Atrodas Jūrmalā Varoņu ielā 8, Slokas kapu luterāņu sektorā.
Pirmā pasaules kara laikā te apbedīta daļa no tiem 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīriem, kas laikā no 1915. gada 22. oktobra līdz 4. novembrim (no 30. oktobra līdz 12. novembrim pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) krituši kaujās pie Pavasara muižas Odiņu rajonā, kā arī 4. Vidzemes, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku) karavīriem, kuri laikā no 1916. gada februāra līdz 1917. gada februārim krituši kaujās Slokas, Ķemeru, Smārdes un Roņu kāpu rajonā.
Latvijas Neatkarības kara laikā, domājams, te apbedīti daži apkārtnē kritušie Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes karavīri.
Latviešu strēlnieku apbedījumus iezīmē piecas kopējas kapu dobes, bet Latvijas Neatkarības karā kritušo apbedījumi, visticamāk, iezīmēs astoņas atsevišķās kapu kopiņas. Precīzs apbedīto skaits un viņu vārdi lielākoties nav zināmi.
1921. gada jūlijā pēc izbraukuma uz Sloku un tās apkārtni Vēsturisko kauju apzīmēšanas komisija, kas tikai dažas dienas iepriekš bija izveidota ar karaspēka inspektora Mārtiņa Peniķa pavēli, lēma, ka Slokas kapsētas luterāņu sektorā esošajos brāļu kapos ceļams piemineklis.
1922. gadā brāļu kapu sakopšanu organizēja Sieviešu palīdzības korpusa Slokas nodaļa, un 17. septembrī notika to iesvētīšana.
Savukārt piemineklis tika atklāts 1923. gada 25. novembrī. To pēc arhitekta
Eižena Laubes tipveida meta dzelzsbetonā darinājusi Kuraua firma. Obeliska
pakājē stilizēts pergamenta rullis ar tekstu:
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS KARA
UN BIJUŠO STRĒLNIEKU PULKU CĪŅĀS
KRITUŠO
VAROŅU PIEMIŅAI
1915 – 1917
DIEVS SARGI MŪSU TĒVU ZEMI
LAI VIŅA ZIEDOŠA UN STIPRA TOP
Pieminekļa otrā pusē reljefā veidots zobens krustots ar palmas zaru.
Lai gan pieminekļa atklāšanas laikā prese vēstīja, ka šis ir pirmais
piemineklis, kuru pēc Neatkarības kara beigām uzstādījusi Brāļu kapu komiteja, tā
izgatavošanu organizējusi Vēsturisko kauju apzīmēšanas komisija un finansējusi
Kara ministrija.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas betona plāksnē izdrupušais teksts ticis aizklāts ar akmens plāksni, kurā iegravēts identisks teksts.
Zināms, ka no 1915. gada oktobra kaujās kritušajiem, no kuriem lielākā daļa apbedīta Slokas kapu pareizticīgo sektorā, uz luterāņu sektoru vēlāk pārapbedīti 3. Kurzemes bataljona strēlnieki Jānis Deģis, Kārlis Ezis un Arvīds Grants. Luterāņu sektorā apbedīts arī 2. Rīgas bataljona strēlnieks Johans Rozenbahs, kā arī 3. Kurzemes bataljona strēlnieki Jānis Krauze, Vilhelms Kurpnieks un Jēkabs Pīlāgs.
No vēlākās kaujās kritušajiem, kas te apglabāti, zināms 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka karavīri Johans Annus, kritis 1917. gada 4. februārī un Aleksandrs Roze, kritis 1917. gada janvārī; 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka karavīrs Timofejs Riezviņš, kritis 1917. gada janvārī; 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka karavīrs Jānis Birkenfelds, kritis 1917. gadā; 1917. gada janvārī kritušie 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri Staņislavs Puksts, Jānis Riecens, Jānis Riekstiņš, Augusts Rozbergs, Antons Rudbaržs, Jānis Salmiņš un Ādams Siliņš.
Dokuments.
Vēsturisko kauju apzīmēšanas komisija akts par izbraukumu uz Sloku 1921. gada 18. jūlijā
Akts Nr 2.
Pamatojoties uz karaspēka inspektora 1921. g. 15 jūlija pavēli Nr. 16, komisija, sastāvoša no priekšsēdētaja pulkveža Franča (1), locekļiem pulkveža Kalniņa (2), kapitana Ozola, karaspēka inženiera-virsleitnanta Berga (3) un kartografa-leitnanta Mora, 1921.gadā 18. jūlijā izbrauca uz Sloku, kā arī uz viņas apkārtni un apskatīja:
A. Cīņas laukus, kur 1915. g. oktobra mēnesī norisinājušās pirmās latvju organizēta karaspēka (2. Rīgas un 3. Kurzemes strēlnieku bataljonu) kaujas pret vāciešiem.
B. Kauju vietas, kur notikušas Latvijas atbrīvošanas cīņas 1919. g pavasarī starp Latvijas nacionālo armiju un Krievijas (padomju varas) karaspēku.
C. Brāļu kapus Slokas pilsētas kapsētā, kurā paglabāti varoņu nāvē kritušie 2. Rīgas un 3. Kurzemes strēlnieku bataljona ap 150 strēlnieki.
D. Brāļu kapus Ķemeros baznīcas setā (sk.), kur paglabāti varoņu nāvē kritušie 2., 5., 6., 7. un 8. strēlnieku pulku ap 80 strēlnieki, pēc kam komisija nolēma:
1) Apskatītās cīņu vietas atzīt par vēsturiskām Latvijā.
2) Apzīmēt šīs kaujas vietas ar kopēju pieminekli, uzceltu pie bijušās Ciņu mājas starp Slokas-Tukuma un Slokas-Kalnciema ceļiem (pēc projekta Nr. 1).
Piezīme. Ceļamam piemineklim un piebraucamiem ceļiem no Slokas pagaidu pašvaldības atsavināms zemes gabals ap 2 ½ pūrv. lielumā.
3) Brāļu kapus Slokas kapsētā un pie Ķemeru baznīcas iežogot ar dzelzs betona stabiņiem un uzceļot lielākus piramīdveidīgus dzelzsbetona stabus ar krusta zīmi un attiecīgu uzrakstu (pēc projekta Nr. 2).
4) Projektu techniskās puses izstrādāšanu un izdevumu aprēķināšanu lūgt uzdot armijas techniskai pārvaldei.
Komisijas priekšsēdētājs,
pulkvedis Francis.
Locekļi:
pulkvedis Kalniņš,
kapitans M. Ozols,
inženieru Bergs.
----------------------------
(1) LKOK pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Jānis Francis (sk.).
(2) LKOK pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Jānis Kalniņš, bijušais 3. Kurzemes
latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieris.
(3) virsleitnants (vēlāk pulkvedis-leitnants) Oskars Bergs (vēlāk Kalns).
Papildināts: 04.11.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 155-156. lpp.; Latvis, Nr. 311, 19.09.1922.; Latvis, 624,
16.10.1923.; Jaunākās Ziņas, Nr. 265, 26.11.1923.; Valdības Vēstnesis,
Nr. 266, 29.11.1923.; Latvijas Kareivis, Nr. 175, 05.08.1924.; Latvijas
Kareivis, Nr. 153, 15.07.1926.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru