Brāļu kapus Ikšķiles kapsētā iekārtoja 1916. gada aprīlī, kad tur sāka apglabāt Nāves salā (sk.) kritušos 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīrus. Apbedīti tika vismaz 32 Nāves salā kritušie bataljona karavīri, kā arī divi strēlnieki, kas krituši šajā laika posmā, pildot dienesta pienākumus Daugavas labajā krastā.
1926. gada 15. augustā te tika atklāts pēc arhitekta Eižena Laubes tipveida meta veidots dzelzsbetona piemineklis. Obeliska pakājē novietots stilizēts pergamenta rullis ar tekstu:
Arī vēlākajos gados Ikšķiles brāļu kapos notika papildu apbedījumi. 1928. gada 29. oktobrī Brāļu kapu komitejas Valde atļāva pārvietot uz Ikšķiles kapiem Ikšķiles pagasta Drāvu māju laukos apbedīto kritušo karavīru mirstīgās atliekas, bet 1934. gada 17. oktobrī BKK Valde nolēma izsniegt 150 latu lielu pabalstu komitejas Ikšķiles nodaļai izklaidus apglabāto kritušo karavīru trūdu izrakšanai un pārapbedīšanai brāļu kapos. 1934. gada 28. oktobrī Ikšķiles brāļu kapos piecos zārkos guldīja 45 latviešu karavīru mirstīgās atliekas, kuras vietējie aizsargi bija savākuši no Ikšķiles un Salaspils pagastā izkaisītajām atsevišķajām kritušo kapavietām.
Jānis Porietis kļūdaini atzīmējis, ka pirmie 18 Nāves salā kritušie latviešu strēlnieki, kas sākotnēji bija apglabāti Kaparāmura I brāļu kapos, esot pārapbedīti Ikšķiles brāļu kapos, lai gan patiesībā viņu pīšļi 1926. gadā tika pārvesti un guldīti brāļu kapos pie Vecpelšiem (sk.).
1934. gadā saistībā ar kritušo pārapbedīšanu prese ziņoja, ka pirms tās brāļu kapos jau atdusoties 72 kritušie latviešu strēlnieki, lai gan vēl 1921. gada 28. jūlija Vēsturisko kauju vietu apzīmēšanas komisijas aktā par izbraukumu uz Ikšķiles apkārtni konstatēts, ka brāļu kapos Ikšķiles draudzes kapsētā apglabāti 75 strēlnieki.
1994. gadā Ikšķiles brāļu kapu galā tika uzstādīta betona plāksne (52 x 60 x 9,5 cm), kurā lasāms teksts:
Savukārt 2017. gada 27. maijā blakus strēlnieku brāļu kapiem atklāja piemiņas stēlu Ikšķiles novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Vēsturiska atkāpe. 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons pārmaiņus ar 3. Kurzemes bataljonu atradās Ikšķiles priekštilta nocietinājumos jeb tā sauktajā Nāves salā (sk.) no 1916. gada aprīļa līdz 6. jūlijam (23. jūnijam pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila). Nāves salā bataljons atkal atgriezās 8. oktobrī (25. septembrī) un tur palika līdz 11. oktobrim (28. septembrim).
Zināms, ka šajā laikā Ikšķiles brāļu kapos apbedīti sekojoši 2. Rīgas bataljona karavīri:
1) 4. rotas strēlnieks Indriķis Ārensons, kritis 9. maijā;
2) 4. rotas strēlnieks Aleksandrs Beks, kritis 7. maijā;
3) 2. rotas strēlnieks Vilis Brigmanis, kritis 6. jūnijā;
4) 4. rotas strēlnieks Voldemārs Brutāns Jāņa dēls, kritis 9. maijā;
5) 4. rotas strēlnieks Eduards Bundzis, kritis 2. maijā;
6) 3. rotas strēlnieks Juris Burkāns, kritis 25. septembrī;
7) 4. rotas strēlnieks Krišjānis Dālderis, kritis 1. jūnijā;
8) izlūku komandas strēlnieks Jānis Dambergs Andreja dēls, miris no ievainojumiem
30. aprīlī;
9) jātnieku-spridzinātāju komandas strēlnieks Kārlis Dankbars Miķeļa dēls,
kritis 27. maijā, patrulējot dzelzceļu pie Salaspils stacijas;
10) 4. rotas strēlnieks Ernests Donavs, kritis 14. jūnijā;
11) 4. rotas strēlnieks Jānis Durasevičs, kritis 13. jūnijā;
12) 1. rotas strēlnieks Kārlis Gailītis, kritis 20. jūnijā;
13) 2. rotas apakšvirsnieks Jānis Gruntzemnieks, miris no ievainojumiem 24.
aprīlī;
14) 1. rotas strēlnieks Andrejs Iltiņš, kritis 21. aprīlī;
15) 2. rotas strēlnieks Aleksandrs Indriksons, kritis 15. jūnijā;
16) 2. rotas strēlnieks Jankevičs Otto, kritis 15. jūnijā;
17) 1. rotas strēlnieks Osips Joniškins, kritis 20. jūnijā;
18) 5. rotas strēlnieks Žano Kanels, kritis 14. jūnijā;
19) 2. rotas strēlnieks Augusts Kotke, miris no ievainojumiem 10. maijā;
20) 2. rotas strēlnieks Jūlijs Mālderis, kritis 5. maijā;
21) 3. rotas apakšvirsnieks Vikentijs Moisejevs, kritis 26. aprīlī;
22) izlūku komandas jefreitors Ozoliņš Jānis, kritis 6. jūnijā;
23) 2. rotas strēlnieks Jānis Paegle, kritis 15. jūnijā;
24) 2. rotas strēlnieks Eduards Putniņš, miris no ievainojumiem 24. aprīlī;
25) 2. rotas strēlnieks Jānis Roze, kritis 8. aprīlī (Hartmanis raksta, ka
Roze esot apglabāts Nāves salā pie Līves muižas, un pieļauj iespēju, ka viņa
kaps ir vēlāk atrastais un iezīmētais nezināmā karavīra apbedījums netālu no
Nāves salā uzceltā pieminekļa (sk.));
26) 1. rotas strēlnieks Kārlis Rudzītis, kritis 23. aprīlī;
27) 3. rotas strēlnieks Voldemārs Sīmanis, miris no ievainojumiem 5. maijā;
28) izlūku komandas strēlnieks Antons Stepanaitis, kritis 23. aprīlī;
29) 4. rotas strēlnieks Georgs Ūdris, kritis 12. maijā, pildot dienesta pienākumus
Daugavas labajā krastā;
30) 6. rotas strēlnieks Roberts Ulpe, kritis 17. jūnijā;
31) 6. rotas strēlnieks Ernests Veckalējs, kritis 17. jūnijā;
32) 3. rotas apakšvirsnieks Aleksandrs Vents, kritis 23. aprīlī;
33) 3. rotas strēlnieks Jānis Vinters, kritis 25. septembrī;
34) 4. rotas strēlnieks Augusts Visters, kritis 10. jūnijā;
35) izlūku komandas strēlnieks Augusts Vītols, kritis 14. jūnijā;
36) 1. rotas jefreitors Miķelis Vitrups, kritis 18. jūnijā.
Apglabāts arī kāds nezināms 2. Rīgas bataljona karavīrs, kas noslīcis neveiksmīgās Daugavas forsēšanas operācijas laikā 1916. gada 31. oktobrī (sk.).
2021. gadā pieminekļa labajā un kreisajā pusē, kā arī tā aizmugurē guleniski novietotas trīs melna granīta piemiņas plāksnes. Katrā no vairoga formā veidotajām plāksnēm iekalti 12 kritušo strēlnieku vārdi. To uzstādīšanu ierosinājis un organizējis Toreizējā Ikšķiles novada domes deputāts, atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis. Plāksnes izgatavojis akmeņkaļu uzņēmuma “Slāpe” meistars Gundars Auziņš Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Piemiņas plākšņu uzstādīšanu finansējusi Ikšķiles novada pašvaldība, kas tam
atvēlējusi 960 eiro.
Papildināts: 05.06.2023.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 209.-210. lpp.; Poriets, J. Strēlnieki
Nāves salā: Latviešu strēlnieku leģendāro cīņu piemiņai. Rīga: Erva, 1937.
89.lpp.; Hartmanis J. Latviešu strēlnieki Nāves salā 1916. Rīga: Ķekavas novada
pašvaldība, 2014. 90.-95. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 174, 05.08.1924.;
Latvijas Kareivis, Nr. 153, 15.07.1926.; Rīts, Nr. 59,
24.10.1934.; Latvijas Kareivis, Nr.
245, 30.10.1934.; ikskile.com, 26.06.2009.;
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru