Liepājas lidostā piemiņas zīme latviešu un igauņu kara lidotājiem

Atrodas Liepājas lidostā, Grobiņas pagasta Cimdeniekos Lidostas ielā 8. 

Atklāta 2002.gada 25. oktobrī. Granīta piemiņas zīmē iekalts teksts: 

ŠAJĀ LIDLAUKĀ ATRADĀS
LATVIEŠU UN IGAUŅU
KARA LIDOTĀJU SKOLA
1943/44.G. 

Piemiņas zīmes uzstādīšanu ierosinājusi Grobiņas aviācijas vienības veterānu kopa, un to atbalstījusi Liepājas pašvaldība, uzņēmuma “Aviasabiedrība Liepāja” direktors Aldis Mūrnieks un Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas Liepājas pilsētas galvenais inspektors Gunārs Silakaktiņš. 

Vēsturiska atkāpe. 1943. gada septembrī Vācijas gaisa spēku vadība nolēma veidot arī latviešu aviācijas vienības. Šo vienību formēšanu un lidotāju apmācību izlēma veikt lielinieku pirmās okupācijas laikā uzbūvētajā Grobiņas lidlaukā. Uz Grobiņu tika pārcelta arī Tallinā esošā lidotāju skola un tās personāls, izveidojot jaunu skolu gan latviešu, gan igauņu lidotāju apmācībai (Flugzeugführerschule A/B Libau-Grobin). 1944. gada 1. janvārī skolu pārdēvēja par Papildu nakts kaujas grupu Austrumzemē (Ergänzungs-Nachtschlachtgruppe Ostland). 

Skolā tika ieskaitīti bijušie Latvijas armijas kara lidotāji, aizsargu aviācijas un Latvijas aerokluba bijušie lidotāji, kā arī kādreizējie planieristi. Vēlāk tika uzņemti arī tehnikumu pēdējo klašu audzēkņi. Vienlaikus notika lidmašīnu mehāniķu, elektriķu, ložmetējnieku un bombardētāju apmācība. Laikā no 1943. gada oktobra līdz 1944. septembrim tika apmācīti aptuveni 140 lidotāji un 250 līdz 300 dažādi citi aviācijas speciālisti. 

Apmācību laikā gāja bojā trīs lidotāji – leitnants Jānis Stukāns, kareivis Maigonis Martīnī un kareivis Mintauts Degimuss. 

Martā lidošanas apmācību beidza pirmie 30 karavīri un tika saformēta 1. latviešu nakts kaujas eskadriļa (Nachtschlachtstaffel 1), kas 22. martā no Grobiņas lidlauka izlidoja uz fronti. Jūnijā apmācību beidza vēl apmēram 20 karavīru, no kuriem tika saformēta 2. latviešu nakts kaujas eskadriļa, un līdz ar to izveidota 12. nakts kaujas grupa (Nachtschlachtgruppe 12), kurā ietilpa abas latviešu eskadriļas. 2. eskadriļa uz fronti devās 26. jūnijā. 

Jūlijā Grobiņas lidlaukā tika nokomplektēta arī 3. eskadriļa. Taču tai bija nepietiekams lidmašīnu skaits. Ņemot vērā lidmašīnu trūkumu arī abās frontē esošajās eskadriļās, 3. eskadriļas lidotāji un lidmašīnas tika sadalītas starp tām. 

1944. gada 27. septembrī skolas lidojošais sastāvs no Grobiņas pārlidoja uz Štetīni (tagad Ščecina Polijā), uz kurieni bija pārsūtītas arī pārējās latviešu aviācijas vienības. Atlikušais skolas personāls dažas dienas vēlāk uz Štetīni izbrauca no Liepājas ar kuģi. Pēc ierašanās Vācijā latviešu aviācijas kaujas darbība tika izbeigta un 1944. gada 17. augustā nodibinātais Aviācijas leģions “Latvija” (Luftwaffen Legion Letlland) faktiski beidza pastāvēt kā slēgta vienība. 

Avoti: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 28.10.2002.; Silgailis, A. Latviešu leģions: Dibināšana, formēšana un kaujas gaitas Otrā pasaules karā. Rīga: Junda, 2001. 219.-226. lpp.; Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā. VII. sēj. Red. Hāzners, V., Bērziņš, A. Linkolna: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1993. 17.-20. lpp.; Tēvija, Nr. 63, 15.03.1944.; Kurzemes Vārds, Nr.197, 24.08.1944.; Nr. 202, 30.08.1944.