Atrodas Jūrmalā Jaundubultu kapos Lielupes ielā 25.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Mazais. Uz kapa tuvinieku uzstādīts betona piemineklis ar tajā iestrādātu balta marmora plāksni, kurā iegravēts zeltā iekrāsots teksts:
MAZAIS
ERNA ROBERTA M.
1906. 18. IV – 1969. 1. X
MAZAIS
KĀRLIS KĀRĻA D.
1895. 12. XI – 1971. 17. 11.
GAN SĀPJU DIENAS,
GAN SAULES RĪTS
VISS VISS DUS KLUSI ZEMĒ TĪTS.
Agrākajam piemineklim blakus 200. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
KĀRLIS MAZAIS
1895 – 1971
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Mazais dzimis 1895. gada 13. novembrī Valkā. Pilsētas skolas izglītība. Elektromontieris firmā “Spēks un gaisma”.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 50. rezerves bataljonā, pēc tam iedalīts 204. Ardagonmihailovskas kājnieku pulkā un nosūtīts uz fronti. 1914. gada 13. oktobrī kritis vācu gūstā. Latvijā atgriezies 1919. gada 28. janvārī.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. februārī, 1. (4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 23. aprīlī kaujā pie Melnupes Saru muižas rajonā, “kad 2 mūsu pulka rotas uzbruka Mencas muižai un ienaidnieka viesuļuguns vairākkārt sagrāva telefona sakaru līnijas starp bataljonu un pulka štābu, [virsseržants] M. tās ikreiz atjaunoja un uzturēja kārtībā visu kaujas laiku, tā lielā mērā sekmēdams uzbrukumu”.
Dienestu turpinājis arī pēc Neatkarības kara beigām. 1919. gada augustā paaugstināts par virsnieka vietnieku.
Atvaļināts 1934. gada septembrī. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.
Papildināts: 30.11.2020.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 341.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru