Atrodas Jaunbērzes pagastā apmēram 400 metrus uz dienvidrietumiem no Bataru un 150 metrus uz rietumiem no bijušajām Sarmu mājām. GPS 56.786695, 23.417092
Atklāts 1936. gada 17. maijā. Rupji apstrādātajā 1,55 metrus augstajā sarkanīgajā laukakmenī, kas ņemts no netālu esošā Ērzeļu kroga zemes, iekalts teksts:
ŠEIT 1919. G. 22.
MARTĀ NOTIKA
1. ATSEVIŠĶĀS
BALOŽA BRIGĀ-
DES KAUJA, KU-
RĀ KRITA 10 UN
IEVAINOTI 28
KARAVĪRI
Piemineklis novietots uz neliela mākslīga zemes uzbēruma. To uzstādījuši vietējie aizsargi zemes gabalā, ko piemiņas vietas ierīkošanai dāvājis Sarmu māju saimnieks Berkholcs. Saskaņā ar piemiņas vietas projektu, kuru izstrādājis kapteinis Jānis Borkovskis (vēlāk Zemgals), aiz pieminekļa puslokā iestādīti desmit bērzi, kas katrs simbolizē vienu no kritušajiem, bet ap pašu piemiņas akmeni stādīti četri ozoli, kas simbolizē 1. Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes trīs bataljonus un jātnieku nodaļu.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas piemiņas vieta iezīmēta ar trim ceļa malā uzstādītiem koka stabiņiem, pie kuriem piestiprinātas metāla plāksnes ar paskaidrojošu tekstu trīs valodās.
Vēsturiska atkāpe. Bataru kauja (citviet literatūrā dēvēta arī par Bateru kauju) notika 1919. gada 22. martā. No pretlieliniecisko spēku puses tajā bija iesaistīta Latviešu atsevišķā (Baloža) brigāde, kam stājās pretī 10. padomju Latvijas strēlnieku pulks. 22. marta rītā Latviešu atsevišķā brigāde tika sapulcināta pie Ērzeļu kroga un uzsāka gājienu Kalnciema virzienā. Pēc dažiem kilometriem kolonnas priekšgalā esošo 2. eskadronu sāka apšaudīt no Bataru un Sarmu mājām. Ugunij pastiprinoties, brigāde izvērsās kaujai. Galvenos kaujas smagumu iznesa Atsevišķā (studentu) rota un Latvijas Neatkarības bataljons. Kaujai ieilgstot, Studentu rotas vads un janformētā Neatkarības bataljona 2. (kapteiņa Graudiņa) rota veica apiešanas manevru un mežā sadūrās ar pretinieku, kas bija uzsācis līdzīgu manevru. Sīvā cīņā, kas brīžiem pārauga tuvcīņā, lielinieki tika sakauti.
Tikmēr brigādei piekomandētā vācu Millera baterija atklāja uguni uz Bataru mājām. Pēc artilērijas kanonādes Studentu rota un Neatkarības bataljons straujā triecienā ieņēma pretinieka pozīcijas.
Literatūrā dominē apgalvojumi, ka Bataru kaujā krituši deviņi karavīri, bet 24 guvuši ievainojumus, taču patiesībā krituši vismaz desmit. Savukārt pretinieks zaudējis 40 līdz 50 kritušos.
Lismanis min sekojošus kritušos:
1) Atsevišķās studentu rotas leitnants Aleksandrs Baginskis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
2) Atsevišķās studentu rotas kara ierēdnis Emils Ausmans, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
3) Atsevišķās studentu rotas kareivis Otto Greble, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
4) Atsevišķās studentu rotas kareivis Barons Kārlis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
5) Latvijas Neatkarības bataljona 1. (Latvijas neatkarības) rotas kareivis Hermanis Vistiņš, apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos (sk.);
6) Latvijas Neatkarības bataljona 2. (Graudiņa) rotas dižkareivis Krišs Kadiķis, apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos (sk.);
7) Latvijas Neatkarības bataljona 2. (Graudiņa) rotas kareivis Žanis (Jānis?) Šterns;
8) Latvijas Neatkarības bataljona 2. (Graudiņa) rotas kareivis Kārlis Ukstiņš;
9) Latvijas Neatkarības bataljona 2. (Graudiņa) rotas kareivis Krišs Maskevičs, apglabāts Džūkstes kapos (sk.);
10) Latvijas Neatkarības bataljona 2. (Graudiņa) rotas kareivis Klāvs Pabērzs. Tajā pašā laikā Pabērzs nav minēts 1. Liepājas kājnieku pulka kritušo sarakstā, kurā iekļauti arī to karavīru vārdi, kas kritušu to vienību sastāvā, kuras vēlāk iekļautas pulkā. Viņa vārds nav atrodams arī Gotfrīda Milberga sastādītajā kopīgajā Latvijas Neatkarības karā kritušo sarakstā.
Vienlaikus Lismanis nemin Bataru kaujā kritušo Latvijas Neatkarības bataljona 2. (Graudiņa) rotas kareivi Augustu Skaru, kas apbedīts Nīcas pagasta Verbeļu kapos (sk.).
Pie Bataru kaujā kritušajiem var pieskaitīt arī LKOK Latvijas Neatkarības bataljona 1. (Latvijas neatkarības) rotas virsleitnantu Viljamu Bauci, kurš miris 1919. gada 24. septembrī no ievainojumiem, kas gūti 22. martā un apbedīts Liepājas Līva kapos (sk.).
Papildināts: 09.11.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 88.-89. lpp.; Brīvā Zeme, Nr. 106, 11.05.1936.; Brīvā Zeme,
Nr. 111, 18.05.1936.; Rīts, Nr. 137, 18.05.1936.; Latvijas Brīvības
cīņas 1918-1920: Enciklopēdija. Red: Pētersone, I. Rīga: Preses nams, 1999.
73.-74. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez
vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast.
Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas
daļa, 1921. 9.-11.lpp.; 1. Liepājas kājnieku pulka tapšanas un pārbaudīšanas
gadi (1919.–1922.). Sast. Skujiņš, J. Rīga: 1. Liepājas kājnieku pulks,
1926.; Krīpens, A. Kalpaka bataljons un Baloža brigāde. [Sidneja: Arvīds
Krīpens, 1963.] 128.-198. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru