Atrodas pie Ķemeru luterāņu baznīcas.
Pa kreisi, uz rietumiem uz upītes pusi, apbedīti latviešu strēlnieki, kas krituši kaujās pie Ķemeriem un Smārdes, bet pa labi – Latvijas Neatkarības karā kritušie karavīri.
1921. gada jūlijā pēc izbraukuma uz Sloku un tās apkārtni Vēsturisko kauju apzīmēšanas komisija, kas tikai dažas dienas iepriekš bija izveidota ar karaspēka inspektora Mārtiņa Peniķa pavēli, lēma, ka pie Ķemeru luterāņu baznīcas ceļams piemineklis.
1924. gada 29. augustā tika likts pieminekļa pamatakmens, bet 14. septembrī – atklāts pats piemineklis. Tas veidots pēc arhitekta Eižena Laubes tipveida meta. Dzelzsbetona obeliska pakājē stilizēts pergamenta rullis ar tekstu:
1915–1917
VAROŅU SLAVA NEMIRST MŪŽĪGI.
ŠE DUS 80 LATVJU STRĒLNIEKI,
MIRUŠI VAROŅA NĀVĒ
CĪŅĀS PRET VĀCIEŠIEM
NO
2. RĪGAS, 5. ZEMGALES, 6. TUKUMA,
7. BAUSKAS UN 8. VALMIERAS
LATVJU STRĒLNIEKU PULKIEM.
NEAIZMIRSTI ARĪ TU VIŅUS!
Obeliska priekšpusē atveidota krusta zīme, bet aizmugurē - zobens un palmas zars.
Pieminekli izgatavojusi Kuraua firma, un to uzstādījusi Brāļu kapu komiteja (BKK). Tomēr tā izgatavošanu organizējusi Vēsturisko kauju apzīmēšanas komisija un finansējusi Kara ministrija. Pieminekļa celtniecība izmaksājusi aptuveni 50 000 rubļu (1000 latu).
2020. gada vasarā piemineklis ticis restaurēts. Betona plāksnē izdrupušais teksts ticis aizklāts ar akmens plāksni, kurā iegravēts identisks teksts.
Precīzs apglabāto skaits un vārdi nav zināmi. Saskaņā ar 1916. gada preses ziņām pie Vecķemeru baznīcas apglabāts strēlnieks Mārtiņš Konrads, kas miris no ievainojuma 1916. gada 18. augustā, un 20. augustā kritušais strēlnieks Alfreds Bušs. Savukārt 2. septembrī apbedīti aptuveni 20 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona un 8. Valmieras latvieši strēlnieku bataljona karavīri, kas krituši Smārdes rajonā.
Bijušā strēlnieka E. Klēberga 1959. gadā sastādītajā sarakstā minēti 29 pie Ķemeru baznīcas apglabāti strēlnieki – Bambis Kārlis (2. Rīgas bataljons), Bārtulis Žanis (4. Vidzemes bataljons), Betmans Kārlis (8. Valmieras bataljons), Brakmans Kārlis (7. Bauskas bataljons), Ērglis Miķelis (4. Vidzemes bataljons), Gailis Hermans (4. Vidzemes bataljons), Greiva Silvestrs (8. Valmieras bataljons), Jākobsons Pēteris (8. Valmieras bataljons), Jakubainis Dāniels (8. Valmieras bataljons), Juškevičs Pēteris (8. Valmieras bataljons), Kačanovs Ivans (4. Vidzemes bataljons), Kamenka Aleksandrs (8. Valmieras bataljons), Kikuts Jānis (8. Valmieras bataljons), Lange Augusts (8. Valmieras bataljons), Lejiņš-Leins Kārlis (8. Valmieras bataljons), Malciņš Jānis (7. Bauskas bataljons), Maizīts Paulis (2. Rīgas bataljons), Mendelsons Andrejs (4. Vidzemes bataljons), Paulis Kārlis (4. Vidzemes bataljons), Pāvuls Kārlis (4. Vidzemes bataljons), Plants Aleksandrs (4. Vidzemes bataljons), Puriņš Kārlis (8. Valmieras bataljons), Purmals Mārtiņš (7. Bauskas bataljons), Putels Kārlis (8. Valmieras bataljons), Rieksts Eduards (2. Rīgas bataljons), Šmits Alfreds (8. Valmieras bataljons). Vaiders Jānis (8. Valmieras bataljons), Zeltzaķis Kristaps (8. Valmieras bataljons), Ziemelis Andrejs (8. Valmieras bataljons).
Savukārt Latvijas Neatkarības karā kritušo sektorā dabā redzamas trīs kapu kopiņas.
Uz divām no tām ir betona piemiņas plāksnes ar sekojošu tekstu:
LATVIEŠU ATSEVIŠĶĀ
BATALJONA 2. ROTAS KAREIVJI
FRICIS SILIŅŠ
JĀNIS KĀRKLIŅŠ
Krituši 1919. g. 18. maijā pie Kaugurciema
un
2. ESKADRONA
HERMANIS HUIKS
kapralis
VILIS OZOLIŅŠ
kareivis
Krituši 1919. g. 2. maijā pie Slokas
Siliņa un Kārkliņa vārdi iekalti arī piemineklī Kaugurciemā (sk.), kur 1919. gada 18. maija kaujā kopumā krita seši Latviešu atsevišķās brigādes Atsevišķā studentu bataljona 2. jeb Zolta rotas karavīri, tostarp arī rotas komandieris Zolts. Sākotnēji pie Ķemeru baznīcas bija apglabāts arī Zolts, kas vēlāk tika pārapbedīts Mazsalacas kapos (sk.). Kā apglabāti pie Ķemeru baznīcas 3. Jelgavas kājnieku pulka kritušo sarakstā minēti arī pie Kaugurciema 18. maijā kritušie kareivji Andrejs Melngalvs un Žanis Pūlits.
Savukārt Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas 2. jeb Goldfelda-Zeltiņa eskadrona karavīri Huiks un Ozoliņš krituši pie Jaunzemju mājām.
Dokuments.
Vēsturisko kauju apzīmēšanas komisija akts par izbraukumu uz Sloku 1921. gada 18. jūlijā
Akts Nr 2.
Pamatojoties uz karaspēka inspektora 1921. g. 15 jūlija pavēli Nr. 16, komisija, sastāvoša no priekšsēdētaja pulkveža Franča (1), locekļiem pulkveža Kalniņa (1), kapitana Ozola, karaspēka inženiera-virsleitnanta Berga (3) un kartografa-leitnanta Mora, 1921.gadā 18. jūlijā izbrauca uz Sloku, kā arī uz viņas apkārtni un apskatīja:
A. Cīņas laukus, kur 1915. g. oktobra mēnesī norisinājušās pirmās latvju organizēta karaspēka (2. Rīgas un 3. Kurzemes strēlnieku bataljonu) kaujas pret vāciešiem.
B. Kauju vietas, kur notikušas Latvijas atbrīvošanas cīņas 1919. g pavasarī starp Latvijas nacionālo armiju un Krievijas (padomju varas) karaspēku.
C. Brāļu kapus Slokas pilsētas kapsētā, kurā paglabāti varoņu nāvē kritušie 2. Rīgas un 3. Kurzemes strēlnieku bataljona ap 150 strēlnieki (sk.).
D. Brāļu kapus Ķemeros baznīcas setā, kur paglabāti varoņu nāvē kritušie 2., 5., 6., 7. un 8. strēlnieku pulku ap 80 strēlnieki, pēc kam komisija nolēma:
1) Apskatītās cīņu vietas atzīt par vēsturiskām Latvijā.
2) Apzīmēt šīs kaujas vietas ar kopēju pieminekli, uzceltu pie bijušās Ciņu mājas starp Slokas-Tukuma un Slokas-Kalnciema ceļiem (pēc projekta Nr. 1).
Piezīme. Ceļamam piemineklim un piebraucamiem ceļiem no Slokas pagaidu pašvaldības atsavināms zemes gabals ap 2 ½ pūrv. lielumā.
3) Brāļu kapus Slokas kapsētā un pie Ķemeru baznīcas iežogot ar dzelzs betona stabiņiem un uzceļot lielākus piramīdveidīgus dzelzsbetona stabus ar krusta zīmi un attiecīgu uzrakstu (pēc projekta Nr. 2).
4) Projektu techniskās puses izstrādāšanu un izdevumu aprēķināšanu lūgt uzdot armijas techniskai pārvaldei.
Komisijas priekšsēdētājs,
pulkvedis Francis.
Locekļi:
pulkvedis Kalniņš,
kapitans M. Ozols,
inženieru Bergs.
----------------------------
(1) LKOK pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Jānis Francis (sk.).
(2) LKOK pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Jānis Kalniņš, bijušais 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieris.
(3) virsleitnants (vēlāk pulkvedis-leitnants) Oskars Bergs (vēlāk Kalns).
Papildināts: 04.11.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas
Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 150.-151.lpp.; Likerts, V. Brīvības
un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938. 109. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 210, 16.09.1924.; Valdības
Vēstnesis, Nr. 266, 29.11.1923.; Latvijas Kareivis, Nr. 175,
05.08.1924.; Latvijas Kareivis, Nr. 153, 15.07.1926.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru