Atrodas Jūrmalā Asaru kapos Kāpu ielā 85.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Poga. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
ROBERTS POGA
1898 – 1971
Vēsturiska atkāpe. Roberts Poga dzimis 1898. gada 11. maijā Rīgas Jūrmalā Mellužos. Beidzis pilsētas skolu. Dārzkopis.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada pavasarī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 6. artilērijas divizionā. Sasniedzis apakšvirsnieka pakāpi.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 21. decembrī Rīgā Instruktoru rezervē (vēlāk Virsnieku rezerves rota, no 1919. gada 3. februāra – Neatkarības rota), piedalījies kaujās no Skrundas līdz Rīgai. Par ložmetēja atņemšanu ienaidniekam pie Saldus paaugstināts par leitnantu. Pēc armijas pārformēšanas ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1920. gada janvārī pārcelts uz Latgales artilērijas pulku, vada komandieris, tad vecākais virsnieks. 1920. gada martā paaugstināts par virsleitnantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 28. janvārī Latgalē kaujā Zilupes stacijas rajonā Poga “ar savu vadu sekoja mūsu kājniekiem, uzstādīja lielgabalus Bambānu ciemā un ar labi mērķētu uguni izsita ienaidnieku no Vanagu un Šuruļu ciemiem; lielinieku pretuzbrukuma laikā, kad mūsu kājnieki sāka atkāpties, apšaudīja pretinieku un atsita to”.
Atvaļināts 1922. gada jūnijā. Dzīvojis Mellužos, dārzniecības īpašnieks, aizsargu organizācijas biedrs. Rīgas Jūrmalas pilsētas bankas priekšsēdētāja biedrs. Piešķirta jaunsaimniecība toreizējā Mežmuižas pagastā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā turpinājis dzīvot Jūrmalā. Miris 1971. gada 31. maijā.
Papildināts: 01.12.2020.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 409.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru