Lielupes kapos LKOK Jēkaba Amoliņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Lielupes kapos Paula Stradiņa ielā 9. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Amoliņš. Uz kapa neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

AMOLIŅI
TĒLNIEKS     SKOLOTĀJA
JĒKABS         ANNA
1894 – 1934    1893 – 1967

1997. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa pa labi no tuvinieku uzstādītās piemiņas zīmes uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS

JĒKABS AMOLIŅŠ
1894 – 1934

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Amoliņš dzimis 1894. gada 10. augustā Bulduros. Pamatskolas izglītība. 

1915. gada decembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā, bet no 1916. gada 20. augusta 2. Rīgas latv. strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Tā paša gada 21. decembrī no pulka 1. maršrotas pārcelts uz pulka 2. maršrotu un no tās piekomandēts sapieru komandai, piedalījies Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna kontuzēts. 1917. gada 12. oktobrī nosūtīts trīs mēnešu ilgā veselības uzlabošanas atvaļinājumā. Dienestā nav atgriezies. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā no 8. līdz 11. novembrim Bulduros Amoliņš “kā privātpersona (kareivis savvaļnieks) stājās krituša [9. Rēzeknes kājnieku pulka] karavīra vietā un, labi pazīdams vietējos apstākļus, ar savu darbību būtiski palīdzēja satriekt ienaidnieku”. 

Pēc tam brīvprātīgi palicis dienestā. 1920. gada 20. aprīlī vājās veselības dēļ pārcelts uz Kara muzeju. Atvaļināts 1921. gada 14. februārī. 

Pēc Neatkarības kara beigām iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kuras Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcu beidza 1934. gadā. Miris tā paša gada 2. novembrī Rīgas Kara slimnīcā.

Papildināts: 01.12.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 39. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; Lāčplēsis, Nr. 2, 1934. gada novembris, 49. lpp.; Jūrmalas Vārds, Nr. 43, 10.11.1934.