Vecdubultu kapos LKOK Pētera Kires individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Vecdubultu kapos Slokas ielā 54. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Kire. 2003. gada 11. novembrī Jūrmalas Nacionālo spēku apvienība uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kurā iekalts teksts:

PULKVEDIS
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
PĒTERIS KIRE
1894 – 1940 

Foto: 11.11.2020., Jānis Braunbergs

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Kire (Ķire) dzimis 1894. gada 21. maijā toreizējā Liepājas apriņķa Pērkones pagastā. 1913. gadā beidzis komercskolu Liepājā un brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā. 

Dienējis Daugavgrīvas cietokšņa garnizonā. 1914. gada jūlijā pēc pārbaudījuma nokārtošanas piešķirta praporščika pakāpe. 1914. gada septembrī-novembrī komandējumā Viļņas karaskolā. 1915. gada jūnijā pārcelts uz 4. aplenkuma artilērijas pulku, kas bija iesaistīts cīņās Ziemeļu (Rīgas) frontē. 1916. gada decembrī paaugstināts par podporučiku, 1917. gada februārī – par poručiku, bet 1917. gada oktobrī – par štābkapteini un iecelts par 4. atsevišķā artilērijas diviziona baterijas komandieris. Apbalvots ar Svētā Staņislava ordeņa III šķiru, kā arī ar Svētās Annas ordeņa III un IV šķiru. 1918. gada martā atvaļināts, bijis strādnieks. 

1918. gada septembrī Ņižņijnovgorodā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras 1919. gada aprīlī Latvijā dezertējis. 

1919. gada 23. maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, ieskaitīts Jūrmalas komandantūrā kapteiņa pakāpē, vēlāk – Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 9. Rēzeknes kājnieku pulkā un Artilērijas rezervē. No 1919. gada novembra virsnieks Kurzemes artilērijas pulkā, kura sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales frontē pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī Torņakalna ieņemšanas laikā Skultes muižas rajonā Kire “zem stipras ienaidnieka uguns ar artilērijas vadu izvirzījās uz priekšu un ar labi mērķētu uguni apšaudīja ienaidnieka bateriju, kā arī bermontiešu ķēdes, tā sekmēdams mūsu kājnieku virzīšanos uz priekšu un ienaidnieka galīgu sakaušanu”. 

Par kauju nopelniem Jelgavas atbrīvošanā 1920. gada martā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un iecelts par diviziona komandieri, bet 1921. gada 10. oktobrī – par Latgales artilērijas pulka komandieri. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, bet 1925. gadā – artilērijas virsnieku kursus. Tā paša gada 12. oktobrī iecelts par Zemgales artilērijas pulka komandieri. 1926. gada 26. jūnijā paaugstināts par pulkvedi un 12. oktobrī iecelts par Vidzemes artilērijas pulka komandiera palīgu, bet 30. oktobrī piekomandēts Artilērijas inspektora štābam, kur no 1928.gada pildījis štāba priekšnieka pienākumus. No 1929. līdz 1930. gadam bijis Bruņoto vilcienu pulka komandiera vietas izpildītājs, bet no 1934. līdz 1936. gadam pildījis Kurzemes artilērijas pulka komandiera pienākumus. 1937. gada oktobrī pēc paša vēlēšanās pensionējies. 

1929. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. 

1940. gada 23. februārī Majoros izdarījis pašnāvību. 

Papildināts: 30.11.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 246.-247. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 250. lpp.