieminekļa. Jāņem vērā, ka te apbedīti arī nezināmie
karavīri, starp kuriem ir vismaz 11 no tiem, kas pārapbedīti no Kaparāmura I
brāļu kapiem.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 301.-302. lpp.; Porietis, J. Strēlnieki Nāves salā: Latviešu
strēlnieku leģendāro cīņu piemiņai. Rīga: Erva, 1937, 89., 142.143. lpp.;
Hartmanis J. Latviešu strēlnieki Nāves salā 1916. Rīga: Ķekavas novada
pašvaldība, 2014. 90.-95. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 174, 05.08.1924.;
Nr. 153, 15.07.1926.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.
