Atrodas Jūrmalā Jaundubultu kapos Lielupes ielā 25.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Impols. 2003. gada 11. novembrī Jūrmalas Nacionālo spēku apvienība uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kurā iekalts teksts:
SERŽANTS
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
EDUARDS IMPOLS
1890 – 1943
Vēsturiska atkāpe. Eduards Impols dzimis 1890. gada 26. maijā Rīgā.
1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 159. Gurijas kājnieku pulkā, beidzis mācību komandu. Tā paša pulka rindās Pirmā pasaules kara laikā cīnījies Austrumprūsijā, kaujās pie Mazuru ezeriem kontuzēts. Pēc tam kopā ar Turkestānas un Sibīrijas pulkiem cīnījies pie Novogeorgijevskas cietokšņa. 1915. gada augustā pie Belostokas kritis vācu gūstā. Apbalvots ar Jura medaļu un krustu. No gūsta atgriezies 1918. gadā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada maijā, sākotnēji darbojies militārpolicijā un Jelgavā vāciešu evakuācijas komisijā, vēlāk ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pie Rīgas pret bermontiešiem un Latgales frontē pret lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novovembrī Rīgā Impols, “būdams labā spārna apiešanas grupā, kad tā pie Nordeķu kapsētas uzdūrās bermontiešu nocietinātam punktam ar 3 smagajiem ložmetējiem, zem spēcīgas uguns izvirzījās uz priekšu un ar labi mērķētu uguni ložmetējus apklusināja, tā dodams rotai iespēju durkļu cīņā ieņemt nocietinājumus”. Savukārt 1920. gada 10. janvārī Latgalē pie Indricas ciema, “kad ienaidnieks pretuzbrukumā aplenca mūsu rotu, kopā ar 4 kareivjiem nodibināja sakarus ar pārējiem mūsu spēkiem un glāba rotu no draudošām briesmām”.
Atvaļināts 1921. gada 26. februārī. Oficiants Rīgā. Piešķirta jaunsaimniecība Ādažu pagastā Carnikavas muižā. Miris 1943. gada 17. jūnijā.
Papildināts: 30.11.2020.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 195.-196.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru