Vecdubultu kapos LKOK Jēkaba Jurševska individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Vecdubultu kapos Slokas ielā 54. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Jurševskis. Uz kapa uzstādīts sarkana granīta piemineklis, kurā zem ciļņa-portreta iekalts teksts: 

VECAIS STRĒLNIEKS
PULKV.-LEITN.
JĒKABS JURŠEVSKIS
1885 – 1968 

1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa pieminekļa priekšā uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
JĒKABS JURŠEVSKIS
1885 – 1968 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Jurševskis dzimis 1885. gada 8. janvārī toreizējā Grienvaldes (Zālītes) pagasta “Stungās” zemkopja ģimenē. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā. 

1903. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 110. kājnieku pulkā. 1904. gadā iestājies Viļņas junkuru skolā, ko beidzis 1907. gadā, iegūstot podporučika pakāpi un nosūtīts uz 88. kājnieku pulku. 1911.gadā paaugstināts par poručiku. 1914. gadā izturējis iestājpārbaudījumus Ģenerālštāba akadēmijā, taču sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu mācības nav uzsācis. 1914. gada jūlijā iecelts par rotas komandieri 268. kājnieku pulkā, bet 1915. gadā pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). No 1. oktobra bijis rotas komandieris, bet 2. novembrī nozīmēts par bataljona mācību komandas priekšnieku. 1916. gada 25. jūnijā kaujā ievainots. Apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru un Jura Zelta zobenu. 

1916. gada 15. augustā iecelts par 3. Kaukāza divīzijas štāba vecāko adjutantu, bet tā paša gada 24. septembrī komandēts uz Ģenerālštāba akadēmiju, kuras saīsināto kursu beidzis 1918. gada martā un ieskaitīts Sarkanajā armijā. 1918. gada 24. jūnijā iecelts amatā Ģenerālštābā, pēc tam dienējis dažādās Sarkanarmijas vienībās, tostarp ieņemot 2. Novgorodas divīzijas štāba priekšnieka palīga amatu. 1919. gadā bijis Austrumu frontes Šihraņas karaspēka grupas komandieris, vēlāk jātnieku korpusa štāba priekšnieks Kaukāza ekspedīcijas korpusā. Kā 3. kavalērijas korpusa štāba priekšnieks Rietumu frontē, piedalījies lielinieku uzbrukumā Polijai. Pēc Sarkanās armijas sakāves pie Varšavas kopā ar korpusu atkāpies uz Vācijas teritoriju, kur ticis internēts. Demobilizēts 1920. novembrī un 1921. janvārī atgriezies Latvijā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 8. martā Ķekavas rajonā pie Franču un Jūgu mājām Jurševskis “ar savu rotu izsita vāciešus no 2 ierakumu līnijām, tā lielā mērā sekmēdams vācu frontes pārraušanu”. No 30. jūlija līdz 1. augustam kaujās pie Ķemeriem un Smārdes “izsita ienaidnieku no dzelzceļa līniju bloķējošām blindāžām, tā ievērojami sekmēdams uzvaru visā kaujā”. 

1921. gada 30. janvārī ieskaitīts Latvijas armijā pulkveža-leitnanta pakāpē un iecelts par bataljona komandieri 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. No tā paša gada jūnija Latgales divīzijas štāba priekšnieks, bet no augusta – Virsnieku kursu Kājnieku nodaļas priekšnieks, vēlāk – grupas vadītājs, mācību pārzinis. 1928. gadā iecelts par bataljona komandieri 11. Dobeles kājnieku pulkā, vēlāk bijis pulka saimniecības priekšnieks. 1931. gadā beidzis bataljona komandieru kursus. No 1933. gada bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā. 1935. gada 16. janvārī atvaļināts. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Sesavas pagasta “Strēlniekos”, Veco latviešu strēlnieku biedrības biedrs. 

LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā teikts, ka pirmajā komunistiskās okupācijas gadā bijis apcietināts, kamēr citos avotos par to ziņu nav. Nav arī ziņu, kā izdevies atkal nokļūt brīvībā. 

Sākoties nacistiskās Vācijas uzbrukumam PSRS, 1941. gada vasarā bijis Rīgas Jūrmalas latviešu pašaizsardzības apakšgrupas komandieris. 

1944. gada rudenī devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, no turienes uz Vāciju. No 1945. g. dzīvojis Diseldorfā pārvietoto personu nometnē. 1947. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Jūrmalā, Dzintaros. Miris 1968. gada 13. oktobrī. 

Papildināts: 30.11.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 218.-219. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 218.-219. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.