Atrodas Jūrmalā Jaundubultu kapos Lielupes ielā 25.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Gustavs Pļavpāvuls. Uz kapa uzstādīts betona piemineklis ar tajā iestrādātu balta marmora plāksni kurā iekalts teksts:
PĻAVPĀVULS GUSTAVS
DZIM. 1897. G. 13. X
MIRIS 1964. G. 23. III
PĻAVPĀVULS ELVĪRA
DUSI SALDI
1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa pa kreisi no tuvinieku uzstādītā pieminekļa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
1897 – 1964
Vēsturiska atkāpe. Gustavs Pļavpāvuls dzimis 1897. gada 12. oktobrī Dubultos. Pamatskolas izglītība. Strādnieks.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, no 1917. gada augusta 55. Sibīrijas strēlnieku pulkā, decembrī atgriezies latviešu strēlnieku formējumos. Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Pēc lielinieku apvērsuma palicis Sarkanajā armijā, piedalījies kaujās ar Čehoslovāku korpusu Pievolgā. 1919. gada maijā pēc lielinieku padzīšanas palicis Rīgā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 13. novembrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 28. janvārī Latgalē kaujā par Jureļu sādžu, “kad mūsu rota iekļuva stiprā apšaudē un nespēja virzīties uz priekšu, [kareivis] P. kopā ar otru kareivi pa atklātu lauku devās ienaidnieka spārnā un ar labi mērķētu ložmetēja uguni sekmēja lielinieku sakāvi un šīs sādžas ieņemšanu”.
Atvaļināts 1921. gada 18. martā. Dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Dubultos, strādnieks, aizsargs, vēlāk strādājis Latvijas sūtniecībā Varšavā par šveicaru. 1939. gada rudenī atgriezies Rīgā. Līdz 1940. gada 15. septembrim vecākais ziņnesis Ārlietu ministrijā. Pēc tam strādājis Dzelzceļu virsvaldes Mašīnu un materiālu direkcijā. Apbalvots ar Viestura ordeņa 1. pakāpes goda zīmi. Dzīvojis Mellužos. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā sētnieks 5. namu pārvaldē Jūrmalā. Miris 1964. gada 23. martā.
Papildināts: 30.11.2020.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 408.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru