otrdiena, 2022. gada 13. decembris

Lizuma pagastā Sarkanajos kalnos nacionālo partizānu Jāņa Pušķa un Jāņa Kamarūta apbedījums

Lizuma pagastā Sarkanajos kalnos aptuveni kilometru uz austrumiem no “Linājiem”. 

Apbedīti nacionālo partizānu izlūki Jānis Pušķis un Jānis Kamarūts, kas 1945. gada 5. decembrī krita toreizējā Sinoles pagasta “Mačānos”. Uz kapa uzstādīts granīta krusts, kurā iekalts teksts: 

1945. gada 5. decembrī “Mačānu” mājās
Čekistu noslepkavoti
Mežabrāļi – izlūki
JĀNIS PUŠĶIS
1914 – 1945
JĀNIS KAMARŪTS
1924 – 1945
 

Vēsturiska atkāpe. Sinoles nacionālo partizānu izlūki Jānis Pušķis un Jānis Kamarūts, kas sekoja tobrīd čekas karaspēka izvērstajās mežu ķemmēšanas operācijas gaitai, 1945. gada 5. decembrī iegāja “Mačānu” mājās. Tajā pašā laikā māju pagalmā vairākos pajūgos iebrauca arī čekisti. Partizāni mēģināja izbēgt pa logu, taču čekisti paspēja atklāt uguni. Pušķis krita uz vietas, bet ievainotajam Kamarūtam izdevās patverties aiz pagraba uzbēruma. Viņš turpināja atšaudīties, kamēr beidzās munīcija. Lai nekristu lielinieku gūstā, Kamarūts uzspridzinājās ar rokas granātu. Apšaudē tika nogalināts arī NKVD leitnants. 

Čekisti noslepkavoja arī māju saimnieku Pēteri Stīpnieku. Nogalināto partizānu līķus lielinieki pameta kaujas vietā. Kaimiņos esošajās “Lināju” mājās dzīvojošie partizānu atbalstītāji – Kasparu ģimene – uzņēmās kritušo apbedīšanu. Par kapa vietu tika izraudzīta viena no augstākajām Sarkano kalnu virsotnēm. Tika noturēta pat improvizēta bēru ceremonija. Lai gan mācītāju partizānu atbalstītāji neuzdrošinājās uzaicināt, ar netālu (gaisa līnijā apmēram septiņus kilometrus) esošās Vēlēnas baznīcas pērminderi tika sarunāts, ka viņš noteiktā laikā zvanīs dievnama zvanu, kura skaņas bija labi sadzirdamas arī Sarkanajos kalnos brīdī, kad zārku ielaida kapā. Pēc tam bērinieki nodziedāja dažas notikumam piemērotas garīgas dziesmas. 

Kapavieta netika maskēta, un to iezīmēja ar vienkāršu koka krustu. Lai gan čekistu un “istrebiķeļi”, bet vēlākajos gados vietējie komjaunieši ik pa laikam kapavietu izpostīja, vietējie iedzīvotāji visu komunistiskās okupācijas laiku to pastāvīgi atkal sakopa. 

Avoti: Turčinskis, Z. Ziemeļvidzemes mežabrāļi: Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā 1944.-1953, gads. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2011. 129.-130., 132. lpp.; Neatklātā Vidzeme: LTV raidījums, 2. sērija, 08.12.2022.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru